XV.
K. Jezus Pilata prīškā.
1 Tyuleņ, reitā, vērsgoreidznīki ar tautas vacōkajim, Rokstim mōceitim un vysu augstū padūmi nūturēja apsprīdi. Jī, sasējuši, Jezu aizvede un nūdeve Pilatam.
2 Pilats (nu) Jō vaicōja: Vai Tu esi jūdu kēneņš? Jys atbyldādams saceja: Tu pats pasaceji.
3 Vērsgoreidznīki Jū apvaiņōja daudzejā.
4 Tad Pilats otkon vaicōja: Vai Tu nikō naatbiļdēsi? Raug, cik daudzi jī pret Tevim līcynoj. 5 Bet Jezus naatbiļdēja vairōk tai, ka Pilats ļūti breinōjōs.
6 Pa īrodumam, jys uz svātkim atbreivōja vīnu cītumnīku, kurō jī praseja.
7 Tamā laikā cītumā sēdēja vīns cylvāks, Barabass vōrdā, kurs reizē ar citim beja namīra cēlējs un sasaceļšonā beja izdarejis slapkaveibu. 8 Ļaudis sasalasejuši sōce lyugt, lai izdareitu, kai vysod.
9 Pilats vaicōja: Gribit, ka es jums izlaistu jūdu kēneņu? 10 Jys taču beja nūmanejis, ka vērsgoreidznīki skaudeibas dēļ ir Jū nūdavuši.
11 Bet vērsgoreidznīki pīrunōja ļaudis, lai tys jim lobōk izlaiž Barabasu.
12 Bet Pilats jautōja vēļ reizi: Kū tad lai doru ar tū, kurs saucams jūdu Kēneņš? 13 Tad jī otkon klīdze: Pīkaļ Jū krystā!
14 Bet Pilats jautōja: Kū gon ļauna Jys ir izdarejis? Tad jī klīdze vēļ styprōk: Pīkaļ Jū krystā!
15 Pilats, nūlēmis gondareit ļaužu grybai, palaide jim Barabasu un Jezu nūdeve šausteišonai un krystā pīkaļšonai.
Krūņōšona ar ērškim.
16 Bet karaveiri, nūvaduši Jū uz tīsas noma pogolmu, sasauce kūpā vysu nūdaļu. 17 Tad apvylka Jam sorkonu drēbi, un, nūpynuši nu ērškim krūni, uzlyka Jam uz golvas 18 un sōce Jū sveicynōt: Esi sveicynōts, jūdu Kēneņš! 19 Tad syta Jam ar nīdri par golvu, apspļaudeja Jū, un, masdamīs ceļūs, Jū gūdynōja.
20 Pēc izsmīšonas, nūvylka sorkonū drēbi un apvylka Jam Jō poša drēbes. Tad vede Jū uz krystā kaļšonu.
K. Jezus krystā pīkaļšona.
21 Jī pīspīde vīnu, Seimani Cyrinejīti, Aleksandra un Rufus tāvu, kas gōja nu teiruma, lai tys nastu Jō krystu.
22 Un jī nūvede Jū uz Golgotu, tys ir pīres vītu. 23 Tur jī deve Jam dzert ar myrru sajauktu veinu. Bet Jys tō najēme. 24 Tad jī pīkola Jū krystā un izdaleja storp sevi Jō drēbes, masdami kauleņus, kas kam krystu sajimt.
25 Kad Jū pīkola krystā, beja trešō stuņde. 26 Jō apvaiņōjuma vērsrokstā beja teikts: Jūdu Kēneņš. 27 Reizē ar Jū pakōre krystā divejus slapkovas, vīnu pa lobajai un ūtru pa Jō kreisajai pusei. 28 (Tai izapiļdeja Rokstu vōrdi: Jys topa īskaiteits ļaundaru pulkā).
29 Garumgōjēji Jū zaimōja, krateidami golvas un saceidami: Še tev: nūjauc nyu svētneicu un trejōs dīnōs uzceļ jū; 30 kōp nyu zemē nu krysta un pestej pats sevi!
31 Tai pat Jam izasmēja vērsgoreidznīki un Rokstim mōceitī, cyts cytam saceidami: Cytus pesteja, bet pats sevis pesteit naspēj. 32 Kristus, Izraeļa Kēneņš, nūkōp nyu nu krysta, tad mes redzēsim un īticēsim. Ari tī, kas ar Jū beja krystā pakōrti, izsmēja Jū.
