XVII.
K. Jezus Jaunō Īstōdejuma Prīsters.
1 Pēc šytūs vōrdu Jezus, pacēlis uz dabasim acis, saceja:
Tāvs, tei stuņde jau ir klōtu, uzslavej sovu Dālu, lai Tovs Dāls uzslaveitu Tevi. 2 Tu tadei īdevi Jam varu par ikvīnu mīsu, lai Jys ikvīnam, kuru Tu Jam esi devis, dūtu myužeigū dzeivi. 3 Bet myužeigō dzeive ir tei: pazeit Tevi, vīneigū eistū Dīvu, un Tū, kuru Tu syuteji, — Jezu Kristu. 4 Es Tevi uzslavēju vērs zemes, izpiļdeidams tū dorbu, kuru Tu Maņ izpiļdeit devi. 5 Tāvs, tagad uzslavej Mani pi sevis tamā gūdā, kurs Maņ pi Tevis beja pyrms, na kai pasauļs tyka.
6 Es pasludynōju ļaudim, kurus Maņ nu pasauļa devi, Tovu vōrdu. Jī beja Tovi, un Tu Maņ jūs devi, un jī globōja Tovu vōrdu. 7 Tagad jī zyna, ka vyss, kū Tu Maņ īdevi, nu Tevis ir. 8 Es tadei jim pasnēdžu vōrdus, kurus Tu Maņ īdevi, un jī tūs pījēme un eistyn atzyna, ka nu Tevis izgōju, un īticēja, ka Tu Mani syuteji.
K. Jezus lyudzās par mōceklim.
9 Es lyudzu par jim. Par pasauli Es nalyudzu, bet gon par tim, kurus Tu Maņ īdevi, jo jī ir Tovi. 10 Vyss tadei Muns pīdar Tev, un Tovs Maņ, un jimūs asmu uzslaveits. 11 Pasaulī Es vairs napalikšu, jo Es eju uz Tevi, bet jī paliks pasaulī.
Svātais Tāvs, sova vōrda dēļ pasorgoj tūs, kurus Maņ īdevi, ka jī byutu vīns, kai Mes. 12 Koleidz Es pi jim beju, Es tūs, kurus Maņ īdevi, Tovā vōrdā uzglobōju; Es jūs sorgōju, un nivīns nu jim navā pazudis, kai tikai pazusšonas dāls, ka izapiļdeitu Roksti. 13 Bet tagad Es eju uz Tevi; un šytū Es runoju pasaulī, lai Muna prīca jymūs byutu piļneiga. 14 Es jim pasnēdžu Tovu mōceibu, bet pasauļs jūs naīredz, jo jī nu šō pasauļa navā, kai ari Es nu šō pasauļa naasmu. 15 Es nalyudzu, ka Tu jūs nu šō pasauļa pajimtu, bet gon, lai jūs izsorgōtu nu ļauna. 16 Tī pi pasauļa napīdar, kai ari Es pi pasauļa napīdaru. 17 Uzupurej jūs patīseibai, Tovi vōrdi ir patīseiba. 18 Kai Tu Mani uz pasauli syuteji, tai Es jūs uz pasauli syutu. 19 Par jim Es uzupureju pats sevi, lai jī byutu patīseibā īsvēteiti.
K. Jezus lyudzās par visim ticeigajim.
20 Es lyudzu na tikai par jim, bet ari par tim, kas caur jūs vōrdu Maņ īticēs. 21 Lai ari jī visi ir vīns, kai Tu, Tāvs, Manī, un Es Tevī, lai ari jī ikš Mums ir vīns; lai pasauļs tycātu, ka Tu Mani esi syutejis. 22 Es jim devu tū gūdu, kuru Tu Maņ īdevi, lai jī byutu vīns, kai Mes vīns asam. 23 Es byušu jymūs, kai Tu Manī esi, lai jī byutu piļneigi vīns, lai pasauļs zynōtu, ka Tu Mani syuteji un jūs mīļoj, kai Mani nūmīļōji.
24 Tāvs, Es grybu, ka tī, kurus Tu Maņ devi, ar Mani byutu tur, kur Es asmu, lai jī radzātu munu gūdu, kuru Tu Maņ īdevi; Tu tadei Mani mīļoj agrōk, na kai pasauļs tyka.
25 Taisneigais Tāvs, pasauļs Tevis napazyna, bet Es Tevi pazynu, un ari šitī pazyna, ka Tu Mani syuteji. 26 Es jim sludynōju un sludynōšu Tovu vōrdu, lai tei mīlesteiba, ar kuru Tu Mani nūmīļōji, jymūs byutu, un Es — jymūs.
