XII.
K. Jezus īt par labeibas lauku.
1 Tamā laikā Jezus gōja sabatā par labeibas teirumu. Jō mōcekli, byudami izolkuši, sōce plyukt vōrpas un ēst. 2 Tū radzādami, farizeji Jam saceja: Raug, tovi mōcekli dora tū, kas sabatā dareit ir nūlīgts.
3 Bet Jys atbiļdēja: Vai jyus nalasejot, kū padareja Davids, kad jys un jō leidzgōjēji beja izolkuši? 4 Kai jī, īgōjuši Dīva nomā, ēde upuru maizi, kuru ni jys, ni jō leidzgōjēji nadreikstēja ēst, bet tik vīn prīsteri. 5 Vai jyus naasat lasejuši lykumā, ka sabatūs svētneicā prīsteri lauž sabata mīru un tūmār ir bez vaiņas? 6 Es jums soku, ka te ir kas lelōks par svētneicu. 7 Jo jyus byutu saprotuši kū tys nūzeimoj: Na upuru, bet žāļsirdeibas grybu, tad nabyutu navaineigūs nūtīsōjuši. 8 Cylvāka Dāls ir tadei sabata Kungs.
Izdzīdynōšona sabatā.
9 Aizīdams nu turīnes tōļōk, Jys īgōja jūs synagōgā. 10 Un, raug, tur beja vīns cylvāks ar nūkoltušu rūku. Jī nu Jō vaicōja: Vai breivi sabatā dzīdynōt? — jī meklēja pamata, lai Jū apsyudzātu. Bet Jys tim atbiļdēja: 11 Kurs tad nu jums byutu taids cylvāks, kas, ka sabata dīnā īkrystu dūbē vīneigō vuška, najemtu un navylktu jōs ōrā? 12 Cik gon cylvāks ir vērteigōks par vīnu vušku. Tai tad, sabatā lobu dareit ir atļauts. 13 Tad jys saceja tam cylvākam: Izstīp sovu rūku. Tys izstīpe, un jei palyka vasala, kai ūtrō.
14 Bet farizeji, izgōjuši ōrā, nūturēja apsprīdi par tū, kai Jū nūnōvātu.
15 Zynōdams tū, Jezus aizgōja nu turīnes prūjom. Daudzi ļaužu gōja Jam pakaļ, un Jys vysus dareja vasalus, 16 un aizlīdze jim par Jū runōt, 17 lai izapiļdeitu pravīša Izaja vōrdi, kurs saceja:
18 Raug, tys ir muns kolps, kuru Es sev izlaseju,
Muns nūmīļōtais, kurā muna dvēsele atrūn gondarejumu.
Uz Jō Es likšu sovu Goru,
Un Jys sludynōs pogōnim taisneibu.
19 Jys nasastreidēs un naklaigōs,
Nivīns uz laukumim Jō bolsa nadzērdēs.
20 Jys nanūlauzs aizlaustōs nīdres
Un naapdzēss degļa, kurs vēļ kvēļ,
Koleidz Jys taisneibu pīvess pi uzvaras.
21 Un Jō vōrds ir pogōnu cereiba.
22 Tad atnese pi Jō vīnu valna apsāstū, kas reizē beja okls un māms. Un Jys tū padareja vasalu tai, ka māmais runōja un redzēja. 23 Ļaužu bori breinōjōs un saceja: Vai tik šytys nav Davida Dāls? 24 Bet farizeji, tū dzērdādami, saceja: Jys cytaiž naizdzan valnu, kai tik caur ļaunūs goru vērsinīku Beļzebubu.
Ļaunais gors sovejūs orā nadzan.
25 Bet Jezus, zynōdams jūs dūmas, jim saceja: Ikvīna vaļsts, kura poša sevī ir sasaškāluse, izniks; nivīns mīsts un nivīna sāta, kurs pats sevī ir sasaškēlis, napastōvēs. 26 Jo satans dzan ōrā satanu, tad pats sevī ir sasaškēlis: un kai tad pastōvēs jō kēnests? 27 Un jo es caur Beļzebubu izdzanu ļaunūs gorus, caur kū tad izdzan tūs jyusu dāli? 28 Tōpēc jī byus jyusu tīsōtōji. Bet, jo Es ļaunūs gorus izdzanu ar Dīva Goru, tad patīši Dīva vaļsteiba pi jums ir atgōjuse. 29 Un kai gon var kas, īprīkš nasasējis styprō, īsalauzt styprō mōjā un izlaupeit jō montu? — Tad tikai jys varēs jō mōju izlaupeit. 30 Kas nav ar Mani, tys ir pret Mani; kas ar Mani nakrōj, tys izbōrsta.
