IV.
Pīleidzeiba par sējēju.
1 Tad Jys otkon sōce jyuras molā mōceit. Pi Jō sasalaseja ļūti daudz ļaužu. Tōpēc Jys īkōpe pi molas asūšajā laivā un tur atsasāda. Visi ļaudis palyka pi jyuras uz krosta. 2 Jys mōceja jūs daudz pīleidzeibōs. Sovā mōceibā saceja:
3 Klausatēs! Raug, sējējs izgōja sātu. 4 Un raug, jam sējūt, citi gryudi nūkryta ceļa molā; un atskrējuši putni tūs izkņōbōja. 5 Citi nūkryta klinšaiņā vītā, kur nava daudz zemes un ōtri izdeiga, jo nabeja dzili zemē. 6 Bet kai izlēce saule, nūveita un nūkolta, jo jim nabeja sakņu. 7 Citi otkon nūkryta ēršku vydā; ērški augdami jūs nūmōce, un jī palyka bez auglim. 8 Bet citi nūkryta lobā zemē un izdeiguši un izauguši deve augļus: vīns trejsdesmitkōrtejūs, ūtrs sešdesmitkōrtejūs, cyts otkon symtkōrtejūs.
9 Tad pasaceja: Kam ausis ir dzērdēšonai, tys lai klausōs.
Pīleidzeibas izskaidrōšona.
10 Kad Jys beja vīns pats, tad Jō leidzgōjēji reizē ar tim divpadsmit klause nu Jō par pīleidzeibom. 11 Jys tim saceja: Jums ir uztycāts Diva vaļsteibas nūslāpums, bet tim, kas ir ōrā, teik vyss leidzeibōs pasnāgts, 12 lai jī kaut gon redzēt radzātu, bet naīraudzeitu, dzērdēt dzērdātu, bet nasaprostu, ka gadejumā naatsagrīztu un atlaisšonas nasajimtu.
13 Tad jim saceja: Vai jyus nasaprūtat šytōs pīleidzeibas? Kai tad saprassit vysas cytas pīleidzeibas?
14 Sējējs sēj vōrdu. 15 Ceļmolā īsāts vōrds ir tim, kas jō klausās, bet tyuleņ atīt satans un jamūs īsātū vōrdu izraun. 16 Tim leidzeigi ir tī, kam klinšaiņā vītā ir īsāts. Jī vōrdā klausās un tyuleņ ar prīcu jū pījam, 17 bet jys nava jamūs īsasakņōjis un ir napastōveigs. Un kad vōrda dēļ ceļās spaidi vai vojōšonas, jī tyuleņ īsaļaunoj. 18 Storp ērškim vōrds ir īsāts tim, kas, lai gon i klausās, 19 īsalauzušas šō pasauļa ryupes, monta viļteiba un cytas kōreibas vōrdu nūmōc, un jys palīk bez auglim. 20 Lobajā zemē īsāts ir tim, kas vōrdā klausās, jū pījam un dūd vīns trejsdesmitkōrtejū, ūtrs sešdesmitkōrtejū, cyts pat symtkōrtejū (augli).
Nūslāpumi.
21 Jys jim saceja tōļōk: Vai tad aizdagtū sveci nas tōdēļ, lai jū zam sīka vai gultas nūvītōtu, bet na lukturī īlyktu? 22 Tadei nava taida slāpuma, kas natyktu atklōts, un taida nūslāpuma, kas natyktu izsludynōts. 23 Jo kam ausis ir dzērdēšonai, tys lai klausās.
24 Tad Jys tim saceja: Īvārojit tū, kū dzēržat. Ar kaidu māru mēreisit, ar taidu jums byus atmēreits un jums, kas klausatēs, tops vēļ klōtu pīmasts. 25 Taču kam ir, tam byus vēļ dūts, bet nu tō, kam nava, byus atjimts ari tys, kas jam ir.
Augūšais sējums.
26 Jys saceja tōļōk: Ar Dīva vaļsteibu ir tai, kai ar cylvāku, kas īsēj teirumā sāklu. 27 Jys dīn dīnā ceļās un nakts naktī guļ, bet sākla izdeigst un aug, jam namonūt. 28 Zeme poša dūd augļus, vyspyrms stūbru, tad vōrpu un golā pīpylda vōrpu ar gryudim. 29 Kad augli jau ir nūkōrsuši, tad jys pasyuta pļōvējus, jo pļōves laiks jau ir klōtu.
