VII.
Pōrsorgōjums natīsōt.
1 Natīsojit, ka jyus poši natyktu tīsōti. 2 Kai jyus tīsōsit, tai ari poši tiksit nūtīsōti; ar kaidu māru mēreisit, ar taidu jums tiks atmēreits. 3 Kai tad tu sova brōļa acī redzi skoborgu, bet pats sovā acī bolkas namoni? 4 Kai tu vari saceit sovam brōļam: laid, lai es nu tovas acs izraunu skoborgu, kad tovā poša acī guļ bolka? 5 Līkuļ, pyrmōk izveļc nu sovas acs bolku, un tad tikai varēsi redzēt, kai nu sova brōļa acs izviļkt skoborgu!
6 Tō, kas ir svāts, sunim nadūdit un sovu perļu cyukom prīškā nametit, lai, gadīnī, ar sovom kōjom jōs tō nasameitu un atsagrīzušas jyusu pošu nasaplāstu.
Lyugšona teik izklauseita.
7 Lyudzit, un jums tiks dūts; meklejit, un atrassit; klaudzynojit, un jums tiks atdareits. 8 Ikvīns lyudzējs tadei sajam, maklātōjs atrūn, un klaudzynōtōjam teik atdareits. 9 Vai ir storp jums taids cylvāks, kas sovam dālam dūtu akmini, kad tys maizes lyugtu? 10 Vai ari jam čyusku pasnāgtu, kad zivis lyugtu? 11 Jo tad jyus, byudami ļauni, mōkat sovim bārnim dūt lobas dōvonas, tū vairōk jyusu Tāvs, kurs ir dabasūs, lobu dūs tim, kas Jō lyudz.
12 Vysu, kō jyus gribit, ka jums cylvāki dareitu, poši jim dorit, jo tys ir lykums un pravīši.
Pamūdynōjumi un pōrsorgōjumi.
13 Ejte īkšā caur šaurajim vōrtim! Jo ploti ir vōrti, un plots ir ceļš, kas vad uz pazusšonu, un daudz ir taidu, kas pa jim īt. 14 Cik šauri ir vōrti, un šaurs ir ceļš, kas vad uz dzeivi, un cik moz ir taidu, kas jū atrūn!
15 Sorgojitēs nu vyltu pravīšim, kuri pi jums atīt vušku ōdā, bet īkšeigi ir plēseigi vilki. 16 Nu jūs auglim jyus jūs pazeisit. Vai kas losa nu ērškim veinūgas un nu dodzim figas? 17 Tai tad, ikvīns lobs kūks dūd lobus augļus, un ikvīns ļauns kūks dūd ļaunus augļus. 18 Lobs kūks nalobu augļu dūt navar, taipat nalobs kūks lobu augļu dūt navar. 19 Ikvīns kūks, kas nadūd lobu augļu, tiks nūcērsts un gunī īmasts. 20 Tai tad, jyus jūs pazeisit nu auglim.
21 Na ikvīns, kurs maņ soka: Kungs, Kungs, īīs dabasu vaļsteibā, bet tikai tys (īīs dabasu vaļsteibā), kas pylda muna Tāva, kurs ir dabasūs, grybu. 22 Tamā dīnā daudzeji maņ saceis: Kungs, Kungs! Vai mes Tovā vōrdā napravītōjom? Vai mes Tovā vōrdā naizdzynom ļaunūs goru, Tovā vōrdā naizdarejom daudz breinumu. 23 Bet tūlaik Es jim izzeišu: Es jyusu nikod napazynu. Ejte nūst nu manis jyus, nataisneibas dareitōji!
24 Ikvīns, kurs šūs munus vōrdus dzērd un jūs pylda, ir pīleidzynojams gudram cylvākam, kas uzcēle sev mōju uz kliņts. 25 Leiti gōze, ryuči skrēja, vēji šaļce un drōzēs pret tū mōju, bet jei nasabruka, jo beja uzcalta uz kliņts. 26 Un ikvīns, kas šytūs munus vōrdus dzērd, bet jūs napylda, ir leidzeigs nagudram cylvākam, kas uzcēle sev mōju uz smiļkts. 27 Leiti gōze, ryuči skrēja, vēji šaļce un drōzēs pret tū mōju, un jei sabruka, un jōs sabrukums beja lels.
28 Un, kad Jezus šytū runu beidze, ļaužu puļki ļūti breinōjōs nu Jō mōceibas; 29 jo Jys mōceja, kai tys, kam ir vara, bet na tai, kai jūs Rokstim mōceitī (un farizeji).
