VII.
K. Jezus ceļā uz nūmetņu svātkim.
1 Pēc tam Jezus staigōja pa Galileju; pa Judeu Jys nagribēja staigōt, jo jūdi tīkōja Jū nūnōvēt.
2 Tam laikam tyvōjōs jūdu nūmetņu svātki. 3 Jō brōli Jam saceja: Ej prūjom nu šenītes un dūdīs uz Judeu, ka Tovi mōcekli radzātu tūs dorbus, kurus Tu dori. 4 Nivīns tadei nūslāpumā nastrōdoj, jo grib byut pazeistams. Tai kai Tu taidas lītas dori, pasarōdi pasauļam atklōti. 5 Pat Jō broli Jam naticēja.
6 Jezus tim atbiļdēja: Muns laiks vēļ navā atgōjis, bet dēļ jums laiks ir vysod. 7 Jyusu pasauļs navar īneist; bet Mani jys īneist, jo Es aizrōdu, ka jō dorbi ir ļauni. 8 Ejte jyus uz tim svātkim; Es uz tim svātkim naīšu, jo muns laiks vēļ navā atgōjis.
9 Šytū pasacejis, Jys pats palyka Galilejā.
10 Kad Jō brōli iau beja uz svineibom aizgōjuši, tad ari Jys aizgōja, tikai na atklōti, bet itkai slapyn.
11 Svātkūs jūdi Jō meklēja saceidami: Kur Jys ir? 12 Ļaudīs daudz par Jū tyka pōrrunōts. Daži apgolvōja: Jys ir lobs; citi otkon saceja: Pavysam nē, — Jys maldynoj ļaudis. 13 Tūmār atklōti nikas par Jū naīsadrūšynōja runōt, jo beidōs jūdu.
14 Kad jau puse svātku beja pagōjuse, Jezus īgōja svētneicā un mōceja. 15 Jūdi breinōjōs saceidami: Kai Jys var zynōt Rokstus, jo navā mōcejīs.
16 Jezus tim atbyldādams saceja: Muna mōceiba napaīt nu Manis poša, bet nu Tō, kas Mani syuteja. 17 Kas Jō vaļu izpylda, tys pōrsalīcynōs, vai šitei mōceiba paīt nu Dīva, vai ari Es pats nu sevis runoju. 18 Kas pats nu sevis runoj, tys meklej sova gūda; bet kas meklej gūda Tō, kas jū syuteja, tys ir patīseigs, un malu pi Jō navā. 19 Vai tad Moizešs jums lykuma naīdeve? Bet nivīns nu jums lykuma napylda. Kōpēc jyus meklejat Mani nūnōvēt? 20 Ļaužu pyuļs sauce: Tevi ļaunais gors ir apsēdis; kas gon Tevi grib nūnōvēt?
21 Jezus atsasauce un jim saceja: Tikai vīnu lītu izdareju, bet jyus visi tam breinojitēs. 22 Moizešs jums īdeve apgraizeišonu, — na itkai tei byutu nu Moizeša, bet gon nu seņčim, — jyus tūmār sabata dīnā cylvāku apgraizat. 23 Jo kas var sabatā pījimt apgraizeišonu un ar tū napōrkōp Moizeša lykuma, vai tad dreikstat uz Manis dusmōtīs, ka Es sabatā vysu cylvāku padareju vasalu? 24 Natīsojit pēc ōrejō izskota, bet tīsojit pēc taisneibas!
