XXII.
1 Naraudzātōs maizes svātki, kurūs sauc par Leldini, jau gōja klōtu. 2 Vērsgoreidznīki un Rokstim mōceitī meklēja, kai Jū nūnōvēt, bet beidōs ļaužu.
3 Te vīnā nu divpadsmit, kuru sauce Judass Iskariots, beja īgōjis satans. 4 Jys aizgōjis, sarunōja ar vērsgoreidznīkim un pōrvaļdnīkim, kai jys varātu Jū nūdūt. 5 Jī nūsaprīcōja un sarunōja jam dūt naudu. 6 Jys tam pīkryta un meklēja izdeveibas breiža, lai Jū bez ļaužu (namīra) jim nūdūtu.
Pādejōs vakareņas un Vyssv. Sakramenta īstateišona.
7 Atgōja naraudzātōs maizes dīna, kurā vajadzēja nūkaut Leldines jāru. 8 Jys nūsyuteja Pīteri un Jōni, saceidams: Ejte un sagatavojit mums Leldines jāru, lai mes tū ādam. 9 Tī vaicōja: Kur Tu gribi, ka mes sagatavōtu?
10 Jys atbiļdēja: Raug, īgōjuši mīstā, jyus satiksit cylvāku, kas ness yudiņa trauku. Ejte, pēc jō pakaļ mōjā, kurā tys īīs 11 un pasokit saiminīkam: Mōceitōjs vaicoj: kur ir tei vīta, kurā lai Es ar mōceklim ādu Leldines jāru. 12 Jys jums nūrōdeis plašu, īrūštu ustobu, — tur sagatavojit.
13 Aizgōjuši, jī atroda tai, kai beja teikts, un sagatavōja Leldines jāru.
14 Kad atgōja laiks, Jys ījēme vītu pi golda, un reizē ar Jū divpadsmit apostoli.
15 Jys tim saceja: Es ļūti gribēju pyrms cīsšonas ar jums ēst Leldines jāru. 16 Jo Es jums soku: ka vairs tō naēsšu, koleidz izapiļdeis Dīva vaļsteiba. 17 Tad, pajēmis bikeri, pateice un saceja: Jemit un sovstarpeigi pasadolit. 18 Jo Es jums soku, ka nu šō laika vairs nadzeršu nu šytō veina kūku augļa, koleidz satīs Dīva vaļsteiba.
19 Tad, pajēmis maizi, pasateice, salauzeja jū un pasnēdze jim saceidams: Šytei ir muna Mīsa, kura par jums tiks nūdūta. Šytū dorit manis pīmiņai.
20 Tai pat Jys vakareņu beigōs pajēme bikeri un saceja: Šytys bikers ir Jauns Īstōdejums munā Asnī, kas par jums tiks izlīts.
21 Bet raug, muna nūdevēja rūka ir reizē ar munu uz golda. 22 Cylvāka Dāls gon īt tai, kai ir teikts, bet bāda tam cylvākam, kurs Jū nūdūs.
23 Tad jī sōce sovstarpeigi cyts cyta vaicōt, kas nu jim tū dareitu.
Streidi storp mōceklim.
24 Storp jim izacēle streidi, kas nu jim byutu lelōks. 25 Bet Jys tim saceja: Tautu kēneni ir jūs vaļdinīki, un tī, kuri par jim volda, teik saukti par labdarim. 26 Bet jyus tai nē. Kas storp jums ir lelōks, tys lai ir par mozōkū, un augstōkais, — par kolpu. 27 Kas tad ir lelōks, vai tys, kas pi golda sēd, vai tys, kas kolpoj? Vai tad na tys, kas pi golda sēd? 28 Un Es asmu storp jums, kai kolps, jo jyus asat ar mani izturējuši munōs kārdynōšonōs. 29 Tōpēc Es nūvēleju jums kēnesti, kai muns Tāvs Maņ nūvēlēja. 30 Jyus ēssit un dzersit munā vaļsteibā pi muna golda un sēdēsit gūda krāslūs un tīsōsit divpadsmit Izraeļa ciļtis.
