XXI.
1 Vēļōk otkon Jezus pasarōdeja sovim mōceklim uz Tyberijas jyuras krosta nōkūšā veidā: 2 Seimaņs Pīters, Tomass, sauktais Dydymass, Natanieļs nu Galilejas Kana, Zebedeja dāli un vēļ divi Jō mōcekli beja sasalasejuši kūpā. 3 Seimaņs Pīters jim saceja: Es īšu zyvu zvejōtu. Jī atbiļdēja: Ari mes īsim tev leidza.
Jī aizgōja un sasāda laivā, bet tanī naktī nikō nanūgiva.
4 Atejūt reitam, uz krosta stōvēja Jezus. Bet mōcekli napazyna, ka tys ir Jezus. 5 Tad Jezus jūs vaicōja: Bārni, vai jums ir kū ēst? Tī Jam atbiļdēja: Nē. 6 Jys tim saceja: Īmetit teiklu pa lobajai laivas pusei un atrassit. Jī īmete, — un, zyvu daudzuma dēļ, vairs navarēja izviļkt.
7 Tad tys mōceklis, kuru Jezus mīļōja, Pīteram saceja: Šytys ir Kungs. Kai tik Seimaņs Pīters izdzērda, ka Kungs ir, nūmete nu sevis vērsdrēbes, jo jys beja vīgli apsaviļcis, — un laides jyurā. 8 Citi mōcekli brauce pēc jō pakaļ ar laivu, vylkdami sev leidza teiklu ar zivim, jo jī nabeja tōli nu molas, apmāram divi simti ūlekšu.
9 Izkōpuši uz krosta, jī īraudzeja īkūrtu guni, salyktas zivis un maizi. 10 Jezus jim saceja: Atnesit zyvu, kuras tagad pīzvejōjot. 11 Seimaņs Pīters īkōpe laivā un izvylka krostā teiklu, pōrpiļdeitu ar symts pīcdesmit trejom lelom zivim. Lai gon tūs tik daudzi beja, tūmār teikls nasatryuka.
12 Tad Jezus jim saceja: Ejte āstu. Bet nivīns nu mōceklim naīsadrūšynōja nu Jō pavaicōt: Kas Tu esi, jo zynōja, ka Jys ir Kungs. 13 Jezus, pajēmis maizi, tyuleņ izdaleja jim, tai pat ari zivis.
14 Šitei beja jau trešō reize, kad Jezus, pīsacēlis nu myrūnim, pasarōdeja mōceklim.
K. Jezus īceļ Pīteri par Bazneicas vērsgonu.
15 Pēc ēsšonas Jezus Seimaņam Pīteram saceja: Seimaņ, Jōņa dāls, vai Tu Mani mīļoj vairōk par šitim? Jys atbiļdēja: Tai, Kungs, Tu zini, ka es Tevi mīļoju. Jys jam saceja: Goni munus jārus. 16 Jys otkon ūtrreiz vaicōja: Seimaņ, Jōņa dāls, vai tu Mani mīļoj? Jys atbiļdēja: Tai, Kungs, Tu zini, ka es Tevi mīļoju. Un Jys tam saceja: Goni munus jārus. 17 Jys vaicōja trešu reizi: Seimaņ, Jōņa dāls, vai tu Mani mīļoj? Tad Pīters palyka skumeigs, ka trešu reizi nu jō vaicoj: Vai tu Mani mīļoj? un Jam atbiļdēja: Kungs, Tu vysu zini, Tu ari zini, ka es Tevi mīļoju. Jezus jam saceja: Goni munas vuškas! 18 Patīši, patīši, Es tev soku: Koleidz tu vēļ beji jauns, tu pats sevi jūzi un gōji, kur tu gribēji, bet, kad tu paliksi vacs, tad izstīpsi sovas rūkas, un kas cyts tevi jūzs un vess tur, kur tu nagribi. 19 Ar šitim vōrdim Jys pasaceja, caur kaidu nōvi jam beja jōuzslavei Dīvs. Pēc tō Jys jam saceja: Ej Maņ pakaļ.
20 Pīters atsagrīzis īraudzeja, ka pēc jūs īt pakaļ ari tys mōceklis, kuru Jezus mīļōja, kurs vakareņu laikā pi Jō kryutim dusēja un vaicōja: Kungs, kurs ir tys, kas Tevi nūdūs. 21 Īraudzejis jū, Pīters nu Jezus vaicōja: Kas nūtiks ar šytū? 22 Jezus jam atbiļdēja: Jo Es grybātu, ka jys tai palyktu, koleidz atīšu, kas tev par tū? — Tu ej Maņ pakaļ.
23 Brōļu vydā tad izaplateja ziņa, ka tys mōceklis namēršūt. Bet Jezus jam nateice, ka jys namērs, bet tikai: Jo Es grybātu, ka jys tai palyktu, koleidz atīšu, kas tev par tū?
24 Šytys ir tys mōceklis, kurs par tom lītom līcynoj, un kurs jōs saraksteja, un mes zynom, ka jō līceiba ir patīseiga.
25 Vēļ daudzi cytu lītu Jezus padareja; bet es dūmoju, ka, jo kas grybātu jōs vysas smaļki apraksteit, pasauļs navarātu aptvert grōmotu, kuras vajadzātu pīraksteit. (Amen).
