XI.
Lyugšonas paraugs.
1 Un nūtyka, ka Jys kaidā vītā lyudzēs. Kad pabeidze, vīns nu mōceklim lyudze: Kungs, izmōc myus lyugtīs, kai un Jōņs sovus mōcekļus izmōceja.
2 Un Jys saceja: Lyudzūtīs sokit:
Tāvs, lai ir svēteits Tovs vōrds,
lai atnōk Tova vaļsteiba,
3 dūdi mums ikdīnas myusu ikdīniškū maizi,
4 atlaid mums myusu vaiņas, kai mes atlaižam ikvīnam
myusu porōdnīkam,
naved myusu kārdynōšonā!
5 Tōļōk jim saceja: Jo kaidam nu jums byutu draugs, kas atītu ap pušnaktim un lyugtu: Draugs, īdūd maņ porōdā trejs maizes kukuļus, 6 jo muns draugs, īdams pa ceļu, ir pi manis īgōjis un maņ navā, kū jam nūlikt prīškā. 7 Bet tys, īkšā byudams, atbyldātu saceidams: Naapgryutynoj manis, durovas tadei jau ir aizdareitas, un es ar bārnim asmu gultā; es navaru pīsaceļt un tev īdūt. 8 (Un, kad jyus ilgōk klaudzynōtu), tad Es jums soku, ka, lai gon nagrybātu ceļtīs un dūt tōpēc, ka tys ir jō draugs, tūmār, uzbōzeibas dēļ, pīsaceļs un īdūs, cik tam ir vajadzeigs.
9 Taipat Es jums soku: Lyudzit, un jums tiks dūts; meklejit un atrassit, klaudzynojit, un jums atdareis. 10 Tadei ikvīns, kas lyudz, sajam, kas meklej, atrūn, un tam, kas klaudzynoj, atdora. 11 Jo kaids lyugtu nu sova tāva maizes, vai tad tys padūtu jam akmini? 12 Jo zivis lyugtu nu jō, vai tad zivis vītā čyusku īdūs? Vai ari, ka ūlas lyugs, skorpiju īdūs? 13 Un jo jyus, ļauni byudami, saprūtat sovim bārnim dūt lobas dōvonas, tū vairōk dabasu Tāvs īdūs Svātū Goru tim, kas Jō lyudz.
Farizeji zaimoj K. Jezus.
14 Jezus izdzyna ōrā ļaunū goru, kas beja māms. Kad ļaunais gors izgōja, māmais sōce runōt. Ļaužu pulks breinōjōs. 15 Bet daži nu jim saceja: Jys ļaunūs gorus izdzan caur Beelzebuba, ļaunūs goru vērsinīka, spāku. 16 Citi otkon gribēja Jū pōrbaudeit un pīpraseja nu dabasim zeimes.
17 Bet Jys, zynōdams jūs dūmas, jim saceja: Ikvīna vaļsts, kurā nav saticeibas, īt būjā, un vīna mōja kreit uz ūtras. 18 Tai tad, jo ļaunajam goram patim ar sevi nav saticeibas, kai tad var pastōvēt, jō vaļsts. Jyus tadei sokat, ka Es caur Beelzebubu dzanu ōrā ļaunūs gorus. 19 Un jo Es caur Beelzebubu ļaunūs gorus izdzanu, caur kū tad jūs izdzan ōrā jyusu dāli? Tōdēļ jī byus jyusu tīsōtōji. 20 Bet jo Es ļaunūs gorus izdzanu caur Dīva pērstu, tad, patīši, uz jums ir atgōjuse Dīva vaļsteiba. 21 Jo styprais apsabrūņōjis sorgoj sovu sātu, tad vyss, kas jam ir, ir drūšeibā. 22 Bet jo īsalauzs īškā styprōks un jū paveiks, tad pajims brūņas, kurom tys uzaticēja, un cytu laupejumu izdaleis. 23 Kas nava ar Mani, tys ir pret Mani, un kas ar Mani navōc kūpā, tys izbōrsta.
