IX.
Kristus Jaunō Īstōdejuma upurs.
1 Arī Vacajam (īstōdejumam) beja sovi prīkšroksti par dīvakolpōšonu un sova vērszemes svētneica. 2 Pyrmōk uzcēle nūmetni, kuras prīkšejā telpā beja nūvītōti: lukturi, golds un upuru maize, un šitei saucēs svātō. 3 Aiz ūtrō prīkškora beja telpa, kura saucēs vyssvātōkō. 4 Tamā beja zalta oltors kyupynojamim upurim un piļneigi ar zaltu apklōtō dereibas skreine. Tamā stōvēja zalta trauks ar mannu, Aarona reikste, kas beja izzīduse un dereibas tabulas. 5 Un vērs tōs beja slavas Herubini, kas apānōja pōrlyugšonas vītu. Bet par tū atseviški nav vajadzeibas runōt.
6 Tai tys beja īkōrtōts. Un nūmetnes pyrmajā daļā gōja īškā prīsteri vysod, kod vīn jī turēja dīvakolpōjumu; 7 ūtrajā daļā gōja vīneigi vērsprīsters un tikai vīnu reizi godā leidzjamūt asni, kuru jys upurēja par sovim un tautas pōrkōpumim. 8 Ar šytū Svātais Gors atzeimoj tū, ka, cikom vacō nūmetne pastōv, īeja vyssvātōkajā nav atvārta. 9 Un jei ir tagadejō laika attāls, tōpēc arī teik upurātas dōvonas un upuri, kas upurātōja sirdsapziņai piļneibas dūt naspēj. 10 Un tī kūpā ar prīkšrokstim par ēdinim un dzērīnim un dažaidom mozgōšonom ir nūlykumi dēļ mīsas, kuri pastōvēja spākā tikai leidz atjaunōšonas laikam.
11 Bet Kristus ir atnōcis kai nōkamūs lobumu vērsprīsters. Jys ir atnōcis caur augstōku un piļneigōku nūmetni, kura nav ar rūkom pagatavōta, tys ir napaīt nu šytō pasauļa, 12 un na ar ōža un teļa asni, bet gon ar sovu poša asni reizi par vysom reizem īgōja vyssvātōkajā, jo Jys atroda myužeigū pesteišonu. 13 Un jo jau ōžu un vēršu asnis un gūvs palni, ar kurim apsvaideja nateirūs, nūteireja jūs ōrejai teireibai, 14 tū vairōk Kristus asnis, kurs pats sevi ar sova myužeigō Gora spāku kai nasatraipeitu upuri Dīvam uzupurēja, nūteireis jyusu sirdsapziņas nu myrušim dorbim, lai jyus kolpōtu dzeivajam Dīvam.
15 Un tōpēc Jys ir jaunō īstōdejuma Vydōtōjs. Un lai paaicynōtī sajimtu apsūleitū myužeigū montōjumu, Jam pyrmōk vajadzēja nūmērt, lai nūcaltu grākus, kas pyrmōs dereibas laikā beja padareiti. 16 Un pi testamenta ir vajadzeigs pīrōdeit montōjuma atstōjēja nōvi, 17 jo tikai ar jō nōvi testamentam ir lykumeigs spāks. Koleidz mantōjuma atstōjējs vēļ ir dzeivs, tam lykumeiga spāka nava. 18 Tōpēc arī pyrmō dereiba nabeja nūslāgta bez ašņa. 19 Kad vysas bausleibas vysai tautai lykumeigi beja pasludynōjis, Moizešs pajēme ōžu un teļu asni kūpā ar yudini, sorkonu vylnu un hisopu un apsvaideja ar jū grōmotu un vysu tautu 20 saceidams: Šytys ir dereibas asnis, kuru Dīvs ar jums ir nūslēdzis. 21 Tai pat ar asni jys apsvaideja nūmetni un vysus dīvakolpōšonas traukus. 22 Un vyspōr, pēc lykuma natōļ vyss ar asni teik teireits; un bez ašņa izlīšonas nav pīdūšonas. 23 Un jo ar šaidim leidzēklim vajadzēja teireit debeseigūs lītu attālu, tad debeseigōs pošas pīprosa daudz piļneigōku par šytim upuru. 24 Un Kristus īgōja na ar cylvāka rūkom caltajā svētneicā, kura byutu eistōs attāls, bet gon pošūs dabasūs, lai tagad Dīva prīškā par mums aizbyldātu.
25 Jam nav vajadzeigs pastōveigi sevis upurēt, kai vērsgoreidznīkim, kas gods godā gōja vyssvātōkajā ar svešu asni, 26 cytaiž Jam vajadzātu nu pasauļa radeišonas jau daudzi reižu cīst. Jys nōce tik vīnu reizi, laikam izapyldūt, lai caur poša sevis uzupurēšonu nūcaltu grāku. 27 Un kai cylvākam ir nūlykts tikai reizi nūmērt un pēc tam stōtīs tīsas prīškā, 28 tai arī Kristus tik reizi uzupurēja sevi, lai nūcaltu daudzejū grākus. Ūtrreiz Jys atnōks bez grāka, lai izpesteitu tūs, kas Jō gaida.
