VIII.
K. Jezus un grēcineica.
1 Tad Jezus aizgōja uz Eleja kolnu. 2 Reitā agri Jys otkon atgōja uz svētneicu. Visi ļaudis sagōja pi Jō klōtu, un Jys atsasēdis tūs mōceja.
3 Te Rokstim mōceitī un farizeji atvede pi Jō vīnu sīvīti, kura beja pīkarta lauleibas lauzšonā, un, nūstatejuši tū uz vyds, Jam saceja: 4 Mōceitōj, šitei sīvīte ir nūkarta pošā lauleibas lauzšonā. 5 Un Moizešs lykumā pavēlēja taidas sīvītes nūmātōt ar akminim; bet kū Tu saceisi? 6 Šytū jī saceja kārdynōdami, lai varātu Jū apvaiņōt.
7 Bet Jezus pīsalīcis raksteja uz zemes ar pērstu, un tai, ka jī uzabōze ar jautōjumim, Jys pīsacēlis jim saceja: Kas nu jums ir breivs nu grākim, tys lai pyrmais mat uz jōs akmini! 8 Tad Jys nūsalīcis otkon raksteja uz zemes. 9 Izdzērduši šytū atbiļdi, jī, sōcūt nu vacōkim, vīns pēc ūtra aizgōja prūjom. Un palyka vīneigi Jys un sīvīte, kas uz vyds stōvēja. 10 Tad Jezus pīsacēlis jai saceja: Sīvīt, kur ir tī, (kas tevi apvaiņōja?) Vai tad nivīns tevis nanūtīsoj? 11 Tei atbiļdēja: Kungs, nivīns. Tad Jezus saceja: Ari Es tevis nanūtīsoju; ej, bet vairs nagrākoj.
K. Jezus ir pasauļa gaisma.
12 Tad Jezus runōja jim tōļōk: Es asmu pasauļa gaisma. Kas īt Maņ pakaļ, tys tymsumā nastaigōs, bet gon jam byus dzeives gaisma. 13 Bet farizeji Jam saceja: Tu pats par sevi līcynoj; — Tova līceiba navā patīsa.
14 Jezus tim atbiļdēja: Jo Es pats par sevī līcynōtu, ari tad Muna līceiba byutu patīsa, jo Es zynu, nu kurīnes atgōju, un kur eju. 15 Jyus sprīžat pēc mīsas, bet Es ni par vīnu nasprīžu. 16 Un jo ari Es sprīdumu dūtu, Muns sprīdums byutu pareizs; jo Es naasmu vīns pats, ar Mani ir Tāvs, kurs Mani syuteja. 17 Ari jyusu lykumā stōv raksteits, ka diveju personu līceiba ir pylntīseiga. 18 Es līcynoju par sevi pats, un par Mani līcynoj Muns Tāvs, kurs Mani syuteja. 19 Tī vaicōja: Kas tad ir tovs tāvs? Jezus atbiļdēja: Jyus napazeistat ni Manis, ni ari Muna Tāva. Jo jyus pazeitu Mani, tad ari Munu Tāvu pazeitu.
20 Šytūs vōrdus Jezus pasaceja mōceidams svētneicā pi dōvonu monta krōtuves. Bet Jō nikas nasakēre, jo nabeja vēļ atgōjuse Jō stuņde.
Naticeigī sovūs grākūs nūmērs.
21 Tad Jys saceja jim tōļōk: Es aizeju, jyus Manis meklēsit un sovūs grākūs nūmērsit. Tur, kur Es eju, jyus aizīt navarit.
