XXIV.
Sīvītes pi kopa.
1 Pyrmōs nedeļas dīnas agrā reitā jōs gōja uz kopu ar smōrdeigajom svaidamajom zōlem, kuras beja sagatavōjušas. 2 Un atrodušas nu kopa atvaltu akmini 3 un īgōjušas īškā, Kunga Jezus mīsas naatroda. 4 Kad jōs beja ļūti uztrauktas, raug, divi veirīši speidūšōs drēbēs stōvēja jūs prīškā. 5 Jōs nūsabeida un acis nūlaide uz zemi. Bet jī tom saceja: Kōpēc jyus Dzeivō meklejat myrušūs vydā? 6 Jō te navā. Jys tadei nu myrūnim pīsacēle. Pīminit, kū Jys jums pasaceja Galilejā byudams, 7 kad saceja: Cylvāka Dālam jōbyun nūdūtam grēcinīku rūkōs un pīkoltam krystā, bet trešā dīnā jōpīsaceļ augšam.
8 Tad jom īgōja prōtā Jō vōrdi. 9 Un grīzušōs atpakaļ nu kopa, pasludynōja vysu tū tim vīnpadsmit un visim citim. 10 Tōs beja Marija Madaļa, Joanna un Jākuba mōte Marija un vēļ cytas, kas par tū pastōsteja apostolim. 11 Bet jūs vōrdi izalyka tim par tukšu skaņu: jī tam naticēja.
12 Pīters tūmār pīsacēlis aizasteidze uz kopu. Un pīsalīcis redzēja tikai lynu drēbes guļūt. Pylns breinōšonōs par nūtykušū, jys aizgōja uz sātu.
Mōcekli ceļā uz Emmaus.
13 Un raug, tamā pat dīnā divi nu jim gōja uz mīstu, vōrdā Emmaus, kurs atsarūn nu Jeruzalemas sešdesmit stadiju attōļumā. 14 Jī sovā storpā pōrrunōja par vysu tū, kas nūtyka.
15 Jim tai runojūt un pōrsprīžūt, pīgōja klōtu Jezus un gōja ar jim reizē. 16 Bet jūs acis beja aizdareitas tai, ka Jō napazyna. 17 Tad Jys tim saceja: Kas tōs par runom, kuras runojat sovā storpā, pa ceļu īdami? Jī beja nūskumuši. 18 Vīns nu tim, Kleofass vōrdā, Jam saceja: Vai tad Tu vīneigs svešinīks Jeruzalemā, ka nazini, kas šamōs dīnōs tur nūtyka?
19 Jys vacōja: Kas taids? Jī atbiļdēja: Nūtykums ar Jezu nu Nazaretes, kurs beja veirs pravīts, vareigs dorbūs un vōrdūs, Dīva un vysu ļaužu prīškā; 20 kai Jū vērsgoreidznīki un myusu vacōkī nūtīsōja uz nōvi un pīkola krystā. 21 Bet mes cerējom, ka Jys byus Izraeļa Atpērcējs. Un pēc vysa tō šudiņ jau ir treša dīna, kai tys nūtyka. 22 Laigon dažas myusu sīvītes, kas agri reitā bejušas pi kopa, myusus pōrbīdēja. Jōs bejušas pyrms saules lēkšonas pi kopa, bet Jō mīsas naatrodušas. 23 Jōs atgōjušas stōsteja, ka asūt eņgeļu pasarōdeišonu redzējušas, kuri sacejuši, ka Jys dzeivoj; 24 ari nu myusu daži bejuši aizgōjuši pi kopa un atroduši, kai sīvītes stōstejušas, un Jō (mīsas) naredzējuši.
25 Tad Jys tim saceja: Ak, jyus napraškas, cik kyutras jyusu sirdis, lai tycātu vysam tam, kū pravīši īprīkš pasludynōja. 26 Vai tad Kristum nabeja vyss tys jōcīš, lai īītu sovā gūdā? 27 Tad īsōcis nu Moizeša un nu visim pravīšim, Jys izskaidrōja jim tū, kas vysūs Rokstūs par Jū ir raksteits.
28 Tai jī pīgōja pi mīsta, uz kuru gōja, bet Jys izalyka, itkai grybātu īt tōļōk. 29 Bet jī pīrunōja Jū saceidami: Palic ar mums, tadei jau vokors un dīna jau beidzās. Un Jys īgōja palyktu pi jim.
30 Un nūtyka, kad Jys sēdēja reizē ar jim pi golda, pajēmis maizi, pōrsvēteja tū un lauzdams deve jim. 31 Tad atsadareja jim acis, un jī Jū pazyna, bet Jys nu jūs acim nūzuda. 32 Un jī vīns ūtram saceja: Vai tad myusu sirdis nadaga, kad Jys ceļā ar mums runōja un iztulkōja mums Rokstus?
33 Tamā pat stuņdē jī cēlēs kōjōs, aizgōja atpakaļ uz Jeruzalemu un atroda sasapuļcējušūs tūs vīnpadsmit reizē ar jūs bīdrim, 34 kuri saceja: Kungs, patīši, ir pīsacēlis nu myrūnim un pasarōdeja Seimaņam. 35 Tad jī ari pastōsteja, kas ar jim ceļā nūtyka un kai jī pi maizes lauzšonas Jū pazyna.
