V.
Bogōtō zveja.
1 Reizi, kad ļaudis spīdēs klōt, lai dzērdātu Dīva vōrdu, Jys stōvēja pi Genezaret azara. 2 Īraudzejis pi krosta stōvūšas divi laivas, jo zvejnīki beja izkōpuši ōrā un teireja teiklus, 3 Jys īkōpe vīnā laivā, kura pīdarēja Seimaņam, un palyudze, lai atsastumtu drusku nu krosta nūst. Tad atsasēdis tamā laivā, mōceja ļaudis.
4 Pabeidzis runu, Jys saceja Seimaņam: Dūdīs uz dziļumim un īmetit jyusu teiklus zvejai. 5 Bet Seimaņs atsasauce un saceja: Mōceitōj, mes vysu nakti strōdōjom, bet nikō nanūgivom, bet Tova vōrda dēļ īmesšu teiklus. 6 Tū izdarejuši, jī sakēre tik daudz zyvu, ka sōce pleist teikli. 7 Tōpēc pamōve draugim, kuri beja ūtrajā laivā, lai tī ītu jim paleigā. Tī pībrauce klōtu. Obi laivas piļdeja ar zivim tik tōli, ka tikkū naapgryma.
8 Tū radzādams, Seimaņs Pīters pakryta pi Jezus kōjom un saceja: Kungs, ej nūst nu manis, jo es asmu grēceigs cylvāks! 9 Zyvu pīzvejōšonas dēļ jys un visi citi, kas ar jū beja, ļūti breinōjōs, 10 ari Zebedeja dāli Jākubs un Jōņs, kuri beja Seimaņa leidzstrōdnīki. Jezus Seimaņam teice: Nasabeist! Nu šō laika byusi ļaužu zvejōtōjs.
11 Tī, izvylkuši molā laivas, pamete vysu un aizgōja Jam pakaļ.
K. Jezus padora vasalus špitaleigū un krampa sarautū.
12 Un kad Jys beja vīnā nu mīstim, vīns cylvāks, kas vysā beja ar špitaleibu apklōts, īraudzejis Jezu, pakryta uz vaiga un lyudze: Kungs, jo gribi, vari mani padareit teiru!
13 Jys izstīpe rūku un aizkēre jū saceidams: Es grybu, esi teirs! Un špitaleiba tyuleņ nu jō atsastōja. 14 Jys tū breidynōja, ka nikam nasaceitu, bet, ka ītu un pasarōdeitu goreidznīkam un par sovu atteireišonu salyktu upuri, kai Moizešs beja pavēlējis, jim kai līceibu.
15 Bet ziņa par Jū platejōs tōļōk un tōļōk. Daudzi ļaužu saplyuda Jō klauseitūs un izveseleitūs nu sovom slimeibom. 16 Bet Jys slēpēs vīntuleigōs vītōs un lyudzēs.
17 Vīnu dīn, kad Jys mōceja, ari farizeji un Rokstim mōceitī sēdēja, kas beja sagōjuši nu vysom Judeas un Galilejas sadžom, pat nu Jeruzalemas, jo Jam beja Kunga vara dareit tūs vasalus.
18 Raug, ļaudis nese uz gultas krampa sarautū cylvāku. Jī pyulējōs pīnest klōtu un nūlikt tū Jezus prīškā. 19 Bet ļaužu daudzuma dēļ navarādami pīīt klōtu ni nu kuras puses, jī uzkōpe uz jumta un pa caurumu nūlaide jū zemē, taišni Jezum prīškā. 20 Jys, radzādams tūs ticeibu, saceja: Cylvāks, tovi grāki tev teik atlaisti.
21 Bet Rokstim mōceiti un farizeji sevī saceja: Kas Jys taids ir, ka zaimoj Dīvu? Tadei grākus var atlaist vīneigi tik Dīvs.
22 Bet Jezus, caurskateidams jūs dūmas, jim saceja: Kū jyus dūmojit sovōs sirdīs? 23 Kas ir vīgļōk sokoms: Tovi grāki ir atlaisti, vai ari: Celīs augšā un staigoj? 24 Bet lai jyus zynōtu, ka Cylvāka Dālam ir grāku atlaisšonas vara vērs zemes, — Jys saceja slymajam, — Es tev pīsoku: Celīs augšā, jem sovu gultu un ej uz sovu sātu. 25 Un jys pīsacēle jūs acīs, un, pajēmis gultu, uz kurōs gulēja, slaveidams Dīvu, aizgōja uz sovu sātu. 26 Visi breinōjōs un slavēja Dīvu un izbailēs saceja: Šudiņ mes redzējom breineigas lītas.
