I.
Īvods.
1 Kai jau daudzeji ir mēginōjuši atstōsteit ziņu par tom lītom, kuras storp mums ir nūtykušas tai, 2 kai pasnēdze jōs tī, kas poši nu poša sōkuma ir bejuši ocu līcinīki un vēļōk topuši Vōrda kolpi, 3 tai, ari maņ lykōs, byutu labi vysu, nu poša īsōkuma vysseikōk pōrbaudūt, tev, gūdojamais Teofiļ, pēc kōrtas 4 saraksteit, lai tu par tōs mōceibas patīseibu, kurai tiki mōceits, varātu pōrsalīcynōt.
Jōņa Kristeitōja dzimšonas pasludynōšona.
5 Judeas kēneņa Eroda laikā dzeivōja vīns goreidznīks, nu Abiasa goreidznīku kōrtas, vōrdā Zacharijs. Jō sīva beja nu Aarona meitom, vōrdā Elizabeta. 6 Jī obi, uzticeigi piļdeidami vysas Kunga bausleibas un lykumus, beja taisneigi Dīva prīškā. 7 Bet jim nabeja dāla. Elizabeta beja naaugleiga, un obejim jau beja pīdzeivōtas vacuma dīnas.
8 Un nūtyka, ka sovas nūdaļas kōrtā pret Dīvu pyldūt goreidznīka pīnōkumus, 9 saskaņā ar goreidznīku īrodumu, jam kryta lūze īt Kunga svētneicā un salikt kyupynojamū upuri. 10 Kyupynojamō upura salikšonas laikā visi audis lyudzēs ōrpusē. 11 Te jam pasarōdeja Kunga eņgeļs, stōvūt lobajā kyupynojamūs upuru oltora pusē. 12 Radzādams tū, Zacharijs uzatrauce un jū pōrjēme baile. 13 Bet eņgeļs jam saceja: nasabeist, Zacharij, Tova lyugšona ir izklauseita: tova sīva Elizabeta dzemdeis tev dālu, un tu dūdi jam vōrdu Jōņs. 14 Nu jō tev byus prīca un līgsmeiba, un daudzejī citi nu jō pīdzimšonas prīcōsīs. 15 Jys tadei byus lels Kunga prīškā; nadzers ni veina, ni reibynōjūšu dzērīņu, un ar Svātu Goru tiks pīpiļdeits vēļ mōtes mīsā, 16 un daudzejūs nu Izraeļa dālim atgrīzs atpakaļ uz jūs Kungu Dīvu. 17 Pats, īdams Jam pa prīšku Eliasa gorā un spākā, pagrīžūt tāvu sirdis uz bārnim un naticeigūs uz taisneibas gudreibu, sagatavōs Kungam padeveigu tautu.
18 Bet Zacharijs eņgeļam teice: Kai gon maņ tys tops zynoms? Es pats tadei jau vacs, un muna sīva jau ari pīdzeivōjuse vacuma dīnas. 19 Eņgeļs atbyldādams jam saceja: Es asmu Gabrieļs, tys, kas stōv Dīva prīškā. Es asmu syuteits, lai tev runōtu un šū prīceigū jaunumu tev pasludynōtu. 20 Bet, raug, tu paliksi nyu māms un navarēsi runōt leidz tai dīnai, kod tys izapiļdeis, — jo tu naīticēji munim vōrdim, kuri sovā laikā izapylda.
21 Tam laikam ļaudis gaideja Zacharija un breinōjōs, ka jys tik iļgi palīk svētneicā. 22 Kad jys izgōja ōrā un navarēja runōt, jī nūprota, ka ir redzējis svētneicā parōdeibu. Bet jys, byudams māms, mōve tim ar zeimem.
23 Un nūtyka, ka, izabeidzūt dīnasts laikam, jys aizgōja atpakaļ uz sovu mōju, 24 un jō sīva Elizabeta tyka mōtes cereibōs. Jei tū pīci mēneši slēpe 25 saceidama: Tū padareja maņ Kungs tod, kod Jam labpatyka munu kaunu ļaužu prīškā nu manis nūceļt.
Pasludynōšona Marijai.
