IX.
K. Jezus syuta apostolus.
1 Sasaucis kūpā divpadsmit (apostolu), īdeve jim varu un spāku izdzeit valnus un dareit vasalus sliminīkus. 2 Tad syuteja jūs Dīva vaļsteibas sludynōtu un sliminīkus vasalus dareitu. 3 Kai ari jim saceja: Najemit nikō laidza ceļā: ni vāzdas, ni kules, ni maizes, ni naudas; najemit leidza ari diveju svōrku. 4 Kad jyus īīsit kaidā mōjā, tad palicit tur un naejit tōļōk. 5 Jo jyusu napījimtu, tad, ejūt ōrā nu tō mīsteņa, pat putekli nūkrotit nu sovom kōjom, līceibai pret jim.
6 Pīsacāluši jī gōja pa solom, sludynōja Evangeliju un dareja vasalus sliminīkus.
Eroda namīrs.
7 Tetrarcha Erods, izdzērdis par vysu, palyka namīreigs, jo daži apgolvōja, ka Jōņs asūt pīsacēlis nu myrūnim, 8 citi otkon, ka asūt atsadzeivynōjis kaids senejais (pravīts). 9 Erods saceja: Es pavēlēju Jōņam nūcērst golvu, bet kas ir tys, par kuru es taidas breineigas lītas dzēržu? Tai tad, gribēja Jū redzēt.
10 Atgōjuši atpakaļ, apostoli pastōsteja Jezum vysu, kū beja padarejuši.
Breineiga maizes pavairōšona.
Tad Jys, pajēmis jūs leidza, aizgōja uz kaidu vīntuleigu vītu, natōli nu mīsteņa, kurs saucēs Betsaida. 11 Izzynōjuši par tū, ļaužu pulki gōja Jam pakaļ. Jys tūs pījēme, stōsteja tim par Dīva vaļsteibu un dareja vasalus vysus, kam vīn izveseļōšona beja vajadzeiga.
12 Jau natōļ beja vokors, tōdēļ tad divpadsmit pīgōjuši Jam klōt, saceja: Palaid ļaužu pulkus, lai īt uz tyvōkajom solom un mōjom pajumtes un bareibas maklātu, mes tadei te asam tukšā vītā. 13 Bet Jys atbiļdēja: Dūdit jyus jim ēst. Tī atbiļdēja: Mums ir tikai pīci maizes kukuli un divi zivis; mums tad byutu jōīt, un dēļ vysa ļaužu pulka jōpērk bareiba. 14 Beja apmāram pīcas tyukstūšas cylvāku.
Tad Jys sovim mōceklim saceja: Sasādynojit jūs puļceņūs (apmāram) pa pīcdesmit. 15 Jī tai padareja, sasādynōja vysus. 16 Tad Jys, pajēmis pīcus maizes kukuļus un divi zivis, pacēlis acis uz dabasim, jūs nūsvēteja, salauzeja un izdaleja mōceklim, lai jī izdaleitu ļaudim. 17 Visi ēde un palyka seiti. Pōri palykušūs gabaleņu pīlaseja vēļ divpadsmit peitnīku.
Pītera izzeišona.
18 Un nūtyka, kad (Jezus) vīntuleibā lyudzēs, leidza ar Jū beja mōcekli. Un Jys tūs vaicōja saceidams: Par kū Mani skaita ļaudis? 19 Jī atbyldādami saceja: Daži par Jōni Kristeitōju, citi par Eliasu, citi otkon par vīnu nu ogrōkajim pravīšim, kas asūt nu myrūnim cēlīs. 20 Tad Jys saceja: Par kū jyus Mani skaitat? Pīters atbiļdēja: Par Dīva Apsvaideitū. 21 Tad Jys stipri nūlīdze, ka tō nikam nasaceitu.
K. Jezus īprīkš pasludynoj sovas cīsšonas.
22 Jys pībylda: Cylvāka Dālam byus daudzi jōcīš nu tautas vacōkūs, vērsgoreidznīku un Rokstim mōceitūs; jōbyun atmastam, jōpōrnas nōve, bet trešā dīnā jōsaceļ augšan.