22 Tad jūdi saceja: Vai tad Jys grib pats sevi nūnōvēt, ka soka: Tur, kur Es īšu, jyus aizīt navarit.
23 Jys tim atbiļdēja: Jyus paejat nu zemīnes, Es paeju nu augstīnes; jyus nu šō pasauļa esit, Es nu šō pasauļa naasmu. 24 Tōpēc jums saceju: Jyus sovūs grākūs nūmērsit; tai tad, jo naticēsit, ka Es tys asmu, sovūs grākūs nūmērsit. 25 Jī vaicōja: Kas tad Tu taids esi? Jezus tim atbiļdēja: Kū gon Maņ pavysam ar jums runōt? 26 Maņ vēļ byutu daudz kas par jums sokoms un sprīžams. Bet Tys, kas Mani syuteja, ir patīseigs un runoj patīseibu, un Es sludynoju pasauļam tū, kū nu Jō dzērdēju. 27 Jī nanūprota, ka Jys stōsteja jim par Tāvu.
28 Jezus runōja tōļōk: Kad jyus Cylvāka Dālu paceļsit uz augšu, tad gon pazeisit, ka Es tys asmu, un ka Es pats nu sevis nikō nadoru, bet runoju tū, kam Tāvs mani īmōceja. 29 Tys, kurs Mani syuteja, ir ar Mani; Jys Manis vīna poša napamete, jo Es vysod doru tū, kas Jam pateik. 30 Kad šytū Jys tim runōja, daudzeji Jam īticēja.
Jūdu cītsirdeiba.
31 Tad Jezus runōja jūdim, kuri Jam beja īticējuši: Jo jyus Munas mōceibas pīsaturēsit, jyus eistyn byusit muni mōcekli 32 un pazeisit patīseibu, un patīseiba jyusus atbreivōs. 33 Tī Jam atbiļdēja: Mes asam Abraama pēcnōcēji un nikod naasam vērdzeibā bejuši. Kai tad Tu vari teikt: Jyus topsit breivi? 34 Jezus tim atbiļdēja: Patīši, patīši, Es jums soku: Ikvīns, kas grākoj, ir grāka vērgs. 35 Vērgs vīnmār sātā napalīk, dāls palīk vysod. 36 Tai tad, jo Dāls jyusus padareis breivus, patīši, byusit breivi. 37 Es gon zynu, ka jyus asat Abraama bārni, bet jyus meklejat Mani nūnōvēt, jo Muni vōrdi pi jums naatrūn pīkrisšonas. 38 Es stōstu tū, kū redzēju pi sova Tāva, bet jyus dorot tū, kū nu sova tāva dzērdējot.
39 Jī atsasauce un Jam saceja: Abraams ir myusu tāvs. Jezus tim atbiļdēja: Jo jyus asat Abraama bārni, tad dorit Abraama dorbus. 40 Bet jyus meklejat Mani — Cylvāku, kas jums sludynoj patīseibu, kū nu Dīva dzērdēju, nūnōvēt. Abraams tai nadareja. 41 Jyus dorot sovu tāvu dorbus. Tī Jam atbiļdēja: Mes nalykumeigā lauleibā naasam dzymuši; mums ir vīns tāvs — Dīvs. 42 Bet Jezus jim atbiļdēja: Jo jyusu tāvs byutu Dīvs, tad, bez šaubom, jyus Mani mīļōtu; Es tadei nu Dīva izgōju un atgōju. Es pats nu sevis naatgōju, Jys Mani syuteja. 43 Kōpēc jyus Munu vōrdu nasaprūtat? — Jo naspējat Munu vōrdu klauseitīs. 44 Jyusu tāvs ir ļaunais gors, un jyus gribit sova tāva grybu izpiļdeit. Jys pošā īsōkumā beja par slapkovu un taisneibā naizturēja, jo jamā taisneibas navā. Kad jys maloj, runoj nu sevis, jo jys pats ir meļs un malu tāvs. 45 Lai gon Es sludynoju patīseibu, jyus Maņ naticit. 46 Kas nu jums var maņ pōrmest grāku? Un jo Es runoju taisneibu, kōpēc Maņ natycat? 47 Kas nu Dīva paīt, tys Dīva vōrdu klausa; jyus naklausot tōpēc, ka nu Dīva naasat.
