XI.
Pītera atsataisnōšona.
1 Apostoli un brōli, kas beja Judeā, izdzērda, ka ari pogōni pījēme Dīva vōrdu. 2 Un kad Pīters atgōja uz Jeruzalemu, tī ticeigī, kas beja nu apgraizeitajim, streidējōs 3 saceidami: Kōpēc tu aizgōji pi naapgraizeitajim un kūpā ar jim ēdi?
4 Pīters tad, pēc kōrtas paskaidrōdams, jim saceja: 5 Es, byudams Joppa mīstā, lyudžūs. Tad ekstazē redzēju parōdeibu. Kaut kas, kai lels goldauts ar četrim styurim nūsalaide nu dabasim un snēdzēs pat leidz manim. 6 Es tū naatlaideigi un uzmaneigi apskateju, tur es redzēju četrkōjaiņus zemes dzeivinīkus, zvērus, rōpuļus un gaisa putnus. 7 Es dzērdēju ari bolsu, kas maņ sauce: Pīter, celīs, kauņ un ēd. 8 Es atbiļdēju: Kungs, es vēļ nikod nikō, kas ir nateirs un nasvāts, naasmu sovā mutē jēmis. 9 Bet bolss nu dabasim ūtrreiz sauce: Kū Dīvs ir padarejis teiru, tō par nasvātu nasauc. 10 Un tys nūtyka trejs reizes. Tad tys vyss otkon tyka pajimts debesīs atpakaļ. 11 Un raug, tamā pat breidī trejs veirīši stōvēja tōs mōjas prīškā, kur mes bejom, tī beja pi manis syuteiti nu Cezarejas. 12 Gors maņ lyka bez aizsprīdumim īt jim leidza. Šytūs sešu brōļu pavadeibā mes īgōjom tō cylvāka mōjā. 13 Tys mums pastōsteja, kai jys sovā mōjā redzēja stōvūšu eņgeli, kurs jam saceja: Syuti uz Joppu un aicynoj šur Seimani, kuru sauc Pīters. 14 Jys aizrōdeis, kai tev pošam un vysai tovai sātai sasnēgt pesteišonu. 15 Leidz kū es īsōču runōt, Svātais Gors nūsalaide uz jim tai pat, kai agrōk uz mums. 16 Tad maņ īgōja prōtā tī Kunga vōrdi, kurus saceja: Jōņs kristeja yudinī, bet jyusus kristeis Svātā Gorā. 17 Jo tad ari jim Dīvs deve žēlesteibu, kai un mums, kas Kungam Jezum Kristum īticējom, kas tad es taids byutu, kas Dīvam varātu likt škēršļus? 18 Šytū dzērdādami, tī nūklusa un slaveja Dīvu saceidami: Tai tad ari pogōnim Dīvs īdeve grāku vaidēšonu uz dzeiveibu.
Kristus Bazneica Antiochijā.
19 Tī, kas Stepōna vojōšonas dēļ, beja izkleiduši, aizgōja leidz Fenicijai, Cypram un Antiochijai, bet Vōrdu jī sludynōja tikai jūdim. 20 Beja gon daži nu Cypras un Cirinejas veiri, kas, pēc īīšonas Antiochijā, sludynōja Evangeliju par Jezu Kristu ari pogōnim, 21 un Kunga rūka beja ar jim, un lels skaits īticēja un uz Kungu atsagrīze.
22 Kad ziņa par tū nūkliva Jeruzalemā asūšai Bazneicai, uz Antiochiju atsyuteja Barnabu. 23 Aizgōjis tur, jys īraudzeja Dīva žēlesteibu, pats sevī prīcōjōs un pamūdynōja vysus, ka jī sirdīs uzticeigi pastōvātu Kungā. 24 Jys tadei beja lobs cylvāks, pylns ticeibas un Svāta Gora. Un lels ļaužu pulks tyka pīvīnōts Kungam.
25 Tad jys devēs uz Tarsu Saula maklātu un, atradis, atvede jū uz Antiochiju. 26 Tur jī bazneicā palyka vysu godu un mōceja lelus ļaužu pulkus. Pyrmū reizi Antiochijā mōcekļus sōce saukt par kristticeigajim.
27 Tamōs dīnōs nu Jeruzalemas uz Antiochiju aizgōja pravīši. 28 Vīns nu tim, vōrdā Agabs, Gora īdvāsts, pasludynōja, ka vysā pasaulī byus lels bods. Un Klaudija laikā tys izapiļdeja. 29 Tad mōcekli nūlēme ikvīnam pēc īspējas pīsadaleit un Judeā asūšim brōlim nūsyuteit pabolstu. 30 Un tū jī izpiļdeja, aizsyuteidami vacōkajim caur Barnabas un Saula rūkom.
