XXI.
Jaunō piļsāta.
1 Es redzēju jaunus dabasus un jaunu zemi, jo pirmī dabasi un pyrmō zeme beja pōrgōjuši, arī jyuras vairs nav. 2 Un es (Jōņs) redzēju svātū piļsātu, jaunū Jeruzalemu, kas nōce nu dabasim nu Dīva, kura beja īrūšta kai leigova, kas īsarūš sovam leigovaiņam. 3 Nu gūda krāsla es dzērdēju lelu bolsu saucam: Raug, šitei ir Dīva nūmetne storp ļaudim. Jei dzeivōs pi jim, un jī byus jōs tauta, un pats Dīvs dzeivōs storp jim. 4 Un Jys nūslauceis nu jūs acim ikvīnu osoru, un nabyus vairs ni nōves, ni sōpu, ni žālōšonōs, ni cīsšonu, jo tys īprīkšejais jau ir pagōjis.
5 Un tys, kas sēdēja gūda krāslā, saceja: Raug, es vysu doru jaunu, un tōļōk: Roksti: Šytī vōrdi ir patīseigi un taisneigi.
6 Un jys man saceja: Jau izapiļdeja. Es asmu Alfa un Omega, īsōkums un beigas. Slōpstūšajam es dūšu par breivu yudini nu dzeiveibas olūtim. 7 Uzvarātōjs tū īmontōs un es jam byušu Dīvs un jys man byus dāls. 8 Bet baileigī, naticeigī, satraipeitī, slapkovas, bezkauneigī, būri, dīvaklu kolpi un visi moldu mōceitōji sajims sovu daļu dagūšajā guņs un sāra mutulī. Šytei byus ūtrō nōve.
9 Tad pi manis atnōce vīns nu tim septenim engelim ar septenim kausim pylnim ar septenim pādejim mērim un man runōja saceidams: Nōc, es tev parōdeišu leigovu, Jāra sīvu. 10 Un jys mani pajēme gorā uz lela augsta kolna un parōdeja man svātū piļsātu Jeruzalemu, kaida jei nu dabasim nu Dīva nūkōpe Dīva gūdeibā. 11 Jei mirdzēja kai vysdōrgōkais dōrgakmiņs, kai kristalteirais Jaspids. 12 Jai beja lels augsts myurs un divpadsmit vōrtu un uz tim vōrtim divpadsmit engeļu un uzraksteiti vōrdi, kas ir divpadsmit Izraeļa bārnu ciļšu vōrdi. 13 Trejs vōrti beja uz austrumim, trejs uz zīmelim, trejs uz dīnvydim un trejs uz vokorim. 14 Piļsātas myuram beja divpadsmit pamatakmiņu, uz kurim beja uzraksteiti divpadsmit jāra apostolu vōrdi.
15 Tam, kas ar mani runōja, beja zalta mārs, lai izmēreitu piļsātu, jōs vōrtus un jōs myuru. 16 Piļsāta ir calta četrstyurī, cik gara tik arī plota. Jys piļsātā izmēreja ar (zalta) māru divpadsmit tyukstūšu stadiju; jai garums, plotums un augstums ir vīnaidi. 17 Myurūs jys izmēreja symts četrudesmit četras ūlekts, pēc cylvāku māra, kurs ir arī engeļu mārs. 18 Jōs myuri beja calti nu jaspida, poša piļsāta nu teira zalta, tik teira kai stykls. 19 Piļsātas myura pamatakmiņi beja īrūšti ar dažaidim dōrgakminim. Pyrmais pamatakmiņs beja jaspids, ūtrais — safirs, trešais — chalcedons, catūrtais — smaragds, 20 pīktais — sardoniks, sastais — sardis, septeitais — chrizolits, ostoitais — berills, deveitais — topazs, dasmytais — chrizopras, vīnpadsmytais — hyacynts, divpadsmytais — ametists. 21 Divpadsmit vōrti beja divpadsmit pērles, kotri vōrti beja nu vīnas pērles. Piļsātas īlas beja nu teira zalta, kai caurspeidūšs stykls.
22 Es tur naredzēju nivīnas svētneicas, jo Dīvs Kungs Vysvareigais un Jārs ir jōs svētneica. 23 Piļsātas apgaismōšonai navajadzēja ni saules, ni mēneša, jo Dīva gūdeiba jū apspeidēja un gaismas olūts jai beja Jārs. 24 Jō spūžumā dzeivōs tautas un vērszemes kēneni jamā īness sovu gūdu (un dōrgumu). 25 Jōs vōrti dīn natiks slāgti, bet nakts tur nabyus. 26 Jamā saplyuss tautu gūds un dōrgums. 27 Bet jamā nikod nikas nateirs naīkļyus, arī nivīns elku dīvu kolps un nivīns moldu mōceitōjs, bet tikai tī, kas ir īraksteiti Jāra dzeiveibas grōmotā.
