XXI.
Atraitnes dōvona.
1 Pacēlis acis, Jys īraudzeja, kai bogōtnīki mete upuru skreinē sovas dōvonas. 2 Jys redzēja ari, kai vīna nabadzeiga atraitne īmete divi lepti. 3 Tad Jys saceja: Patīši, Es jums soku: Šitei nabadzeigō atraitne īmete vairōk par visim. 4 Jo visi īmete Dīvam upuri nu tō, kas jim palīk pōri, bet šitei sovā nabadzeibā īmete vysu sovu uzturu, kas vīn jai beja.
Jeruzalemas izpūsteišonas un pasauļa gola īprīkš pasludynōšona.
5 Kad daži runōja par svētneicu, ka tei asūt izpuškōta ar skaistim akminim un breivprōteigom dōvonom, Jys saceja: 6 Atīs dīnas, kad nu tō, kū jyus tagad te radzat, akmiņs uz akmiņa napaliks, kas natyktu nūjaukts.
7 Jī vaicōja: Mōceitōj, kod tys nūtiks un kaida zeime, kod tys sōks izapiļdeit?
8 Bet Jys saceja: Skotatēs, ka jyusu naapmōneitu. Jo daudzeji atīs zam Muna vōrda un saceis: Tys asmu es; tys laiks jau ir atgōjis. Bet naejte pēc jūs.
9 Kad dzērdēsit par karim un dumpim, nasabeistit. Tam gon īprīkš ir jōnūteik, bet tyuleņ vēļ gola nabyus.
10 Jys saceja tōļōk: Tauta sasaceļs pret tautu un vaļsts pret vaļsti; 11 vītom byus lela zemes treisēšona, bods un mēri. Debesīs pasarōdeis lelas un šausmeigas zeimes. 12 Bet pyrmōk na kai šytys vyss nūtiks, paceļs pret jums sovas rūkas un jyusus vojōs. Muna vōrda dēļ jyusus vess uz synagogom un cītumim, jyusus stōdeis kēneņu un vaļdinīku prīškā. 13 Un šytys jums zeimoj: nūdūt līceibu.
14 Apsajemit sovōs sirdīs īprīkš nasaryupēt, kai sevi attaisnōt; 15 jo Es jums īdūšu vōrdus un gudreibu, kurai nivīns jyusu pretinīks navarēs atsaturēt, ni ari apstreidēt.
16 Pat dzymdynōtōji, brōli, radinīki un draugi jyusus nūdūs, un daži tiksit nūnōvāti. 17 Muna vōrda dēļ jyusus visi īneiss, 18 tūmār jums pat nivīns mots nu golvas napagaiss. 19 Caur pacīteigu iztureibu jyus izglōbsit sovas dvēseles.
20 Kad jyus redzēsit Jeruzalemu vysapkōrt kara spāka aplanktu, tad zinit, ka jōs izpūsteišona ir tyvu. 21 Tūlaik tī, kas ir Judeā, lai bāg kolnūs, kas piļsātā īškā ir, lai bāg ōrā, kas uz lauka ir, lai jamā īškā naīt. 22 Tōs tadei ir atrībšonas dīnas, ka izapiļdeitu vyss, kas ir raksteits.
23 Bāda tamōs dīnōs gryutom un zeidūšom sīvītem, jo vērs zemes byus lela nabadzeiba un šai tautai borga tīsa. 24 Citi kriss nu zūbyna esmiņa, citi tiks aizvasti vaņgeibā storp vysom cytom tautom. Jeruzalemu meideis pogōni, koleidz pōrīs pogōnu laiks.
25 Uz saules, mēneša un zvaigznem byus zeimes; vērs zemes jyuras viļņu krōkšonas dēļ ļaudis byus pōrsabeiduši un apjukuši. 26 Cylvāki niciņ izniks bailēs un gaideišonas dēļ tūs lītu, kas pasaulī nūtiks, jo debess styprumi tiks sakustynōti.
27 Tūlaik īraudzeis vērs mōkūnim atejūšū Cylvāka Dālu vareibā un lelā gūdā.
28 Bet, kad tys īsasōks nūtikt, tad nūstōjit taišni un pacelit uz augšu sovas golvas tōpēc, ka tyvojās jyusu pesteišona.
29 Tad Jys pastōsteja jim pīleidzeibu: Apskotit figu kūku un vysus cytus kūkus. 30 Jo jyus radzat, ka tī sōc plaukt, tad jyus pazeistat, ka tyvojās vosora. 31 Tai pat ari, kad īraudzesit tū, kas nūteik, zinit, ka Dīva va steiba ir tyvu.
32 Patīši, Es jums soku: Šytei ciļts napōrīs, koleidz tys vyss nūtiks. 33 Debess un zeme pōrīs, bet muni vōrdi napōrīs.
Paskubynōjums byut nūmūdā.
34 Tōpēc sorgojitēs, ka jyusu siržu naapgryutynōtu ni daudzēdeiba, ni dzeršona, ni pōrōkas šōs dzeives ryupes, ka tei dīna naatītu nagaideita, kai esmiņs. 35 Jei tadei nūsalaiss kai slosta vōks uz vysu, kas dzeivoj vērs zemes. 36 Tōdēļ esit vysod nūmūdā un lyudzatēs, ka jyus nu vysa tō, kas nūtiks, varātu izbēgt un Cylvāka Dāla prīškā nūstōvēt.
K. Jezus pādejōs dīnas.
37 Tai Jys ikdīnas mōceja svētneicā; naktīs Jys izgōja ōrā un pavadeja uz tō kolna, kuru sauc par Eleja kolnu. 38 Visi ļaudis steidzēs reitā agri uz svētneicu, lai Jō klauseitūs.
