VI.
K. Jezus aizstōv mōcekļus.
1 Un nūtyka, ka sabatā Jys gōja pōri par apsātu dryvu. Jō mōcekli plyuce vōrpas un, rūkōs izgaļdeidami, ēde. 2 Daži farizeji teice: Kōpēc jyus dorat tū, kas sabata dīnā ir nūlīgts?
3 Jezus atsasauce un jim saceja: Vai tad jyus nalasejot, kū dareja Davids, kad jys un jō leidzgōjēji beja izolkuši? 4 Kai jys īgōja Dīva nomā, un, pajēmis upuru maizi, ēde un deve leidzgōjējim; tūs tadei citi nadreikst ēst, kai tikai goreidznīki. 5 Tōļōk jim saceja: Cylvāka Dāls ir sabata kungs.
K. Jezus padora vasalu cylvākam nūkoltušū rūku.
6 Kad kaidā cytā sabatā Jys īgōja synagogā un mōceja, tur beja vīns cylvāks ar nūkoltušu lobū rūku. 7 Farizeji un Rokstim mōceitī skatejōs pakaļ, vai ari tū sabatā napadareis vasalu, — lai atrast pamatu Jō apsyudzēšonai.
8 Jys, zynōdams jūs dūmas, saceja tam ar nūkoltušū rūku cylvākam: Celīs augšā un ej uz vyds. Tys pīsacēlis nūgōja uz vyds. 9 Jezus tim saceja: Es jyusu vaicoju: Kas sabatā doroms: lobs vai ļauns? Dzeive glōbama vai laižama īt būjā? 10 Tad Jys, metis uz jim vysapleik skotu, saceja tam cylvākam: Izstīp sovu rūku. Jys izstīpe un rūka palyka vasala.
11 Tī ļūti aizadusmōja un sprīde sovstarpeji, kas ar Jezu doroms.
12 Tamā laikā Jezus uzkōpe kolnā lyugtūs, un Dīva lyugšonā pōrbeja vysu nakti.
K. Jezus izlosa 12 apostolu.
13 Kad atgōja dīna, Jys pasauce pi sevis sovus mōcekļus un nu jūs vyda izlaseja divpadsmit, kurus nūsauce par apostolim: 14 Seimani, kuru nūsauce par Pīteri, jō brōli Andrivi, Jākubu, Jōni, Filipu, Bārtuli, 15 Mateusu, Tomasu, Alfeja dālu Jākubu, Seimani, kuru sauce par Ceņteigū, 16 Jākuba brōli Judasu, Judasu Iskariotu, kas palyka par nūdevēju.
17 Tad Jys, nūkōpis nu kolna, nūstōja uz leidzonas vītas. Te beja daudzeji Jō mōcekli un lels ļaužu pulks nu vysas Judeas un Jeruzalemas, un pījyuras apvyda, Tyra un Sydona. 18 Jī beja sagōjuši Jō klauseitūs un izaveseleitūs nu sovom vōjeibom. Ari tī, kurus naškeistī gori vōrdzynōja, palyka vasali. 19 Visi ļaudis ceņtēs Jū aizskart; nu Jō tadei gōja (breiniškeigs) spāks un vysus dareja vasalus.
Kolna mōceiba.
20 Bet Jys, pacēlis sovas acis uz mōceklim, sōce runōt:
Svēteigi nabadzeigī, jo jums pīdar Dīva vaļsteiba.
21 Svēteigi, kas tagad olkstat, jo jyus tiksit paseitynōti.
Svēteigi, kas tagad raudojat, jo jyus prīcōsitēs.
22 Svēteigi jyus asat, jo Cylvāka Dāla dēļ ļaudis
jyusus naīredzēs, izslēgs, aizkaunēs, un jyusu lobū vōrdu laupeis.
23 Prīcojitēs tūlaik un līgsmojit, raug, dabasūs jums ir lela atmoksa. Tadei jūs tāvi taipat dareja pravīšim.
24 Bet bāda jums, bogōtnīkim, jyus tadei īprīcynōšonu jau sajēmet.
25 Bāda jums, kas tagad asat seiti, jo jyus cīssit bodu.
Bāda jums, kas tagad prīcojitēs, jo jyus skumsit un raudōsit.
26 Bāda jums, jo visi ļaudis jyusus teiks.
Tai pat tadei jūs tāvi dareja vyltu pravīšim.