Atpakaļ krisšona grākā.
24 Kad ļaunais gors izīt nu cylvāka, tad jys moldōs pa tukšom vītom un maklej sev atpyutas; bet naatradis jys soka: īšu atpakaļ uz sovu mōju, nu kurīnes asu izgōjis. 25 Atgōjis, atrūn jū izslauceitu un izpuškōtu. 26 Tad nūgōjis pajam leidza ar sevi septeņus cytus gorus, ļaunōkus par sevi, un, sagōjuši īškā, tur dzeivoj. Un pādejōs taida cylvāka lītas ir ļaunōkas par pyrmajom.
Marijas sveicynōšona.
27 Kad Jys šytū runōja, vīna sīvīte nu ļaužu pulka pacēle sovu bolsu un saceja: Svēteiga ir mīsa, kas tevi nosōja, un kryuts, kuras Tevi barōja. 28 Jys saceja: Jā, patīši, svēteigi ir ari tī, kas Dīva vōrda klausōs un jū sorgoj.
Jonasa zeime.
29 Ļaužu pulkim klōt plyustūt, Jys saceja: Šytei ciļts ir ļauna. Jei pīprosa zeimes; bet jai tiks dūta tikai pravīša Jonasa zeime. 30 Kai Jonass beja par zeimi ninivīšim, tai Cylvāka Dāls byus šytai ciļtei. 31 Dīnvydu kēnenīne pi tīsas uzastōs šōs ciļts veiru vydā un jūs nūtīsōs; jo jei nu pasauļa gola atgōja, lai dzērdātu Salomona gudreibu, bet raug, šyte ir par Salomonu lelōks. 32 Ninivīši, pīsacāluši reizē ar šytū ciļti, jū nūtīsōs, jo jī Jonasa sludynōšonas dēļ dareja grāku vaidēšonu, bet raug, te ir par Jonasu lelōks.
Leidzeiba par gaismu.
33 Nivīns tadei, aizdedzis guni, nalīk jōs apslāptā styurī, vai zam sīka, bet gon līk jū uz luktura, lai īejūt varātu redzēt jōs gaismu. 34 Par mīsas apgaismōtōju ir (tova) acs. Jo tova acs ir vasala, tad vysa tova mīsa ir apgaismōta. Jo acs navasala, tod ari mīsa palīk tymsumā. 35 Sorgojīs, ka gaisma tevī napalyktu par tymsumu. 36 Jo vysa mīsa ir apgaismōta un ni vīna jōs daļa nav tymsa, tod vyss ir apgaismōts, itkai gaisma ar sovim storim tevi apspeidātu.
K. Jezus nūsūda farizeju līkuleibu.
37 Kad Jys vēļ runōja, vīns farizejs īlyudze Jū pi sevis āstu. Jys, īgōjis īškā, atsasāda pi golda. 38 Farizejs radzādams, ka Jys pyrms ēsšonas nasamozgoj, breinōjōs.
39 Tad Kungs jam saceja: Jyus, farizeji, tagad teirejat bikeram un bļūdai tikai ōrpusi, bet jyusu īkšīne ir laupeišonas un ļaunuma pylna. 40 Un muļki, vai tad Tys pats, kas radeja ōrpusi, naradeja ari īkšpuses? 41 Dūdit lobōk, kas īškā ir, kai žāļsirdeibas dōvonu, un teirs dēļ jums byus vyss. 42 Bet bāda jums, farizeji, jyus gon dūdat mātru, dillu un citu dōrzu augu dasmytū daļu, bet par Dīva taisneibu un mīleibu nimoz nasaryupejat. 43 Šytys gon doroms, bet ari tys nav atstōjams nūvōrtā.