XXI.
Atraitnes dōvona.
1 Pacēlis acis, Jys īraudzeja, kai bogōtnīki mete upuru skreinē sovas dōvonas. 2 Jys redzēja ari, kai vīna nabadzeiga atraitne īmete divi lepti. 3 Tad Jys saceja: Patīši, Es jums soku: Šitei nabadzeigō atraitne īmete vairōk par visim. 4 Jo visi īmete Dīvam upuri nu tō, kas jim palīk pōri, bet šitei sovā nabadzeibā īmete vysu sovu uzturu, kas vīn jai beja.
Jeruzalemas izpūsteišonas un pasauļa gola īprīkš pasludynōšona.
5 Kad daži runōja par svētneicu, ka tei asūt izpuškōta ar skaistim akminim un breivprōteigom dōvonom, Jys saceja: 6 Atīs dīnas, kad nu tō, kū jyus tagad te radzat, akmiņs uz akmiņa napaliks, kas natyktu nūjaukts.
7 Jī vaicōja: Mōceitōj, kod tys nūtiks un kaida zeime, kod tys sōks izapiļdeit?
8 Bet Jys saceja: Skotatēs, ka jyusu naapmōneitu. Jo daudzeji atīs zam Muna vōrda un saceis: Tys asmu es; tys laiks jau ir atgōjis. Bet naejte pēc jūs.
9 Kad dzērdēsit par karim un dumpim, nasabeistit. Tam gon īprīkš ir jōnūteik, bet tyuleņ vēļ gola nabyus.
10 Jys saceja tōļōk: Tauta sasaceļs pret tautu un vaļsts pret vaļsti; 11 vītom byus lela zemes treisēšona, bods un mēri. Debesīs pasarōdeis lelas un šausmeigas zeimes. 12 Bet pyrmōk na kai šytys vyss nūtiks, paceļs pret jums sovas rūkas un jyusus vojōs. Muna vōrda dēļ jyusus vess uz synagogom un cītumim, jyusus stōdeis kēneņu un vaļdinīku prīškā. 13 Un šytys jums zeimoj: nūdūt līceibu.
14 Apsajemit sovōs sirdīs īprīkš nasaryupēt, kai sevi attaisnōt; 15 jo Es jums īdūšu vōrdus un gudreibu, kurai nivīns jyusu pretinīks navarēs atsaturēt, ni ari apstreidēt.
16 Pat dzymdynōtōji, brōli, radinīki un draugi jyusus nūdūs, un daži tiksit nūnōvāti. 17 Muna vōrda dēļ jyusus visi īneiss, 18 tūmār jums pat nivīns mots nu golvas napagaiss. 19 Caur pacīteigu iztureibu jyus izglōbsit sovas dvēseles.
20 Kad jyus redzēsit Jeruzalemu vysapkōrt kara spāka aplanktu, tad zinit, ka jōs izpūsteišona ir tyvu. 21 Tūlaik tī, kas ir Judeā, lai bāg kolnūs, kas piļsātā īškā ir, lai bāg ōrā, kas uz lauka ir, lai jamā īškā naīt. 22 Tōs tadei ir atrībšonas dīnas, ka izapiļdeitu vyss, kas ir raksteits.
23 Bāda tamōs dīnōs gryutom un zeidūšom sīvītem, jo vērs zemes byus lela nabadzeiba un šai tautai borga tīsa. 24 Citi kriss nu zūbyna esmiņa, citi tiks aizvasti vaņgeibā storp vysom cytom tautom. Jeruzalemu meideis pogōni, koleidz pōrīs pogōnu laiks.
25 Uz saules, mēneša un zvaigznem byus zeimes; vērs zemes jyuras viļņu krōkšonas dēļ ļaudis byus pōrsabeiduši un apjukuši. 26 Cylvāki niciņ izniks bailēs un gaideišonas dēļ tūs lītu, kas pasaulī nūtiks, jo debess styprumi tiks sakustynōti.
27 Tūlaik īraudzeis vērs mōkūnim atejūšū Cylvāka Dālu vareibā un lelā gūdā.
28 Bet, kad tys īsasōks nūtikt, tad nūstōjit taišni un pacelit uz augšu sovas golvas tōpēc, ka tyvojās jyusu pesteišona.
29 Tad Jys pastōsteja jim pīleidzeibu: Apskotit figu kūku un vysus cytus kūkus. 30 Jo jyus radzat, ka tī sōc plaukt, tad jyus pazeistat, ka tyvojās vosora. 31 Tai pat ari, kad īraudzesit tū, kas nūteik, zinit, ka Dīva va steiba ir tyvu.
32 Patīši, Es jums soku: Šytei ciļts napōrīs, koleidz tys vyss nūtiks. 33 Debess un zeme pōrīs, bet muni vōrdi napōrīs.
Paskubynōjums byut nūmūdā.
34 Tōpēc sorgojitēs, ka jyusu siržu naapgryutynōtu ni daudzēdeiba, ni dzeršona, ni pōrōkas šōs dzeives ryupes, ka tei dīna naatītu nagaideita, kai esmiņs. 35 Jei tadei nūsalaiss kai slosta vōks uz vysu, kas dzeivoj vērs zemes. 36 Tōdēļ esit vysod nūmūdā un lyudzatēs, ka jyus nu vysa tō, kas nūtiks, varātu izbēgt un Cylvāka Dāla prīškā nūstōvēt.
K. Jezus pādejōs dīnas.
37 Tai Jys ikdīnas mōceja svētneicā; naktīs Jys izgōja ōrā un pavadeja uz tō kolna, kuru sauc par Eleja kolnu. 38 Visi ļaudis steidzēs reitā agri uz svētneicu, lai Jō klauseitūs.
