XI.
K. Jezus pīceļ nu myrūnim Lazari.
1 Lazars nu Betanijas, Marijas un jōs mōsas Martas mīsteņa, beja slyms. 2 Marija beja tei, kura Kungu apsvaideja ar smōrdeigu eleju un ar sovim motim apslauceja Jō kōjas. Tōs brōļs Lazars beja slyms. 3 Mōsas nūsyuteja Jam paziņōtu: Kungs, raug, tys, kuru Tu mīļoj, ir slyms. 4 Tū izdzērdis, Jezus saceja: Šitei slimeiba navā uz nōvi, bet gon dēļ Dīva gūda, ka caur tū tyktu slaveits Dīva Dāls.
5 Jezus mīļōja Martu, jōs mōsu (Mariju) un Lazari. 6 Lai gon izdzērda, ka slymoj, tūmār palyka tamā vītā vēļ pat divi dīnas. 7 Pēc tam Jys saceja sovim mōceklim: Īsim otkon uz Judeu. 8 Mōcekli saceja: Mōceitōj, jūdi vēļ naseņ gribēja Tevi nūmātōt ar akminim, un Tu otkon uz turīni īsi? 9 Jezus atbiļdēja: Vai tad dīna navā divpadsmit stuņžu? Kas dīnā īt, tys nasadūrsteis, jo jys redz šō pasauļa gaismu. 10 Bet kas naktī ītu, tys gon dūrsteitūs, jo jamā navā gaismas. 11 Tū pasacejis, Jys jim runōja tōļōk: Myusu draugs Lazars aizmyga, Es īšu jō nu mīga uzmūdynōtu. 12 Mōcekli Jam saceja: Kungs, jo aizmyga, tad byus vasals. 13 Jezus runōja par jō nōvi, bet jī dūmōja, ka runoj par parostū mīgu. 14 Tad Jezus jim saceja atklōti: Lazars nūmyra. 15 Un jyusu dēļ, ka jyus tycātu, Es prīcojūs, ka tur nabeju. Īsim uz jū.
16 Tomass, Dydymus sauktais, saceja citim mōceklim: Īsim ari mes, lai ar Jū reizē nūmērtu.
17 Jezus, aizgōjis, atroda jū jau četras dīnas kopā guļūt. 18 Betanija nu Jeruzalemas beja daudz moz pīcpadsmit stadiju attōļumā. 19 Tōdēļ uz Martu un Mariju atgōja daudzi jūdu, lai brōļa dēļ jōs prīcynōtu.
20 Izdzērduse par Jezus atīšonu, Marta steidzēs Jam prīškā, bet Marija palyka sātā. 21 Marta saceja Jezum: Kungs, jo Tu šite byutu bejis, muns brōļs nabyutu nūmiris, 22 bet ari tagad zynu: Kū tik vīn nu Dīva palyugsi, Dīvs Tev dūs. 23 Jezus jai saceja: Tovs brōļs ceļsīs augšan. 24 Marta atbiļdēja: Es zynu, ka jys pīsaceļs augšamceļšonā, postora dīnā.
25 Jezus jai saceja: Es asmu augšamceļšonōs un dzeive. Kas ikš Manis tic, tys, lai ari nūmiris byutu, dzeivōs; 26 un ikvīns, kurs dzeivoj un tic ikš Manis, namērs myužam. Vai tu šytam tici? 27 Jei atbiļdēja: Jā, Kungs, es tycu, ka Tu esi Kristus, Dzeivō Dīva Dāls, kuram vajadzēja uz šū pasauli atīt. 28 Tad jei aizgōjuse pasauce sovu mōsu Mariju un kluseņom jai saceja: Mōceitōjs ir šite un tevis sauc.
