III.
Runā jōir uzmaneigim.
1 Muni brōli, naesit lelā skaitā par mōceitōjim. Jyus zynot, ka mums (mōceitōjim) vajadzēs stōtīs bōrgōkas tīsas prīškā. 2 Ikvīns nu mums pakreit daudzōs lītōs. Bet kas runā napakreit, tys ir piļneigs cylvāks; tys ir spējeigs vysu mīsu saturēt grūžūs.
3 Jo mes zyrgim mutē līkam īmovus, lai jī myusu klauseitu, tad mes vodam vysu jūs mīsu. 4 Raug, arī kugi, lai gon ir leli un teik ar styprim vējim dzeiti, teik vadeiti ar nīceigu styuri, kur tikai vadeitōjs grib. 5 Tai pat arī mēle ir mozs lūceklis, bet saceļ lelas lītas.
Raug, nalela dzērkstele aizdadzynoj lelu mežu. 6 Arī mēle ir guņs. Jei ir nataisneibas pasauļs. Mēle atsarūn storp myusu lūceklim kai tys, kurs elnes aizdadzynōts, padora nateiru vysu mīsu un izceļ myusu dzeives ceļā guņsgrāku.
7 Cylvāks ir savaļdējis un savolda ikvīnu dzeivinīku un putnu, rōpuļu un yudiņa dzeivinīku sugu, 8 bet mēles, tō namīreigō ļaunuma, pōrpiļdeitō ar nōveigu indi, nivīns cylvāks savaļdeit naspēj.
9 Ar jū mes slavejam Kungu un Tāvu; ar jū mes lōžam cylvākus, kas ir radeiti pēc Dīva leidzeibas. 10 Nu tōs pošas mutes izīt svēteiba un lōsti. Bet tys, muni brōli, tai nadreikst byut. 11 Vai tad nu vīna un tō poša olūta dzeislas reizē tak ōrā soldons un ryugts (yudiņs)? 12 Muni brōli, vai tad figu kūks var dūt eleju, vai arī veina kūks figas? Sōļyudiņa olūts soldona yudiņa dūt navar.
13 Kas storp jums ir gudrs un saprateigs, tys sovus dorbus lai parōda pīmīleigā un klusā gudreibā un lobā izaturēšonā. 14 Bet jo jyusu sirdī ir ryugtō skaudeiba un nasadareiba, tad nasadižojit un namalojit patīseibas prīškā. 15 Taida gudreiba nanōk nu augstīnes, bet gon ir vērszemiska, mīseiga un veļniška. 16 Jo kur volda skaudeiba un nasadareiba, tur ir nakōrteiba un visi ļaunī dorbi. 17 Bet gudreiba, kas nōk nu augšīnes vyspyrms ir teira, tad ir mīrmīleiga, rōma, padeveiga, (lobam pīītama), žālsirdeibas un cytu lobu dorbu pylna; jei nav vīnpuseiga, nav arī līkuleiga. 18 Taisneibas augļus mīrā sēj tikai tī, kas poši ītur mīru.
III.
Runā jōir uzmaneigim.
1 Muni brōli, naesit lelā skaitā par mōceitōjim. Jyus zynot, ka mums (mōceitōjim) vajadzēs stōtīs bōrgōkas tīsas prīškā. 2 Ikvīns nu mums pakreit daudzōs lītōs. Bet kas runā napakreit, tys ir piļneigs cylvāks; tys ir spējeigs vysu mīsu saturēt grūžūs.
3 Jo mes zyrgim mutē līkam īmovus, lai jī myusu klauseitu, tad mes vodam vysu jūs mīsu. 4 Raug, arī kugi, lai gon ir leli un teik ar styprim vējim dzeiti, teik vadeiti ar nīceigu styuri, kur tikai vadeitōjs grib. 5 Tai pat arī mēle ir mozs lūceklis, bet saceļ lelas lītas.
Raug, nalela dzērkstele aizdadzynoj lelu mežu. 6 Arī mēle ir guņs. Jei ir nataisneibas pasauļs. Mēle atsarūn storp myusu lūceklim kai tys, kurs elnes aizdadzynōts, padora nateiru vysu mīsu un izceļ myusu dzeives ceļā guņsgrāku.
7 Cylvāks ir savaļdējis un savolda ikvīnu dzeivinīku un putnu, rōpuļu un yudiņa dzeivinīku sugu, 8 bet mēles, tō namīreigō ļaunuma, pōrpiļdeitō ar nōveigu indi, nivīns cylvāks savaļdeit naspēj.
9 Ar jū mes slavejam Kungu un Tāvu; ar jū mes lōžam cylvākus, kas ir radeiti pēc Dīva leidzeibas. 10 Nu tōs pošas mutes izīt svēteiba un lōsti. Bet tys, muni brōli, tai nadreikst byut. 11 Vai tad nu vīna un tō poša olūta dzeislas reizē tak ōrā soldons un ryugts (yudiņs)? 12 Muni brōli, vai tad figu kūks var dūt eleju, vai arī veina kūks figas? Sōļyudiņa olūts soldona yudiņa dūt navar.
13 Kas storp jums ir gudrs un saprateigs, tys sovus dorbus lai parōda pīmīleigā un klusā gudreibā un lobā izaturēšonā. 14 Bet jo jyusu sirdī ir ryugtō skaudeiba un nasadareiba, tad nasadižojit un namalojit patīseibas prīškā. 15 Taida gudreiba nanōk nu augstīnes, bet gon ir vērszemiska, mīseiga un veļniška. 16 Jo kur volda skaudeiba un nasadareiba, tur ir nakōrteiba un visi ļaunī dorbi. 17 Bet gudreiba, kas nōk nu augšīnes vyspyrms ir teira, tad ir mīrmīleiga, rōma, padeveiga, (lobam pīītama), žālsirdeibas un cytu lobu dorbu pylna; jei nav vīnpuseiga, nav arī līkuleiga. 18 Taisneibas augļus mīrā sēj tikai tī, kas poši ītur mīru.