31 Tōdēļ jums soku: Ikvīns grāks un zaimōšona cylvākim byus atlaists, bet zaimōšona pret Goru atlaista nabyus. 32 Kas pasoka vōrdu pret Cylvāka Dālu, tam tiks atlaists; bet jo kas saceis pret Svātū Goru, tam natiks atlaists ni šamā pasaulī, ni nōkūšā. 33 Vai kūku atzeistit par lobu un jō augli par lobu; vai ari kūku atzeistit par nalobu un jō augli par nalobu. Kūku tadei pazeist nu jō auglim. 34 Jyus čyusku dzymums! Kai tad jyus byudami ļauni varat lobu runōt? Tadei nu sirds pōrpiļneibas mute runoj. 35 Lobs cylvāks nu sova lobō krōjuma izjam lobu, ļauns cylvāks nu sova ļaunō krōjuma izjam ļaunu. 36 Un Es jums soku: Nu ikvīna tukša vōrda, kū cylvāki runoj, byus tīsas dīnā jōnūdūd rēkins. 37 Tai tad, atkōreigi nu sovim vōrdim, tu tiksi attaisnōts, un atkōreigi nu sovim vōrdim, tu tiksi nūtīsōts.
Jonasa zeime.
38 Tad daži Rokstim mōceitī un farizeji jēme vōrdu un Jam saceja: Mōceitōj, mes grybam redzēt nu Tevis zeimi.
39 Bet Jys tim atbiļdēja saceidams: Ļauns un lauleibas lauzējs dzymums zeimes pīprosa, bet cyta zeime jam nabyus dūta, kai tik pravīša Jonasa zeime. 40 Kai Jonass nūbeja trejs dīnas un trejs naktis lelzivs vādarā, tai Cylvāka Dāls byus trejs dīnas un trejs naktis zemes sirdī. 41 Ninivīši pasaceļs pi tīsas pret šū dzymumu un jū nūtīsōs, jo jī, Jonasa sludynōšonas dēļ, atsagrīze nu grākim, un, raug, te ir lelōks na kai Jonass. 42 Dīnvydu kēnenīne ceļsīs pi tīsas pret šū dzymumu un jū nūtīsōs; jo jei atgōja nu zemes gola, lai dzērdātu Salomona gudreibu, bet, raug, te ir lelōks na kai Salomons.
Atpakaļ krisšona grākūs.
43 Kad naškeistais gors izīt nu cylvāka, tad jys moldōs pa izkoltušom vītom un meklej sev atpyutas, bet naatrūn. 44 Tad soka: Grīzšūs atpakaļ uz sovu mōju, nu kurīnes asu izgōjis. Un jys atgōjis atrūn jū breivu, izslauceitu un izpuškōtu. 45 Tad īt, pajam ar sevi septeņus cytus, ļaunōkus par sevi gorus, un sagōjuši tur dzeivoj; un pādejais tō cylvāka stōvūklis ir ļaunōks par pyrmū. Taipat nūtiks ari ar šytū ļaunū dzymumu.
K. Jezus radinīki.
46 Koleidz Jys vēļ ļaudim runōja, raug, Jō mōte un Jō brōli stōvēja ōrā, grybādami ar jū runōt. 47 Kaut kas Jam pasaceja: Raug, Tova mōte un Tovi brōli stōv ōrā un grib ar Tevi runōt. 48 Bet Jys tam saceitōjam atbiļdēja: Kas ir muna mōte un kas ir muni brōli? 49 Un, pastīpis rūku uz sovim mōceklim, saceja: Raug, — muna mōte un muni brōli! 50 Kas pylda muna debeseigō Tāva grybu, tys ir muns broļs, mōsa un mōte.
XII.
K. Jezus īt par labeibas lauku.
1 Tamā laikā Jezus gōja sabatā par labeibas teirumu. Jō mōcekli, byudami izolkuši, sōce plyukt vōrpas un ēst. 2 Tū radzādami, farizeji Jam saceja: Raug, tovi mōcekli dora tū, kas sabatā dareit ir nūlīgts.
