VII.
K. Jezus padora vasalu vērsinīka kolpu.
1 Nūbeidzis vysas sovas runas tim ļaudim, kas klausejōs, Jys aizgōja uz Kafarnaumu. 2 Vīna vērsinīka kolps, kas jam beja dorgs, gulēja nōveigi slyms. 3 Izdzērdis par Jezu, jys aizsyuteja pi Jō jūdu vacōkūs un lyka lyugt, lai Jys atītu un padareitu vasalu jō kolpu. 4 Tī, atgōjuši pi Jezus, lyudze saceidami: Jys ir peļnejis, ka Tu jam tū izdareitu, 5 jys tadei mīļoj myusu tautu un mums izbyuvēja synagogu.
6 Jezus aizgōja tim leidza. Bet, kad beja jau natōli nu sātas, vērsinīks lyka caur draugim pasaceit: Kungs, nasapyulej, jo es naasmu cīneigs, ka Tu ītu zam muna jumta. 7 Es tadei sevis naturēju par cīneigu īt pi Tevis. Bet soki tikai vōrdu, un muns kolps byus vasals. 8 Tadei ari es asmu cylvāks vērseibai padūts, un maņ padūti ir karaveiri; un jo vīnam soku: Ej, tad jys nūīt; ūtram: Ej šur, un jys atīt; munam kolpam: Padori tū, un jys padora.
9 Dzērdādams tū, Jezus nu jō breinōjōs, un, atsagrīzis uz ļaudim, kas Jam gōja pakaļ, saceja: (Patīši), Es jums soku: Tik lelas ticeibas Izraelī Es nikod nabeju atradis!
10 Un tī, kas beja syuteiti, atsagrīzuši atpakaļ uz sātu, atroda kolpu, (kurs beja slyms), jau vasalu.
K. Jezus pīceļ nu myrūnim jaunēkli.
11 Vēļōk, kad Jys laidēs īt uz mīstu Naim vōrdā, Jam pakaļ gōja daudz mōcekļu un lels ļaužu pulks. 12 Kad tyvōjōs pi mīsta, raug, nese ōrā myrūni, vīneigū mōtei dālu, kura beja atraitne. Nu mīsta gōja jai leidza lels ļaužu pulks. 13 Īraudzejis jū, Kungs apsažālōja par jū un saceja: Naraudi! 14 Tad, pīgōjis klōt, pīsaskōre pi myrūņa; tī, kas jū nese, nūstōja. Pēc tam Jys saceja: Jaunēkli, Es tev pavēļu: celīs augšā! 15 Nūmyrušais atsasāda un sōce runōt. Un Jys atdeve jū mōtei.
16 Vysus pōrjēme baile, un jī slavēja Dīvu saceidami: Myusu vydā ir cēlīs lels pravīts; Dīvs apraudzeja sovu tautu. 17 Ziņa par Jū izaplateja pa vysu jūdu zemi un pa vysu apkōrtni.
Jōņa mōcekli pi K. Jezus.
18 Vysu tū jō mōcekli pastōsteja ari Jōņam. Tad Jōņs pasauce pi sevis divejus sovus mōcekļus 19 un nūsyuteja jūs pi Kunga, lai pavaicōtu: Vai Tu esi Tys, kam ir jōatīt, vai mums jōgaida cyts? 20 Atgōjuši pi Jō, tī cylvāki saceja: Jōņs Kristeitōjs myusus syuteja pi Tevis saceidams: Vai Tu esi Tys, kam jōatīt, vai mums jōgaida cyts?
21 Tamā laikā īpaši Jys daudzejūs padareja vasalus nu slimeibom, cīsšonom, nu ļaunim gorim un daudzim oklajim dōvynōja redzēšonu. 22 Tōdēļ tad atsasauce un jim saceja: Aizgōjuši pastōstit Jōņam, kū redzējot un dzērdejot: oklī redz, klibī staigoj, špitaleigī palīk teiri, kūrlī dzērd, nūmyrušī ceļās augšan, nabogim teik sludynōts Evangelijs, 23 un svēteigs ir tys, kas nu Manis naīsaļaunoj.
24 Kad Jōņa syuteitī aizgōja prūjom, Jys ļaudim sōce runōt par Jōni: Kō apskateitu jyus izgōjot tuksnesī? Vai nīdres, kū vējs lūka? 25 Bet kō apskateitu jyus izgōjot? Vai meikstōs drēbēs tārpta cylvāka? Raug, kas bogōtōs drēbēs ir gārbti un skaisti dzeivoj, tī ir kēneņu pilīs. 26 Bet kō gon apskateitu jyus izgōjot? Pravīša?