K. Jezus īprīkš pasludynoj Pītera aizalīgšonu un dūd apostolim aizrōdejumus.
31 Kungs saceja tōļōk: Seimaņ, Seimaņ! Raug, satans kōrōja jyusus sejōt, kai kvīšus. 32 Bet Es lyudžu par tevi, ka tova ticeiba nasamiteitu: un tu nōkūtnē atsagrīzis styprynoj sovus brōļus.
33 Bet jys atbiļdēja: Kungs, es asmu gotovs ar Tevi īt uz cītumu un nōvi! 34 Jys tūmār saceja: Es tev soku, Pīter, šudiņ gaiļs vēļ nabyus dzīdōjis, kai tu Manis trejskōrteigi aizalīgsi, ka Manis nazynūt.
35 Un Jys tim saceja: Kad Es jyusus bez naudas moka, bez kules un bez kūrpu izsyuteju, vai tad jums kō tryuka? Jī atbiļdēja: Nikō (natryuka). 36 Tad Jys saceja: Tagad kam ir moks, lai jam tū leidza, taipat ari, jo kam ir kule; kam tōs navā, tys lai pōrdūd sovus svōrkus un pērk zūbynu. 37 Tai tad Es jums soku: Jōizapylda vēļ tim Rokstu vōrdim: Jū pīskaiteis pi ļaundarim. Un kas atsateic uz Mani, tad tys izapiļdeis. 38 Tī saceja: Kungs, raug, še ir divi zūbyni. Un Jys atbiļdēja: Pītiks!
39 Tad Jys izgōjis, kai parosti, aizgōja uz Eleju kolnu, un Jō mōcekli gōja Jam pakaļ. 40 Kad atgōja uz tū vītu, Jys tim saceja: Lyudzatēs, ka naīkrystu kārdynōšonā.
41 Pats, nūgōjis nūst akmiņa metīņa attōlumā un nūsametis ceļūs, lyudzēs 42 saceidams: Tāvs, jo Tu gribi, jem nūst nu Manis šū bikeri, tūmār na Muna, bet Tova vaļa lai nūteik. 43 Nu debesim pasarōdeja eņgeļs un Jū styprynōja. 44 Un kad nōves bailēs mūcejōs, Jys tū korstōk lyudzēs. Un nūtyka, ka Jam svīdri lējōs, kai ašņa lases, kas tecēja uz zemes.
45 Pīsacēlis nu lyugšonas, Jys aizgōja pi sovim mōceklim, bet atroda tūs nu skumem aizmygušus. 46 Tad Jys tim saceja: Kōpēc guļat? Celitēs augšā un lyudzitēs, ka naīkrystumet kārdynōšonā.
K. Jezus apcītynōšona.
47 Koleidz Jys vēļ runōja, raug, pasarōdeja ļaužu pulks, un jūs prīkšgolā gōja vīns nu divpadsmit, Judass vōrdā. Jys pīgōja pi Jezus klōtu, lai Jū pabučōtu. 48 Bet Jezus tam saceja: Judas, vai tu caur skupstu nūdūd Cylvāka Dālu? 49 Bet tī, kas ar Jū reizē beja, radzādami, kas nūteik, saceja: Kungs, vai mums navajadzātu cērst ar zūbynu? 50 Un vīns nu jim, cērsdams vērsgoreidznīka kolpam, nūcērta lobū ausi.
51 Jezus atsasauce un saceja: Pōrstōjit, lai pīteik! Tad pīsaskōre pi auss un padareja jū vasalu. 52 Jezus saceja vērsgoreidznīkim, svētneicas sorgim, vērsinīkim un tautas vacōkim, kas beja pret Jū izgōjuši: Jyus izgōjot ar zūbynim un vāzdom, kai pret kaidu slapkovu! 53 Tadei dīn‐dīnā Es beju storp jums svētneicā, bet sovu rūku pret Mani napacēlet. Bet šytei ir jyusu stuņde un tymseibas vara.
Pītera aizalīgšona.
54 Tad sajāmuši nūvede Jū uz vērsgoreidznīka mōju. Nu tōlīnes gōja pēc Jō pakaļ Pīters.
55 Pogolma vydā sakyure guni un apsasāda apleik. Jūs vydā beja ari Pīters. 56 Pamanejuse jū kaida kolpyune pi guņs blōzmas sēžūt, apskateja jū un saceja: Ari šytys beja reizē ar Jū. 57 Bet jys aizalīdze saceidams: Sīvīt, es Jō napazeistu. 58 Pēc kaida breiža īraudzeja jū cyts un saceja: Ari tu esi nu jūs pulka. Bet Pīters atbiļdēja: Cylvāks, es naasmu.
