XXIV.
Pravītōjums par Jeruzalemas izpūsteišonu un pasauļa beigom.
1 Un izgōjis nu svētneicas, Jezus gōja tōļōk. Jō mōcekli pīgōja pi Jō klōtu, lai parōdeitu Jam svētneicas ceļtni. 2 Bet Jys tim saceja: Vai jyus vysu šytū redzit? Patīši, Es jums soku: napaliks šite akmiņs vērs akmiņa, kas natoptu nūjaukts.
3 Un, Jam sēžūt uz Eleja kolna, pīgōja klōt Jō mōcekli vīni poši un saceja: Pasoki mums, kod tys nūtiks? Un kaidas byus tovas atnōkšonas un pasauļa beigu zeimes?
4 Un Jezus atbyldādams jim saceja: Raugat, ka jyusu nikas napīvyltu. 5 Jo daudzeji nōks un sauksīs munā vōrdā, saceidami: Es asmu Kristus, un daudzejūs pīviļs. 6 Jyus dzērdēset par karim un karu ziņom; skotatēs, ka jyus nanūsabeitu. Tam gon tai jōnūteik, bet ar tū vēļ nav gols. 7 Jo sasaceļs tauta pret tautu, un kēnests pret kēnesti. Vīt‐vītom byus bods, mēri un zemes treisēšona. 8 Bet šytys vyss ir tikai cīsšonu īsōkums.
9 Tūlaik nūdūs jyusus spaidim un jyusus kaus. Muna vōrda dēļ jyusus īneiss vysas tautas. 10 Tūlaik daudzejī īsaļaunōs, vīns ūtru nūdūs, un vīns ūtru īneiss. 11 Ceļsīs ari daudz vyltu pravīšu un daudzejūs pīviļs. 12 Nataisneibas pōrspāka dēļ daudzi kam izdziss mīlesteiba. 13 Bet kas izturēs leidz beigom, tys byus izpesteits. 14 Un šytys Evangelijs par dabasu vaļsteibu tiks izsludynōts pa vysu pasauli, kai līceiba vysom tautom, un tik tod nōks beigas.
15 Tai tad, kad īraudzeiset svātūs vītu izpūsteišonas šausmu, par kuru runōja pravīts Danieļs, — laseitōjs lai īgaumej! 16 Tad tī, kas Judejā ir, lai bāg kolnūs, 17 tys, kas uz jumta ir, lai nakōp kaut kō nu sātas leidza pajemtu: 18 kas teirumā ir, tys lai nasagrīž sovu svōrku pajemtu. 19 Bet bāda tamōs dīnōs dzemdeitōjom un zeideitōjom. 20 Lyudzit, lai jyusu bēgšona nanūtyktu zīmā, vai sabatā.
21 Tūlaik tadei byus leli spaidi, kaidu nava bejis nu pasauļa īsōkuma leidz šam laikam, ni ari pēc tam byus. 22 Un jo tōs dīnas nabyutu saeisynōtas, naizaglōbtu nivīns cylvāks; bet izlaseitūs dēļ, tōs dīnas ir saeisynōtas.
23 Jo tad kas jums saceitu! Raug, te ir Kristus, vai tur, — naticit. 24 Jo rassīs vyltu kristusi un vyltu pravīši un dareis lelas zeimes un breinumus, un tai pīviļs, jo tys byutu varams, pat izlaseitūs. 25 Raug, īprīkš jums pasoku.
26 Bet jo jums saceitu: Raug, Jys ir tuksnesī, naejte uz turīni; raug, Jys ir slāptuvē, naticit. 27 Leidz kai zibiņs pasarōdūt austrumūs pōrskrīn leidz rītumim, tai pat byus ari ar Cylvāka Dāla atnōkšonu. 28 Kur vīn ir maita, tur sasalaseis ari ērgli.
29 Ōtri pēc tom spaidu dīnom aptimss saule, mēness nadūs vairs gaismas, zvaigznes bērs nu debesim, un debess spāki tiks sakustynōti. 30 Tad pasarōdeis debesīs Cylvāka Dāla zeime. Vysas vērszemes tautas sauks vaimaņu bolsā un redzēs Cylvāka Dālu atejūt lelā vareibā un gūdā vērs debess mōkūnim. 31 Jys syuteis sovus eņgeļus un ar lelu taures bolsu jī savōks Jō izlaseitūs nu četrom vēja pusem, nu vīna zemes gola leidz ūtrajam.
Jeruzalemas izpūsteišona ir tyvu.
32 Mōcitēs nu figas kūka pīleidzeibom: Kad jōs zorūs plyust sula, un sōc lopas plaukt, tad jyus zynat, ka tyvojās vosora. 33 Tai pat, kad jyus īraudzeisit šytū vysu, tad jums ir jōzyna, ka Jys ir tyvu pi durovom. 34 Patīši, Es jums soku, ka šytei paaudze vēļ nabyus iznykuse, kad tys vyss nūtiks. 35 Debess un zeme pazuss, bet muni vōrdi napazuss.