Īnaidnīku mīlesteiba.
27 Bet jums, kas klausatēs, soku: Mīļojit sovus īnaidnīkus, dorit lobu tim, kas jyusus naīredz. 28 Slavejit tūs, kas jyusus lōd, un lyudzatēs par tim, kas jyusus izsmej. 29 Jo kas tev īsyt par vīnu vaiga pusi, pagrīz ūtrū. Tam, kas atjam nu tevis mēteli, atdūd ari svōrkus. 30 Ikvīnam, kas tevis lyudz, dūd. Nu tō, kas pajam tovu īpašumu, atpakaļ napīprosi. 31 Kai jums patyktu, ka jums ļaudis dareitu, tai jyus jim dorit.
32 Jo jyus mīļojit tikai tūs, kas jyusus mīļoj, kaida gon jums byus atmoksa? Ari grēcinīki mīļoj tūs, kas jūs mīļoj. 33 Un jo jyus labi dorit tikai tim, kas jums labi dora, kaida gon jums byus atmoksa? Tadei i grēcinīki taipat dora. 34 Jo jyus palīnēsit tikai tim, nu kurim cerat dabōt atpakaļ, kaids tad jums byus nūpalns? Ari grēcinīki vīns ūtram palīnej, lai tik pat sajimtu atpakaļ.
35 Mīļojit lobōk sovus īnaidnīkus, labi dorit un līnejit, atpakaļ nikō nagaidūt, tad jums byus lela atmoksa, un jyus byusit par Vysaugstōkō bārnim, kurs ir labvēleigs napateiceigim un ļaunim. 36 Esit, tai tad, žālsirdeigi, kai jyusu Tāvs ir žālsirdeigs.
Tyvōkō mīlesteiba dorbūs.
37 Natīsojit, un jyus natiksit tīsōti; nazudynojit cytu, un jyus natiksit pazudynōti; pīdūdit citim, un jums byus pīdūts. 38 Dūdit citim, tad ari jums tiks dūts; Jyusu klēpī ībārts pylns, saspīsts, sakrateits, pōri ejūšs mārs. Tadei ar taidu māru, ar kaidu mēreisit, tiks jums atmēreits.
39 Tad Jys pastōsteja tim pīleidzeibu: Vai gon okls var vest oklu? Vai tad obeji naīkriss bedrē? 40 Mōceklis navā pōrōks par mōceitōju, bet gon lai ikvīns ir piļneigs, kai jō mōceitōjs. 41 Kai tad tu sova brōļa acī redzi skoborgu un sovā poša acī bolkas namoni? 42 Kai tu vari sovam brōļam saceit: Brōļ, atļauņ nu tovas acs izjimt skoborgu, ka pats sovā acī bolkas namoni? Līkulis, izveļc pyrmōk nu sovas acs bolku, tad tu varēsi redzēt, kai nu sova brōļa acs izviļkt skoborgu.
43 Lobs kūks nadūd nalobu augļu, un nalobs kūks nadūd lobu augļu. 44 Nu auglim var pazeit ikvīnu kūku; nu ērškim tadei nalosa figu, ni ari nu dodzim veinūgu. 45 Lobs cylvāks nu sovas sirds krōjuma izjam lobas lītas, bet ļauns izjam ļaunas lītas. Tadei nu sirds pōrpiļneibas runoj lyupas.
Kolna mōceibas nūslāgums.
46 Kōpēc jyus Mani saucat: Kungs, Kungs, bet nadorat tō, kū Es soku? 47 Es grybu jums parōdeit, kam ir leidzeigs ikvīns cylvāks, kas atīt pi Manis, Munu vōrdu klausa un jūs pylda. 48 Jys ir leidzeigs cylvākam, kas, byuvejūt mōju, īsarūk dzili un pamatu uzlīk uz kliņts. Lelam leitam atejūt, straume sytās pret tū mōju, bet nikō navar padareit, jo tei beja uzbyuvāta uz kliņts. 49 Turptetim tys, kas Munus vōrdus dzērd, bet jūs napylda, ir leidzeigs cylvākam, kas sev mōju uzbyuvēja uz zemes bez pamatmyura. Sytūtīs pret jū straumei, jei tyuleņ sabruka, un tōs mōjas sabrukšona beja lela.