48 Tad jūdi Jam atbiļdēja saceidami: Vai tad mes napareizi teicem, ka Tu esi samarīts un tevī ir valns? 49 Jezus atbiļdēja: Manī valna navā, bet Es gūdynoju sovu Tāvu, un jyus Maņ gūdu laupot. 50 Es sova gūda namekleju; ir, kas jō meklej un tīsoj. 51 Patīši, patīši, Es jums soku: Jo kas Munu vōrdu globōs, tys myužam nōves naredzēs. 52 Jūdi atbiļdēja: Tagad mes redzim, ka tevī ir ļaunais gors; Abraams nūmyra un ari pravīši, un Tu soki: kas Munus vōrdus globōs, tys myužam nōves nabaudeis. 53 Vai tad Tu esi lelōks par myusu tāvu Abraamu, kurs nūmyra, un pravīšim, kuri taipat nūmyra? Par kaidu Tu sevi skaiti?
54 Jezus atbiļdēja: Jo Es pats sevi gūdynōtu, tad Muns gūds byutu nīceigs. Tys, kas Mani gūdynoj, ir Muns Tāvs, par kuru jyus sokot, ka asūt jyusu Dīvs, 55 un tūmār Jō napazeistat. Es gon Jū pazeistu, un jo Es saceitu, ka Jō napazeistu, tad byutu meļs, leidzeigs jums. Es Jū pazeistu un Jō vōrdu globoju. 56 Jyusu tāvs Abraams prīcōjōs Munu dīnu īraudzeit; jys redzēja un prīcōjōs.
57 Tad jūdi Jam saceja: Tev vēļ navā pīcdesmit godu, un Tu soki, ka redzēji Abraamu? 58 Jezus jim atbiļdēja: Patīši, patīši, Es jums soku: Pyrmōk na Abraams tyka, Es asmu.
59 Tad jī pagiva akmiņus, lai Jam svīstu, bet Jezus pasaslēpe un izgōja nu svētneicas ōrā.
VIII.
K. Jezus un grēcineica.
1 Tad Jezus aizgōja uz Eleja kolnu. 2 Reitā agri Jys otkon atgōja uz svētneicu. Visi ļaudis sagōja pi Jō klōtu, un Jys atsasēdis tūs mōceja.
3 Te Rokstim mōceitī un farizeji atvede pi Jō vīnu sīvīti, kura beja pīkarta lauleibas lauzšonā, un, nūstatejuši tū uz vyds, Jam saceja: 4 Mōceitōj, šitei sīvīte ir nūkarta pošā lauleibas lauzšonā. 5 Un Moizešs lykumā pavēlēja taidas sīvītes nūmātōt ar akminim; bet kū Tu saceisi? 6 Šytū jī saceja kārdynōdami, lai varātu Jū apvaiņōt.
7 Bet Jezus pīsalīcis raksteja uz zemes ar pērstu, un tai, ka jī uzabōze ar jautōjumim, Jys pīsacēlis jim saceja: Kas nu jums ir breivs nu grākim, tys lai pyrmais mat uz jōs akmini! 8 Tad Jys nūsalīcis otkon raksteja uz zemes. 9 Izdzērduši šytū atbiļdi, jī, sōcūt nu vacōkim, vīns pēc ūtra aizgōja prūjom. Un palyka vīneigi Jys un sīvīte, kas uz vyds stōvēja. 10 Tad Jezus pīsacēlis jai saceja: Sīvīt, kur ir tī, (kas tevi apvaiņōja?) Vai tad nivīns tevis nanūtīsoj? 11 Tei atbiļdēja: Kungs, nivīns. Tad Jezus saceja: Ari Es tevis nanūtīsoju; ej, bet vairs nagrākoj.
K. Jezus ir pasauļa gaisma.
12 Tad Jezus runōja jim tōļōk: Es asmu pasauļa gaisma. Kas īt Maņ pakaļ, tys tymsumā nastaigōs, bet gon jam byus dzeives gaisma. 13 Bet farizeji Jam saceja: Tu pats par sevi līcynoj; — Tova līceiba navā patīsa.