K. Jezus nōve.
33 Atejūt sastajai stuņdei, vysu zemi apklōja tymsums leidz deveitai stuņdei.
34 Deveitajā stuņdē Jezus aizaklīdze lelā bolsā: Eloi, Eloi, lamma sabaktani? Tys ir — muns Dīvs, muns Dīvs, kōpēc esi pametis Mani? 35 Daži nu klōtstōvātōjim, tū dzērdādami, saceja: Jys Eliju sauc.
36 Tad vīns, pīskrējis klōt, pīsyucis syuklī etika un pīstyprynōjis tū nīdres kōtā, padeve Jam dzert saceidams: Pagaidit, pasavērsim, vai atīs Elija Jō nūjimtu. 37 Bet Jezus, lelā bolsā aizaklīdzis, nūmyra.
38 Tad svētneicas aizkors pōrpleisa pušu nu augšas leidz zemei.
39 Nūdaļas vērsinīks, kas stōvēja Jam pretim, radzādams, ka Jys (tai saukdams) nūmyra, saceja: Šytys cylvāks ir eistyns Dīva Dāls!
40 Nu tōlīnes skatejōs ari sīvītes; storp jom beja Marija Magdalena, jaunōkō Jākuba un Jezupa mōte Marija un Salome. 41 Jōs beja gōjušas Jam pakaļ Galilejā un Jam pīkolpōjušas. Beja ari daudz cytu, kuras ar Jū reizē beja atgōjušas uz Jeruzalemu.
K. Jezus īlikšona kopā.
42 Vokorā, kad jau metēs mikrēslis, beja tadei sasagatavōšonas dīna, tys ir sabata prīkšdīna, 43 atgōja Arimatejas Jezups, īvārojamais padūmes lūceklis, kas taipat gaideja Dīva vaļsteibas. Jys drūši gōja pi Pilata un izlyudze nu jō Jezus mīsu.
44 Pilats breinōjōs, ka Jys tai ōtri ir nūmiris. Tōpēc, atsaucis nūdaļas vērsinīku, izvaicōja: vai seņ Jys nūmyra. 45 Sajēmis nu nūdaļas vērsinīka ziņas, jys atvēlēja Jezupam Jō mīsu.
46 Tys nūpērcis lynu drēbi un nūjēmis nu krysta, ītyna Jū lynu drēbē. Tad jys īlyka Jū kopā, kuru kliņtī beja sev izcērtis un kopa īeju aizvēle ar akmini.
47 Marija Magdalena un Marija, Jezupa mōte, redzēja, kur Jys tyka nūlykts.
XV.
K. Jezus Pilata prīškā.
1 Tyuleņ, reitā, vērsgoreidznīki ar tautas vacōkajim, Rokstim mōceitim un vysu augstū padūmi nūturēja apsprīdi. Jī, sasējuši, Jezu aizvede un nūdeve Pilatam.
2 Pilats (nu) Jō vaicōja: Vai Tu esi jūdu kēneņš? Jys atbyldādams saceja: Tu pats pasaceji.
3 Vērsgoreidznīki Jū apvaiņōja daudzejā.
4 Tad Pilats otkon vaicōja: Vai Tu nikō naatbiļdēsi? Raug, cik daudzi jī pret Tevim līcynoj. 5 Bet Jezus naatbiļdēja vairōk tai, ka Pilats ļūti breinōjōs.
6 Pa īrodumam, jys uz svātkim atbreivōja vīnu cītumnīku, kurō jī praseja.
7 Tamā laikā cītumā sēdēja vīns cylvāks, Barabass vōrdā, kurs reizē ar citim beja namīra cēlējs un sasaceļšonā beja izdarejis slapkaveibu. 8 Ļaudis sasalasejuši sōce lyugt, lai izdareitu, kai vysod.
9 Pilats vaicōja: Gribit, ka es jums izlaistu jūdu kēneņu? 10 Jys taču beja nūmanejis, ka vērsgoreidznīki skaudeibas dēļ ir Jū nūdavuši.
11 Bet vērsgoreidznīki pīrunōja ļaudis, lai tys jim lobōk izlaiž Barabasu.
12 Bet Pilats jautōja vēļ reizi: Kū tad lai doru ar tū, kurs saucams jūdu Kēneņš? 13 Tad jī otkon klīdze: Pīkaļ Jū krystā!
14 Bet Pilats jautōja: Kū gon ļauna Jys ir izdarejis? Tad jī klīdze vēļ styprōk: Pīkaļ Jū krystā!
15 Pilats, nūlēmis gondareit ļaužu grybai, palaide jim Barabasu un Jezu nūdeve šausteišonai un krystā pīkaļšonai.
Krūņōšona ar ērškim.