44 Bāda jums, farizeji, jyus labprōt ījamat synagogōs pyrmōs vītas un grybat byut sveicynōti uz īlom. Bāda jums, jo esit leidzeigi nūslāptom kopa dūbem, par kurom ļaudis staigoj pōri, jūs namonūt.
45 Vīns lykuma zynōtōjs atbiļdēja: Mōceitōj, Tu ar taidim vōrdim ari myusus nycynoj!?
46 Tad Jys saceja: Bāda ari jums, lykuma zynōtōjim! Jyus ļaudim kraunat uz placim napanasamas nostas, bet tūs nostu poši nagrybat ni ar pērstu aizskōrt. 47 Bāda jums! Jyus ceļat pravīšim pīminēkļus, bet jyusu tāvi tūs nūnōvēja. 48 Jyus, patīseibā, atzeistat un slavejat sovu tāvu dorbus, jī tadei nūnōvēja, bet jyus ceļat. 49 Tōdēļ ari Dīva Gudreiba saceja: Syuteišu pi jim pravīšus un apostolus, bet jī dažus nu tim nūnōvēs un vojōs, 50 tai, ka nu šytōs ciļts vajadzēs pīpraseit vysu pravīšu ašņa, kas ir izlīts, sōcūt nu pasauļa radeišonas, 51 nu Abeļa ašņa leidz Zacharija ašņam, kas storp svētneicu un oltori nūmyra. Tai tad, Es jums soku, ka nu šytōs ciļts tiks pīpraseits.
52 Bāda jums, lykuma zynōtōjim! Jyus pajēmet zynōšonas atslāgu, bet poši naīgōjot un tim, kas gribēja īīt, naļōvet.
53 Kad Jys nu turīnes gōja prūjom, farizeji un mōceitī sōce sīvi brukt Jam vērsā, apbārdami Jū ar dažaidim jautōjumim. 54 Jī ļūti uzmaneja, lai nu Jō lyupom sagyutu kaidu vōrdu (lai Jū apsyudzātu).
XI.
Lyugšonas paraugs.
1 Un nūtyka, ka Jys kaidā vītā lyudzēs. Kad pabeidze, vīns nu mōceklim lyudze: Kungs, izmōc myus lyugtīs, kai un Jōņs sovus mōcekļus izmōceja.
2 Un Jys saceja: Lyudzūtīs sokit:
Tāvs, lai ir svēteits Tovs vōrds,
lai atnōk Tova vaļsteiba,
3 dūdi mums ikdīnas myusu ikdīniškū maizi,
4 atlaid mums myusu vaiņas, kai mes atlaižam ikvīnam
myusu porōdnīkam,
naved myusu kārdynōšonā!
5 Tōļōk jim saceja: Jo kaidam nu jums byutu draugs, kas atītu ap pušnaktim un lyugtu: Draugs, īdūd maņ porōdā trejs maizes kukuļus, 6 jo muns draugs, īdams pa ceļu, ir pi manis īgōjis un maņ navā, kū jam nūlikt prīškā. 7 Bet tys, īkšā byudams, atbyldātu saceidams: Naapgryutynoj manis, durovas tadei jau ir aizdareitas, un es ar bārnim asmu gultā; es navaru pīsaceļt un tev īdūt. 8 (Un, kad jyus ilgōk klaudzynōtu), tad Es jums soku, ka, lai gon nagrybātu ceļtīs un dūt tōpēc, ka tys ir jō draugs, tūmār, uzbōzeibas dēļ, pīsaceļs un īdūs, cik tam ir vajadzeigs.
9 Taipat Es jums soku: Lyudzit, un jums tiks dūts; meklejit un atrassit, klaudzynojit, un jums atdareis. 10 Tadei ikvīns, kas lyudz, sajam, kas meklej, atrūn, un tam, kas klaudzynoj, atdora. 11 Jo kaids lyugtu nu sova tāva maizes, vai tad tys padūtu jam akmini? 12 Jo zivis lyugtu nu jō, vai tad zivis vītā čyusku īdūs? Vai ari, ka ūlas lyugs, skorpiju īdūs? 13 Un jo jyus, ļauni byudami, saprūtat sovim bārnim dūt lobas dōvonas, tū vairōk dabasu Tāvs īdūs Svātū Goru tim, kas Jō lyudz.