VI.
K. Jezus aizstōv mōcekļus.
1 Un nūtyka, ka sabatā Jys gōja pōri par apsātu dryvu. Jō mōcekli plyuce vōrpas un, rūkōs izgaļdeidami, ēde. 2 Daži farizeji teice: Kōpēc jyus dorat tū, kas sabata dīnā ir nūlīgts?
3 Jezus atsasauce un jim saceja: Vai tad jyus nalasejot, kū dareja Davids, kad jys un jō leidzgōjēji beja izolkuši? 4 Kai jys īgōja Dīva nomā, un, pajēmis upuru maizi, ēde un deve leidzgōjējim; tūs tadei citi nadreikst ēst, kai tikai goreidznīki. 5 Tōļōk jim saceja: Cylvāka Dāls ir sabata kungs.
K. Jezus padora vasalu cylvākam nūkoltušū rūku.
6 Kad kaidā cytā sabatā Jys īgōja synagogā un mōceja, tur beja vīns cylvāks ar nūkoltušu lobū rūku. 7 Farizeji un Rokstim mōceitī skatejōs pakaļ, vai ari tū sabatā napadareis vasalu, — lai atrast pamatu Jō apsyudzēšonai.
8 Jys, zynōdams jūs dūmas, saceja tam ar nūkoltušū rūku cylvākam: Celīs augšā un ej uz vyds. Tys pīsacēlis nūgōja uz vyds. 9 Jezus tim saceja: Es jyusu vaicoju: Kas sabatā doroms: lobs vai ļauns? Dzeive glōbama vai laižama īt būjā? 10 Tad Jys, metis uz jim vysapleik skotu, saceja tam cylvākam: Izstīp sovu rūku. Jys izstīpe un rūka palyka vasala.
11 Tī ļūti aizadusmōja un sprīde sovstarpeji, kas ar Jezu doroms.
12 Tamā laikā Jezus uzkōpe kolnā lyugtūs, un Dīva lyugšonā pōrbeja vysu nakti.
K. Jezus izlosa 12 apostolu.
13 Kad atgōja dīna, Jys pasauce pi sevis sovus mōcekļus un nu jūs vyda izlaseja divpadsmit, kurus nūsauce par apostolim: 14 Seimani, kuru nūsauce par Pīteri, jō brōli Andrivi, Jākubu, Jōni, Filipu, Bārtuli, 15 Mateusu, Tomasu, Alfeja dālu Jākubu, Seimani, kuru sauce par Ceņteigū, 16 Jākuba brōli Judasu, Judasu Iskariotu, kas palyka par nūdevēju.
17 Tad Jys, nūkōpis nu kolna, nūstōja uz leidzonas vītas. Te beja daudzeji Jō mōcekli un lels ļaužu pulks nu vysas Judeas un Jeruzalemas, un pījyuras apvyda, Tyra un Sydona. 18 Jī beja sagōjuši Jō klauseitūs un izaveseleitūs nu sovom vōjeibom. Ari tī, kurus naškeistī gori vōrdzynōja, palyka vasali. 19 Visi ļaudis ceņtēs Jū aizskart; nu Jō tadei gōja (breiniškeigs) spāks un vysus dareja vasalus.
Kolna mōceiba.
20 Bet Jys, pacēlis sovas acis uz mōceklim, sōce runōt:
Svēteigi nabadzeigī, jo jums pīdar Dīva vaļsteiba.
21 Svēteigi, kas tagad olkstat, jo jyus tiksit paseitynōti.
Svēteigi, kas tagad raudojat, jo jyus prīcōsitēs.
22 Svēteigi jyus asat, jo Cylvāka Dāla dēļ ļaudis
jyusus naīredzēs, izslēgs, aizkaunēs, un jyusu lobū vōrdu laupeis.
23 Prīcojitēs tūlaik un līgsmojit, raug, dabasūs jums ir lela atmoksa. Tadei jūs tāvi taipat dareja pravīšim.
24 Bet bāda jums, bogōtnīkim, jyus tadei īprīcynōšonu jau sajēmet.
25 Bāda jums, kas tagad asat seiti, jo jyus cīssit bodu.
Bāda jums, kas tagad prīcojitēs, jo jyus skumsit un raudōsit.
26 Bāda jums, jo visi ļaudis jyusus teiks.
Tai pat tadei jūs tāvi dareja vyltu pravīšim.