Jā, Es jums soku, pōrōka par pravīti.
27 Par jū tadei ir raksteits:
Raug, Es syutu sovu eņgeli tova vaiga prīškā,
kas sagatavōs Tev Tovu ceļu.
28 Un Es jums soku: Nu sīvītes dzymušim navā lelōka (pravīša) par Jōni (Kristeitōju), tūmār Es jums soku: Pats mōzōkais Dīva vaļsteibā par jū ir lelōks.
K. Jezus pōrmat bezticeigim.
29 Tūlaik visi ļaudis, kas Jō klausejōs, pat ari muitinīki, pasadeve Dīva vaļai un pījēme Jōņa kristeibu, 30 bet farizeji un lykumam mōceitī, napījimdami kristeibas, nycynōja Dīva nūdūmus atteiceibā uz sevi.
31 (Kungs) runōja tōļōk: Kam lai pīleidzynoju šytōs škiras ļaudis? Kam jī ir leidzeigi? 32 Jī ir leidzeigi bārnim, kas sēd uz tērga laukuma un cyts cytam sauc: Mes spēlejam jums fleitā, bet jyus nadoncojat. Mes aizdzīdojam bādu dzīsmi, bet jyus naraužat . .
33 Atnōce Jōņs Kristeitōjs, jys ni maizes ēde, ni veina dzēre, bet jyus sokot: Jamā ir naškeists gors. 34 Atgōja Cylvāka Dāls, Jys ād un dzer, bet jyus sokot: Raug, kur cylvāks rejējs un veina dzārōjs, muitinīku un grēcinīku draugs! 35 Un šū gudreibu attaisnōja visi jūs bārni.
Marijas Magdalenas atsagrīzšona.
36 Kaids farizejs īaicynōja Jū pi sevis uz maļteiti. Jys, īgōjis farizeja mōjā, ījēme vītu. 37 Raug, sīvīte, kas mīstā beja pazeistama kai grēcineica, izzynōjuse, ka Jys cīmojās farizeja mōjā, atnese alebastra trauceņā smōrdeigu eleju 38 un, pīgōjuse nu aizmugures pi Jō kōjom, raudoja. Jei sōce ar osorom slapynōt Jō kōjas, slauceja jōs ar sovas golvas motim, bučōja Jō kōjas un svaideja ar smōrdeigū eleju.
39 Tū radzādams, farizejs, kas Jū beja īlyudzis, pats sevī saceja: Jo Jys byutu pravīts, tad Jys zynōtu, kas un kaida ir šei sīvīte, kas Jū aizskar: ka jei ir grēcineica. 40 Bet Jezus atsasauce un jam saceja: Seimaņ, Maņ ir kaut kas tev sokoms. Tys atbiļdēja: Soki, Mōceitōj! 41 Vīnam cylvākam beja divi porōdnīki: vīns jam beja porōdā pīci simti denaru, un ūtrais pīcdesmit. 42 Tai kai im nabeja nu kō atdūt, jys pīdeve obejim. Kurs tad nu jim, soki, jū vairōk mīļōs? 43 Seimaņs atbiļdēja: Maņ līkās, ka tys, kuram vairōk pīdūts. Un Jys tam atbiļdēja: Pareizi iztīsōji. 44 Tad, atsagrīzis uz sīvīti, saceja Seimaņam: Vai tu redzi šū sīvīti? Es īgōju tovā mōjā, un tu napasnēdzi kōjom yudiņa, — bet jei ar osorom aplaisteja Maņ kōjas un ar sovim motim nūslauceja. 45 Tu Manis napabučōji, bet jei kai īgōja vēļ navā pōrstōjuse Munu kōju bučōt. 46 Tu naapsvaideji ar eleju Maņ golvas, — jei ar smōrdeigū eleju apsvaideja Maņ kōjas. 47 Tōpēc Es tev soku: Jai ir atlaists daudz grāku, jo jei ļūti nūmīļōja, bet kam mozōk teik atlaists, tys mozōk mīļoj.
48 Tad jai saceja: Tovi grāki tev ir atlaisti.
49 Bet tī, kas reizē beja pi golda, sōce sovstarpeji runōtīs: Kas gon Jys ir, ka pat grākus atlaiž? 50 Tad Jys sīvītei saceja: Tova ticeiba tevi atpesteja, ej mīrā.