25 Tad daži Jeruzalemas īdzeivōtōji saceja: Vai tad šytys navā tik tys, kuru grib nūnōvēt? 26 Bet raug, Jys runoj atklōti, un nikas nikō Jam nateic. Na jau eistyn prīkšnīki ir pōrsalīcynōjuši, ka Jys ir Kristus. 27 Bet mes tadei zynom, nu kurīnes Jys ir; bet, kad Kristus pasarōdeis, nikas nazynōs, nu kurīnes Jys paīt. 28 Tad Jezus, mōceidams svētneicā, saceja: Jyus Mani pazeistat un zinit, nu kurīnes Es asmu. Es pats nu sevis naatgōju, bet asmu Tō syuteits, kas ir taisneigs; jyus gon Jō napazeistat, 29 bet Es Jū pazeistu, jo Es nu Jō paeju, un Jys Mani syuteja. 30 Tī gribēja Jū apcītynōt, bet nivīns nalyka pi Jō rūkas, jo nabeja vēļ atgōjuse Jō stuņde.
31 Daudz kas nu ļaudim Jam īticēja un saceja: Vai tad, kad atīs Kristus, vairōk dareis breinumu par tim, kurus Šytys padareja?
32 Šytōs sarunas par Jū beja izdzērduši farizeji. Goreidznīku prīkšnīki un farizeji syuteja kolpus, lai Jū apcītynōtu.
33 Jezus saceja: Es pi jums asmu tik mozu laiceņu, tad īšu uz Tū, kas Mani syuteja. 34 Jyus Manis meklēsit, bes naatrassit; un kur Es asmu, tur jyus atīt navarit. 35 Tad jūdi sovstarpeigi vaicōja: Kur tad Šytys aizīs, ka mes Jō navarēsim atrast? Vai tik Jys naīs tur, kur jūdi ir izbōrsteiti storp pogōnim, pogōnu mōceitu? 36 Kū tys nūzeimoj, kū Jys soka: Jyus Manis meklēsit, bet naatrassit; un: Kur Es asmu, tur jyus atīt navarit?
K. Jezus apsūla Sv. Goru.
37 Pādejā svātku lelajā dīnā Jezus tur stōvēja un sauce, saceidams: Kas slōpst, tys lai īt pi Manis un dzer. 38 Kas Maņ tic, nu tō, kai Roksti soka, plyuss dzeiva yudiņa straume. 39 Tū Jys saceja par Goru, kuru sajims tī, kas Jam tic. Pagaidom gon Svātais Gors vēļ nabeja (dūts), jo Jezus vēļ nabeja izslaveits.
40 Daži nu ļaužu pulka, kas šytūs vōrdus dzērdēja, sauce: Eistyn Šytys ir Tys Pravīts. 41 Citi saceja: Šytys ir Kristus. Daži otkon vaicōja: Vai tad Kristus nu Galilejas atīs? 42 Vai tad Roksti nastōsta, ka Kristus atīs nu Davida ciļts, nu Betleema mīsta, nu kura ir Davids? 43 Jō dēļ ļaudīs cēlēs nasaskaņas. 44 Daži gribēja Jū jimt cīši, bet nikas pret Jū rūkas napacēle.
45 Kolpi atsagrīze atpakaļ uz goreidznīku prīkšnīku un farizejim. Tī vaicōja: Kōpēc jyus Jō naatvedet? 46 Kolpi atbiļdēja: Vēļ nikod cylvāks navā tai runōjis, kai šytys Cylvāks. 47 Farizeji saceja: Vai tad ari jyus atļōvet sevi īvest moldūs? 48 Vai tad vīns farizejs vai tautas vacōkais ir Jam īticējis? 49 Bet tys nūlōdātais pyuļs, kas nu lykuma nikō nazyna.
50 Bet vīns nu jūs pulka, Nikodems, kas agrōk beja (naktī) pi Jō atgōjis, atsasauce: 51 Vai tad myusu lykums nūtīsoj kaidu cylvāku, īprīkš jō naizklausūt un napōrbaudūt jō dorbu? 52 Tī jam atbiļdēja, saceidami: Vai tik ari tu naesi nu Galilejas? Pētej (Rokstus) un raugi, ka nu Galilejas nivīns pravīts napaīt. 53 (Tad jī izstaigōja kotrs uz sovu sātu).