Īnaidnīku mīlesteiba.
27 Bet jums, kas klausatēs, soku: Mīļojit sovus īnaidnīkus, dorit lobu tim, kas jyusus naīredz. 28 Slavejit tūs, kas jyusus lōd, un lyudzatēs par tim, kas jyusus izsmej. 29 Jo kas tev īsyt par vīnu vaiga pusi, pagrīz ūtrū. Tam, kas atjam nu tevis mēteli, atdūd ari svōrkus. 30 Ikvīnam, kas tevis lyudz, dūd. Nu tō, kas pajam tovu īpašumu, atpakaļ napīprosi. 31 Kai jums patyktu, ka jums ļaudis dareitu, tai jyus jim dorit.
32 Jo jyus mīļojit tikai tūs, kas jyusus mīļoj, kaida gon jums byus atmoksa? Ari grēcinīki mīļoj tūs, kas jūs mīļoj. 33 Un jo jyus labi dorit tikai tim, kas jums labi dora, kaida gon jums byus atmoksa? Tadei i grēcinīki taipat dora. 34 Jo jyus palīnēsit tikai tim, nu kurim cerat dabōt atpakaļ, kaids tad jums byus nūpalns? Ari grēcinīki vīns ūtram palīnej, lai tik pat sajimtu atpakaļ.
35 Mīļojit lobōk sovus īnaidnīkus, labi dorit un līnejit, atpakaļ nikō nagaidūt, tad jums byus lela atmoksa, un jyus byusit par Vysaugstōkō bārnim, kurs ir labvēleigs napateiceigim un ļaunim. 36 Esit, tai tad, žālsirdeigi, kai jyusu Tāvs ir žālsirdeigs.
Tyvōkō mīlesteiba dorbūs.
37 Natīsojit, un jyus natiksit tīsōti; nazudynojit cytu, un jyus natiksit pazudynōti; pīdūdit citim, un jums byus pīdūts. 38 Dūdit citim, tad ari jums tiks dūts; Jyusu klēpī ībārts pylns, saspīsts, sakrateits, pōri ejūšs mārs. Tadei ar taidu māru, ar kaidu mēreisit, tiks jums atmēreits.
39 Tad Jys pastōsteja tim pīleidzeibu: Vai gon okls var vest oklu? Vai tad obeji naīkriss bedrē? 40 Mōceklis navā pōrōks par mōceitōju, bet gon lai ikvīns ir piļneigs, kai jō mōceitōjs. 41 Kai tad tu sova brōļa acī redzi skoborgu un sovā poša acī bolkas namoni? 42 Kai tu vari sovam brōļam saceit: Brōļ, atļauņ nu tovas acs izjimt skoborgu, ka pats sovā acī bolkas namoni? Līkulis, izveļc pyrmōk nu sovas acs bolku, tad tu varēsi redzēt, kai nu sova brōļa acs izviļkt skoborgu.
43 Lobs kūks nadūd nalobu augļu, un nalobs kūks nadūd lobu augļu. 44 Nu auglim var pazeit ikvīnu kūku; nu ērškim tadei nalosa figu, ni ari nu dodzim veinūgu. 45 Lobs cylvāks nu sovas sirds krōjuma izjam lobas lītas, bet ļauns izjam ļaunas lītas. Tadei nu sirds pōrpiļneibas runoj lyupas.
Kolna mōceibas nūslāgums.
46 Kōpēc jyus Mani saucat: Kungs, Kungs, bet nadorat tō, kū Es soku? 47 Es grybu jums parōdeit, kam ir leidzeigs ikvīns cylvāks, kas atīt pi Manis, Munu vōrdu klausa un jūs pylda. 48 Jys ir leidzeigs cylvākam, kas, byuvejūt mōju, īsarūk dzili un pamatu uzlīk uz kliņts. Lelam leitam atejūt, straume sytās pret tū mōju, bet nikō navar padareit, jo tei beja uzbyuvāta uz kliņts. 49 Turptetim tys, kas Munus vōrdus dzērd, bet jūs napylda, ir leidzeigs cylvākam, kas sev mōju uzbyuvēja uz zemes bez pamatmyura. Sytūtīs pret jū straumei, jei tyuleņ sabruka, un tōs mōjas sabrukšona beja lela.