XXI.
1 Vēļōk otkon Jezus pasarōdeja sovim mōceklim uz Tyberijas jyuras krosta nōkūšā veidā: 2 Seimaņs Pīters, Tomass, sauktais Dydymass, Natanieļs nu Galilejas Kana, Zebedeja dāli un vēļ divi Jō mōcekli beja sasalasejuši kūpā. 3 Seimaņs Pīters jim saceja: Es īšu zyvu zvejōtu. Jī atbiļdēja: Ari mes īsim tev leidza.
Jī aizgōja un sasāda laivā, bet tanī naktī nikō nanūgiva.
4 Atejūt reitam, uz krosta stōvēja Jezus. Bet mōcekli napazyna, ka tys ir Jezus. 5 Tad Jezus jūs vaicōja: Bārni, vai jums ir kū ēst? Tī Jam atbiļdēja: Nē. 6 Jys tim saceja: Īmetit teiklu pa lobajai laivas pusei un atrassit. Jī īmete, — un, zyvu daudzuma dēļ, vairs navarēja izviļkt.
7 Tad tys mōceklis, kuru Jezus mīļōja, Pīteram saceja: Šytys ir Kungs. Kai tik Seimaņs Pīters izdzērda, ka Kungs ir, nūmete nu sevis vērsdrēbes, jo jys beja vīgli apsaviļcis, — un laides jyurā. 8 Citi mōcekli brauce pēc jō pakaļ ar laivu, vylkdami sev leidza teiklu ar zivim, jo jī nabeja tōli nu molas, apmāram divi simti ūlekšu.
9 Izkōpuši uz krosta, jī īraudzeja īkūrtu guni, salyktas zivis un maizi. 10 Jezus jim saceja: Atnesit zyvu, kuras tagad pīzvejōjot. 11 Seimaņs Pīters īkōpe laivā un izvylka krostā teiklu, pōrpiļdeitu ar symts pīcdesmit trejom lelom zivim. Lai gon tūs tik daudzi beja, tūmār teikls nasatryuka.
12 Tad Jezus jim saceja: Ejte āstu. Bet nivīns nu mōceklim naīsadrūšynōja nu Jō pavaicōt: Kas Tu esi, jo zynōja, ka Jys ir Kungs. 13 Jezus, pajēmis maizi, tyuleņ izdaleja jim, tai pat ari zivis.
14 Šitei beja jau trešō reize, kad Jezus, pīsacēlis nu myrūnim, pasarōdeja mōceklim.
K. Jezus īceļ Pīteri par Bazneicas vērsgonu.
15 Pēc ēsšonas Jezus Seimaņam Pīteram saceja: Seimaņ, Jōņa dāls, vai Tu Mani mīļoj vairōk par šitim? Jys atbiļdēja: Tai, Kungs, Tu zini, ka es Tevi mīļoju. Jys jam saceja: Goni munus jārus. 16 Jys otkon ūtrreiz vaicōja: Seimaņ, Jōņa dāls, vai tu Mani mīļoj? Jys atbiļdēja: Tai, Kungs, Tu zini, ka es Tevi mīļoju. Un Jys tam saceja: Goni munus jārus. 17 Jys vaicōja trešu reizi: Seimaņ, Jōņa dāls, vai tu Mani mīļoj? Tad Pīters palyka skumeigs, ka trešu reizi nu jō vaicoj: Vai tu Mani mīļoj? un Jam atbiļdēja: Kungs, Tu vysu zini, Tu ari zini, ka es Tevi mīļoju. Jezus jam saceja: Goni munas vuškas! 18 Patīši, patīši, Es tev soku: Koleidz tu vēļ beji jauns, tu pats sevi jūzi un gōji, kur tu gribēji, bet, kad tu paliksi vacs, tad izstīpsi sovas rūkas, un kas cyts tevi jūzs un vess tur, kur tu nagribi. 19 Ar šitim vōrdim Jys pasaceja, caur kaidu nōvi jam beja jōuzslavei Dīvs. Pēc tō Jys jam saceja: Ej Maņ pakaļ.
20 Pīters atsagrīzis īraudzeja, ka pēc jūs īt pakaļ ari tys mōceklis, kuru Jezus mīļōja, kurs vakareņu laikā pi Jō kryutim dusēja un vaicōja: Kungs, kurs ir tys, kas Tevi nūdūs. 21 Īraudzejis jū, Pīters nu Jezus vaicōja: Kas nūtiks ar šytū? 22 Jezus jam atbiļdēja: Jo Es grybātu, ka jys tai palyktu, koleidz atīšu, kas tev par tū? — Tu ej Maņ pakaļ.
23 Brōļu vydā tad izaplateja ziņa, ka tys mōceklis namēršūt. Bet Jezus jam nateice, ka jys namērs, bet tikai: Jo Es grybātu, ka jys tai palyktu, koleidz atīšu, kas tev par tū?
24 Šytys ir tys mōceklis, kurs par tom lītom līcynoj, un kurs jōs saraksteja, un mes zynom, ka jō līceiba ir patīseiga.
25 Vēļ daudzi cytu lītu Jezus padareja; bet es dūmoju, ka, jo kas grybātu jōs vysas smaļki apraksteit, pasauļs navarātu aptvert grōmotu, kuras vajadzātu pīraksteit. (Amen).