Sinepu gryuds.
30 Jys saceja tōļōk: kam ir pīleidzynojama Dīva vaļsteiba? Caur kaidu pīleidzeibu jū izskaidrōsem? 31 Jei ir pīleidzynojama sinepu gryudam. Īsējūt jys ir vysmozōkais nu vērszemes sāklom. 32 Bet, reizi īsāts, izaug par visim dōrza augim lelōks. Jam saaug tik leli zori, ka gaisa putni jūs ānā var dzeivōt.
33 Jys tim daudz kū runōja tamleidzeigōs pīleidzeibōs, ka jī varātu saprast. 34 Bez pīleidzeibom Jys tim narunōja ni kō. Bet kad jī palyka vīni, tad Jys sovim mōceklim vysu izskaidrōja.
Vātra uz jyuras.
35 Tamā dīnā zam vokora Jys tim saceja: Pōrsaceļsim uz ūtru krostu. 36 Palaiduši ļaudis, jī pajēme Jū ar sevim, jo Jys beja laivā; cytas laivas Jam gōja leidza.
37 Un raug, sasacēle lela auka. Viļni syta laivā tik stipri, ka laiva pošlaik beja pīplyuduse. 38 Tam laikam Jys gulēja laivas golā uz pagaļva. Jī Jū pīcēle un Jam saceja: Mōceitōj, vai tad Tev naryup, ka mes ejam būjā? 39 Pīsacēlis, Jys pavēlēja vējam un pīsaceja jyurai: Nūklus! Esi mīrā! Vējs nūstōja, un īsastōja lels klusums. 40 Tad Jys tim saceja: Kō jyus tai beistatēs? Vai tad vēļ nav jums ticeibas? 41 Jī ļūti nūsabeida, un vīns ūtram saceja: Kas Jys taids ir, ka i vēji, i jyura Jam ir paklauseigi?
IV.
Pīleidzeiba par sējēju.
1 Tad Jys otkon sōce jyuras molā mōceit. Pi Jō sasalaseja ļūti daudz ļaužu. Tōpēc Jys īkōpe pi molas asūšajā laivā un tur atsasāda. Visi ļaudis palyka pi jyuras uz krosta. 2 Jys mōceja jūs daudz pīleidzeibōs. Sovā mōceibā saceja:
3 Klausatēs! Raug, sējējs izgōja sātu. 4 Un raug, jam sējūt, citi gryudi nūkryta ceļa molā; un atskrējuši putni tūs izkņōbōja. 5 Citi nūkryta klinšaiņā vītā, kur nava daudz zemes un ōtri izdeiga, jo nabeja dzili zemē. 6 Bet kai izlēce saule, nūveita un nūkolta, jo jim nabeja sakņu. 7 Citi otkon nūkryta ēršku vydā; ērški augdami jūs nūmōce, un jī palyka bez auglim. 8 Bet citi nūkryta lobā zemē un izdeiguši un izauguši deve augļus: vīns trejsdesmitkōrtejūs, ūtrs sešdesmitkōrtejūs, cyts otkon symtkōrtejūs.
9 Tad pasaceja: Kam ausis ir dzērdēšonai, tys lai klausōs.
Pīleidzeibas izskaidrōšona.
10 Kad Jys beja vīns pats, tad Jō leidzgōjēji reizē ar tim divpadsmit klause nu Jō par pīleidzeibom. 11 Jys tim saceja: Jums ir uztycāts Diva vaļsteibas nūslāpums, bet tim, kas ir ōrā, teik vyss leidzeibōs pasnāgts, 12 lai jī kaut gon redzēt radzātu, bet naīraudzeitu, dzērdēt dzērdātu, bet nasaprostu, ka gadejumā naatsagrīztu un atlaisšonas nasajimtu.