VII.
K. Jezus ceļā uz nūmetņu svātkim.
1 Pēc tam Jezus staigōja pa Galileju; pa Judeu Jys nagribēja staigōt, jo jūdi tīkōja Jū nūnōvēt.
2 Tam laikam tyvōjōs jūdu nūmetņu svātki. 3 Jō brōli Jam saceja: Ej prūjom nu šenītes un dūdīs uz Judeu, ka Tovi mōcekli radzātu tūs dorbus, kurus Tu dori. 4 Nivīns tadei nūslāpumā nastrōdoj, jo grib byut pazeistams. Tai kai Tu taidas lītas dori, pasarōdi pasauļam atklōti. 5 Pat Jō broli Jam naticēja.
6 Jezus tim atbiļdēja: Muns laiks vēļ navā atgōjis, bet dēļ jums laiks ir vysod. 7 Jyusu pasauļs navar īneist; bet Mani jys īneist, jo Es aizrōdu, ka jō dorbi ir ļauni. 8 Ejte jyus uz tim svātkim; Es uz tim svātkim naīšu, jo muns laiks vēļ navā atgōjis.
9 Šytū pasacejis, Jys pats palyka Galilejā.
10 Kad Jō brōli iau beja uz svineibom aizgōjuši, tad ari Jys aizgōja, tikai na atklōti, bet itkai slapyn.
11 Svātkūs jūdi Jō meklēja saceidami: Kur Jys ir? 12 Ļaudīs daudz par Jū tyka pōrrunōts. Daži apgolvōja: Jys ir lobs; citi otkon saceja: Pavysam nē, — Jys maldynoj ļaudis. 13 Tūmār atklōti nikas par Jū naīsadrūšynōja runōt, jo beidōs jūdu.
14 Kad jau puse svātku beja pagōjuse, Jezus īgōja svētneicā un mōceja. 15 Jūdi breinōjōs saceidami: Kai Jys var zynōt Rokstus, jo navā mōcejīs.
16 Jezus tim atbyldādams saceja: Muna mōceiba napaīt nu Manis poša, bet nu Tō, kas Mani syuteja. 17 Kas Jō vaļu izpylda, tys pōrsalīcynōs, vai šitei mōceiba paīt nu Dīva, vai ari Es pats nu sevis runoju. 18 Kas pats nu sevis runoj, tys meklej sova gūda; bet kas meklej gūda Tō, kas jū syuteja, tys ir patīseigs, un malu pi Jō navā. 19 Vai tad Moizešs jums lykuma naīdeve? Bet nivīns nu jums lykuma napylda. Kōpēc jyus meklejat Mani nūnōvēt? 20 Ļaužu pyuļs sauce: Tevi ļaunais gors ir apsēdis; kas gon Tevi grib nūnōvēt?
21 Jezus atsasauce un jim saceja: Tikai vīnu lītu izdareju, bet jyus visi tam breinojitēs. 22 Moizešs jums īdeve apgraizeišonu, — na itkai tei byutu nu Moizeša, bet gon nu seņčim, — jyus tūmār sabata dīnā cylvāku apgraizat. 23 Jo kas var sabatā pījimt apgraizeišonu un ar tū napōrkōp Moizeša lykuma, vai tad dreikstat uz Manis dusmōtīs, ka Es sabatā vysu cylvāku padareju vasalu? 24 Natīsojit pēc ōrejō izskota, bet tīsojit pēc taisneibas!
