XVIII.
K. Jezus apcītynōšona.
1 Pēc šytūs vōrdu Jezus reizē ar sovim mōceklim aizgōja pōri par Cedrona upeiti. Tur beja dōrzs, uz kuru staigōja Jys pats un Jō mōcekli. 2 Šytū vītu zynōja ari Judass — Jō nūdevējs, jo Jezus ar mōceklim bīži tur gōja.
3 Tad Judass, pajēmis karaveiru nūdaļu, vērsgoreidznīku un farizeju kolpus, aizgōja tur ar lukturim, eleja dagtem un īrūčim.
4 Jezus, zynōdams vysu, kas nūtiks, aizgōja prīškā un tim saceja: Kō jyus meklejat? 5 Tī Jam atbiļdēja: Jezus Nazaretīša. Jezus tim saceja: Es asmu. Ari Jō nūdevējs Judass tur ar jim stōvēja. 6 Kad jim pasaceja: Es asmu, jī atsakōpe atpakaļ un pakryta uz zemes. 7 Tad Jys vēļ reizi vaicōja: Kō jyus meklejat? Tī atbiļdēja: Jezus Nazaretīša. 8 Jezus saceja: Es tadei jums saceju, ka Es Tys asmu. Tai tod, jo Manis meklejat, atļaunit šitim aizīt prūjom. 9 Tai izapiļdeja vōrds, kuru Jys beja sacejis: Nu tim, kurus Tu Maņ īdevi, nivīna napazaudēju.
10 Bet Seimaņs Pīters, izviļcis zūbynu, kas pi jō beja, īcērta goreidznīku prīkšnīka kolpam un nūcērta tam lobū ausi. Tam kolpam vōrds beja Malchus. 11 Tad Jezus Pīteram saceja: Lic sovu zūbynu makstī. Vai tad tys bikers, kuru Tāvs Maņ snādz, Maņ navā jōdzer?
K. Jezus Annasa un Kaifasa prīškā.
12 Tad karaveiru nūdaļas vērsinīks ar karaveirim un jūdu kolpim Jezu sajēme, sasēja 13 un aizvede pyrms uz Annasu, Kaifasa, tō gods vērsgoreidznīka sīvas tāvu. 14 Kaifass i beja tys, kas jūdim deve padūmu, ka lobōk byutu, jo vīns cylvāks par tautu nūmērtu. 15 Seimaņs Pīters un vēļ vīns mōceklis gōja Jezum pakaļ. Tys mōceklis vērsgoreidznīkam beja pazeistams un reizē ar Jezu īgōja vērsgoreidznīka pogolmā, 16 bet Pīters palyka ōrā stōvam pi vōrtim. Tad tys mōceklis, kas vērsgoreidznīkam beja pazeistams, izgōja ōrā, sarunōja ar vōrtu sorgu un īvede īškā Pīteri. 17 Kolpyune, kas sorgōja vōrtus, vaicōja nu Pītera: Vai ari tu napīdar pi šō Cylvāka mōceklim? Jys atbiļdēja: Nē.
18 Tai kai beja solts, tad kolpi un sulaini beja sakyuruši guni un siļdeidamīs stōvēja ap jū apleik. Ari Pīters reizē ar jim stōvēja un siļdejōs.
19 Vērsgoreidznīks nu Jezus vaicōja par Jō mōceklim un par Jō mōceibu. 20 Jezus tam atbiļdēja: Es pasauļam runōju atklōti, Es vysod mōceju vai synagogōs, vai ari svētneicā, kur sasalosa visi jūdi, paslāptā vītā Es nikō naasmu runōjis. 21 Un kōpēc vaicoj nu Manis? Vaicoj tūs, kuri dzērdēja, kū Es jim stōsteju; jī zyna, kū Es runōju.
22 Kad Jys šytū saceja, vīns klōtasūšais kolps īsyta Jezum par vaigu saceidams: Vai šytai Tu atbiļdi vērsgoreidznīkam? 23 Jezus tam atbiļdēja: Jo Es nataisneigi pasaceju, tad pīrōdi nataisneibu, bet jo Es taisneibu saceju, kōpēc Maņ sit?
24 Annass Jū sasītu aizsyuteja uz vērsgoreidznīku Kaifasu.
25 Seimaņs Pīters stōvēja tur un siļdejōs. Tad jō vaicōja: Vai ari tu naesi nu Jō mōcekļu skaita? Jys aizalīdze un saceja: Naasmu.
26 Vīns vērsgoreidznīka kolps, tō, kuram Pīters beja atcērtis ausi, radinīks, saceja: Vai tik es tevis dōrzā pi Jō naredzēju? 27 Te Pīters otkon aizalīdze, un tyuleņ aizdzīdōja gaiļs. 28 Nu Kaifasa jī aizvede Jezu uz tīsas nomu. Beja agrs reits. Jī poši tīsas nomā nagōja, ka napalikt nateirim, lai varātu ēst Leldines jāru.