Farizeji zaimoj K. Jezus.
14 Jezus izdzyna ōrā ļaunū goru, kas beja māms. Kad ļaunais gors izgōja, māmais sōce runōt. Ļaužu pulks breinōjōs. 15 Bet daži nu jim saceja: Jys ļaunūs gorus izdzan caur Beelzebuba, ļaunūs goru vērsinīka, spāku. 16 Citi otkon gribēja Jū pōrbaudeit un pīpraseja nu dabasim zeimes.
17 Bet Jys, zynōdams jūs dūmas, jim saceja: Ikvīna vaļsts, kurā nav saticeibas, īt būjā, un vīna mōja kreit uz ūtras. 18 Tai tad, jo ļaunajam goram patim ar sevi nav saticeibas, kai tad var pastōvēt, jō vaļsts. Jyus tadei sokat, ka Es caur Beelzebubu dzanu ōrā ļaunūs gorus. 19 Un jo Es caur Beelzebubu ļaunūs gorus izdzanu, caur kū tad jūs izdzan ōrā jyusu dāli? Tōdēļ jī byus jyusu tīsōtōji. 20 Bet jo Es ļaunūs gorus izdzanu caur Dīva pērstu, tad, patīši, uz jums ir atgōjuse Dīva vaļsteiba. 21 Jo styprais apsabrūņōjis sorgoj sovu sātu, tad vyss, kas jam ir, ir drūšeibā. 22 Bet jo īsalauzs īškā styprōks un jū paveiks, tad pajims brūņas, kurom tys uzaticēja, un cytu laupejumu izdaleis. 23 Kas nava ar Mani, tys ir pret Mani, un kas ar Mani navōc kūpā, tys izbōrsta.
Atpakaļ krisšona grākā.
24 Kad ļaunais gors izīt nu cylvāka, tad jys moldōs pa tukšom vītom un maklej sev atpyutas; bet naatradis jys soka: īšu atpakaļ uz sovu mōju, nu kurīnes asu izgōjis. 25 Atgōjis, atrūn jū izslauceitu un izpuškōtu. 26 Tad nūgōjis pajam leidza ar sevi septeņus cytus gorus, ļaunōkus par sevi, un, sagōjuši īškā, tur dzeivoj. Un pādejōs taida cylvāka lītas ir ļaunōkas par pyrmajom.
Marijas sveicynōšona.
27 Kad Jys šytū runōja, vīna sīvīte nu ļaužu pulka pacēle sovu bolsu un saceja: Svēteiga ir mīsa, kas tevi nosōja, un kryuts, kuras Tevi barōja. 28 Jys saceja: Jā, patīši, svēteigi ir ari tī, kas Dīva vōrda klausōs un jū sorgoj.
Jonasa zeime.
29 Ļaužu pulkim klōt plyustūt, Jys saceja: Šytei ciļts ir ļauna. Jei pīprosa zeimes; bet jai tiks dūta tikai pravīša Jonasa zeime. 30 Kai Jonass beja par zeimi ninivīšim, tai Cylvāka Dāls byus šytai ciļtei. 31 Dīnvydu kēnenīne pi tīsas uzastōs šōs ciļts veiru vydā un jūs nūtīsōs; jo jei nu pasauļa gola atgōja, lai dzērdātu Salomona gudreibu, bet raug, šyte ir par Salomonu lelōks. 32 Ninivīši, pīsacāluši reizē ar šytū ciļti, jū nūtīsōs, jo jī Jonasa sludynōšonas dēļ dareja grāku vaidēšonu, bet raug, te ir par Jonasu lelōks.