VII.
K. Jezus padora vasalu vērsinīka kolpu.
1 Nūbeidzis vysas sovas runas tim ļaudim, kas klausejōs, Jys aizgōja uz Kafarnaumu. 2 Vīna vērsinīka kolps, kas jam beja dorgs, gulēja nōveigi slyms. 3 Izdzērdis par Jezu, jys aizsyuteja pi Jō jūdu vacōkūs un lyka lyugt, lai Jys atītu un padareitu vasalu jō kolpu. 4 Tī, atgōjuši pi Jezus, lyudze saceidami: Jys ir peļnejis, ka Tu jam tū izdareitu, 5 jys tadei mīļoj myusu tautu un mums izbyuvēja synagogu.
6 Jezus aizgōja tim leidza. Bet, kad beja jau natōli nu sātas, vērsinīks lyka caur draugim pasaceit: Kungs, nasapyulej, jo es naasmu cīneigs, ka Tu ītu zam muna jumta. 7 Es tadei sevis naturēju par cīneigu īt pi Tevis. Bet soki tikai vōrdu, un muns kolps byus vasals. 8 Tadei ari es asmu cylvāks vērseibai padūts, un maņ padūti ir karaveiri; un jo vīnam soku: Ej, tad jys nūīt; ūtram: Ej šur, un jys atīt; munam kolpam: Padori tū, un jys padora.
9 Dzērdādams tū, Jezus nu jō breinōjōs, un, atsagrīzis uz ļaudim, kas Jam gōja pakaļ, saceja: (Patīši), Es jums soku: Tik lelas ticeibas Izraelī Es nikod nabeju atradis!
10 Un tī, kas beja syuteiti, atsagrīzuši atpakaļ uz sātu, atroda kolpu, (kurs beja slyms), jau vasalu.
K. Jezus pīceļ nu myrūnim jaunēkli.
11 Vēļōk, kad Jys laidēs īt uz mīstu Naim vōrdā, Jam pakaļ gōja daudz mōcekļu un lels ļaužu pulks. 12 Kad tyvōjōs pi mīsta, raug, nese ōrā myrūni, vīneigū mōtei dālu, kura beja atraitne. Nu mīsta gōja jai leidza lels ļaužu pulks. 13 Īraudzejis jū, Kungs apsažālōja par jū un saceja: Naraudi! 14 Tad, pīgōjis klōt, pīsaskōre pi myrūņa; tī, kas jū nese, nūstōja. Pēc tam Jys saceja: Jaunēkli, Es tev pavēļu: celīs augšā! 15 Nūmyrušais atsasāda un sōce runōt. Un Jys atdeve jū mōtei.
16 Vysus pōrjēme baile, un jī slavēja Dīvu saceidami: Myusu vydā ir cēlīs lels pravīts; Dīvs apraudzeja sovu tautu. 17 Ziņa par Jū izaplateja pa vysu jūdu zemi un pa vysu apkōrtni.
Jōņa mōcekli pi K. Jezus.
18 Vysu tū jō mōcekli pastōsteja ari Jōņam. Tad Jōņs pasauce pi sevis divejus sovus mōcekļus 19 un nūsyuteja jūs pi Kunga, lai pavaicōtu: Vai Tu esi Tys, kam ir jōatīt, vai mums jōgaida cyts? 20 Atgōjuši pi Jō, tī cylvāki saceja: Jōņs Kristeitōjs myusus syuteja pi Tevis saceidams: Vai Tu esi Tys, kam jōatīt, vai mums jōgaida cyts?
21 Tamā laikā īpaši Jys daudzejūs padareja vasalus nu slimeibom, cīsšonom, nu ļaunim gorim un daudzim oklajim dōvynōja redzēšonu. 22 Tōdēļ tad atsasauce un jim saceja: Aizgōjuši pastōstit Jōņam, kū redzējot un dzērdejot: oklī redz, klibī staigoj, špitaleigī palīk teiri, kūrlī dzērd, nūmyrušī ceļās augšan, nabogim teik sludynōts Evangelijs, 23 un svēteigs ir tys, kas nu Manis naīsaļaunoj.
24 Kad Jōņa syuteitī aizgōja prūjom, Jys ļaudim sōce runōt par Jōni: Kō apskateitu jyus izgōjot tuksnesī? Vai nīdres, kū vējs lūka? 25 Bet kō apskateitu jyus izgōjot? Vai meikstōs drēbēs tārpta cylvāka? Raug, kas bogōtōs drēbēs ir gārbti un skaisti dzeivoj, tī ir kēneņu pilīs. 26 Bet kō gon apskateitu jyus izgōjot? Pravīša?