59 Pēc kaidas stuņdes otkon cyts līcynōja saceidams: Patīši, šytys beja reizē ar Jū, jys tadei ir galilejīts. 60 Bet Pīters atbiļdēja: Cylvāks, es nazynu, kū tu runoj. Un te, koleidz jys vēļ runōja, aizdzīdōja gaiļs.
61 Atsagrīzis atpakaļ, Kungs pasavēre uz Pītera, un Pīters īgōdōja tū vōrdu, kuru Kungs beja sacejis: Koleidz gaiļs aizdzīdōs, tu Manis trejskōrteigi aizalīgsi. 62 Jys, izgōjis ōrā, gauži raudōja.
Jezus augstōs padūmes prīškā.
63 Bet tī veiri, kas Jū uzraudzeja, Jū izsmēja un syta. 64 Aizsaguši Jū (syta Jam par vaigu) un vaicōja saceidami: Pravītoj, kas tev īsyta. 65 Ari daudz cytu zaimōšonas vōrdu jī Jam saceja.
66 Dīnai austūt, sasalaseja kūpā tautas vacōkī, vērsgoreidznīki un Rokstim mōceitī un pasauce Jū augstōs tīsas prīškā 67 saceidami: Jo Tu esi Kristus, tad pasoki mums tū.
Bet Jys atbiļdēja: Jo Es jums ari saceitu, tūmār jyus natycātu, 68 jo jyusu jautōtu, — naatbyldātu un Manis vaļā napalaistu. 69 Bet nu šō laika Cylvāka Dāls sēdēs pa lobai rūkai vysvareibas Dīva.
70 Tai tad Tu esi Dīva Dāls? visi reizē vaicōja. Jys atbiļdēja: Poši pasacejot, ka asmu.
71 Tad jī saceja: Kam mums vēļ līcinīku vajaga? Tadei poši nu Jō lyupom dzērdējom.
XXII.
1 Naraudzātōs maizes svātki, kurūs sauc par Leldini, jau gōja klōtu. 2 Vērsgoreidznīki un Rokstim mōceitī meklēja, kai Jū nūnōvēt, bet beidōs ļaužu.
3 Te vīnā nu divpadsmit, kuru sauce Judass Iskariots, beja īgōjis satans. 4 Jys aizgōjis, sarunōja ar vērsgoreidznīkim un pōrvaļdnīkim, kai jys varātu Jū nūdūt. 5 Jī nūsaprīcōja un sarunōja jam dūt naudu. 6 Jys tam pīkryta un meklēja izdeveibas breiža, lai Jū bez ļaužu (namīra) jim nūdūtu.
Pādejōs vakareņas un Vyssv. Sakramenta īstateišona.
7 Atgōja naraudzātōs maizes dīna, kurā vajadzēja nūkaut Leldines jāru. 8 Jys nūsyuteja Pīteri un Jōni, saceidams: Ejte un sagatavojit mums Leldines jāru, lai mes tū ādam. 9 Tī vaicōja: Kur Tu gribi, ka mes sagatavōtu?
10 Jys atbiļdēja: Raug, īgōjuši mīstā, jyus satiksit cylvāku, kas ness yudiņa trauku. Ejte, pēc jō pakaļ mōjā, kurā tys īīs 11 un pasokit saiminīkam: Mōceitōjs vaicoj: kur ir tei vīta, kurā lai Es ar mōceklim ādu Leldines jāru. 12 Jys jums nūrōdeis plašu, īrūštu ustobu, — tur sagatavojit.
13 Aizgōjuši, jī atroda tai, kai beja teikts, un sagatavōja Leldines jāru.
14 Kad atgōja laiks, Jys ījēme vītu pi golda, un reizē ar Jū divpadsmit apostoli.
15 Jys tim saceja: Es ļūti gribēju pyrms cīsšonas ar jums ēst Leldines jāru. 16 Jo Es jums soku: ka vairs tō naēsšu, koleidz izapiļdeis Dīva vaļsteiba. 17 Tad, pajēmis bikeri, pateice un saceja: Jemit un sovstarpeigi pasadolit. 18 Jo Es jums soku, ka nu šō laika vairs nadzeršu nu šytō veina kūku augļa, koleidz satīs Dīva vaļsteiba.
