XI.
1 Sekojit man pakaļ tai, kai es Kristum.
Kai joizatur Dīvakolpōjumūs.
2 (Brōļi), tys ir teicami, ka jyus vysā kamā mani pīminit un īvārojit tūs aizrōdejumus, kurus es jums devu. 3 Es grybu, lai jyus zynōtu tū, ka ikvīna veirīša golva ir Kristus un sīvas golva ir veirs, bet Kristus golva ir Dīvs. 4 Ikvins veirīts, kas apsagtu golvu lyudzās vai pravītoj, sovu golvu apkaunej. 5 Ikvīna sīvīte, kas naapsagtu golvu lyudzās vai pravītoj, sovu golvu apkaunej, jo jei tad ir īskaitama leidzeiga apcērptajai. 6 Jo sīvīte sevis naapsadz, tad lai jei līk sev nūcērpt motus. Bet motus nūcērpt vai nūskust sīvītei ir kauna līta, tōdēļ jei sevi lai apsadz.
7 Veirīšam sova golva nav jōapsadz, jo jys ir Dīva gūds un attāls, bet sīvīte ir veirīša gūds. 8 Veirīts nu sīvītes napaīt, bet gon sīvīte nu veirīša. 9 Veirīts nav sīvītes dēļ radeits, bet gon sīvīte veirīša dēļ. 10 Tōpēc engeļu dēļ sīvītei jōnosoj uz golvas varas zeime.
11 Cytaidi ikš Kunga nav ni sīvīte bez veirīša ni veirīts bez sīvītes. 12 Un kai sīvīte ir nu veirīša, tai veirīts nu sīvītes, bet vyss nu Dīva.
13 Sprīdit poši: Vai tad pīkreit naapsagtai sīvītei Dīva lyugt? 14 Vai tad doba poša namōca, ka veirīšam garī moti dora nagūdu, 15 bet sīvīti garī moti puškoj? Jo gari moti jai ir dūti kai saga. 16 Bet jo kas grybātu šytū apstreidēt, tad lai zyna, ka taida īroduma nava ni pi mums ni Dīva bazneicā.
17 Šytū nūrōdeidams, es tūmār jyusu sanōksmu uzslavēt navaru, jo tōs navad uz lobu, bet gon uz ļaunu. 18 Vyspyrms es dzēržu, ka, sanōkūt kūpā, jums bazneicā izaceļ škeļšonōs, un pa daļai es tam tycu. 19 Sasaškeļšonom gon vajaga izaceļt, lai nūskaidrōtu, kas palīk uzticeigs. 20 Un kad jyus kūpā sasalosot, tad tys vairs nav Kunga vakariņu svīnēšona, 21 jo ikvins pi vakariņom jam sev nūst sovu pōrtyku, un tai vins palīk olkons, bet ūtrs jau pīdzēris. 22 Vaj tad jums ēsšonai un dzeršonai nav mōju? Vai arī jyus nycynojat Dīva bazneicu un pasmōdejat nabadzeigūs? Un kas man jums sokams? Vai lai es jyusus teicu? Šamā gon es jyusu nateicu.
23 Un kū nu Kunga sajēmu, tū es jums pastōsteju, ka Kungs tamā naktī, kad Jū nūdeve, pajēme maizi, 24 pasateice, lauze tū un saceja: Jemīt un ēdit: Šitei ir muna mīsa, kas par jums (tiks nūdūta). Šytū dorit manis pīmiņai. 25 Tai pat pēc vakareņom Jys (pajēme) bikeri un saceja: Šytys bikers ir jaunais īstōdejums munā asnī; šytū dorit cik reižu jyus dzersit manis pīmiņai. 26 Un cik reižu jyus šytū maizi ādat un bikeri dzerat, jyus sludynojat Kunga nōvi, koleidz Jys otkon atnōks.
27 Tōpēc, kas nacīneigi ād šū maizi, vai dzer Kunga bikeri, tys ir atbiļdeigs par Kunga mīsu un asni. 28 Tōpēc cylvāks sevi lai pōrbauda un tad tik nu maizes lai ād un nu bikera lai dzer. 29 Un ikvins, kas (nacīneigi) ād un dzer, tys sev ād un dzer tīsu, jo jys (Kunga) mīsas naatškyr. 30 Tōpēc storp jums ir tik daudzi vōju un slymu, un tōpēc tik daudzejī īmīg. 31 Bet jo mes poši sevi tīsōtu, tad mes tīsōti natyktu. 32 Kad Kungs myusus tīsoj, tad Jys myusus pōrmōca, lai mes natyktu pazudynōti reizē ar pasauli.
33 Tai tad, brōli, kad jyus sasalosot uz mīlasti, tad cyts cyta pagaidit. 34 Jo kas ir izaļcis, tys lai paād sātā, lai jyus nasanōktu sev uz tīsu. Pōrejōs lītas nūkōrtōšu, kad atnōkšu.