XXI.
Jaunō piļsāta.
1 Es redzēju jaunus dabasus un jaunu zemi, jo pirmī dabasi un pyrmō zeme beja pōrgōjuši, arī jyuras vairs nav. 2 Un es (Jōņs) redzēju svātū piļsātu, jaunū Jeruzalemu, kas nōce nu dabasim nu Dīva, kura beja īrūšta kai leigova, kas īsarūš sovam leigovaiņam. 3 Nu gūda krāsla es dzērdēju lelu bolsu saucam: Raug, šitei ir Dīva nūmetne storp ļaudim. Jei dzeivōs pi jim, un jī byus jōs tauta, un pats Dīvs dzeivōs storp jim. 4 Un Jys nūslauceis nu jūs acim ikvīnu osoru, un nabyus vairs ni nōves, ni sōpu, ni žālōšonōs, ni cīsšonu, jo tys īprīkšejais jau ir pagōjis.
5 Un tys, kas sēdēja gūda krāslā, saceja: Raug, es vysu doru jaunu, un tōļōk: Roksti: Šytī vōrdi ir patīseigi un taisneigi.
6 Un jys man saceja: Jau izapiļdeja. Es asmu Alfa un Omega, īsōkums un beigas. Slōpstūšajam es dūšu par breivu yudini nu dzeiveibas olūtim. 7 Uzvarātōjs tū īmontōs un es jam byušu Dīvs un jys man byus dāls. 8 Bet baileigī, naticeigī, satraipeitī, slapkovas, bezkauneigī, būri, dīvaklu kolpi un visi moldu mōceitōji sajims sovu daļu dagūšajā guņs un sāra mutulī. Šytei byus ūtrō nōve.
9 Tad pi manis atnōce vīns nu tim septenim engelim ar septenim kausim pylnim ar septenim pādejim mērim un man runōja saceidams: Nōc, es tev parōdeišu leigovu, Jāra sīvu. 10 Un jys mani pajēme gorā uz lela augsta kolna un parōdeja man svātū piļsātu Jeruzalemu, kaida jei nu dabasim nu Dīva nūkōpe Dīva gūdeibā. 11 Jei mirdzēja kai vysdōrgōkais dōrgakmiņs, kai kristalteirais Jaspids. 12 Jai beja lels augsts myurs un divpadsmit vōrtu un uz tim vōrtim divpadsmit engeļu un uzraksteiti vōrdi, kas ir divpadsmit Izraeļa bārnu ciļšu vōrdi. 13 Trejs vōrti beja uz austrumim, trejs uz zīmelim, trejs uz dīnvydim un trejs uz vokorim. 14 Piļsātas myuram beja divpadsmit pamatakmiņu, uz kurim beja uzraksteiti divpadsmit jāra apostolu vōrdi.
15 Tam, kas ar mani runōja, beja zalta mārs, lai izmēreitu piļsātu, jōs vōrtus un jōs myuru. 16 Piļsāta ir calta četrstyurī, cik gara tik arī plota. Jys piļsātā izmēreja ar (zalta) māru divpadsmit tyukstūšu stadiju; jai garums, plotums un augstums ir vīnaidi. 17 Myurūs jys izmēreja symts četrudesmit četras ūlekts, pēc cylvāku māra, kurs ir arī engeļu mārs. 18 Jōs myuri beja calti nu jaspida, poša piļsāta nu teira zalta, tik teira kai stykls. 19 Piļsātas myura pamatakmiņi beja īrūšti ar dažaidim dōrgakminim. Pyrmais pamatakmiņs beja jaspids, ūtrais — safirs, trešais — chalcedons, catūrtais — smaragds, 20 pīktais — sardoniks, sastais — sardis, septeitais — chrizolits, ostoitais — berills, deveitais — topazs, dasmytais — chrizopras, vīnpadsmytais — hyacynts, divpadsmytais — ametists. 21 Divpadsmit vōrti beja divpadsmit pērles, kotri vōrti beja nu vīnas pērles. Piļsātas īlas beja nu teira zalta, kai caurspeidūšs stykls.
22 Es tur naredzēju nivīnas svētneicas, jo Dīvs Kungs Vysvareigais un Jārs ir jōs svētneica. 23 Piļsātas apgaismōšonai navajadzēja ni saules, ni mēneša, jo Dīva gūdeiba jū apspeidēja un gaismas olūts jai beja Jārs. 24 Jō spūžumā dzeivōs tautas un vērszemes kēneni jamā īness sovu gūdu (un dōrgumu). 25 Jōs vōrti dīn natiks slāgti, bet nakts tur nabyus. 26 Jamā saplyuss tautu gūds un dōrgums. 27 Bet jamā nikod nikas nateirs naīkļyus, arī nivīns elku dīvu kolps un nivīns moldu mōceitōjs, bet tikai tī, kas ir īraksteiti Jāra dzeiveibas grōmotā.