K. Jezum pakaļ īšona.
23 Tad Jys visim saceja: Kas grib īt Maņ pakaļ, lai aizalīdz pats sevis, lai jam un nas sovu krystu ikdīnas un īt Maņ pakaļ. 24 Tai tad, jo kas grybātu izglōbt sovu dvēseli, tys jū pazaudēs; bet, jo kas sovu dvēseli Manis dēļ pazaudātu, tys jū izglōbs. 25 Kaids tad cylvākam byutu lobums, jo jys īmontōtu vysu pasauli, bet pats sevi pazaudātu, vai sev kaitātu? 26 Tai tad, kas Manis vai munu vōrdu kaunīs, tō ari kaunēsīs Cylvāka Dāls, kad atīs Tāva un svātūs eņgeļu gūdā. 27 Patīši, tad Es jums soku: Daži nu te asūšim nabaudeis nōves, koleidz naīraudzeis Dīva vaļsteibas.
K. Jezus pōrsameišona.
28 Pēc apmāram ostoņom dīnom nu šō laika Jezus pajēme ar sevi Pīteri, Jākubu un Jōni un uzkōpe uz kolna lyugtūs. 29 Lyugšonas laikā pōrsameja Jō vaiga izskots, un Jō drēbes palyka speidūši boltas. 30 Un raug, ar Jū runōjōs divi veirīši. Tī beja Moizešs un Eliass. 31 Jī, pasarōdeidami sovā gūdā, runōja par gola iznōkumu, kas Jam beja Jeruzalemā jōizpylda.
32 Pīteri un leidzgōjējus apjēme mīgs. Pōrvarējuši mīgu, īraudzeja Jō un tūs diveju veiru gūdu, kas pi Jō stōvēja. 33 Kad jī taisejōs īt prūjom, Pīters saceja Jezum: Mōceitōj, mums ir labi te byut; pagatavōsim te trejs nūmetnes: Tev vīnu, Moizešam vīnu un Eliasam vīnu. Jys nazynōja pats kū runoj. 34 Jam šūs vōrdus runojūt, pasacēle mōkūņs un jūs apsedze. Tim īejūt mōkūnī, jī nūsabeida. 35 Un nu mōkūņa atskanēja bolss: Šys ir muns nūmīļōtais Dāls, — Jō klausit. 36 Atskanūt bolsam, Jezus palyka vīns pats. Jī par tū klusēja un tamā laikā nikam nastōsteja.
K. Jezus padora vasalu jaunēkli.
37 Kad jī nōkušā reitā kōpe nu kolna zemē, Jam aizgōja prīškā lels ļaužu pulks.
38 Un raug, nu pulka kaids īsasauce: Mōceitōj, pasaver uz muna dāla, jys tadei ir maņ vīneigais dāls. 39 Jū sagrōb gors, un jys klīdz, tys jū paraun pi zemes un rausta leidz putom un, vysā nūvōrdzynōjis, nagrib jō pamest. 40 Es gon lyudžu tovu mōcekļu, ka tū izdzeitu, bet jī navarēja. 41 Bet Jezus atsauce un saceja: Ak tu, bezticeigō un izvyrtušō ciļts! Leidz kuram laikam Maņ ir jōpalīk pi Jums un jyusus jōcīš? Ved šur sovu dālu!
42 Ejūt klōt, valns vys vēļ jū rausteja un vōrdzynōja (pa zemi). Jezus nūrōja naškeistū goru, puisānu padareja vasalu un atdeve jō tāvam. 43 Tad visi breinōjōs Dīva vareibai.
K. Jezus īprīkš pasludynoj sovas cīsšonas.
Kad visi apbreinōja Jō dorbus, Jezus saceja sovim mōceklim: 44 Paturit prōtā cīši šūs vōrdus: Cylvāka Dāls tiks nūdūts cylvāku rūkōs. 45 Šytūs vōrdu jī nasaprota, jo tī beja dēļ jim kai nūslāpti, lai nasaprostu; tūmār beidōs par jim nu Jō vaicōt.
Streidi storp apostolim.
46 Storp jim izacēle dūmas, kas nu jim byutu tys lelōkais. 47 Jezus, zynōdams jūs siržu dūmas, pajēme pi sevis bārnu un jim saceja: 48 Kas pījims munā vōrdā šytū bārnu, tys pījims Mani, bet kas Mani pījims, tys pījims Tū, kas Mani syuteja. Tai tad, kas jyusu vydā ir pats mozōkais, tys ir tys lelōkais.