XI.
1 Sekojit man pakaļ tai, kai es Kristum.
Kai joizatur Dīvakolpōjumūs.
2 (Brōļi), tys ir teicami, ka jyus vysā kamā mani pīminit un īvārojit tūs aizrōdejumus, kurus es jums devu. 3 Es grybu, lai jyus zynōtu tū, ka ikvīna veirīša golva ir Kristus un sīvas golva ir veirs, bet Kristus golva ir Dīvs. 4 Ikvins veirīts, kas apsagtu golvu lyudzās vai pravītoj, sovu golvu apkaunej. 5 Ikvīna sīvīte, kas naapsagtu golvu lyudzās vai pravītoj, sovu golvu apkaunej, jo jei tad ir īskaitama leidzeiga apcērptajai. 6 Jo sīvīte sevis naapsadz, tad lai jei līk sev nūcērpt motus. Bet motus nūcērpt vai nūskust sīvītei ir kauna līta, tōdēļ jei sevi lai apsadz.
7 Veirīšam sova golva nav jōapsadz, jo jys ir Dīva gūds un attāls, bet sīvīte ir veirīša gūds. 8 Veirīts nu sīvītes napaīt, bet gon sīvīte nu veirīša. 9 Veirīts nav sīvītes dēļ radeits, bet gon sīvīte veirīša dēļ. 10 Tōpēc engeļu dēļ sīvītei jōnosoj uz golvas varas zeime.
11 Cytaidi ikš Kunga nav ni sīvīte bez veirīša ni veirīts bez sīvītes. 12 Un kai sīvīte ir nu veirīša, tai veirīts nu sīvītes, bet vyss nu Dīva.
13 Sprīdit poši: Vai tad pīkreit naapsagtai sīvītei Dīva lyugt? 14 Vai tad doba poša namōca, ka veirīšam garī moti dora nagūdu, 15 bet sīvīti garī moti puškoj? Jo gari moti jai ir dūti kai saga. 16 Bet jo kas grybātu šytū apstreidēt, tad lai zyna, ka taida īroduma nava ni pi mums ni Dīva bazneicā.
17 Šytū nūrōdeidams, es tūmār jyusu sanōksmu uzslavēt navaru, jo tōs navad uz lobu, bet gon uz ļaunu. 18 Vyspyrms es dzēržu, ka, sanōkūt kūpā, jums bazneicā izaceļ škeļšonōs, un pa daļai es tam tycu. 19 Sasaškeļšonom gon vajaga izaceļt, lai nūskaidrōtu, kas palīk uzticeigs. 20 Un kad jyus kūpā sasalosot, tad tys vairs nav Kunga vakariņu svīnēšona, 21 jo ikvins pi vakariņom jam sev nūst sovu pōrtyku, un tai vins palīk olkons, bet ūtrs jau pīdzēris. 22 Vaj tad jums ēsšonai un dzeršonai nav mōju? Vai arī jyus nycynojat Dīva bazneicu un pasmōdejat nabadzeigūs? Un kas man jums sokams? Vai lai es jyusus teicu? Šamā gon es jyusu nateicu.
23 Un kū nu Kunga sajēmu, tū es jums pastōsteju, ka Kungs tamā naktī, kad Jū nūdeve, pajēme maizi, 24 pasateice, lauze tū un saceja: Jemīt un ēdit: Šitei ir muna mīsa, kas par jums (tiks nūdūta). Šytū dorit manis pīmiņai. 25 Tai pat pēc vakareņom Jys (pajēme) bikeri un saceja: Šytys bikers ir jaunais īstōdejums munā asnī; šytū dorit cik reižu jyus dzersit manis pīmiņai. 26 Un cik reižu jyus šytū maizi ādat un bikeri dzerat, jyus sludynojat Kunga nōvi, koleidz Jys otkon atnōks.
27 Tōpēc, kas nacīneigi ād šū maizi, vai dzer Kunga bikeri, tys ir atbiļdeigs par Kunga mīsu un asni. 28 Tōpēc cylvāks sevi lai pōrbauda un tad tik nu maizes lai ād un nu bikera lai dzer. 29 Un ikvins, kas (nacīneigi) ād un dzer, tys sev ād un dzer tīsu, jo jys (Kunga) mīsas naatškyr. 30 Tōpēc storp jums ir tik daudzi vōju un slymu, un tōpēc tik daudzejī īmīg. 31 Bet jo mes poši sevi tīsōtu, tad mes tīsōti natyktu. 32 Kad Kungs myusus tīsoj, tad Jys myusus pōrmōca, lai mes natyktu pazudynōti reizē ar pasauli.
33 Tai tad, brōli, kad jyus sasalosot uz mīlasti, tad cyts cyta pagaidit. 34 Jo kas ir izaļcis, tys lai paād sātā, lai jyus nasanōktu sev uz tīsu. Pōrejōs lītas nūkōrtōšu, kad atnōkšu.