13 Tad jim saceja: Vai jyus nasaprūtat šytōs pīleidzeibas? Kai tad saprassit vysas cytas pīleidzeibas?
14 Sējējs sēj vōrdu. 15 Ceļmolā īsāts vōrds ir tim, kas jō klausās, bet tyuleņ atīt satans un jamūs īsātū vōrdu izraun. 16 Tim leidzeigi ir tī, kam klinšaiņā vītā ir īsāts. Jī vōrdā klausās un tyuleņ ar prīcu jū pījam, 17 bet jys nava jamūs īsasakņōjis un ir napastōveigs. Un kad vōrda dēļ ceļās spaidi vai vojōšonas, jī tyuleņ īsaļaunoj. 18 Storp ērškim vōrds ir īsāts tim, kas, lai gon i klausās, 19 īsalauzušas šō pasauļa ryupes, monta viļteiba un cytas kōreibas vōrdu nūmōc, un jys palīk bez auglim. 20 Lobajā zemē īsāts ir tim, kas vōrdā klausās, jū pījam un dūd vīns trejsdesmitkōrtejū, ūtrs sešdesmitkōrtejū, cyts pat symtkōrtejū (augli).
Nūslāpumi.
21 Jys jim saceja tōļōk: Vai tad aizdagtū sveci nas tōdēļ, lai jū zam sīka vai gultas nūvītōtu, bet na lukturī īlyktu? 22 Tadei nava taida slāpuma, kas natyktu atklōts, un taida nūslāpuma, kas natyktu izsludynōts. 23 Jo kam ausis ir dzērdēšonai, tys lai klausās.
24 Tad Jys tim saceja: Īvārojit tū, kū dzēržat. Ar kaidu māru mēreisit, ar taidu jums byus atmēreits un jums, kas klausatēs, tops vēļ klōtu pīmasts. 25 Taču kam ir, tam byus vēļ dūts, bet nu tō, kam nava, byus atjimts ari tys, kas jam ir.
Augūšais sējums.
26 Jys saceja tōļōk: Ar Dīva vaļsteibu ir tai, kai ar cylvāku, kas īsēj teirumā sāklu. 27 Jys dīn dīnā ceļās un nakts naktī guļ, bet sākla izdeigst un aug, jam namonūt. 28 Zeme poša dūd augļus, vyspyrms stūbru, tad vōrpu un golā pīpylda vōrpu ar gryudim. 29 Kad augli jau ir nūkōrsuši, tad jys pasyuta pļōvējus, jo pļōves laiks jau ir klōtu.
Sinepu gryuds.
30 Jys saceja tōļōk: kam ir pīleidzynojama Dīva vaļsteiba? Caur kaidu pīleidzeibu jū izskaidrōsem? 31 Jei ir pīleidzynojama sinepu gryudam. Īsējūt jys ir vysmozōkais nu vērszemes sāklom. 32 Bet, reizi īsāts, izaug par visim dōrza augim lelōks. Jam saaug tik leli zori, ka gaisa putni jūs ānā var dzeivōt.
33 Jys tim daudz kū runōja tamleidzeigōs pīleidzeibōs, ka jī varātu saprast. 34 Bez pīleidzeibom Jys tim narunōja ni kō. Bet kad jī palyka vīni, tad Jys sovim mōceklim vysu izskaidrōja.
Vātra uz jyuras.
35 Tamā dīnā zam vokora Jys tim saceja: Pōrsaceļsim uz ūtru krostu. 36 Palaiduši ļaudis, jī pajēme Jū ar sevim, jo Jys beja laivā; cytas laivas Jam gōja leidza.
37 Un raug, sasacēle lela auka. Viļni syta laivā tik stipri, ka laiva pošlaik beja pīplyuduse. 38 Tam laikam Jys gulēja laivas golā uz pagaļva. Jī Jū pīcēle un Jam saceja: Mōceitōj, vai tad Tev naryup, ka mes ejam būjā? 39 Pīsacēlis, Jys pavēlēja vējam un pīsaceja jyurai: Nūklus! Esi mīrā! Vējs nūstōja, un īsastōja lels klusums. 40 Tad Jys tim saceja: Kō jyus tai beistatēs? Vai tad vēļ nav jums ticeibas? 41 Jī ļūti nūsabeida, un vīns ūtram saceja: Kas Jys taids ir, ka i vēji, i jyura Jam ir paklauseigi?