49 Jōņs atsasauce: Mōceitōj, mes redzējom, kai vīns Tovā vōrdā dzyna ōrā ļaunūs gorus. Mes jam tū nūlīdzem, jo jys naīt ar mums pēc Tevis. 50 Jezus jam atbiļdēja: Nalīdzit, tadei kas nav pret jums, tys ir ar jums.
Samarīši līdz K. Jezum nakts mōjas.
51 Tyvojūtīs škēršonōs dīnom, Jys nagrūzami nūlēme īt uz Jeruzalemu un īprīkš izsyuteja syutņus. 52 Tī laidēs ceļā un īgōja vīnā samarīšu mīsteņā Jam naktsmōju sagatavōtu. 53 Bet tur Jō nepījēme, jo Jys gōja uz Jeruzalemas pusi. 54 Tū radzādami, Jō mōcekli Jākubs un Jōņs saceja: Kungs, gribi, ka mes lyktu nu debesim nūīt gunei un jūs apreit? 55 Bet Jys atsagrīzis nūlīdze jim saceidams: Jyus nazynat, kaida gora jyus asat! 56 Cylvāka Dāls tadei naatgōja ļaužu dvēseļu pazudynōtu, bet gon izglōbtu.
57 Un jī aizgōja uz cytu mīstu.
Vīnu atraida, ūtru aicynoj īt sev pakaļ.
Ejūt pa ceļu, kaids Jam saceja: Kungs, es īšu Tev pakaļ, lai Tu ītu kur īdams. 58 Bet Jezus tam atbiļdēja: Lopsom ir olas, gaisa putnim perekli, bet Cylvāka Dālam navā kur golvu nūlikt.
59 Ūtrū, turpretim, aicynōja: Ej Maņ pakaļ! Bet tys atbiļdēja: Kungs, atļauņ maņ pyrms nūīt sova tāva paglobōtu. 60 Bet (Jezus) atbiļdēja: Pamet myrušajim jūs myrūņu globōšonu, bet tu ej un sludynoj Dīva vaļsteibu.
61 Cyts otkon atsasauce: Kungs, es īšu Tev pakaļ, tik atļauņ maņ atsasveicynōt ar sovim sētnīkim. 62 Bet Jezus tam saceja: Kas pīlicis pi orkla rūku, otkon atpakaļ skotōs, tys Dīva vaļsteibai nader.
IX.
K. Jezus syuta apostolus.
1 Sasaucis kūpā divpadsmit (apostolu), īdeve jim varu un spāku izdzeit valnus un dareit vasalus sliminīkus. 2 Tad syuteja jūs Dīva vaļsteibas sludynōtu un sliminīkus vasalus dareitu. 3 Kai ari jim saceja: Najemit nikō laidza ceļā: ni vāzdas, ni kules, ni maizes, ni naudas; najemit leidza ari diveju svōrku. 4 Kad jyus īīsit kaidā mōjā, tad palicit tur un naejit tōļōk. 5 Jo jyusu napījimtu, tad, ejūt ōrā nu tō mīsteņa, pat putekli nūkrotit nu sovom kōjom, līceibai pret jim.
6 Pīsacāluši jī gōja pa solom, sludynōja Evangeliju un dareja vasalus sliminīkus.
Eroda namīrs.
7 Tetrarcha Erods, izdzērdis par vysu, palyka namīreigs, jo daži apgolvōja, ka Jōņs asūt pīsacēlis nu myrūnim, 8 citi otkon, ka asūt atsadzeivynōjis kaids senejais (pravīts). 9 Erods saceja: Es pavēlēju Jōņam nūcērst golvu, bet kas ir tys, par kuru es taidas breineigas lītas dzēržu? Tai tad, gribēja Jū redzēt.
10 Atgōjuši atpakaļ, apostoli pastōsteja Jezum vysu, kū beja padarejuši.
Breineiga maizes pavairōšona.
Tad Jys, pajēmis jūs leidza, aizgōja uz kaidu vīntuleigu vītu, natōli nu mīsteņa, kurs saucēs Betsaida. 11 Izzynōjuši par tū, ļaužu pulki gōja Jam pakaļ. Jys tūs pījēme, stōsteja tim par Dīva vaļsteibu un dareja vasalus vysus, kam vīn izveseļōšona beja vajadzeiga.