29 Šytū izdzērduse, jei tyuleņ pīsacēle un ōtri aizasteidze pi Jō, 30 jo Jezus vēļ nabeja mīsteņā īgōjis, bet uzaturēja tamā pat vītā, kur Jū satyka Marta. 31 Jūdi, kas reizē ar jū mōjōs sēdēja un jū mīrynōja, radzādami, ka Marija ōtri pīsacēle un izgōja ōrā, dūmōja, ka jei īt pi kopa raudōtu, un izgōja jai pakaļ. 32 Marija, atgōjuse uz turīni, kur beja Jezus, un, Jū īraudzejuse, pakryta pi Jō kōjom un Jam saceja: Kungs, jo Tu šite byutu bejis, muns brōļs nabyutu nūmiris. 33 Jezus, radzādams jū un jūdus, kas ar jū beja atgōjuši, raužūt, tyka aizgrōbts un pats sevī sakustynōts. 34 Jys pavaicōja: Kur jū nūlykot? Jam atbiļdēja: Kungs, ej un apskot. 35 Jezus aizraudōja. 36 Tad jūdi saceja: Raug, kai jū ir mīļōjis. 37 Bet daži saceja: Vai tad Jys, kas oklajam atdareja acis, navarēja padareit, ka jys nanūmērtu?
38 Nu jauna sevī sakustynōts, Jezus aizgōja uz kopu; tys beja olā, un vērs jō gulēja akmiņs. 39 Jezus saceja: Atvelit nūst akmini. Bet Marta, nūmyrušō mōsa, saceja: Kungs, nu jō jau īt smoka, tadei jau catūrta dīna, kai nūmyra. 40 Jezus tai atbiļdēja: Vai tad Es tev nasaceju: Jo tu ticēsi, redzēsi Dīva gūdu? 41 Tai jī atvēle akmini. Jezus, pacēlis acis, lyudzēs: Tāvs, Es pateicu Tev, ka Tu Mani izklauseji. 42 Es gon zynu, ka vysod Mani izklausi; šytū Es soku apleikstōvūšūs ļaužu dēļ, lai jī tycātu, ka Tu Mani esi syutejis. 43 Pēc šytūs vōrdu Jys sauce styprā bolsā: Lazar, ej ōrā! 44 Nūmyrušais, bantem sasītom rūkom un kōjom un ar dvīli apsagtu vaigu, izgōja ōrā. Jezus jim saceja: Izraisit jū un ļaunit īt.
45 Daudzejī jūdi, kas beja pi Marijas (un Martas) atgōjuši un redzēja, kū (Jezus) padareja, Jam īticēja. 46 Bet citi, aizgōjuši uz farizejim, izstōsteja tim, kū Jezus padareja.
Augstōs padūmes lāmums.
47 Tad goreidznīku prīkšnīki un farizeji sasauce augstū padūmi un saceja: Kas mums doroms? Šytys Cylvāks tadei dora daudzi breinumu. 48 Jo mes jū tai palaissim, tad Jam īticēs visi; tad atīs romīši un atjims nu mums i zemi, i tautu. 49 Vīns nu tim, Kaifass vōrdā, kurs tū god beja par vērsgoreidznīku, jim saceja: Jyus nikō ni zynot, 50 ni apdūmojat, mums tadei byus lobōk, ka par tautu nūmērst vīns cylvāks, na kai vysa tauta iznykst. 51 Bet šytō jys pats nu sevis napasaceja, jys, kai tō gods vērsgoreidznīks, pravītōja, ka Jezus nūmērs par tautu. 52 Un Jam vajadzēja mērt na tikai par tautu vīn, bet ari, lai sakūpōtu un savīnōtu izkaiseitūs Dīva bārnus.
53 Nu tōs dīnas jim beja nūlamts Jū nūnōvēt.
54 Tōpēc Jezus vairs atklōti storp jūdim nastaigōja; Jys aizgōja uz apgobolu, kas ir tyvu pi tuksneša, uz mīsteņu, sauktu Efrem, un tur reizē ar sovim mōceklim apstōja.
55 Jūdu Leldines gōja klōtu. Tai tad daudzeji nu apkōrtnes pyrms Leldinem aizgōja uz Jeruzalemu sevis škeisteitu. 56 Jī meklēja Jezus un, svētneicā byudami, cyts cyta sovstarpeigi vaicōja: Kai jums līkās? Vai tad Jys pavysam uz svātkim naatīs?
57 Vērsgoreidznīki un farizeji beja pavēlējuši: Jo kas izzynōtu, kur Jys apstōja, lai tyuleņ paziņoj, ka jī varātu Jū apcītynōt.