16 Bet karaveiri, nūvaduši Jū uz tīsas noma pogolmu, sasauce kūpā vysu nūdaļu. 17 Tad apvylka Jam sorkonu drēbi, un, nūpynuši nu ērškim krūni, uzlyka Jam uz golvas 18 un sōce Jū sveicynōt: Esi sveicynōts, jūdu Kēneņš! 19 Tad syta Jam ar nīdri par golvu, apspļaudeja Jū, un, masdamīs ceļūs, Jū gūdynōja.
20 Pēc izsmīšonas, nūvylka sorkonū drēbi un apvylka Jam Jō poša drēbes. Tad vede Jū uz krystā kaļšonu.
K. Jezus krystā pīkaļšona.
21 Jī pīspīde vīnu, Seimani Cyrinejīti, Aleksandra un Rufus tāvu, kas gōja nu teiruma, lai tys nastu Jō krystu.
22 Un jī nūvede Jū uz Golgotu, tys ir pīres vītu. 23 Tur jī deve Jam dzert ar myrru sajauktu veinu. Bet Jys tō najēme. 24 Tad jī pīkola Jū krystā un izdaleja storp sevi Jō drēbes, masdami kauleņus, kas kam krystu sajimt.
25 Kad Jū pīkola krystā, beja trešō stuņde. 26 Jō apvaiņōjuma vērsrokstā beja teikts: Jūdu Kēneņš. 27 Reizē ar Jū pakōre krystā divejus slapkovas, vīnu pa lobajai un ūtru pa Jō kreisajai pusei. 28 (Tai izapiļdeja Rokstu vōrdi: Jys topa īskaiteits ļaundaru pulkā).
29 Garumgōjēji Jū zaimōja, krateidami golvas un saceidami: Še tev: nūjauc nyu svētneicu un trejōs dīnōs uzceļ jū; 30 kōp nyu zemē nu krysta un pestej pats sevi!
31 Tai pat Jam izasmēja vērsgoreidznīki un Rokstim mōceitī, cyts cytam saceidami: Cytus pesteja, bet pats sevis pesteit naspēj. 32 Kristus, Izraeļa Kēneņš, nūkōp nyu nu krysta, tad mes redzēsim un īticēsim. Ari tī, kas ar Jū beja krystā pakōrti, izsmēja Jū.
K. Jezus nōve.
33 Atejūt sastajai stuņdei, vysu zemi apklōja tymsums leidz deveitai stuņdei.
34 Deveitajā stuņdē Jezus aizaklīdze lelā bolsā: Eloi, Eloi, lamma sabaktani? Tys ir — muns Dīvs, muns Dīvs, kōpēc esi pametis Mani? 35 Daži nu klōtstōvātōjim, tū dzērdādami, saceja: Jys Eliju sauc.
36 Tad vīns, pīskrējis klōt, pīsyucis syuklī etika un pīstyprynōjis tū nīdres kōtā, padeve Jam dzert saceidams: Pagaidit, pasavērsim, vai atīs Elija Jō nūjimtu. 37 Bet Jezus, lelā bolsā aizaklīdzis, nūmyra.
38 Tad svētneicas aizkors pōrpleisa pušu nu augšas leidz zemei.
39 Nūdaļas vērsinīks, kas stōvēja Jam pretim, radzādams, ka Jys (tai saukdams) nūmyra, saceja: Šytys cylvāks ir eistyns Dīva Dāls!
40 Nu tōlīnes skatejōs ari sīvītes; storp jom beja Marija Magdalena, jaunōkō Jākuba un Jezupa mōte Marija un Salome. 41 Jōs beja gōjušas Jam pakaļ Galilejā un Jam pīkolpōjušas. Beja ari daudz cytu, kuras ar Jū reizē beja atgōjušas uz Jeruzalemu.
K. Jezus īlikšona kopā.
42 Vokorā, kad jau metēs mikrēslis, beja tadei sasagatavōšonas dīna, tys ir sabata prīkšdīna, 43 atgōja Arimatejas Jezups, īvārojamais padūmes lūceklis, kas taipat gaideja Dīva vaļsteibas. Jys drūši gōja pi Pilata un izlyudze nu jō Jezus mīsu.
44 Pilats breinōjōs, ka Jys tai ōtri ir nūmiris. Tōpēc, atsaucis nūdaļas vērsinīku, izvaicōja: vai seņ Jys nūmyra. 45 Sajēmis nu nūdaļas vērsinīka ziņas, jys atvēlēja Jezupam Jō mīsu.
46 Tys nūpērcis lynu drēbi un nūjēmis nu krysta, ītyna Jū lynu drēbē. Tad jys īlyka Jū kopā, kuru kliņtī beja sev izcērtis un kopa īeju aizvēle ar akmini.
47 Marija Magdalena un Marija, Jezupa mōte, redzēja, kur Jys tyka nūlykts.