K. Jezus Pilata prīškā.
29 Tōpēc Pilats, izgōjis pi jim ōrā, vaicōja: Kamā jyus šytū Cylvāku apvaiņojat?
30 Jī atbiļdēja saceidami: Jo šytys nabyutu bejis ļaundars, tad mes Jō tev nabyutu nūdavuši.
31 Bet Pilats jim atbiļdēja: Jemit Jū un poši pēc sova lykuma nūtīsojit. Jūdi jam atbiļdēja: Mums navā breivi kaut kū uz nōvi nūtīsōt. 32 Tai izapiļdeja Jezus vōrdi, kurus Jys izteice, nūrōdeidams, kaidā nōvē nūmērs.
33 Pilats īgōja atpakaļ tīsas nomā, lyka pasaukt Jezu un Jam saceja: Vai Tu esi jūdu kēneņš? 34 Jezus atbiļdēja: Vai tu vaicoj pats nu sevis, vai ari citi tev par Mani ir stōstejuši? 35 Pilats atbiļdēja: Vai tad es asmu jūds? — Tadei Tova tauta un vērsgoreidznīki Tevi munōs rūkōs nūdeve; kū Tu padareji? 36 Jezus atbiļdēja: Muna kēnests navā nu šō pasauļa. Jo Muna kēnests byutu bejuse nu šō pasauļa, tad Muni pīkritēji, bez šaubom, karōtu, lai Manis jūdu rūkōs nanūdūtu. Bet Muna kēnests nu šenīnes navā.
37 Pilats nu Jō vaicōja tōļōk: Tūmār Kēneņš Tu esi?
Jezus atbiļdēja: Tu pats tū pasaceji, ka Es kēneņš asmu. Es asmu pīdzimis un uz šū pasauli atgōjis, lai līcynōtu par patīseibu. Ikvīns, kas nu patīseibas paīt, Muna vōrda klausa.
38 Tad Pilats Jam saceja: Kas ir patīseiba?
Pēc šytūs vōrdu jys izgōja otkon ōrā pi jūdim un saceja: Es pi Jō nikaidas vaiņas naatrūnu.
39 Pi jums ir īrodums, ka uz Leldines svātkim es jums vīnu palaižu vaļā. Vai gribit, ka es jums palaistu vaļā jūdu kēneņu? 40 Tad jī sōce otkon klīgt: Nē, šytū nē, Barabbasu gon. Bet Barabbass beja ļaundars.
XVIII.
K. Jezus apcītynōšona.
1 Pēc šytūs vōrdu Jezus reizē ar sovim mōceklim aizgōja pōri par Cedrona upeiti. Tur beja dōrzs, uz kuru staigōja Jys pats un Jō mōcekli. 2 Šytū vītu zynōja ari Judass — Jō nūdevējs, jo Jezus ar mōceklim bīži tur gōja.
3 Tad Judass, pajēmis karaveiru nūdaļu, vērsgoreidznīku un farizeju kolpus, aizgōja tur ar lukturim, eleja dagtem un īrūčim.
4 Jezus, zynōdams vysu, kas nūtiks, aizgōja prīškā un tim saceja: Kō jyus meklejat? 5 Tī Jam atbiļdēja: Jezus Nazaretīša. Jezus tim saceja: Es asmu. Ari Jō nūdevējs Judass tur ar jim stōvēja. 6 Kad jim pasaceja: Es asmu, jī atsakōpe atpakaļ un pakryta uz zemes. 7 Tad Jys vēļ reizi vaicōja: Kō jyus meklejat? Tī atbiļdēja: Jezus Nazaretīša. 8 Jezus saceja: Es tadei jums saceju, ka Es Tys asmu. Tai tod, jo Manis meklejat, atļaunit šitim aizīt prūjom. 9 Tai izapiļdeja vōrds, kuru Jys beja sacejis: Nu tim, kurus Tu Maņ īdevi, nivīna napazaudēju.
10 Bet Seimaņs Pīters, izviļcis zūbynu, kas pi jō beja, īcērta goreidznīku prīkšnīka kolpam un nūcērta tam lobū ausi. Tam kolpam vōrds beja Malchus. 11 Tad Jezus Pīteram saceja: Lic sovu zūbynu makstī. Vai tad tys bikers, kuru Tāvs Maņ snādz, Maņ navā jōdzer?