19 Tad, pajēmis maizi, pasateice, salauzeja jū un pasnēdze jim saceidams: Šytei ir muna Mīsa, kura par jums tiks nūdūta. Šytū dorit manis pīmiņai.
20 Tai pat Jys vakareņu beigōs pajēme bikeri un saceja: Šytys bikers ir Jauns Īstōdejums munā Asnī, kas par jums tiks izlīts.
21 Bet raug, muna nūdevēja rūka ir reizē ar munu uz golda. 22 Cylvāka Dāls gon īt tai, kai ir teikts, bet bāda tam cylvākam, kurs Jū nūdūs.
23 Tad jī sōce sovstarpeigi cyts cyta vaicōt, kas nu jim tū dareitu.
Streidi storp mōceklim.
24 Storp jim izacēle streidi, kas nu jim byutu lelōks. 25 Bet Jys tim saceja: Tautu kēneni ir jūs vaļdinīki, un tī, kuri par jim volda, teik saukti par labdarim. 26 Bet jyus tai nē. Kas storp jums ir lelōks, tys lai ir par mozōkū, un augstōkais, — par kolpu. 27 Kas tad ir lelōks, vai tys, kas pi golda sēd, vai tys, kas kolpoj? Vai tad na tys, kas pi golda sēd? 28 Un Es asmu storp jums, kai kolps, jo jyus asat ar mani izturējuši munōs kārdynōšonōs. 29 Tōpēc Es nūvēleju jums kēnesti, kai muns Tāvs Maņ nūvēlēja. 30 Jyus ēssit un dzersit munā vaļsteibā pi muna golda un sēdēsit gūda krāslūs un tīsōsit divpadsmit Izraeļa ciļtis.
K. Jezus īprīkš pasludynoj Pītera aizalīgšonu un dūd apostolim aizrōdejumus.
31 Kungs saceja tōļōk: Seimaņ, Seimaņ! Raug, satans kōrōja jyusus sejōt, kai kvīšus. 32 Bet Es lyudžu par tevi, ka tova ticeiba nasamiteitu: un tu nōkūtnē atsagrīzis styprynoj sovus brōļus.
33 Bet jys atbiļdēja: Kungs, es asmu gotovs ar Tevi īt uz cītumu un nōvi! 34 Jys tūmār saceja: Es tev soku, Pīter, šudiņ gaiļs vēļ nabyus dzīdōjis, kai tu Manis trejskōrteigi aizalīgsi, ka Manis nazynūt.
35 Un Jys tim saceja: Kad Es jyusus bez naudas moka, bez kules un bez kūrpu izsyuteju, vai tad jums kō tryuka? Jī atbiļdēja: Nikō (natryuka). 36 Tad Jys saceja: Tagad kam ir moks, lai jam tū leidza, taipat ari, jo kam ir kule; kam tōs navā, tys lai pōrdūd sovus svōrkus un pērk zūbynu. 37 Tai tad Es jums soku: Jōizapylda vēļ tim Rokstu vōrdim: Jū pīskaiteis pi ļaundarim. Un kas atsateic uz Mani, tad tys izapiļdeis. 38 Tī saceja: Kungs, raug, še ir divi zūbyni. Un Jys atbiļdēja: Pītiks!
39 Tad Jys izgōjis, kai parosti, aizgōja uz Eleju kolnu, un Jō mōcekli gōja Jam pakaļ. 40 Kad atgōja uz tū vītu, Jys tim saceja: Lyudzatēs, ka naīkrystu kārdynōšonā.
41 Pats, nūgōjis nūst akmiņa metīņa attōlumā un nūsametis ceļūs, lyudzēs 42 saceidams: Tāvs, jo Tu gribi, jem nūst nu Manis šū bikeri, tūmār na Muna, bet Tova vaļa lai nūteik. 43 Nu debesim pasarōdeja eņgeļs un Jū styprynōja. 44 Un kad nōves bailēs mūcejōs, Jys tū korstōk lyudzēs. Un nūtyka, ka Jam svīdri lējōs, kai ašņa lases, kas tecēja uz zemes.