12 Jau natōļ beja vokors, tōdēļ tad divpadsmit pīgōjuši Jam klōt, saceja: Palaid ļaužu pulkus, lai īt uz tyvōkajom solom un mōjom pajumtes un bareibas maklātu, mes tadei te asam tukšā vītā. 13 Bet Jys atbiļdēja: Dūdit jyus jim ēst. Tī atbiļdēja: Mums ir tikai pīci maizes kukuli un divi zivis; mums tad byutu jōīt, un dēļ vysa ļaužu pulka jōpērk bareiba. 14 Beja apmāram pīcas tyukstūšas cylvāku.
Tad Jys sovim mōceklim saceja: Sasādynojit jūs puļceņūs (apmāram) pa pīcdesmit. 15 Jī tai padareja, sasādynōja vysus. 16 Tad Jys, pajēmis pīcus maizes kukuļus un divi zivis, pacēlis acis uz dabasim, jūs nūsvēteja, salauzeja un izdaleja mōceklim, lai jī izdaleitu ļaudim. 17 Visi ēde un palyka seiti. Pōri palykušūs gabaleņu pīlaseja vēļ divpadsmit peitnīku.
Pītera izzeišona.
18 Un nūtyka, kad (Jezus) vīntuleibā lyudzēs, leidza ar Jū beja mōcekli. Un Jys tūs vaicōja saceidams: Par kū Mani skaita ļaudis? 19 Jī atbyldādami saceja: Daži par Jōni Kristeitōju, citi par Eliasu, citi otkon par vīnu nu ogrōkajim pravīšim, kas asūt nu myrūnim cēlīs. 20 Tad Jys saceja: Par kū jyus Mani skaitat? Pīters atbiļdēja: Par Dīva Apsvaideitū. 21 Tad Jys stipri nūlīdze, ka tō nikam nasaceitu.
K. Jezus īprīkš pasludynoj sovas cīsšonas.
22 Jys pībylda: Cylvāka Dālam byus daudzi jōcīš nu tautas vacōkūs, vērsgoreidznīku un Rokstim mōceitūs; jōbyun atmastam, jōpōrnas nōve, bet trešā dīnā jōsaceļ augšan.
K. Jezum pakaļ īšona.
23 Tad Jys visim saceja: Kas grib īt Maņ pakaļ, lai aizalīdz pats sevis, lai jam un nas sovu krystu ikdīnas un īt Maņ pakaļ. 24 Tai tad, jo kas grybātu izglōbt sovu dvēseli, tys jū pazaudēs; bet, jo kas sovu dvēseli Manis dēļ pazaudātu, tys jū izglōbs. 25 Kaids tad cylvākam byutu lobums, jo jys īmontōtu vysu pasauli, bet pats sevi pazaudātu, vai sev kaitātu? 26 Tai tad, kas Manis vai munu vōrdu kaunīs, tō ari kaunēsīs Cylvāka Dāls, kad atīs Tāva un svātūs eņgeļu gūdā. 27 Patīši, tad Es jums soku: Daži nu te asūšim nabaudeis nōves, koleidz naīraudzeis Dīva vaļsteibas.
K. Jezus pōrsameišona.
28 Pēc apmāram ostoņom dīnom nu šō laika Jezus pajēme ar sevi Pīteri, Jākubu un Jōni un uzkōpe uz kolna lyugtūs. 29 Lyugšonas laikā pōrsameja Jō vaiga izskots, un Jō drēbes palyka speidūši boltas. 30 Un raug, ar Jū runōjōs divi veirīši. Tī beja Moizešs un Eliass. 31 Jī, pasarōdeidami sovā gūdā, runōja par gola iznōkumu, kas Jam beja Jeruzalemā jōizpylda.
32 Pīteri un leidzgōjējus apjēme mīgs. Pōrvarējuši mīgu, īraudzeja Jō un tūs diveju veiru gūdu, kas pi Jō stōvēja. 33 Kad jī taisejōs īt prūjom, Pīters saceja Jezum: Mōceitōj, mums ir labi te byut; pagatavōsim te trejs nūmetnes: Tev vīnu, Moizešam vīnu un Eliasam vīnu. Jys nazynōja pats kū runoj. 34 Jam šūs vōrdus runojūt, pasacēle mōkūņs un jūs apsedze. Tim īejūt mōkūnī, jī nūsabeida. 35 Un nu mōkūņa atskanēja bolss: Šys ir muns nūmīļōtais Dāls, — Jō klausit. 36 Atskanūt bolsam, Jezus palyka vīns pats. Jī par tū klusēja un tamā laikā nikam nastōsteja.