XVII.
K. Jezus Jaunō Īstōdejuma Prīsters.
1 Pēc šytūs vōrdu Jezus, pacēlis uz dabasim acis, saceja:
Tāvs, tei stuņde jau ir klōtu, uzslavej sovu Dālu, lai Tovs Dāls uzslaveitu Tevi. 2 Tu tadei īdevi Jam varu par ikvīnu mīsu, lai Jys ikvīnam, kuru Tu Jam esi devis, dūtu myužeigū dzeivi. 3 Bet myužeigō dzeive ir tei: pazeit Tevi, vīneigū eistū Dīvu, un Tū, kuru Tu syuteji, — Jezu Kristu. 4 Es Tevi uzslavēju vērs zemes, izpiļdeidams tū dorbu, kuru Tu Maņ izpiļdeit devi. 5 Tāvs, tagad uzslavej Mani pi sevis tamā gūdā, kurs Maņ pi Tevis beja pyrms, na kai pasauļs tyka.
6 Es pasludynōju ļaudim, kurus Maņ nu pasauļa devi, Tovu vōrdu. Jī beja Tovi, un Tu Maņ jūs devi, un jī globōja Tovu vōrdu. 7 Tagad jī zyna, ka vyss, kū Tu Maņ īdevi, nu Tevis ir. 8 Es tadei jim pasnēdžu vōrdus, kurus Tu Maņ īdevi, un jī tūs pījēme un eistyn atzyna, ka nu Tevis izgōju, un īticēja, ka Tu Mani syuteji.
K. Jezus lyudzās par mōceklim.
9 Es lyudzu par jim. Par pasauli Es nalyudzu, bet gon par tim, kurus Tu Maņ īdevi, jo jī ir Tovi. 10 Vyss tadei Muns pīdar Tev, un Tovs Maņ, un jimūs asmu uzslaveits. 11 Pasaulī Es vairs napalikšu, jo Es eju uz Tevi, bet jī paliks pasaulī.
Svātais Tāvs, sova vōrda dēļ pasorgoj tūs, kurus Maņ īdevi, ka jī byutu vīns, kai Mes. 12 Koleidz Es pi jim beju, Es tūs, kurus Maņ īdevi, Tovā vōrdā uzglobōju; Es jūs sorgōju, un nivīns nu jim navā pazudis, kai tikai pazusšonas dāls, ka izapiļdeitu Roksti. 13 Bet tagad Es eju uz Tevi; un šytū Es runoju pasaulī, lai Muna prīca jymūs byutu piļneiga. 14 Es jim pasnēdžu Tovu mōceibu, bet pasauļs jūs naīredz, jo jī nu šō pasauļa navā, kai ari Es nu šō pasauļa naasmu. 15 Es nalyudzu, ka Tu jūs nu šō pasauļa pajimtu, bet gon, lai jūs izsorgōtu nu ļauna. 16 Tī pi pasauļa napīdar, kai ari Es pi pasauļa napīdaru. 17 Uzupurej jūs patīseibai, Tovi vōrdi ir patīseiba. 18 Kai Tu Mani uz pasauli syuteji, tai Es jūs uz pasauli syutu. 19 Par jim Es uzupureju pats sevi, lai jī byutu patīseibā īsvēteiti.
K. Jezus lyudzās par visim ticeigajim.
20 Es lyudzu na tikai par jim, bet ari par tim, kas caur jūs vōrdu Maņ īticēs. 21 Lai ari jī visi ir vīns, kai Tu, Tāvs, Manī, un Es Tevī, lai ari jī ikš Mums ir vīns; lai pasauļs tycātu, ka Tu Mani esi syutejis. 22 Es jim devu tū gūdu, kuru Tu Maņ īdevi, lai jī byutu vīns, kai Mes vīns asam. 23 Es byušu jymūs, kai Tu Manī esi, lai jī byutu piļneigi vīns, lai pasauļs zynōtu, ka Tu Mani syuteji un jūs mīļoj, kai Mani nūmīļōji.
24 Tāvs, Es grybu, ka tī, kurus Tu Maņ devi, ar Mani byutu tur, kur Es asmu, lai jī radzātu munu gūdu, kuru Tu Maņ īdevi; Tu tadei Mani mīļoj agrōk, na kai pasauļs tyka.
25 Taisneigais Tāvs, pasauļs Tevis napazyna, bet Es Tevi pazynu, un ari šitī pazyna, ka Tu Mani syuteji. 26 Es jim sludynōju un sludynōšu Tovu vōrdu, lai tei mīlesteiba, ar kuru Tu Mani nūmīļōji, jymūs byutu, un Es — jymūs.