VII.
Pōrsorgōjums natīsōt.
1 Natīsojit, ka jyus poši natyktu tīsōti. 2 Kai jyus tīsōsit, tai ari poši tiksit nūtīsōti; ar kaidu māru mēreisit, ar taidu jums tiks atmēreits. 3 Kai tad tu sova brōļa acī redzi skoborgu, bet pats sovā acī bolkas namoni? 4 Kai tu vari saceit sovam brōļam: laid, lai es nu tovas acs izraunu skoborgu, kad tovā poša acī guļ bolka? 5 Līkuļ, pyrmōk izveļc nu sovas acs bolku, un tad tikai varēsi redzēt, kai nu sova brōļa acs izviļkt skoborgu!
6 Tō, kas ir svāts, sunim nadūdit un sovu perļu cyukom prīškā nametit, lai, gadīnī, ar sovom kōjom jōs tō nasameitu un atsagrīzušas jyusu pošu nasaplāstu.
Lyugšona teik izklauseita.
7 Lyudzit, un jums tiks dūts; meklejit, un atrassit; klaudzynojit, un jums tiks atdareits. 8 Ikvīns lyudzējs tadei sajam, maklātōjs atrūn, un klaudzynōtōjam teik atdareits. 9 Vai ir storp jums taids cylvāks, kas sovam dālam dūtu akmini, kad tys maizes lyugtu? 10 Vai ari jam čyusku pasnāgtu, kad zivis lyugtu? 11 Jo tad jyus, byudami ļauni, mōkat sovim bārnim dūt lobas dōvonas, tū vairōk jyusu Tāvs, kurs ir dabasūs, lobu dūs tim, kas Jō lyudz.
12 Vysu, kō jyus gribit, ka jums cylvāki dareitu, poši jim dorit, jo tys ir lykums un pravīši.
Pamūdynōjumi un pōrsorgōjumi.
13 Ejte īkšā caur šaurajim vōrtim! Jo ploti ir vōrti, un plots ir ceļš, kas vad uz pazusšonu, un daudz ir taidu, kas pa jim īt. 14 Cik šauri ir vōrti, un šaurs ir ceļš, kas vad uz dzeivi, un cik moz ir taidu, kas jū atrūn!
15 Sorgojitēs nu vyltu pravīšim, kuri pi jums atīt vušku ōdā, bet īkšeigi ir plēseigi vilki. 16 Nu jūs auglim jyus jūs pazeisit. Vai kas losa nu ērškim veinūgas un nu dodzim figas? 17 Tai tad, ikvīns lobs kūks dūd lobus augļus, un ikvīns ļauns kūks dūd ļaunus augļus. 18 Lobs kūks nalobu augļu dūt navar, taipat nalobs kūks lobu augļu dūt navar. 19 Ikvīns kūks, kas nadūd lobu augļu, tiks nūcērsts un gunī īmasts. 20 Tai tad, jyus jūs pazeisit nu auglim.
21 Na ikvīns, kurs maņ soka: Kungs, Kungs, īīs dabasu vaļsteibā, bet tikai tys (īīs dabasu vaļsteibā), kas pylda muna Tāva, kurs ir dabasūs, grybu. 22 Tamā dīnā daudzeji maņ saceis: Kungs, Kungs! Vai mes Tovā vōrdā napravītōjom? Vai mes Tovā vōrdā naizdzynom ļaunūs goru, Tovā vōrdā naizdarejom daudz breinumu. 23 Bet tūlaik Es jim izzeišu: Es jyusu nikod napazynu. Ejte nūst nu manis jyus, nataisneibas dareitōji!
24 Ikvīns, kurs šūs munus vōrdus dzērd un jūs pylda, ir pīleidzynojams gudram cylvākam, kas uzcēle sev mōju uz kliņts. 25 Leiti gōze, ryuči skrēja, vēji šaļce un drōzēs pret tū mōju, bet jei nasabruka, jo beja uzcalta uz kliņts. 26 Un ikvīns, kas šytūs munus vōrdus dzērd, bet jūs napylda, ir leidzeigs nagudram cylvākam, kas uzcēle sev mōju uz smiļkts. 27 Leiti gōze, ryuči skrēja, vēji šaļce un drōzēs pret tū mōju, un jei sabruka, un jōs sabrukums beja lels.
28 Un, kad Jezus šytū runu beidze, ļaužu puļki ļūti breinōjōs nu Jō mōceibas; 29 jo Jys mōceja, kai tys, kam ir vara, bet na tai, kai jūs Rokstim mōceitī (un farizeji).