IX.
Kristus Jaunō Īstōdejuma upurs.
1 Arī Vacajam (īstōdejumam) beja sovi prīkšroksti par dīvakolpōšonu un sova vērszemes svētneica. 2 Pyrmōk uzcēle nūmetni, kuras prīkšejā telpā beja nūvītōti: lukturi, golds un upuru maize, un šitei saucēs svātō. 3 Aiz ūtrō prīkškora beja telpa, kura saucēs vyssvātōkō. 4 Tamā beja zalta oltors kyupynojamim upurim un piļneigi ar zaltu apklōtō dereibas skreine. Tamā stōvēja zalta trauks ar mannu, Aarona reikste, kas beja izzīduse un dereibas tabulas. 5 Un vērs tōs beja slavas Herubini, kas apānōja pōrlyugšonas vītu. Bet par tū atseviški nav vajadzeibas runōt.
6 Tai tys beja īkōrtōts. Un nūmetnes pyrmajā daļā gōja īškā prīsteri vysod, kod vīn jī turēja dīvakolpōjumu; 7 ūtrajā daļā gōja vīneigi vērsprīsters un tikai vīnu reizi godā leidzjamūt asni, kuru jys upurēja par sovim un tautas pōrkōpumim. 8 Ar šytū Svātais Gors atzeimoj tū, ka, cikom vacō nūmetne pastōv, īeja vyssvātōkajā nav atvārta. 9 Un jei ir tagadejō laika attāls, tōpēc arī teik upurātas dōvonas un upuri, kas upurātōja sirdsapziņai piļneibas dūt naspēj. 10 Un tī kūpā ar prīkšrokstim par ēdinim un dzērīnim un dažaidom mozgōšonom ir nūlykumi dēļ mīsas, kuri pastōvēja spākā tikai leidz atjaunōšonas laikam.
11 Bet Kristus ir atnōcis kai nōkamūs lobumu vērsprīsters. Jys ir atnōcis caur augstōku un piļneigōku nūmetni, kura nav ar rūkom pagatavōta, tys ir napaīt nu šytō pasauļa, 12 un na ar ōža un teļa asni, bet gon ar sovu poša asni reizi par vysom reizem īgōja vyssvātōkajā, jo Jys atroda myužeigū pesteišonu. 13 Un jo jau ōžu un vēršu asnis un gūvs palni, ar kurim apsvaideja nateirūs, nūteireja jūs ōrejai teireibai, 14 tū vairōk Kristus asnis, kurs pats sevi ar sova myužeigō Gora spāku kai nasatraipeitu upuri Dīvam uzupurēja, nūteireis jyusu sirdsapziņas nu myrušim dorbim, lai jyus kolpōtu dzeivajam Dīvam.
15 Un tōpēc Jys ir jaunō īstōdejuma Vydōtōjs. Un lai paaicynōtī sajimtu apsūleitū myužeigū montōjumu, Jam pyrmōk vajadzēja nūmērt, lai nūcaltu grākus, kas pyrmōs dereibas laikā beja padareiti. 16 Un pi testamenta ir vajadzeigs pīrōdeit montōjuma atstōjēja nōvi, 17 jo tikai ar jō nōvi testamentam ir lykumeigs spāks. Koleidz mantōjuma atstōjējs vēļ ir dzeivs, tam lykumeiga spāka nava. 18 Tōpēc arī pyrmō dereiba nabeja nūslāgta bez ašņa. 19 Kad vysas bausleibas vysai tautai lykumeigi beja pasludynōjis, Moizešs pajēme ōžu un teļu asni kūpā ar yudini, sorkonu vylnu un hisopu un apsvaideja ar jū grōmotu un vysu tautu 20 saceidams: Šytys ir dereibas asnis, kuru Dīvs ar jums ir nūslēdzis. 21 Tai pat ar asni jys apsvaideja nūmetni un vysus dīvakolpōšonas traukus. 22 Un vyspōr, pēc lykuma natōļ vyss ar asni teik teireits; un bez ašņa izlīšonas nav pīdūšonas. 23 Un jo ar šaidim leidzēklim vajadzēja teireit debeseigūs lītu attālu, tad debeseigōs pošas pīprosa daudz piļneigōku par šytim upuru. 24 Un Kristus īgōja na ar cylvāka rūkom caltajā svētneicā, kura byutu eistōs attāls, bet gon pošūs dabasūs, lai tagad Dīva prīškā par mums aizbyldātu.
25 Jam nav vajadzeigs pastōveigi sevis upurēt, kai vērsgoreidznīkim, kas gods godā gōja vyssvātōkajā ar svešu asni, 26 cytaiž Jam vajadzātu nu pasauļa radeišonas jau daudzi reižu cīst. Jys nōce tik vīnu reizi, laikam izapyldūt, lai caur poša sevis uzupurēšonu nūcaltu grāku. 27 Un kai cylvākam ir nūlykts tikai reizi nūmērt un pēc tam stōtīs tīsas prīškā, 28 tai arī Kristus tik reizi uzupurēja sevi, lai nūcaltu daudzejū grākus. Ūtrreiz Jys atnōks bez grāka, lai izpesteitu tūs, kas Jō gaida.