XI.
K. Jezus pīceļ nu myrūnim Lazari.
1 Lazars nu Betanijas, Marijas un jōs mōsas Martas mīsteņa, beja slyms. 2 Marija beja tei, kura Kungu apsvaideja ar smōrdeigu eleju un ar sovim motim apslauceja Jō kōjas. Tōs brōļs Lazars beja slyms. 3 Mōsas nūsyuteja Jam paziņōtu: Kungs, raug, tys, kuru Tu mīļoj, ir slyms. 4 Tū izdzērdis, Jezus saceja: Šitei slimeiba navā uz nōvi, bet gon dēļ Dīva gūda, ka caur tū tyktu slaveits Dīva Dāls.
5 Jezus mīļōja Martu, jōs mōsu (Mariju) un Lazari. 6 Lai gon izdzērda, ka slymoj, tūmār palyka tamā vītā vēļ pat divi dīnas. 7 Pēc tam Jys saceja sovim mōceklim: Īsim otkon uz Judeu. 8 Mōcekli saceja: Mōceitōj, jūdi vēļ naseņ gribēja Tevi nūmātōt ar akminim, un Tu otkon uz turīni īsi? 9 Jezus atbiļdēja: Vai tad dīna navā divpadsmit stuņžu? Kas dīnā īt, tys nasadūrsteis, jo jys redz šō pasauļa gaismu. 10 Bet kas naktī ītu, tys gon dūrsteitūs, jo jamā navā gaismas. 11 Tū pasacejis, Jys jim runōja tōļōk: Myusu draugs Lazars aizmyga, Es īšu jō nu mīga uzmūdynōtu. 12 Mōcekli Jam saceja: Kungs, jo aizmyga, tad byus vasals. 13 Jezus runōja par jō nōvi, bet jī dūmōja, ka runoj par parostū mīgu. 14 Tad Jezus jim saceja atklōti: Lazars nūmyra. 15 Un jyusu dēļ, ka jyus tycātu, Es prīcojūs, ka tur nabeju. Īsim uz jū.
16 Tomass, Dydymus sauktais, saceja citim mōceklim: Īsim ari mes, lai ar Jū reizē nūmērtu.
17 Jezus, aizgōjis, atroda jū jau četras dīnas kopā guļūt. 18 Betanija nu Jeruzalemas beja daudz moz pīcpadsmit stadiju attōļumā. 19 Tōdēļ uz Martu un Mariju atgōja daudzi jūdu, lai brōļa dēļ jōs prīcynōtu.
20 Izdzērduse par Jezus atīšonu, Marta steidzēs Jam prīškā, bet Marija palyka sātā. 21 Marta saceja Jezum: Kungs, jo Tu šite byutu bejis, muns brōļs nabyutu nūmiris, 22 bet ari tagad zynu: Kū tik vīn nu Dīva palyugsi, Dīvs Tev dūs. 23 Jezus jai saceja: Tovs brōļs ceļsīs augšan. 24 Marta atbiļdēja: Es zynu, ka jys pīsaceļs augšamceļšonā, postora dīnā.
25 Jezus jai saceja: Es asmu augšamceļšonōs un dzeive. Kas ikš Manis tic, tys, lai ari nūmiris byutu, dzeivōs; 26 un ikvīns, kurs dzeivoj un tic ikš Manis, namērs myužam. Vai tu šytam tici? 27 Jei atbiļdēja: Jā, Kungs, es tycu, ka Tu esi Kristus, Dzeivō Dīva Dāls, kuram vajadzēja uz šū pasauli atīt. 28 Tad jei aizgōjuse pasauce sovu mōsu Mariju un kluseņom jai saceja: Mōceitōjs ir šite un tevis sauc.