26 Sastajā mēnesī Dīvs nūsyuteja eņgeli Gabrieli uz Galilejas mīstu, saucamū Nazerete, 27 pi, jaunovas, sadarynōtas veiram, kas beja Davida ciļts, Jezupam vōrdā. Jaunovai beja vōrds Marija. 28 Un, īgōjis, eņgeļs jai teice: Esi sveicynōta, žēlesteibas pylnō; Kungs ar tevim; (tu esi svēteita storp sīvītem). 29 Bet jei (tū izdzērduse) nu tim vōrdim uzatrauce un sevī dūmōja: kū gon tys sveicīņs varātu nūzeimōt. 30 Un eņgeļs jai teice: Nasabeist, Marija, jo tu atrodi pi Dīva žēlesteibu. 31 Un, raug, tu ījimsi mīsā un dzemdeisi dālu; un sauksi Jū vōrdā Jezus. 32 Jys byus lels un tops saukts par Vysaugstōkō dālu. Un Kungs Dīvs Jam dūs Jō tāva Davida tronu, 33 un Jys vaļdeis, Jākuba mōju myužam un Jōvaļsteibai gola nabyus.
34 Tad Marija eņgeļam teice: Kai tys lai nūteik? Es taču nazynu veira. 35 Bet eņgeļs atbyldādams saceja: Uz tevim nūsalaiss Svāts Gors, un Vysaugstōkō spāks tevi apānōs, un tōpēc tys Svātais, kas (nu tevis) pīdzims, tiks saukts Dīva Dāls. 36 Un, raug, tova radineica Elizabeta vēļ sovā vacumā ījēme dālu. Šytys ir jai, sauktai naaugleigai, jau sastais mēness. 37 Dīvam tadei nivīna līta nav navarama.
38 Tad Marija teice: Raug, es asmu Kunga kolpyune; lai nūteik maņ leidz tovam vōrdam.
Pēc tam eņgeļs nu jōs aizgōja.
Marija aprauga Elizabetu.
39 Cālusēs Marija tamōs dīnōs steidzeigi aizgōja kolnu apvydā uz jūdu mīsteņu 40 un, īgōjuse Zachariasa mōjōs, apsveice Elizabetu. 41 Tikkū Elizabeta izdzērda Marijas sveicīni, bārns prīceigi pakustēja jōs mīsā, un Elizabeta tyka Svāta Gora piļdeita, 42 un sauce lelā bolsā saceidama: Svēteita esi tu storp sīvītem, un svēteits ir tovas mīsas auglis: 43 Nu kurīnes maņ tys, ka muna Kunga mōte atgōja pi manis? 44 Raug, kai tik tovas sveicynōšonas bolss atskanēja munōs ausīs, bārns prīceigi pakustēja munā mīsā. 45 Svēteiga, kas īticēja, ka tys izapiļdeis, kū Kungs jai beja sacejis!
Marija slavej Dīvu.
46 Un Marija teice:
Slavej muna dvēsele Kungu,
47 un īsalīgsmoj muns gors īkš Dīva, muna Pesteitōja,
48 jo Jys īvārōja sovas kolpyunes zemeibu.
Un raug, nu šō laika vysas paaudzes sauks mani par svēteigu,
49 jo lelas lītas maņ padareja Vareigais,
un Jō vōrds ira svāts.
50 Jō žēlesteiba ir nu paaudzes uz paaudzi
tim, kas Jō beistās.
51 Jys ar sovu rūku dora lelas lītas:
izklaidoj sirds lepneigūs nūdūmus,
52 nūgōž varas nesējus nu tronim
un zemeigūs paaugstynoj;
53 olkonūs ar lobumim paseitynoj,
bogōtim tukšā līk aizīt prūjom.
54 Sovu kolpu Izraeli žēleigi pījam,
pīmynādams sovu žāļsirdeibu,
55 kuru ir apsūlejis myusu tāvim:
Abraamam un jō pēcnōcējim uz myužim.
56 Nūdzeivōjuse pi jōs kaidi trejs mēneši, Marija nūgōja atpakaļ uz sovu sātu.
Jōņa Kristeitōja dzimšona.
57 Kad Elizabetai pīnōce dzemdeišonas laiks, jei dzemdeja dālu. 58 Jōs kaimini un radinīki, izdzērduši, ka Kungs padareja tik pōrmēreigu žēlesteibu, leidz ar jū prīcōjōs. 59 Un nūtyka, kad ostoitā dīnā aizgōja bārna apgraizeitu, gribēja jam likt tāva vōrdu Zachariju. 60 Bet mōte atsasauce un saceja: Pavysam nē, jōlīk vōrds Jōņs! 61 Tad jai saceja: nivīna tadei tovūs rodūs nava, kam byutu taids vōrds. 62 Ar zeim’u paleidzeibu praseja nu jō tāva, kai jam 63 patyktu jū saukt. Jys papraseja gaļdeņa un pīraksteja: jam vōrds ir Jōņs. Visi breinōjōs. 64 Tamā pat breidī jam tyka breiva mēle un mute, un jys sōce runōt un slaveit Dīvu. 65 Vysus kaimiņus pōrjēme baile. Un pa vysu Judeas kolnu apgobolu runōja par vysom lītom. 66 Visi, kas tik izdzērda, pōrdūmōjuši sovā sirdī, saceja: Kas gon byus nu šytō bārna? Tadei ar jū ir Dīva rūka.