K. Jezus pasarōda apostolim.
36 Koleidz vēļ jī par tū runōja, Jezus nūstōja jū vydā un jim saceja: Mīrs jums! (Es asmu, nasabeistit).
37 Bet jī nūsabeiduši uztraukumā dūmōja, ka redz goru. 38 Bet Jys tim saceja: Kōpēc jyus asat pōrsabeiduši un sovā sirdī šaubatēs? 39 Apskotit munas rūkas un kōjas. Es tadei pats asmu. Aptaustit Mani un raugit. Goram tadei navā ni mīsas, ni kaulu, kai jyus tū pi Manis redzit. 40 Pēc šytūs vōrdu parōdeja jim rūkas un kōjas. 41 Lelōs prīcas dēļ jī tūmār vēļ navarēja īticēt. Tad Jys saceja: Vai jums ir kaut kas kū ēst? 42 Jī padeve captas zivis gabaleņu un kōri mads. 43 Jys pajēme, un, jim radzūt, ēde (pōrpalykušū atdeve jim atpakaļ).
44 Tad Jys tim saceja: Šitī ir Muni vōrdi, kū Es, vēļ pi jums byudams, saceju: Vysam tam vajaga izapiļdeit, kas par Mani stōv raksteits kai Moizeša lykumā, tai ari pravīšūs un psaļmūs. 45 Tad Jys deve jim jāgu dēļ Rokstu saprasšonas 46 un jim saceja: Tai stōv raksteits: Kristum ir jōcīš un trešā dīnā nu myrūnim jōpīsaceļ. 47 Jō vōrdā jōsludynoj vysom tautom atsagrīzšona un grāku atlaisšona nu Jeruzalemas īsōcūt. 48 Jyus asat tō līcinīki. 49 Un raug, Es nusyutu uz jums sova Tāva Apsūleišonu. Palicit piļsātā, koleidz apsagērbsit spākā nu augstumim.
K. Jezus kōpšona dabasūs.
50 Jys, izvedis tūs leidz pat Betanijai, pacēle rūkas un jūs svēteja. 51 Un nūtyka, ka, svēteidams tūs, nu jim atsaškeire un pasacēle uz dabasim.
52 Jī atdeve Jam gūdu, un ar lelu prīcu nūgōja atpakaļ uz Jeruzalemu, 53 un pastōveigi slaveja un teice Dīvu svētneicā.
(Amen).XXIV.
Sīvītes pi kopa.
1 Pyrmōs nedeļas dīnas agrā reitā jōs gōja uz kopu ar smōrdeigajom svaidamajom zōlem, kuras beja sagatavōjušas. 2 Un atrodušas nu kopa atvaltu akmini 3 un īgōjušas īškā, Kunga Jezus mīsas naatroda. 4 Kad jōs beja ļūti uztrauktas, raug, divi veirīši speidūšōs drēbēs stōvēja jūs prīškā. 5 Jōs nūsabeida un acis nūlaide uz zemi. Bet jī tom saceja: Kōpēc jyus Dzeivō meklejat myrušūs vydā? 6 Jō te navā. Jys tadei nu myrūnim pīsacēle. Pīminit, kū Jys jums pasaceja Galilejā byudams, 7 kad saceja: Cylvāka Dālam jōbyun nūdūtam grēcinīku rūkōs un pīkoltam krystā, bet trešā dīnā jōpīsaceļ augšam.
8 Tad jom īgōja prōtā Jō vōrdi. 9 Un grīzušōs atpakaļ nu kopa, pasludynōja vysu tū tim vīnpadsmit un visim citim. 10 Tōs beja Marija Madaļa, Joanna un Jākuba mōte Marija un vēļ cytas, kas par tū pastōsteja apostolim. 11 Bet jūs vōrdi izalyka tim par tukšu skaņu: jī tam naticēja.
12 Pīters tūmār pīsacēlis aizasteidze uz kopu. Un pīsalīcis redzēja tikai lynu drēbes guļūt. Pylns breinōšonōs par nūtykušū, jys aizgōja uz sātu.
Mōcekli ceļā uz Emmaus.
13 Un raug, tamā pat dīnā divi nu jim gōja uz mīstu, vōrdā Emmaus, kurs atsarūn nu Jeruzalemas sešdesmit stadiju attōļumā. 14 Jī sovā storpā pōrrunōja par vysu tū, kas nūtyka.
15 Jim tai runojūt un pōrsprīžūt, pīgōja klōtu Jezus un gōja ar jim reizē. 16 Bet jūs acis beja aizdareitas tai, ka Jō napazyna. 17 Tad Jys tim saceja: Kas tōs par runom, kuras runojat sovā storpā, pa ceļu īdami? Jī beja nūskumuši. 18 Vīns nu tim, Kleofass vōrdā, Jam saceja: Vai tad Tu vīneigs svešinīks Jeruzalemā, ka nazini, kas šamōs dīnōs tur nūtyka?
