V.
Dažaidi aizrōdejumi.
1 Vacam cylvākam naesi uzbōzeigs, bet gon jam runoj kai tāvam. 2 Ar jaunōkajim dzeivoj kai ar brōlim, ar vacom sīvītem kai ar mōtem, ar jaunajom, kai ar mōsom piļneigā gūdbejeibā.
3 Gūdoj atraitnes, kuras ir eisti atraitnes. 4 Jo kaidai atraitnei ir bārni vai bārnu bārni, tad lai mōcōs tī mīļōt vyspyrms sovus vystyvōkūs un sovim prīkštečim atmoksōt par sajimtajom nu jim labdareibom. Tys pateik Dīvam. 5 Bet atraitne, kas ir palykuse vīntule, lai līk sovu cereibu uz Dīva un pastōv lyugšonā un pīlyugšonā dīnu un nakti. 6 Bet jo kura dzeivoj izprīcōs, tod jei dzeiva byudama ir nūmyruse. 7 Šytū atgōdynoj, lai jōs byutu navainojamas. 8 Bet kas par sovejim, pat par sovim sētnīkim nasaryupej, tys ir aizalīdzis ticeibas un ir ļaunōks par bezticeigū.
9 Atraitņu sarokstā ir īvadama tikai tei, kurai ir vysmoz sešdesmit godu, ir tik vīnu reizi precējusēs 10 un ir pazeistama ar lobim dorbim, labi ir izaudzynōjuse sovus bārnus, ir bejuse vīsmīleiga, svātajim ir mozgōjuse kōjas, ir paleidzējuse tim, kas ir spaidūs un ikvīnā lobā dorbā ir bejuse centeiga. 11 Jaunōkas atraitnes nūraidi, jo jūs baudkōre jōs nu Kristus attōlinōs, jōs gribēs precētīs 12 un tai uz sevis vilks strōpi, ka jōs pyrmū uzticeibu ir lauzušas. 13 Jōs arī pīrūn bez dorba pa mōjom apkōrt takalēt, un na tik vīn bez dorba, bet arī pļōpōdamas runoj, kas napīdīn. 14 Tōpēc es grybu, ka jaunōkōs ītu otkon pi veira, uzajimtu mōtes pīnōkumus, veiktu mōjas dorbus un tai pretinīkam nadūtu izdeveibas aprunōt. 15 Dažas gon jau ir (nu pareizō ceļa) nūsamaļdejušas un aizskrējušas satanam pakaļ. 16 Jo pi kaidas ticeigōs ir atraitnes, tod par jom lai gōdoj tei poša un naapgryutynoj draudzes, lai tei varātu paleidzēt vīntuleigajom atraitnem.
Izaturēšona pret goreidznīkim.
17 Presbiteri, kas sovu omotu labi pylda, ir jōgūdynoj ar divkōršeigu gūdu, seviški tī, kas strōdoj pi vōrda un mōceibas, 18 jo Roksti soka: Vēršam, kas kuļ, naaizsīn mutes, un: Strōdnīks ir sova atolgōjuma cīneigs. 19 Pret presbiteri syudzeibu napījem, jo pret jū nabyus divi vai trejs līcinīki. 20 Tūs, kuri ir sagrākōjuši, nūrōj vysu klōtbyutnē, lai arī citi beitūs. 21 Es tevi zvārynoju Dīva Jezus Kristus un izlaseitūs engeļu prīškā, lai tu šytū īvārōtu bez aizsprīdumim un nikō nadareitu pīsakeršonas dēļ. 22 Par agri nalīc rūku ni uz vīna un nadori sevis leidzatbiļdeiga par svešim grākim. Uzgloboj sevi teiru. 23 Nadzer pagaidom yudiņa vīn, bet gon sovas mōgas un slimeiguma dēļ ījem drusku veina.
24 Dažu cylvāku grāki ir atklōti un zynomi jau pyrms tīsas, bet cytu klivs zynomi tikai pēc tam. 25 Tai pat arī lobī dorbi ir atklōti, bet kur tys tai nabyutu, tūmār vysod jī nūslāpumā napaliks.