XI.
Pītera atsataisnōšona.
1 Apostoli un brōli, kas beja Judeā, izdzērda, ka ari pogōni pījēme Dīva vōrdu. 2 Un kad Pīters atgōja uz Jeruzalemu, tī ticeigī, kas beja nu apgraizeitajim, streidējōs 3 saceidami: Kōpēc tu aizgōji pi naapgraizeitajim un kūpā ar jim ēdi?
4 Pīters tad, pēc kōrtas paskaidrōdams, jim saceja: 5 Es, byudams Joppa mīstā, lyudžūs. Tad ekstazē redzēju parōdeibu. Kaut kas, kai lels goldauts ar četrim styurim nūsalaide nu dabasim un snēdzēs pat leidz manim. 6 Es tū naatlaideigi un uzmaneigi apskateju, tur es redzēju četrkōjaiņus zemes dzeivinīkus, zvērus, rōpuļus un gaisa putnus. 7 Es dzērdēju ari bolsu, kas maņ sauce: Pīter, celīs, kauņ un ēd. 8 Es atbiļdēju: Kungs, es vēļ nikod nikō, kas ir nateirs un nasvāts, naasmu sovā mutē jēmis. 9 Bet bolss nu dabasim ūtrreiz sauce: Kū Dīvs ir padarejis teiru, tō par nasvātu nasauc. 10 Un tys nūtyka trejs reizes. Tad tys vyss otkon tyka pajimts debesīs atpakaļ. 11 Un raug, tamā pat breidī trejs veirīši stōvēja tōs mōjas prīškā, kur mes bejom, tī beja pi manis syuteiti nu Cezarejas. 12 Gors maņ lyka bez aizsprīdumim īt jim leidza. Šytūs sešu brōļu pavadeibā mes īgōjom tō cylvāka mōjā. 13 Tys mums pastōsteja, kai jys sovā mōjā redzēja stōvūšu eņgeli, kurs jam saceja: Syuti uz Joppu un aicynoj šur Seimani, kuru sauc Pīters. 14 Jys aizrōdeis, kai tev pošam un vysai tovai sātai sasnēgt pesteišonu. 15 Leidz kū es īsōču runōt, Svātais Gors nūsalaide uz jim tai pat, kai agrōk uz mums. 16 Tad maņ īgōja prōtā tī Kunga vōrdi, kurus saceja: Jōņs kristeja yudinī, bet jyusus kristeis Svātā Gorā. 17 Jo tad ari jim Dīvs deve žēlesteibu, kai un mums, kas Kungam Jezum Kristum īticējom, kas tad es taids byutu, kas Dīvam varātu likt škēršļus? 18 Šytū dzērdādami, tī nūklusa un slaveja Dīvu saceidami: Tai tad ari pogōnim Dīvs īdeve grāku vaidēšonu uz dzeiveibu.
Kristus Bazneica Antiochijā.
19 Tī, kas Stepōna vojōšonas dēļ, beja izkleiduši, aizgōja leidz Fenicijai, Cypram un Antiochijai, bet Vōrdu jī sludynōja tikai jūdim. 20 Beja gon daži nu Cypras un Cirinejas veiri, kas, pēc īīšonas Antiochijā, sludynōja Evangeliju par Jezu Kristu ari pogōnim, 21 un Kunga rūka beja ar jim, un lels skaits īticēja un uz Kungu atsagrīze.
22 Kad ziņa par tū nūkliva Jeruzalemā asūšai Bazneicai, uz Antiochiju atsyuteja Barnabu. 23 Aizgōjis tur, jys īraudzeja Dīva žēlesteibu, pats sevī prīcōjōs un pamūdynōja vysus, ka jī sirdīs uzticeigi pastōvātu Kungā. 24 Jys tadei beja lobs cylvāks, pylns ticeibas un Svāta Gora. Un lels ļaužu pulks tyka pīvīnōts Kungam.
25 Tad jys devēs uz Tarsu Saula maklātu un, atradis, atvede jū uz Antiochiju. 26 Tur jī bazneicā palyka vysu godu un mōceja lelus ļaužu pulkus. Pyrmū reizi Antiochijā mōcekļus sōce saukt par kristticeigajim.
27 Tamōs dīnōs nu Jeruzalemas uz Antiochiju aizgōja pravīši. 28 Vīns nu tim, vōrdā Agabs, Gora īdvāsts, pasludynōja, ka vysā pasaulī byus lels bods. Un Klaudija laikā tys izapiļdeja. 29 Tad mōcekli nūlēme ikvīnam pēc īspējas pīsadaleit un Judeā asūšim brōlim nūsyuteit pabolstu. 30 Un tū jī izpiļdeja, aizsyuteidami vacōkajim caur Barnabas un Saula rūkom.