J. Kristeitōja tāvs slavej Dīvu.
67 Jō tāvs Zacharijs, Svātō Gora pōrpiļdeits, pravītōja saceidams:
68 Lai ir slaveits Kungs, Izraeļa Dīvs,
ka žēleigi apraudzeja un atpērka sovu tautu,
69 un izsauce mums pasteišonas spāku
sova kolpa Davida nomā.
70 Kai nu myužim beja apsūlejis
caur sovu svātu pravīšu lyupom:
71 ka myusus izglōbs nu myusu īnaidnīkim
un nu rūkom tūs vysu, kas myusus īneist,
72 dorūt žāļsirdeibu myusu tāvim
un pīmynūt sovu svātū dereibu;
73 zvārastu, kuru zvērēja myusu tāvam Abraamam,
mums tū izpiļdeis; —
74 ka mes breivi nu īnaidnīku rūkom,
75 svātumā un taisneibā bez bailes
Jō prīškā kolpōtu Jam vysom myusu dīnom.
76 Un tu, bārns, Vysaugstōkō pravīts byusi:
īsi pyrms Kunga sagatavōt Jam ceļu,
77 Jō tautai dūt pesteišonas ziņu:
ka jūs grāki tiks atlaisti,
78 caur myusu Dīva lelū žālsirdeibu,
ar kuru myus aplaimōja Izlācūšais nu augstuma:
79 lai apgaismōtu tūs, kas apsāda tymsumā un nōves ānā,
un lai myusu sūļus pagrīztu uz mīra ceļu.
80 Bārns auga un styprynōjōs gōrā, un dzeivōja tuksnesī leidz tai dīnai, kod jam beja jōuzastōj Izraeļa prīškā.
I.
Īvods.
1 Kai jau daudzeji ir mēginōjuši atstōsteit ziņu par tom lītom, kuras storp mums ir nūtykušas tai, 2 kai pasnēdze jōs tī, kas poši nu poša sōkuma ir bejuši ocu līcinīki un vēļōk topuši Vōrda kolpi, 3 tai, ari maņ lykōs, byutu labi vysu, nu poša īsōkuma vysseikōk pōrbaudūt, tev, gūdojamais Teofiļ, pēc kōrtas 4 saraksteit, lai tu par tōs mōceibas patīseibu, kurai tiki mōceits, varātu pōrsalīcynōt.
Jōņa Kristeitōja dzimšonas pasludynōšona.
5 Judeas kēneņa Eroda laikā dzeivōja vīns goreidznīks, nu Abiasa goreidznīku kōrtas, vōrdā Zacharijs. Jō sīva beja nu Aarona meitom, vōrdā Elizabeta. 6 Jī obi, uzticeigi piļdeidami vysas Kunga bausleibas un lykumus, beja taisneigi Dīva prīškā. 7 Bet jim nabeja dāla. Elizabeta beja naaugleiga, un obejim jau beja pīdzeivōtas vacuma dīnas.
8 Un nūtyka, ka sovas nūdaļas kōrtā pret Dīvu pyldūt goreidznīka pīnōkumus, 9 saskaņā ar goreidznīku īrodumu, jam kryta lūze īt Kunga svētneicā un salikt kyupynojamū upuri. 10 Kyupynojamō upura salikšonas laikā visi audis lyudzēs ōrpusē. 11 Te jam pasarōdeja Kunga eņgeļs, stōvūt lobajā kyupynojamūs upuru oltora pusē. 12 Radzādams tū, Zacharijs uzatrauce un jū pōrjēme baile. 13 Bet eņgeļs jam saceja: nasabeist, Zacharij, Tova lyugšona ir izklauseita: tova sīva Elizabeta dzemdeis tev dālu, un tu dūdi jam vōrdu Jōņs. 14 Nu jō tev byus prīca un līgsmeiba, un daudzejī citi nu jō pīdzimšonas prīcōsīs. 15 Jys tadei byus lels Kunga prīškā; nadzers ni veina, ni reibynōjūšu dzērīņu, un ar Svātu Goru tiks pīpiļdeits vēļ mōtes mīsā, 16 un daudzejūs nu Izraeļa dālim atgrīzs atpakaļ uz jūs Kungu Dīvu. 17 Pats, īdams Jam pa prīšku Eliasa gorā un spākā, pagrīžūt tāvu sirdis uz bārnim un naticeigūs uz taisneibas gudreibu, sagatavōs Kungam padeveigu tautu.