Levi paaicynōšona.
27 Pēc tam, izgōjis ōrā, Jys īraudzeja muitinīku, Levi vōrdā, kas sēdēja pi muitas golda. Jys tam saceja: Ej Maņ pakaļ! 28 Tys pīsacēlis, pamete vysu, un gōja Jam pakaļ.
29 Levi sovā sātā sagatavōja Jam lelu gūda maļteiti. Gūda maļteitē reizē ar Jū jēme daleibu daudzeji muitinīki un citi. 30 Farizeji un Rokstim mōceitī dareja pōrmatumus Jō mōceklim saceidami: Kōpēc ādat un dzerat kūpā ar muitinīkim un grēcinīkim? 31 Tad Jezus atsasauce un saceja: Vasalim ōrsts navā vajadzeigs, bet gon slimim. 32 Es naatgōju taisneigūs uz atsagrīzšonu sauktu, bet gon grēcinīkus.
Gavēņa jautōjums.
33 Bet jī atbiļdēja: Jōņa mōcekli un farizeju mōcekli bīži ītur gavēni un lyudzās, bet Tovi ād un dzer. 34 Jys tim atbiļdēja: Vai tad var kōzu vīsim likt īturēt gavēni, koleidz leigovaiņs ar jim ir kūpā? 35 Gon atīs laiks, kad leigovaini nu jim pajims, un tūlaik tamōs dīnōs ji gavēs.
36 Tad jim pastōsteja pīleidzeibu: Nikas naraun gobola nūst nu jauna mēteļa un našyun jō klōt vacam, jo cytaiž, saplāstu jaunū, bet jaunō īlōps vacam nadarātu. 37 Taipat nikas nalej jauna veina vacūs traukūs, jo cytaiž, jaunais veins saplēss traukus, pats izalīs, un trauki byus pagolam. 38 Jauns veins tadei jōlej jaunūs traukūs (tad vīns un ūtrs paliks dzeivi). 39 (Taipat) nivīns, kas dzer vacū veinu, tyuleņ nagrib jauna, tadei soka: Vacais ir lobōks.
V.
Bogōtō zveja.
1 Reizi, kad ļaudis spīdēs klōt, lai dzērdātu Dīva vōrdu, Jys stōvēja pi Genezaret azara. 2 Īraudzejis pi krosta stōvūšas divi laivas, jo zvejnīki beja izkōpuši ōrā un teireja teiklus, 3 Jys īkōpe vīnā laivā, kura pīdarēja Seimaņam, un palyudze, lai atsastumtu drusku nu krosta nūst. Tad atsasēdis tamā laivā, mōceja ļaudis.
4 Pabeidzis runu, Jys saceja Seimaņam: Dūdīs uz dziļumim un īmetit jyusu teiklus zvejai. 5 Bet Seimaņs atsasauce un saceja: Mōceitōj, mes vysu nakti strōdōjom, bet nikō nanūgivom, bet Tova vōrda dēļ īmesšu teiklus. 6 Tū izdarejuši, jī sakēre tik daudz zyvu, ka sōce pleist teikli. 7 Tōpēc pamōve draugim, kuri beja ūtrajā laivā, lai tī ītu jim paleigā. Tī pībrauce klōtu. Obi laivas piļdeja ar zivim tik tōli, ka tikkū naapgryma.
8 Tū radzādams, Seimaņs Pīters pakryta pi Jezus kōjom un saceja: Kungs, ej nūst nu manis, jo es asmu grēceigs cylvāks! 9 Zyvu pīzvejōšonas dēļ jys un visi citi, kas ar jū beja, ļūti breinōjōs, 10 ari Zebedeja dāli Jākubs un Jōņs, kuri beja Seimaņa leidzstrōdnīki. Jezus Seimaņam teice: Nasabeist! Nu šō laika byusi ļaužu zvejōtōjs.
11 Tī, izvylkuši molā laivas, pamete vysu un aizgōja Jam pakaļ.
K. Jezus padora vasalus špitaleigū un krampa sarautū.
12 Un kad Jys beja vīnā nu mīstim, vīns cylvāks, kas vysā beja ar špitaleibu apklōts, īraudzejis Jezu, pakryta uz vaiga un lyudze: Kungs, jo gribi, vari mani padareit teiru!