Breidynōjums byut nūmūdā.
36 Bet tōs dīnas un tōs stuņdes nikas cyts nazyna, ni pat eņgeli dabasūs, kai tikai Tāvs vīns pats. 37 Kai nūtyka Noesa dīnōs, tai pat nūtiks Cylvāka Dāla atnōkšonā. 38 Kai pyrms pasauļa plyudim tamōs dīnōs ļaudis ēde, dzēre, pi veira gōja un sīvas jēme leidz pošai Noesa laivā īīšonas dīnai 39 un napamaneja, kai plyudi atgōja un vysu iznycynōja, tai pat nūtiks ari Cylvāka Dāla atnōkšonā. 40 Tūlaik nu divejim teirumā asūšim vīns tiks pajimts un ūtrais atstōts. 41 Nu divejom malējom vīna tiks pajimta, bet ūtrō atstōta.
42 Esit tad nūmūdā, jo jums tei dīna nav zynoma, kod jyusu Kungs atnōks.
43 Īvārojit vēļ nōkūšū: jo sātas saiminīks zynōtu, kaidā nakts laikā atīs zaglis, tad jys byutu nūmūdā un naļautu tam īsalauzt sātā. 44 Tōpēc esit sagatavōti, jo tamā stuņdē, kaidā jums naīnōks prōtā, Cylvāka Dāls atnōks.
Mōjas pōrvaļdnīks.
45 Kas tad ir tys uzticeigais un gudrais kolps, kurō uzraudzeibā kungs pamete sovus ļaudis, lai jys tim dūtu eistā laikā bareibu? 46 Laimeigs tys kolps, kuru kungs atgōjis atrass tai dorūt! 47 Patīši, Es jums soku, jys padareis jū par vysa sova monta pōrvaļdnīku. 48 Bet, jo kolps ir ļauns un dūmoj pats sevī: Muns kungs ōtri naatīs; 49 un jo jys sōks sovus leidzkolpus sist, ar dzārōjim ēst un dzert, 50 tad tō kolpa kungs atīs tamā dīnā, kurā jys nagaideis, un tamā stuņdē, kuras jys nazyna, 51 un liks sakopōt jū un nūrōdeis jam vītu pi līkulim. Tur byus veidēšona un zūbu grīzšona.
XXIV.
Pravītōjums par Jeruzalemas izpūsteišonu un pasauļa beigom.
1 Un izgōjis nu svētneicas, Jezus gōja tōļōk. Jō mōcekli pīgōja pi Jō klōtu, lai parōdeitu Jam svētneicas ceļtni. 2 Bet Jys tim saceja: Vai jyus vysu šytū redzit? Patīši, Es jums soku: napaliks šite akmiņs vērs akmiņa, kas natoptu nūjaukts.
3 Un, Jam sēžūt uz Eleja kolna, pīgōja klōt Jō mōcekli vīni poši un saceja: Pasoki mums, kod tys nūtiks? Un kaidas byus tovas atnōkšonas un pasauļa beigu zeimes?
4 Un Jezus atbyldādams jim saceja: Raugat, ka jyusu nikas napīvyltu. 5 Jo daudzeji nōks un sauksīs munā vōrdā, saceidami: Es asmu Kristus, un daudzejūs pīviļs. 6 Jyus dzērdēset par karim un karu ziņom; skotatēs, ka jyus nanūsabeitu. Tam gon tai jōnūteik, bet ar tū vēļ nav gols. 7 Jo sasaceļs tauta pret tautu, un kēnests pret kēnesti. Vīt‐vītom byus bods, mēri un zemes treisēšona. 8 Bet šytys vyss ir tikai cīsšonu īsōkums.
9 Tūlaik nūdūs jyusus spaidim un jyusus kaus. Muna vōrda dēļ jyusus īneiss vysas tautas. 10 Tūlaik daudzejī īsaļaunōs, vīns ūtru nūdūs, un vīns ūtru īneiss. 11 Ceļsīs ari daudz vyltu pravīšu un daudzejūs pīviļs. 12 Nataisneibas pōrspāka dēļ daudzi kam izdziss mīlesteiba. 13 Bet kas izturēs leidz beigom, tys byus izpesteits. 14 Un šytys Evangelijs par dabasu vaļsteibu tiks izsludynōts pa vysu pasauli, kai līceiba vysom tautom, un tik tod nōks beigas.
15 Tai tad, kad īraudzeiset svātūs vītu izpūsteišonas šausmu, par kuru runōja pravīts Danieļs, — laseitōjs lai īgaumej! 16 Tad tī, kas Judejā ir, lai bāg kolnūs, 17 tys, kas uz jumta ir, lai nakōp kaut kō nu sātas leidza pajemtu: 18 kas teirumā ir, tys lai nasagrīž sovu svōrku pajemtu. 19 Bet bāda tamōs dīnōs dzemdeitōjom un zeideitōjom. 20 Lyudzit, lai jyusu bēgšona nanūtyktu zīmā, vai sabatā.