K. Jezus Annasa un Kaifasa prīškā.
12 Tad karaveiru nūdaļas vērsinīks ar karaveirim un jūdu kolpim Jezu sajēme, sasēja 13 un aizvede pyrms uz Annasu, Kaifasa, tō gods vērsgoreidznīka sīvas tāvu. 14 Kaifass i beja tys, kas jūdim deve padūmu, ka lobōk byutu, jo vīns cylvāks par tautu nūmērtu. 15 Seimaņs Pīters un vēļ vīns mōceklis gōja Jezum pakaļ. Tys mōceklis vērsgoreidznīkam beja pazeistams un reizē ar Jezu īgōja vērsgoreidznīka pogolmā, 16 bet Pīters palyka ōrā stōvam pi vōrtim. Tad tys mōceklis, kas vērsgoreidznīkam beja pazeistams, izgōja ōrā, sarunōja ar vōrtu sorgu un īvede īškā Pīteri. 17 Kolpyune, kas sorgōja vōrtus, vaicōja nu Pītera: Vai ari tu napīdar pi šō Cylvāka mōceklim? Jys atbiļdēja: Nē.
18 Tai kai beja solts, tad kolpi un sulaini beja sakyuruši guni un siļdeidamīs stōvēja ap jū apleik. Ari Pīters reizē ar jim stōvēja un siļdejōs.
19 Vērsgoreidznīks nu Jezus vaicōja par Jō mōceklim un par Jō mōceibu. 20 Jezus tam atbiļdēja: Es pasauļam runōju atklōti, Es vysod mōceju vai synagogōs, vai ari svētneicā, kur sasalosa visi jūdi, paslāptā vītā Es nikō naasmu runōjis. 21 Un kōpēc vaicoj nu Manis? Vaicoj tūs, kuri dzērdēja, kū Es jim stōsteju; jī zyna, kū Es runōju.
22 Kad Jys šytū saceja, vīns klōtasūšais kolps īsyta Jezum par vaigu saceidams: Vai šytai Tu atbiļdi vērsgoreidznīkam? 23 Jezus tam atbiļdēja: Jo Es nataisneigi pasaceju, tad pīrōdi nataisneibu, bet jo Es taisneibu saceju, kōpēc Maņ sit?
24 Annass Jū sasītu aizsyuteja uz vērsgoreidznīku Kaifasu.
25 Seimaņs Pīters stōvēja tur un siļdejōs. Tad jō vaicōja: Vai ari tu naesi nu Jō mōcekļu skaita? Jys aizalīdze un saceja: Naasmu.
26 Vīns vērsgoreidznīka kolps, tō, kuram Pīters beja atcērtis ausi, radinīks, saceja: Vai tik es tevis dōrzā pi Jō naredzēju? 27 Te Pīters otkon aizalīdze, un tyuleņ aizdzīdōja gaiļs. 28 Nu Kaifasa jī aizvede Jezu uz tīsas nomu. Beja agrs reits. Jī poši tīsas nomā nagōja, ka napalikt nateirim, lai varātu ēst Leldines jāru.
K. Jezus Pilata prīškā.
29 Tōpēc Pilats, izgōjis pi jim ōrā, vaicōja: Kamā jyus šytū Cylvāku apvaiņojat?
30 Jī atbiļdēja saceidami: Jo šytys nabyutu bejis ļaundars, tad mes Jō tev nabyutu nūdavuši.
31 Bet Pilats jim atbiļdēja: Jemit Jū un poši pēc sova lykuma nūtīsojit. Jūdi jam atbiļdēja: Mums navā breivi kaut kū uz nōvi nūtīsōt. 32 Tai izapiļdeja Jezus vōrdi, kurus Jys izteice, nūrōdeidams, kaidā nōvē nūmērs.
33 Pilats īgōja atpakaļ tīsas nomā, lyka pasaukt Jezu un Jam saceja: Vai Tu esi jūdu kēneņš? 34 Jezus atbiļdēja: Vai tu vaicoj pats nu sevis, vai ari citi tev par Mani ir stōstejuši? 35 Pilats atbiļdēja: Vai tad es asmu jūds? — Tadei Tova tauta un vērsgoreidznīki Tevi munōs rūkōs nūdeve; kū Tu padareji? 36 Jezus atbiļdēja: Muna kēnests navā nu šō pasauļa. Jo Muna kēnests byutu bejuse nu šō pasauļa, tad Muni pīkritēji, bez šaubom, karōtu, lai Manis jūdu rūkōs nanūdūtu. Bet Muna kēnests nu šenīnes navā.
37 Pilats nu Jō vaicōja tōļōk: Tūmār Kēneņš Tu esi?
Jezus atbiļdēja: Tu pats tū pasaceji, ka Es kēneņš asmu. Es asmu pīdzimis un uz šū pasauli atgōjis, lai līcynōtu par patīseibu. Ikvīns, kas nu patīseibas paīt, Muna vōrda klausa.
38 Tad Pilats Jam saceja: Kas ir patīseiba?
Pēc šytūs vōrdu jys izgōja otkon ōrā pi jūdim un saceja: Es pi Jō nikaidas vaiņas naatrūnu.
39 Pi jums ir īrodums, ka uz Leldines svātkim es jums vīnu palaižu vaļā. Vai gribit, ka es jums palaistu vaļā jūdu kēneņu? 40 Tad jī sōce otkon klīgt: Nē, šytū nē, Barabbasu gon. Bet Barabbass beja ļaundars.