19 Jys vacōja: Kas taids? Jī atbiļdēja: Nūtykums ar Jezu nu Nazaretes, kurs beja veirs pravīts, vareigs dorbūs un vōrdūs, Dīva un vysu ļaužu prīškā; 20 kai Jū vērsgoreidznīki un myusu vacōkī nūtīsōja uz nōvi un pīkola krystā. 21 Bet mes cerējom, ka Jys byus Izraeļa Atpērcējs. Un pēc vysa tō šudiņ jau ir treša dīna, kai tys nūtyka. 22 Laigon dažas myusu sīvītes, kas agri reitā bejušas pi kopa, myusus pōrbīdēja. Jōs bejušas pyrms saules lēkšonas pi kopa, bet Jō mīsas naatrodušas. 23 Jōs atgōjušas stōsteja, ka asūt eņgeļu pasarōdeišonu redzējušas, kuri sacejuši, ka Jys dzeivoj; 24 ari nu myusu daži bejuši aizgōjuši pi kopa un atroduši, kai sīvītes stōstejušas, un Jō (mīsas) naredzējuši.
25 Tad Jys tim saceja: Ak, jyus napraškas, cik kyutras jyusu sirdis, lai tycātu vysam tam, kū pravīši īprīkš pasludynōja. 26 Vai tad Kristum nabeja vyss tys jōcīš, lai īītu sovā gūdā? 27 Tad īsōcis nu Moizeša un nu visim pravīšim, Jys izskaidrōja jim tū, kas vysūs Rokstūs par Jū ir raksteits.
28 Tai jī pīgōja pi mīsta, uz kuru gōja, bet Jys izalyka, itkai grybātu īt tōļōk. 29 Bet jī pīrunōja Jū saceidami: Palic ar mums, tadei jau vokors un dīna jau beidzās. Un Jys īgōja palyktu pi jim.
30 Un nūtyka, kad Jys sēdēja reizē ar jim pi golda, pajēmis maizi, pōrsvēteja tū un lauzdams deve jim. 31 Tad atsadareja jim acis, un jī Jū pazyna, bet Jys nu jūs acim nūzuda. 32 Un jī vīns ūtram saceja: Vai tad myusu sirdis nadaga, kad Jys ceļā ar mums runōja un iztulkōja mums Rokstus?
33 Tamā pat stuņdē jī cēlēs kōjōs, aizgōja atpakaļ uz Jeruzalemu un atroda sasapuļcējušūs tūs vīnpadsmit reizē ar jūs bīdrim, 34 kuri saceja: Kungs, patīši, ir pīsacēlis nu myrūnim un pasarōdeja Seimaņam. 35 Tad jī ari pastōsteja, kas ar jim ceļā nūtyka un kai jī pi maizes lauzšonas Jū pazyna.
K. Jezus pasarōda apostolim.
36 Koleidz vēļ jī par tū runōja, Jezus nūstōja jū vydā un jim saceja: Mīrs jums! (Es asmu, nasabeistit).
37 Bet jī nūsabeiduši uztraukumā dūmōja, ka redz goru. 38 Bet Jys tim saceja: Kōpēc jyus asat pōrsabeiduši un sovā sirdī šaubatēs? 39 Apskotit munas rūkas un kōjas. Es tadei pats asmu. Aptaustit Mani un raugit. Goram tadei navā ni mīsas, ni kaulu, kai jyus tū pi Manis redzit. 40 Pēc šytūs vōrdu parōdeja jim rūkas un kōjas. 41 Lelōs prīcas dēļ jī tūmār vēļ navarēja īticēt. Tad Jys saceja: Vai jums ir kaut kas kū ēst? 42 Jī padeve captas zivis gabaleņu un kōri mads. 43 Jys pajēme, un, jim radzūt, ēde (pōrpalykušū atdeve jim atpakaļ).
44 Tad Jys tim saceja: Šitī ir Muni vōrdi, kū Es, vēļ pi jums byudams, saceju: Vysam tam vajaga izapiļdeit, kas par Mani stōv raksteits kai Moizeša lykumā, tai ari pravīšūs un psaļmūs. 45 Tad Jys deve jim jāgu dēļ Rokstu saprasšonas 46 un jim saceja: Tai stōv raksteits: Kristum ir jōcīš un trešā dīnā nu myrūnim jōpīsaceļ. 47 Jō vōrdā jōsludynoj vysom tautom atsagrīzšona un grāku atlaisšona nu Jeruzalemas īsōcūt. 48 Jyus asat tō līcinīki. 49 Un raug, Es nusyutu uz jums sova Tāva Apsūleišonu. Palicit piļsātā, koleidz apsagērbsit spākā nu augstumim.
K. Jezus kōpšona dabasūs.
50 Jys, izvedis tūs leidz pat Betanijai, pacēle rūkas un jūs svēteja. 51 Un nūtyka, ka, svēteidams tūs, nu jim atsaškeire un pasacēle uz dabasim.
52 Jī atdeve Jam gūdu, un ar lelu prīcu nūgōja atpakaļ uz Jeruzalemu, 53 un pastōveigi slaveja un teice Dīvu svētneicā.
(Amen).