45 Pīsacēlis nu lyugšonas, Jys aizgōja pi sovim mōceklim, bet atroda tūs nu skumem aizmygušus. 46 Tad Jys tim saceja: Kōpēc guļat? Celitēs augšā un lyudzitēs, ka naīkrystumet kārdynōšonā.
K. Jezus apcītynōšona.
47 Koleidz Jys vēļ runōja, raug, pasarōdeja ļaužu pulks, un jūs prīkšgolā gōja vīns nu divpadsmit, Judass vōrdā. Jys pīgōja pi Jezus klōtu, lai Jū pabučōtu. 48 Bet Jezus tam saceja: Judas, vai tu caur skupstu nūdūd Cylvāka Dālu? 49 Bet tī, kas ar Jū reizē beja, radzādami, kas nūteik, saceja: Kungs, vai mums navajadzātu cērst ar zūbynu? 50 Un vīns nu jim, cērsdams vērsgoreidznīka kolpam, nūcērta lobū ausi.
51 Jezus atsasauce un saceja: Pōrstōjit, lai pīteik! Tad pīsaskōre pi auss un padareja jū vasalu. 52 Jezus saceja vērsgoreidznīkim, svētneicas sorgim, vērsinīkim un tautas vacōkim, kas beja pret Jū izgōjuši: Jyus izgōjot ar zūbynim un vāzdom, kai pret kaidu slapkovu! 53 Tadei dīn‐dīnā Es beju storp jums svētneicā, bet sovu rūku pret Mani napacēlet. Bet šytei ir jyusu stuņde un tymseibas vara.
Pītera aizalīgšona.
54 Tad sajāmuši nūvede Jū uz vērsgoreidznīka mōju. Nu tōlīnes gōja pēc Jō pakaļ Pīters.
55 Pogolma vydā sakyure guni un apsasāda apleik. Jūs vydā beja ari Pīters. 56 Pamanejuse jū kaida kolpyune pi guņs blōzmas sēžūt, apskateja jū un saceja: Ari šytys beja reizē ar Jū. 57 Bet jys aizalīdze saceidams: Sīvīt, es Jō napazeistu. 58 Pēc kaida breiža īraudzeja jū cyts un saceja: Ari tu esi nu jūs pulka. Bet Pīters atbiļdēja: Cylvāks, es naasmu.
59 Pēc kaidas stuņdes otkon cyts līcynōja saceidams: Patīši, šytys beja reizē ar Jū, jys tadei ir galilejīts. 60 Bet Pīters atbiļdēja: Cylvāks, es nazynu, kū tu runoj. Un te, koleidz jys vēļ runōja, aizdzīdōja gaiļs.
61 Atsagrīzis atpakaļ, Kungs pasavēre uz Pītera, un Pīters īgōdōja tū vōrdu, kuru Kungs beja sacejis: Koleidz gaiļs aizdzīdōs, tu Manis trejskōrteigi aizalīgsi. 62 Jys, izgōjis ōrā, gauži raudōja.
Jezus augstōs padūmes prīškā.
63 Bet tī veiri, kas Jū uzraudzeja, Jū izsmēja un syta. 64 Aizsaguši Jū (syta Jam par vaigu) un vaicōja saceidami: Pravītoj, kas tev īsyta. 65 Ari daudz cytu zaimōšonas vōrdu jī Jam saceja.
66 Dīnai austūt, sasalaseja kūpā tautas vacōkī, vērsgoreidznīki un Rokstim mōceitī un pasauce Jū augstōs tīsas prīškā 67 saceidami: Jo Tu esi Kristus, tad pasoki mums tū.
Bet Jys atbiļdēja: Jo Es jums ari saceitu, tūmār jyus natycātu, 68 jo jyusu jautōtu, — naatbyldātu un Manis vaļā napalaistu. 69 Bet nu šō laika Cylvāka Dāls sēdēs pa lobai rūkai vysvareibas Dīva.
70 Tai tad Tu esi Dīva Dāls? visi reizē vaicōja. Jys atbiļdēja: Poši pasacejot, ka asmu.
71 Tad jī saceja: Kam mums vēļ līcinīku vajaga? Tadei poši nu Jō lyupom dzērdējom.