25 Tad daži Jeruzalemas īdzeivōtōji saceja: Vai tad šytys navā tik tys, kuru grib nūnōvēt? 26 Bet raug, Jys runoj atklōti, un nikas nikō Jam nateic. Na jau eistyn prīkšnīki ir pōrsalīcynōjuši, ka Jys ir Kristus. 27 Bet mes tadei zynom, nu kurīnes Jys ir; bet, kad Kristus pasarōdeis, nikas nazynōs, nu kurīnes Jys paīt. 28 Tad Jezus, mōceidams svētneicā, saceja: Jyus Mani pazeistat un zinit, nu kurīnes Es asmu. Es pats nu sevis naatgōju, bet asmu Tō syuteits, kas ir taisneigs; jyus gon Jō napazeistat, 29 bet Es Jū pazeistu, jo Es nu Jō paeju, un Jys Mani syuteja. 30 Tī gribēja Jū apcītynōt, bet nivīns nalyka pi Jō rūkas, jo nabeja vēļ atgōjuse Jō stuņde.
31 Daudz kas nu ļaudim Jam īticēja un saceja: Vai tad, kad atīs Kristus, vairōk dareis breinumu par tim, kurus Šytys padareja?
32 Šytōs sarunas par Jū beja izdzērduši farizeji. Goreidznīku prīkšnīki un farizeji syuteja kolpus, lai Jū apcītynōtu.
33 Jezus saceja: Es pi jums asmu tik mozu laiceņu, tad īšu uz Tū, kas Mani syuteja. 34 Jyus Manis meklēsit, bes naatrassit; un kur Es asmu, tur jyus atīt navarit. 35 Tad jūdi sovstarpeigi vaicōja: Kur tad Šytys aizīs, ka mes Jō navarēsim atrast? Vai tik Jys naīs tur, kur jūdi ir izbōrsteiti storp pogōnim, pogōnu mōceitu? 36 Kū tys nūzeimoj, kū Jys soka: Jyus Manis meklēsit, bet naatrassit; un: Kur Es asmu, tur jyus atīt navarit?
K. Jezus apsūla Sv. Goru.
37 Pādejā svātku lelajā dīnā Jezus tur stōvēja un sauce, saceidams: Kas slōpst, tys lai īt pi Manis un dzer. 38 Kas Maņ tic, nu tō, kai Roksti soka, plyuss dzeiva yudiņa straume. 39 Tū Jys saceja par Goru, kuru sajims tī, kas Jam tic. Pagaidom gon Svātais Gors vēļ nabeja (dūts), jo Jezus vēļ nabeja izslaveits.
40 Daži nu ļaužu pulka, kas šytūs vōrdus dzērdēja, sauce: Eistyn Šytys ir Tys Pravīts. 41 Citi saceja: Šytys ir Kristus. Daži otkon vaicōja: Vai tad Kristus nu Galilejas atīs? 42 Vai tad Roksti nastōsta, ka Kristus atīs nu Davida ciļts, nu Betleema mīsta, nu kura ir Davids? 43 Jō dēļ ļaudīs cēlēs nasaskaņas. 44 Daži gribēja Jū jimt cīši, bet nikas pret Jū rūkas napacēle.
45 Kolpi atsagrīze atpakaļ uz goreidznīku prīkšnīku un farizejim. Tī vaicōja: Kōpēc jyus Jō naatvedet? 46 Kolpi atbiļdēja: Vēļ nikod cylvāks navā tai runōjis, kai šytys Cylvāks. 47 Farizeji saceja: Vai tad ari jyus atļōvet sevi īvest moldūs? 48 Vai tad vīns farizejs vai tautas vacōkais ir Jam īticējis? 49 Bet tys nūlōdātais pyuļs, kas nu lykuma nikō nazyna.
50 Bet vīns nu jūs pulka, Nikodems, kas agrōk beja (naktī) pi Jō atgōjis, atsasauce: 51 Vai tad myusu lykums nūtīsoj kaidu cylvāku, īprīkš jō naizklausūt un napōrbaudūt jō dorbu? 52 Tī jam atbiļdēja, saceidami: Vai tik ari tu naesi nu Galilejas? Pētej (Rokstus) un raugi, ka nu Galilejas nivīns pravīts napaīt. 53 (Tad jī izstaigōja kotrs uz sovu sātu).