21 Tūlaik tadei byus leli spaidi, kaidu nava bejis nu pasauļa īsōkuma leidz šam laikam, ni ari pēc tam byus. 22 Un jo tōs dīnas nabyutu saeisynōtas, naizaglōbtu nivīns cylvāks; bet izlaseitūs dēļ, tōs dīnas ir saeisynōtas.
23 Jo tad kas jums saceitu! Raug, te ir Kristus, vai tur, — naticit. 24 Jo rassīs vyltu kristusi un vyltu pravīši un dareis lelas zeimes un breinumus, un tai pīviļs, jo tys byutu varams, pat izlaseitūs. 25 Raug, īprīkš jums pasoku.
26 Bet jo jums saceitu: Raug, Jys ir tuksnesī, naejte uz turīni; raug, Jys ir slāptuvē, naticit. 27 Leidz kai zibiņs pasarōdūt austrumūs pōrskrīn leidz rītumim, tai pat byus ari ar Cylvāka Dāla atnōkšonu. 28 Kur vīn ir maita, tur sasalaseis ari ērgli.
29 Ōtri pēc tom spaidu dīnom aptimss saule, mēness nadūs vairs gaismas, zvaigznes bērs nu debesim, un debess spāki tiks sakustynōti. 30 Tad pasarōdeis debesīs Cylvāka Dāla zeime. Vysas vērszemes tautas sauks vaimaņu bolsā un redzēs Cylvāka Dālu atejūt lelā vareibā un gūdā vērs debess mōkūnim. 31 Jys syuteis sovus eņgeļus un ar lelu taures bolsu jī savōks Jō izlaseitūs nu četrom vēja pusem, nu vīna zemes gola leidz ūtrajam.
Jeruzalemas izpūsteišona ir tyvu.
32 Mōcitēs nu figas kūka pīleidzeibom: Kad jōs zorūs plyust sula, un sōc lopas plaukt, tad jyus zynat, ka tyvojās vosora. 33 Tai pat, kad jyus īraudzeisit šytū vysu, tad jums ir jōzyna, ka Jys ir tyvu pi durovom. 34 Patīši, Es jums soku, ka šytei paaudze vēļ nabyus iznykuse, kad tys vyss nūtiks. 35 Debess un zeme pazuss, bet muni vōrdi napazuss.
Breidynōjums byut nūmūdā.
36 Bet tōs dīnas un tōs stuņdes nikas cyts nazyna, ni pat eņgeli dabasūs, kai tikai Tāvs vīns pats. 37 Kai nūtyka Noesa dīnōs, tai pat nūtiks Cylvāka Dāla atnōkšonā. 38 Kai pyrms pasauļa plyudim tamōs dīnōs ļaudis ēde, dzēre, pi veira gōja un sīvas jēme leidz pošai Noesa laivā īīšonas dīnai 39 un napamaneja, kai plyudi atgōja un vysu iznycynōja, tai pat nūtiks ari Cylvāka Dāla atnōkšonā. 40 Tūlaik nu divejim teirumā asūšim vīns tiks pajimts un ūtrais atstōts. 41 Nu divejom malējom vīna tiks pajimta, bet ūtrō atstōta.
42 Esit tad nūmūdā, jo jums tei dīna nav zynoma, kod jyusu Kungs atnōks.
43 Īvārojit vēļ nōkūšū: jo sātas saiminīks zynōtu, kaidā nakts laikā atīs zaglis, tad jys byutu nūmūdā un naļautu tam īsalauzt sātā. 44 Tōpēc esit sagatavōti, jo tamā stuņdē, kaidā jums naīnōks prōtā, Cylvāka Dāls atnōks.
Mōjas pōrvaļdnīks.
45 Kas tad ir tys uzticeigais un gudrais kolps, kurō uzraudzeibā kungs pamete sovus ļaudis, lai jys tim dūtu eistā laikā bareibu? 46 Laimeigs tys kolps, kuru kungs atgōjis atrass tai dorūt! 47 Patīši, Es jums soku, jys padareis jū par vysa sova monta pōrvaļdnīku. 48 Bet, jo kolps ir ļauns un dūmoj pats sevī: Muns kungs ōtri naatīs; 49 un jo jys sōks sovus leidzkolpus sist, ar dzārōjim ēst un dzert, 50 tad tō kolpa kungs atīs tamā dīnā, kurā jys nagaideis, un tamā stuņdē, kuras jys nazyna, 51 un liks sakopōt jū un nūrōdeis jam vītu pi līkulim. Tur byus veidēšona un zūbu grīzšona.