18 Bet Zacharijs eņgeļam teice: Kai gon maņ tys tops zynoms? Es pats tadei jau vacs, un muna sīva jau ari pīdzeivōjuse vacuma dīnas. 19 Eņgeļs atbyldādams jam saceja: Es asmu Gabrieļs, tys, kas stōv Dīva prīškā. Es asmu syuteits, lai tev runōtu un šū prīceigū jaunumu tev pasludynōtu. 20 Bet, raug, tu paliksi nyu māms un navarēsi runōt leidz tai dīnai, kod tys izapiļdeis, — jo tu naīticēji munim vōrdim, kuri sovā laikā izapylda.
21 Tam laikam ļaudis gaideja Zacharija un breinōjōs, ka jys tik iļgi palīk svētneicā. 22 Kad jys izgōja ōrā un navarēja runōt, jī nūprota, ka ir redzējis svētneicā parōdeibu. Bet jys, byudams māms, mōve tim ar zeimem.
23 Un nūtyka, ka, izabeidzūt dīnasts laikam, jys aizgōja atpakaļ uz sovu mōju, 24 un jō sīva Elizabeta tyka mōtes cereibōs. Jei tū pīci mēneši slēpe 25 saceidama: Tū padareja maņ Kungs tod, kod Jam labpatyka munu kaunu ļaužu prīškā nu manis nūceļt.
Pasludynōšona Marijai.
26 Sastajā mēnesī Dīvs nūsyuteja eņgeli Gabrieli uz Galilejas mīstu, saucamū Nazerete, 27 pi, jaunovas, sadarynōtas veiram, kas beja Davida ciļts, Jezupam vōrdā. Jaunovai beja vōrds Marija. 28 Un, īgōjis, eņgeļs jai teice: Esi sveicynōta, žēlesteibas pylnō; Kungs ar tevim; (tu esi svēteita storp sīvītem). 29 Bet jei (tū izdzērduse) nu tim vōrdim uzatrauce un sevī dūmōja: kū gon tys sveicīņs varātu nūzeimōt. 30 Un eņgeļs jai teice: Nasabeist, Marija, jo tu atrodi pi Dīva žēlesteibu. 31 Un, raug, tu ījimsi mīsā un dzemdeisi dālu; un sauksi Jū vōrdā Jezus. 32 Jys byus lels un tops saukts par Vysaugstōkō dālu. Un Kungs Dīvs Jam dūs Jō tāva Davida tronu, 33 un Jys vaļdeis, Jākuba mōju myužam un Jōvaļsteibai gola nabyus.
34 Tad Marija eņgeļam teice: Kai tys lai nūteik? Es taču nazynu veira. 35 Bet eņgeļs atbyldādams saceja: Uz tevim nūsalaiss Svāts Gors, un Vysaugstōkō spāks tevi apānōs, un tōpēc tys Svātais, kas (nu tevis) pīdzims, tiks saukts Dīva Dāls. 36 Un, raug, tova radineica Elizabeta vēļ sovā vacumā ījēme dālu. Šytys ir jai, sauktai naaugleigai, jau sastais mēness. 37 Dīvam tadei nivīna līta nav navarama.
38 Tad Marija teice: Raug, es asmu Kunga kolpyune; lai nūteik maņ leidz tovam vōrdam.
Pēc tam eņgeļs nu jōs aizgōja.
Marija aprauga Elizabetu.
39 Cālusēs Marija tamōs dīnōs steidzeigi aizgōja kolnu apvydā uz jūdu mīsteņu 40 un, īgōjuse Zachariasa mōjōs, apsveice Elizabetu. 41 Tikkū Elizabeta izdzērda Marijas sveicīni, bārns prīceigi pakustēja jōs mīsā, un Elizabeta tyka Svāta Gora piļdeita, 42 un sauce lelā bolsā saceidama: Svēteita esi tu storp sīvītem, un svēteits ir tovas mīsas auglis: 43 Nu kurīnes maņ tys, ka muna Kunga mōte atgōja pi manis? 44 Raug, kai tik tovas sveicynōšonas bolss atskanēja munōs ausīs, bārns prīceigi pakustēja munā mīsā. 45 Svēteiga, kas īticēja, ka tys izapiļdeis, kū Kungs jai beja sacejis!