K. Jezus padora vasalu jaunēkli.
37 Kad jī nōkušā reitā kōpe nu kolna zemē, Jam aizgōja prīškā lels ļaužu pulks.
38 Un raug, nu pulka kaids īsasauce: Mōceitōj, pasaver uz muna dāla, jys tadei ir maņ vīneigais dāls. 39 Jū sagrōb gors, un jys klīdz, tys jū paraun pi zemes un rausta leidz putom un, vysā nūvōrdzynōjis, nagrib jō pamest. 40 Es gon lyudžu tovu mōcekļu, ka tū izdzeitu, bet jī navarēja. 41 Bet Jezus atsauce un saceja: Ak tu, bezticeigō un izvyrtušō ciļts! Leidz kuram laikam Maņ ir jōpalīk pi Jums un jyusus jōcīš? Ved šur sovu dālu!
42 Ejūt klōt, valns vys vēļ jū rausteja un vōrdzynōja (pa zemi). Jezus nūrōja naškeistū goru, puisānu padareja vasalu un atdeve jō tāvam. 43 Tad visi breinōjōs Dīva vareibai.
K. Jezus īprīkš pasludynoj sovas cīsšonas.
Kad visi apbreinōja Jō dorbus, Jezus saceja sovim mōceklim: 44 Paturit prōtā cīši šūs vōrdus: Cylvāka Dāls tiks nūdūts cylvāku rūkōs. 45 Šytūs vōrdu jī nasaprota, jo tī beja dēļ jim kai nūslāpti, lai nasaprostu; tūmār beidōs par jim nu Jō vaicōt.
Streidi storp apostolim.
46 Storp jim izacēle dūmas, kas nu jim byutu tys lelōkais. 47 Jezus, zynōdams jūs siržu dūmas, pajēme pi sevis bārnu un jim saceja: 48 Kas pījims munā vōrdā šytū bārnu, tys pījims Mani, bet kas Mani pījims, tys pījims Tū, kas Mani syuteja. Tai tad, kas jyusu vydā ir pats mozōkais, tys ir tys lelōkais.
49 Jōņs atsasauce: Mōceitōj, mes redzējom, kai vīns Tovā vōrdā dzyna ōrā ļaunūs gorus. Mes jam tū nūlīdzem, jo jys naīt ar mums pēc Tevis. 50 Jezus jam atbiļdēja: Nalīdzit, tadei kas nav pret jums, tys ir ar jums.
Samarīši līdz K. Jezum nakts mōjas.
51 Tyvojūtīs škēršonōs dīnom, Jys nagrūzami nūlēme īt uz Jeruzalemu un īprīkš izsyuteja syutņus. 52 Tī laidēs ceļā un īgōja vīnā samarīšu mīsteņā Jam naktsmōju sagatavōtu. 53 Bet tur Jō nepījēme, jo Jys gōja uz Jeruzalemas pusi. 54 Tū radzādami, Jō mōcekli Jākubs un Jōņs saceja: Kungs, gribi, ka mes lyktu nu debesim nūīt gunei un jūs apreit? 55 Bet Jys atsagrīzis nūlīdze jim saceidams: Jyus nazynat, kaida gora jyus asat! 56 Cylvāka Dāls tadei naatgōja ļaužu dvēseļu pazudynōtu, bet gon izglōbtu.
57 Un jī aizgōja uz cytu mīstu.
Vīnu atraida, ūtru aicynoj īt sev pakaļ.
Ejūt pa ceļu, kaids Jam saceja: Kungs, es īšu Tev pakaļ, lai Tu ītu kur īdams. 58 Bet Jezus tam atbiļdēja: Lopsom ir olas, gaisa putnim perekli, bet Cylvāka Dālam navā kur golvu nūlikt.
59 Ūtrū, turpretim, aicynōja: Ej Maņ pakaļ! Bet tys atbiļdēja: Kungs, atļauņ maņ pyrms nūīt sova tāva paglobōtu. 60 Bet (Jezus) atbiļdēja: Pamet myrušajim jūs myrūņu globōšonu, bet tu ej un sludynoj Dīva vaļsteibu.
61 Cyts otkon atsasauce: Kungs, es īšu Tev pakaļ, tik atļauņ maņ atsasveicynōt ar sovim sētnīkim. 62 Bet Jezus tam saceja: Kas pīlicis pi orkla rūku, otkon atpakaļ skotōs, tys Dīva vaļsteibai nader.