Leidzeiba par gaismu.
33 Nivīns tadei, aizdedzis guni, nalīk jōs apslāptā styurī, vai zam sīka, bet gon līk jū uz luktura, lai īejūt varātu redzēt jōs gaismu. 34 Par mīsas apgaismōtōju ir (tova) acs. Jo tova acs ir vasala, tad vysa tova mīsa ir apgaismōta. Jo acs navasala, tod ari mīsa palīk tymsumā. 35 Sorgojīs, ka gaisma tevī napalyktu par tymsumu. 36 Jo vysa mīsa ir apgaismōta un ni vīna jōs daļa nav tymsa, tod vyss ir apgaismōts, itkai gaisma ar sovim storim tevi apspeidātu.
K. Jezus nūsūda farizeju līkuleibu.
37 Kad Jys vēļ runōja, vīns farizejs īlyudze Jū pi sevis āstu. Jys, īgōjis īškā, atsasāda pi golda. 38 Farizejs radzādams, ka Jys pyrms ēsšonas nasamozgoj, breinōjōs.
39 Tad Kungs jam saceja: Jyus, farizeji, tagad teirejat bikeram un bļūdai tikai ōrpusi, bet jyusu īkšīne ir laupeišonas un ļaunuma pylna. 40 Un muļki, vai tad Tys pats, kas radeja ōrpusi, naradeja ari īkšpuses? 41 Dūdit lobōk, kas īškā ir, kai žāļsirdeibas dōvonu, un teirs dēļ jums byus vyss. 42 Bet bāda jums, farizeji, jyus gon dūdat mātru, dillu un citu dōrzu augu dasmytū daļu, bet par Dīva taisneibu un mīleibu nimoz nasaryupejat. 43 Šytys gon doroms, bet ari tys nav atstōjams nūvōrtā.
44 Bāda jums, farizeji, jyus labprōt ījamat synagogōs pyrmōs vītas un grybat byut sveicynōti uz īlom. Bāda jums, jo esit leidzeigi nūslāptom kopa dūbem, par kurom ļaudis staigoj pōri, jūs namonūt.
45 Vīns lykuma zynōtōjs atbiļdēja: Mōceitōj, Tu ar taidim vōrdim ari myusus nycynoj!?
46 Tad Jys saceja: Bāda ari jums, lykuma zynōtōjim! Jyus ļaudim kraunat uz placim napanasamas nostas, bet tūs nostu poši nagrybat ni ar pērstu aizskōrt. 47 Bāda jums! Jyus ceļat pravīšim pīminēkļus, bet jyusu tāvi tūs nūnōvēja. 48 Jyus, patīseibā, atzeistat un slavejat sovu tāvu dorbus, jī tadei nūnōvēja, bet jyus ceļat. 49 Tōdēļ ari Dīva Gudreiba saceja: Syuteišu pi jim pravīšus un apostolus, bet jī dažus nu tim nūnōvēs un vojōs, 50 tai, ka nu šytōs ciļts vajadzēs pīpraseit vysu pravīšu ašņa, kas ir izlīts, sōcūt nu pasauļa radeišonas, 51 nu Abeļa ašņa leidz Zacharija ašņam, kas storp svētneicu un oltori nūmyra. Tai tad, Es jums soku, ka nu šytōs ciļts tiks pīpraseits.
52 Bāda jums, lykuma zynōtōjim! Jyus pajēmet zynōšonas atslāgu, bet poši naīgōjot un tim, kas gribēja īīt, naļōvet.
53 Kad Jys nu turīnes gōja prūjom, farizeji un mōceitī sōce sīvi brukt Jam vērsā, apbārdami Jū ar dažaidim jautōjumim. 54 Jī ļūti uzmaneja, lai nu Jō lyupom sagyutu kaidu vōrdu (lai Jū apsyudzātu).