29 Šytū izdzērduse, jei tyuleņ pīsacēle un ōtri aizasteidze pi Jō, 30 jo Jezus vēļ nabeja mīsteņā īgōjis, bet uzaturēja tamā pat vītā, kur Jū satyka Marta. 31 Jūdi, kas reizē ar jū mōjōs sēdēja un jū mīrynōja, radzādami, ka Marija ōtri pīsacēle un izgōja ōrā, dūmōja, ka jei īt pi kopa raudōtu, un izgōja jai pakaļ. 32 Marija, atgōjuse uz turīni, kur beja Jezus, un, Jū īraudzejuse, pakryta pi Jō kōjom un Jam saceja: Kungs, jo Tu šite byutu bejis, muns brōļs nabyutu nūmiris. 33 Jezus, radzādams jū un jūdus, kas ar jū beja atgōjuši, raužūt, tyka aizgrōbts un pats sevī sakustynōts. 34 Jys pavaicōja: Kur jū nūlykot? Jam atbiļdēja: Kungs, ej un apskot. 35 Jezus aizraudōja. 36 Tad jūdi saceja: Raug, kai jū ir mīļōjis. 37 Bet daži saceja: Vai tad Jys, kas oklajam atdareja acis, navarēja padareit, ka jys nanūmērtu?
38 Nu jauna sevī sakustynōts, Jezus aizgōja uz kopu; tys beja olā, un vērs jō gulēja akmiņs. 39 Jezus saceja: Atvelit nūst akmini. Bet Marta, nūmyrušō mōsa, saceja: Kungs, nu jō jau īt smoka, tadei jau catūrta dīna, kai nūmyra. 40 Jezus tai atbiļdēja: Vai tad Es tev nasaceju: Jo tu ticēsi, redzēsi Dīva gūdu? 41 Tai jī atvēle akmini. Jezus, pacēlis acis, lyudzēs: Tāvs, Es pateicu Tev, ka Tu Mani izklauseji. 42 Es gon zynu, ka vysod Mani izklausi; šytū Es soku apleikstōvūšūs ļaužu dēļ, lai jī tycātu, ka Tu Mani esi syutejis. 43 Pēc šytūs vōrdu Jys sauce styprā bolsā: Lazar, ej ōrā! 44 Nūmyrušais, bantem sasītom rūkom un kōjom un ar dvīli apsagtu vaigu, izgōja ōrā. Jezus jim saceja: Izraisit jū un ļaunit īt.
45 Daudzejī jūdi, kas beja pi Marijas (un Martas) atgōjuši un redzēja, kū (Jezus) padareja, Jam īticēja. 46 Bet citi, aizgōjuši uz farizejim, izstōsteja tim, kū Jezus padareja.
Augstōs padūmes lāmums.
47 Tad goreidznīku prīkšnīki un farizeji sasauce augstū padūmi un saceja: Kas mums doroms? Šytys Cylvāks tadei dora daudzi breinumu. 48 Jo mes jū tai palaissim, tad Jam īticēs visi; tad atīs romīši un atjims nu mums i zemi, i tautu. 49 Vīns nu tim, Kaifass vōrdā, kurs tū god beja par vērsgoreidznīku, jim saceja: Jyus nikō ni zynot, 50 ni apdūmojat, mums tadei byus lobōk, ka par tautu nūmērst vīns cylvāks, na kai vysa tauta iznykst. 51 Bet šytō jys pats nu sevis napasaceja, jys, kai tō gods vērsgoreidznīks, pravītōja, ka Jezus nūmērs par tautu. 52 Un Jam vajadzēja mērt na tikai par tautu vīn, bet ari, lai sakūpōtu un savīnōtu izkaiseitūs Dīva bārnus.
53 Nu tōs dīnas jim beja nūlamts Jū nūnōvēt.
54 Tōpēc Jezus vairs atklōti storp jūdim nastaigōja; Jys aizgōja uz apgobolu, kas ir tyvu pi tuksneša, uz mīsteņu, sauktu Efrem, un tur reizē ar sovim mōceklim apstōja.
55 Jūdu Leldines gōja klōtu. Tai tad daudzeji nu apkōrtnes pyrms Leldinem aizgōja uz Jeruzalemu sevis škeisteitu. 56 Jī meklēja Jezus un, svētneicā byudami, cyts cyta sovstarpeigi vaicōja: Kai jums līkās? Vai tad Jys pavysam uz svātkim naatīs?
57 Vērsgoreidznīki un farizeji beja pavēlējuši: Jo kas izzynōtu, kur Jys apstōja, lai tyuleņ paziņoj, ka jī varātu Jū apcītynōt.