V.
Dažaidi aizrōdejumi.
1 Vacam cylvākam naesi uzbōzeigs, bet gon jam runoj kai tāvam. 2 Ar jaunōkajim dzeivoj kai ar brōlim, ar vacom sīvītem kai ar mōtem, ar jaunajom, kai ar mōsom piļneigā gūdbejeibā.
3 Gūdoj atraitnes, kuras ir eisti atraitnes. 4 Jo kaidai atraitnei ir bārni vai bārnu bārni, tad lai mōcōs tī mīļōt vyspyrms sovus vystyvōkūs un sovim prīkštečim atmoksōt par sajimtajom nu jim labdareibom. Tys pateik Dīvam. 5 Bet atraitne, kas ir palykuse vīntule, lai līk sovu cereibu uz Dīva un pastōv lyugšonā un pīlyugšonā dīnu un nakti. 6 Bet jo kura dzeivoj izprīcōs, tod jei dzeiva byudama ir nūmyruse. 7 Šytū atgōdynoj, lai jōs byutu navainojamas. 8 Bet kas par sovejim, pat par sovim sētnīkim nasaryupej, tys ir aizalīdzis ticeibas un ir ļaunōks par bezticeigū.
9 Atraitņu sarokstā ir īvadama tikai tei, kurai ir vysmoz sešdesmit godu, ir tik vīnu reizi precējusēs 10 un ir pazeistama ar lobim dorbim, labi ir izaudzynōjuse sovus bārnus, ir bejuse vīsmīleiga, svātajim ir mozgōjuse kōjas, ir paleidzējuse tim, kas ir spaidūs un ikvīnā lobā dorbā ir bejuse centeiga. 11 Jaunōkas atraitnes nūraidi, jo jūs baudkōre jōs nu Kristus attōlinōs, jōs gribēs precētīs 12 un tai uz sevis vilks strōpi, ka jōs pyrmū uzticeibu ir lauzušas. 13 Jōs arī pīrūn bez dorba pa mōjom apkōrt takalēt, un na tik vīn bez dorba, bet arī pļōpōdamas runoj, kas napīdīn. 14 Tōpēc es grybu, ka jaunōkōs ītu otkon pi veira, uzajimtu mōtes pīnōkumus, veiktu mōjas dorbus un tai pretinīkam nadūtu izdeveibas aprunōt. 15 Dažas gon jau ir (nu pareizō ceļa) nūsamaļdejušas un aizskrējušas satanam pakaļ. 16 Jo pi kaidas ticeigōs ir atraitnes, tod par jom lai gōdoj tei poša un naapgryutynoj draudzes, lai tei varātu paleidzēt vīntuleigajom atraitnem.
Izaturēšona pret goreidznīkim.
17 Presbiteri, kas sovu omotu labi pylda, ir jōgūdynoj ar divkōršeigu gūdu, seviški tī, kas strōdoj pi vōrda un mōceibas, 18 jo Roksti soka: Vēršam, kas kuļ, naaizsīn mutes, un: Strōdnīks ir sova atolgōjuma cīneigs. 19 Pret presbiteri syudzeibu napījem, jo pret jū nabyus divi vai trejs līcinīki. 20 Tūs, kuri ir sagrākōjuši, nūrōj vysu klōtbyutnē, lai arī citi beitūs. 21 Es tevi zvārynoju Dīva Jezus Kristus un izlaseitūs engeļu prīškā, lai tu šytū īvārōtu bez aizsprīdumim un nikō nadareitu pīsakeršonas dēļ. 22 Par agri nalīc rūku ni uz vīna un nadori sevis leidzatbiļdeiga par svešim grākim. Uzgloboj sevi teiru. 23 Nadzer pagaidom yudiņa vīn, bet gon sovas mōgas un slimeiguma dēļ ījem drusku veina.
24 Dažu cylvāku grāki ir atklōti un zynomi jau pyrms tīsas, bet cytu klivs zynomi tikai pēc tam. 25 Tai pat arī lobī dorbi ir atklōti, bet kur tys tai nabyutu, tūmār vysod jī nūslāpumā napaliks.