Jā, Es jums soku, pōrōka par pravīti.
27 Par jū tadei ir raksteits:
Raug, Es syutu sovu eņgeli tova vaiga prīškā,
kas sagatavōs Tev Tovu ceļu.
28 Un Es jums soku: Nu sīvītes dzymušim navā lelōka (pravīša) par Jōni (Kristeitōju), tūmār Es jums soku: Pats mōzōkais Dīva vaļsteibā par jū ir lelōks.
K. Jezus pōrmat bezticeigim.
29 Tūlaik visi ļaudis, kas Jō klausejōs, pat ari muitinīki, pasadeve Dīva vaļai un pījēme Jōņa kristeibu, 30 bet farizeji un lykumam mōceitī, napījimdami kristeibas, nycynōja Dīva nūdūmus atteiceibā uz sevi.
31 (Kungs) runōja tōļōk: Kam lai pīleidzynoju šytōs škiras ļaudis? Kam jī ir leidzeigi? 32 Jī ir leidzeigi bārnim, kas sēd uz tērga laukuma un cyts cytam sauc: Mes spēlejam jums fleitā, bet jyus nadoncojat. Mes aizdzīdojam bādu dzīsmi, bet jyus naraužat . .
33 Atnōce Jōņs Kristeitōjs, jys ni maizes ēde, ni veina dzēre, bet jyus sokot: Jamā ir naškeists gors. 34 Atgōja Cylvāka Dāls, Jys ād un dzer, bet jyus sokot: Raug, kur cylvāks rejējs un veina dzārōjs, muitinīku un grēcinīku draugs! 35 Un šū gudreibu attaisnōja visi jūs bārni.
Marijas Magdalenas atsagrīzšona.
36 Kaids farizejs īaicynōja Jū pi sevis uz maļteiti. Jys, īgōjis farizeja mōjā, ījēme vītu. 37 Raug, sīvīte, kas mīstā beja pazeistama kai grēcineica, izzynōjuse, ka Jys cīmojās farizeja mōjā, atnese alebastra trauceņā smōrdeigu eleju 38 un, pīgōjuse nu aizmugures pi Jō kōjom, raudoja. Jei sōce ar osorom slapynōt Jō kōjas, slauceja jōs ar sovas golvas motim, bučōja Jō kōjas un svaideja ar smōrdeigū eleju.
39 Tū radzādams, farizejs, kas Jū beja īlyudzis, pats sevī saceja: Jo Jys byutu pravīts, tad Jys zynōtu, kas un kaida ir šei sīvīte, kas Jū aizskar: ka jei ir grēcineica. 40 Bet Jezus atsasauce un jam saceja: Seimaņ, Maņ ir kaut kas tev sokoms. Tys atbiļdēja: Soki, Mōceitōj! 41 Vīnam cylvākam beja divi porōdnīki: vīns jam beja porōdā pīci simti denaru, un ūtrais pīcdesmit. 42 Tai kai im nabeja nu kō atdūt, jys pīdeve obejim. Kurs tad nu jim, soki, jū vairōk mīļōs? 43 Seimaņs atbiļdēja: Maņ līkās, ka tys, kuram vairōk pīdūts. Un Jys tam atbiļdēja: Pareizi iztīsōji. 44 Tad, atsagrīzis uz sīvīti, saceja Seimaņam: Vai tu redzi šū sīvīti? Es īgōju tovā mōjā, un tu napasnēdzi kōjom yudiņa, — bet jei ar osorom aplaisteja Maņ kōjas un ar sovim motim nūslauceja. 45 Tu Manis napabučōji, bet jei kai īgōja vēļ navā pōrstōjuse Munu kōju bučōt. 46 Tu naapsvaideji ar eleju Maņ golvas, — jei ar smōrdeigū eleju apsvaideja Maņ kōjas. 47 Tōpēc Es tev soku: Jai ir atlaists daudz grāku, jo jei ļūti nūmīļōja, bet kam mozōk teik atlaists, tys mozōk mīļoj.
48 Tad jai saceja: Tovi grāki tev ir atlaisti.
49 Bet tī, kas reizē beja pi golda, sōce sovstarpeji runōtīs: Kas gon Jys ir, ka pat grākus atlaiž? 50 Tad Jys sīvītei saceja: Tova ticeiba tevi atpesteja, ej mīrā.