Marija slavej Dīvu.
46 Un Marija teice:
Slavej muna dvēsele Kungu,
47 un īsalīgsmoj muns gors īkš Dīva, muna Pesteitōja,
48 jo Jys īvārōja sovas kolpyunes zemeibu.
Un raug, nu šō laika vysas paaudzes sauks mani par svēteigu,
49 jo lelas lītas maņ padareja Vareigais,
un Jō vōrds ira svāts.
50 Jō žēlesteiba ir nu paaudzes uz paaudzi
tim, kas Jō beistās.
51 Jys ar sovu rūku dora lelas lītas:
izklaidoj sirds lepneigūs nūdūmus,
52 nūgōž varas nesējus nu tronim
un zemeigūs paaugstynoj;
53 olkonūs ar lobumim paseitynoj,
bogōtim tukšā līk aizīt prūjom.
54 Sovu kolpu Izraeli žēleigi pījam,
pīmynādams sovu žāļsirdeibu,
55 kuru ir apsūlejis myusu tāvim:
Abraamam un jō pēcnōcējim uz myužim.
56 Nūdzeivōjuse pi jōs kaidi trejs mēneši, Marija nūgōja atpakaļ uz sovu sātu.
Jōņa Kristeitōja dzimšona.
57 Kad Elizabetai pīnōce dzemdeišonas laiks, jei dzemdeja dālu. 58 Jōs kaimini un radinīki, izdzērduši, ka Kungs padareja tik pōrmēreigu žēlesteibu, leidz ar jū prīcōjōs. 59 Un nūtyka, kad ostoitā dīnā aizgōja bārna apgraizeitu, gribēja jam likt tāva vōrdu Zachariju. 60 Bet mōte atsasauce un saceja: Pavysam nē, jōlīk vōrds Jōņs! 61 Tad jai saceja: nivīna tadei tovūs rodūs nava, kam byutu taids vōrds. 62 Ar zeim’u paleidzeibu praseja nu jō tāva, kai jam 63 patyktu jū saukt. Jys papraseja gaļdeņa un pīraksteja: jam vōrds ir Jōņs. Visi breinōjōs. 64 Tamā pat breidī jam tyka breiva mēle un mute, un jys sōce runōt un slaveit Dīvu. 65 Vysus kaimiņus pōrjēme baile. Un pa vysu Judeas kolnu apgobolu runōja par vysom lītom. 66 Visi, kas tik izdzērda, pōrdūmōjuši sovā sirdī, saceja: Kas gon byus nu šytō bārna? Tadei ar jū ir Dīva rūka.
J. Kristeitōja tāvs slavej Dīvu.
67 Jō tāvs Zacharijs, Svātō Gora pōrpiļdeits, pravītōja saceidams:
68 Lai ir slaveits Kungs, Izraeļa Dīvs,
ka žēleigi apraudzeja un atpērka sovu tautu,
69 un izsauce mums pasteišonas spāku
sova kolpa Davida nomā.
70 Kai nu myužim beja apsūlejis
caur sovu svātu pravīšu lyupom:
71 ka myusus izglōbs nu myusu īnaidnīkim
un nu rūkom tūs vysu, kas myusus īneist,
72 dorūt žāļsirdeibu myusu tāvim
un pīmynūt sovu svātū dereibu;
73 zvārastu, kuru zvērēja myusu tāvam Abraamam,
mums tū izpiļdeis; —
74 ka mes breivi nu īnaidnīku rūkom,
75 svātumā un taisneibā bez bailes
Jō prīškā kolpōtu Jam vysom myusu dīnom.
76 Un tu, bārns, Vysaugstōkō pravīts byusi:
īsi pyrms Kunga sagatavōt Jam ceļu,
77 Jō tautai dūt pesteišonas ziņu:
ka jūs grāki tiks atlaisti,
78 caur myusu Dīva lelū žālsirdeibu,
ar kuru myus aplaimōja Izlācūšais nu augstuma:
79 lai apgaismōtu tūs, kas apsāda tymsumā un nōves ānā,
un lai myusu sūļus pagrīztu uz mīra ceļu.
80 Bārns auga un styprynōjōs gōrā, un dzeivōja tuksnesī leidz tai dīnai, kod jam beja jōuzastōj Izraeļa prīškā.