14 Jezus tim atbiļdēja: Jo Es pats par sevī līcynōtu, ari tad Muna līceiba byutu patīsa, jo Es zynu, nu kurīnes atgōju, un kur eju. 15 Jyus sprīžat pēc mīsas, bet Es ni par vīnu nasprīžu. 16 Un jo ari Es sprīdumu dūtu, Muns sprīdums byutu pareizs; jo Es naasmu vīns pats, ar Mani ir Tāvs, kurs Mani syuteja. 17 Ari jyusu lykumā stōv raksteits, ka diveju personu līceiba ir pylntīseiga. 18 Es līcynoju par sevi pats, un par Mani līcynoj Muns Tāvs, kurs Mani syuteja. 19 Tī vaicōja: Kas tad ir tovs tāvs? Jezus atbiļdēja: Jyus napazeistat ni Manis, ni ari Muna Tāva. Jo jyus pazeitu Mani, tad ari Munu Tāvu pazeitu.
20 Šytūs vōrdus Jezus pasaceja mōceidams svētneicā pi dōvonu monta krōtuves. Bet Jō nikas nasakēre, jo nabeja vēļ atgōjuse Jō stuņde.
Naticeigī sovūs grākūs nūmērs.
21 Tad Jys saceja jim tōļōk: Es aizeju, jyus Manis meklēsit un sovūs grākūs nūmērsit. Tur, kur Es eju, jyus aizīt navarit.
22 Tad jūdi saceja: Vai tad Jys grib pats sevi nūnōvēt, ka soka: Tur, kur Es īšu, jyus aizīt navarit.
23 Jys tim atbiļdēja: Jyus paejat nu zemīnes, Es paeju nu augstīnes; jyus nu šō pasauļa esit, Es nu šō pasauļa naasmu. 24 Tōpēc jums saceju: Jyus sovūs grākūs nūmērsit; tai tad, jo naticēsit, ka Es tys asmu, sovūs grākūs nūmērsit. 25 Jī vaicōja: Kas tad Tu taids esi? Jezus tim atbiļdēja: Kū gon Maņ pavysam ar jums runōt? 26 Maņ vēļ byutu daudz kas par jums sokoms un sprīžams. Bet Tys, kas Mani syuteja, ir patīseigs un runoj patīseibu, un Es sludynoju pasauļam tū, kū nu Jō dzērdēju. 27 Jī nanūprota, ka Jys stōsteja jim par Tāvu.
28 Jezus runōja tōļōk: Kad jyus Cylvāka Dālu paceļsit uz augšu, tad gon pazeisit, ka Es tys asmu, un ka Es pats nu sevis nikō nadoru, bet runoju tū, kam Tāvs mani īmōceja. 29 Tys, kurs Mani syuteja, ir ar Mani; Jys Manis vīna poša napamete, jo Es vysod doru tū, kas Jam pateik. 30 Kad šytū Jys tim runōja, daudzeji Jam īticēja.
Jūdu cītsirdeiba.
31 Tad Jezus runōja jūdim, kuri Jam beja īticējuši: Jo jyus Munas mōceibas pīsaturēsit, jyus eistyn byusit muni mōcekli 32 un pazeisit patīseibu, un patīseiba jyusus atbreivōs. 33 Tī Jam atbiļdēja: Mes asam Abraama pēcnōcēji un nikod naasam vērdzeibā bejuši. Kai tad Tu vari teikt: Jyus topsit breivi? 34 Jezus tim atbiļdēja: Patīši, patīši, Es jums soku: Ikvīns, kas grākoj, ir grāka vērgs. 35 Vērgs vīnmār sātā napalīk, dāls palīk vysod. 36 Tai tad, jo Dāls jyusus padareis breivus, patīši, byusit breivi. 37 Es gon zynu, ka jyus asat Abraama bārni, bet jyus meklejat Mani nūnōvēt, jo Muni vōrdi pi jums naatrūn pīkrisšonas. 38 Es stōstu tū, kū redzēju pi sova Tāva, bet jyus dorot tū, kū nu sova tāva dzērdējot.