13 Jys izstīpe rūku un aizkēre jū saceidams: Es grybu, esi teirs! Un špitaleiba tyuleņ nu jō atsastōja. 14 Jys tū breidynōja, ka nikam nasaceitu, bet, ka ītu un pasarōdeitu goreidznīkam un par sovu atteireišonu salyktu upuri, kai Moizešs beja pavēlējis, jim kai līceibu.
15 Bet ziņa par Jū platejōs tōļōk un tōļōk. Daudzi ļaužu saplyuda Jō klauseitūs un izveseleitūs nu sovom slimeibom. 16 Bet Jys slēpēs vīntuleigōs vītōs un lyudzēs.
17 Vīnu dīn, kad Jys mōceja, ari farizeji un Rokstim mōceitī sēdēja, kas beja sagōjuši nu vysom Judeas un Galilejas sadžom, pat nu Jeruzalemas, jo Jam beja Kunga vara dareit tūs vasalus.
18 Raug, ļaudis nese uz gultas krampa sarautū cylvāku. Jī pyulējōs pīnest klōtu un nūlikt tū Jezus prīškā. 19 Bet ļaužu daudzuma dēļ navarādami pīīt klōtu ni nu kuras puses, jī uzkōpe uz jumta un pa caurumu nūlaide jū zemē, taišni Jezum prīškā. 20 Jys, radzādams tūs ticeibu, saceja: Cylvāks, tovi grāki tev teik atlaisti.
21 Bet Rokstim mōceiti un farizeji sevī saceja: Kas Jys taids ir, ka zaimoj Dīvu? Tadei grākus var atlaist vīneigi tik Dīvs.
22 Bet Jezus, caurskateidams jūs dūmas, jim saceja: Kū jyus dūmojit sovōs sirdīs? 23 Kas ir vīgļōk sokoms: Tovi grāki ir atlaisti, vai ari: Celīs augšā un staigoj? 24 Bet lai jyus zynōtu, ka Cylvāka Dālam ir grāku atlaisšonas vara vērs zemes, — Jys saceja slymajam, — Es tev pīsoku: Celīs augšā, jem sovu gultu un ej uz sovu sātu. 25 Un jys pīsacēle jūs acīs, un, pajēmis gultu, uz kurōs gulēja, slaveidams Dīvu, aizgōja uz sovu sātu. 26 Visi breinōjōs un slavēja Dīvu un izbailēs saceja: Šudiņ mes redzējom breineigas lītas.
Levi paaicynōšona.
27 Pēc tam, izgōjis ōrā, Jys īraudzeja muitinīku, Levi vōrdā, kas sēdēja pi muitas golda. Jys tam saceja: Ej Maņ pakaļ! 28 Tys pīsacēlis, pamete vysu, un gōja Jam pakaļ.
29 Levi sovā sātā sagatavōja Jam lelu gūda maļteiti. Gūda maļteitē reizē ar Jū jēme daleibu daudzeji muitinīki un citi. 30 Farizeji un Rokstim mōceitī dareja pōrmatumus Jō mōceklim saceidami: Kōpēc ādat un dzerat kūpā ar muitinīkim un grēcinīkim? 31 Tad Jezus atsasauce un saceja: Vasalim ōrsts navā vajadzeigs, bet gon slimim. 32 Es naatgōju taisneigūs uz atsagrīzšonu sauktu, bet gon grēcinīkus.
Gavēņa jautōjums.
33 Bet jī atbiļdēja: Jōņa mōcekli un farizeju mōcekli bīži ītur gavēni un lyudzās, bet Tovi ād un dzer. 34 Jys tim atbiļdēja: Vai tad var kōzu vīsim likt īturēt gavēni, koleidz leigovaiņs ar jim ir kūpā? 35 Gon atīs laiks, kad leigovaini nu jim pajims, un tūlaik tamōs dīnōs ji gavēs.
36 Tad jim pastōsteja pīleidzeibu: Nikas naraun gobola nūst nu jauna mēteļa un našyun jō klōt vacam, jo cytaiž, saplāstu jaunū, bet jaunō īlōps vacam nadarātu. 37 Taipat nikas nalej jauna veina vacūs traukūs, jo cytaiž, jaunais veins saplēss traukus, pats izalīs, un trauki byus pagolam. 38 Jauns veins tadei jōlej jaunūs traukūs (tad vīns un ūtrs paliks dzeivi). 39 (Taipat) nivīns, kas dzer vacū veinu, tyuleņ nagrib jauna, tadei soka: Vacais ir lobōks.