39 Jī atsasauce un Jam saceja: Abraams ir myusu tāvs. Jezus tim atbiļdēja: Jo jyus asat Abraama bārni, tad dorit Abraama dorbus. 40 Bet jyus meklejat Mani — Cylvāku, kas jums sludynoj patīseibu, kū nu Dīva dzērdēju, nūnōvēt. Abraams tai nadareja. 41 Jyus dorot sovu tāvu dorbus. Tī Jam atbiļdēja: Mes nalykumeigā lauleibā naasam dzymuši; mums ir vīns tāvs — Dīvs. 42 Bet Jezus jim atbiļdēja: Jo jyusu tāvs byutu Dīvs, tad, bez šaubom, jyus Mani mīļōtu; Es tadei nu Dīva izgōju un atgōju. Es pats nu sevis naatgōju, Jys Mani syuteja. 43 Kōpēc jyus Munu vōrdu nasaprūtat? — Jo naspējat Munu vōrdu klauseitīs. 44 Jyusu tāvs ir ļaunais gors, un jyus gribit sova tāva grybu izpiļdeit. Jys pošā īsōkumā beja par slapkovu un taisneibā naizturēja, jo jamā taisneibas navā. Kad jys maloj, runoj nu sevis, jo jys pats ir meļs un malu tāvs. 45 Lai gon Es sludynoju patīseibu, jyus Maņ naticit. 46 Kas nu jums var maņ pōrmest grāku? Un jo Es runoju taisneibu, kōpēc Maņ natycat? 47 Kas nu Dīva paīt, tys Dīva vōrdu klausa; jyus naklausot tōpēc, ka nu Dīva naasat.
48 Tad jūdi Jam atbiļdēja saceidami: Vai tad mes napareizi teicem, ka Tu esi samarīts un tevī ir valns? 49 Jezus atbiļdēja: Manī valna navā, bet Es gūdynoju sovu Tāvu, un jyus Maņ gūdu laupot. 50 Es sova gūda namekleju; ir, kas jō meklej un tīsoj. 51 Patīši, patīši, Es jums soku: Jo kas Munu vōrdu globōs, tys myužam nōves naredzēs. 52 Jūdi atbiļdēja: Tagad mes redzim, ka tevī ir ļaunais gors; Abraams nūmyra un ari pravīši, un Tu soki: kas Munus vōrdus globōs, tys myužam nōves nabaudeis. 53 Vai tad Tu esi lelōks par myusu tāvu Abraamu, kurs nūmyra, un pravīšim, kuri taipat nūmyra? Par kaidu Tu sevi skaiti?
54 Jezus atbiļdēja: Jo Es pats sevi gūdynōtu, tad Muns gūds byutu nīceigs. Tys, kas Mani gūdynoj, ir Muns Tāvs, par kuru jyus sokot, ka asūt jyusu Dīvs, 55 un tūmār Jō napazeistat. Es gon Jū pazeistu, un jo Es saceitu, ka Jō napazeistu, tad byutu meļs, leidzeigs jums. Es Jū pazeistu un Jō vōrdu globoju. 56 Jyusu tāvs Abraams prīcōjōs Munu dīnu īraudzeit; jys redzēja un prīcōjōs.
57 Tad jūdi Jam saceja: Tev vēļ navā pīcdesmit godu, un Tu soki, ka redzēji Abraamu? 58 Jezus jim atbiļdēja: Patīši, patīši, Es jums soku: Pyrmōk na Abraams tyka, Es asmu.
59 Tad jī pagiva akmiņus, lai Jam svīstu, bet Jezus pasaslēpe un izgōja nu svētneicas ōrā.