3 Bet Jys atbiļdēja: Vai jyus nalasejot, kū padareja Davids, kad jys un jō leidzgōjēji beja izolkuši? 4 Kai jī, īgōjuši Dīva nomā, ēde upuru maizi, kuru ni jys, ni jō leidzgōjēji nadreikstēja ēst, bet tik vīn prīsteri. 5 Vai jyus naasat lasejuši lykumā, ka sabatūs svētneicā prīsteri lauž sabata mīru un tūmār ir bez vaiņas? 6 Es jums soku, ka te ir kas lelōks par svētneicu. 7 Jo jyus byutu saprotuši kū tys nūzeimoj: Na upuru, bet žāļsirdeibas grybu, tad nabyutu navaineigūs nūtīsōjuši. 8 Cylvāka Dāls ir tadei sabata Kungs.
Izdzīdynōšona sabatā.
9 Aizīdams nu turīnes tōļōk, Jys īgōja jūs synagōgā. 10 Un, raug, tur beja vīns cylvāks ar nūkoltušu rūku. Jī nu Jō vaicōja: Vai breivi sabatā dzīdynōt? — jī meklēja pamata, lai Jū apsyudzātu. Bet Jys tim atbiļdēja: 11 Kurs tad nu jums byutu taids cylvāks, kas, ka sabata dīnā īkrystu dūbē vīneigō vuška, najemtu un navylktu jōs ōrā? 12 Cik gon cylvāks ir vērteigōks par vīnu vušku. Tai tad, sabatā lobu dareit ir atļauts. 13 Tad jys saceja tam cylvākam: Izstīp sovu rūku. Tys izstīpe, un jei palyka vasala, kai ūtrō.
14 Bet farizeji, izgōjuši ōrā, nūturēja apsprīdi par tū, kai Jū nūnōvātu.
15 Zynōdams tū, Jezus aizgōja nu turīnes prūjom. Daudzi ļaužu gōja Jam pakaļ, un Jys vysus dareja vasalus, 16 un aizlīdze jim par Jū runōt, 17 lai izapiļdeitu pravīša Izaja vōrdi, kurs saceja:
18 Raug, tys ir muns kolps, kuru Es sev izlaseju,
Muns nūmīļōtais, kurā muna dvēsele atrūn gondarejumu.
Uz Jō Es likšu sovu Goru,
Un Jys sludynōs pogōnim taisneibu.
19 Jys nasastreidēs un naklaigōs,
Nivīns uz laukumim Jō bolsa nadzērdēs.
20 Jys nanūlauzs aizlaustōs nīdres
Un naapdzēss degļa, kurs vēļ kvēļ,
Koleidz Jys taisneibu pīvess pi uzvaras.
21 Un Jō vōrds ir pogōnu cereiba.
22 Tad atnese pi Jō vīnu valna apsāstū, kas reizē beja okls un māms. Un Jys tū padareja vasalu tai, ka māmais runōja un redzēja. 23 Ļaužu bori breinōjōs un saceja: Vai tik šytys nav Davida Dāls? 24 Bet farizeji, tū dzērdādami, saceja: Jys cytaiž naizdzan valnu, kai tik caur ļaunūs goru vērsinīku Beļzebubu.
Ļaunais gors sovejūs orā nadzan.
25 Bet Jezus, zynōdams jūs dūmas, jim saceja: Ikvīna vaļsts, kura poša sevī ir sasaškāluse, izniks; nivīns mīsts un nivīna sāta, kurs pats sevī ir sasaškēlis, napastōvēs. 26 Jo satans dzan ōrā satanu, tad pats sevī ir sasaškēlis: un kai tad pastōvēs jō kēnests? 27 Un jo es caur Beļzebubu izdzanu ļaunūs gorus, caur kū tad izdzan tūs jyusu dāli? 28 Tōpēc jī byus jyusu tīsōtōji. Bet, jo Es ļaunūs gorus izdzanu ar Dīva Goru, tad patīši Dīva vaļsteiba pi jums ir atgōjuse. 29 Un kai gon var kas, īprīkš nasasējis styprō, īsalauzt styprō mōjā un izlaupeit jō montu? — Tad tikai jys varēs jō mōju izlaupeit. 30 Kas nav ar Mani, tys ir pret Mani; kas ar Mani nakrōj, tys izbōrsta.
31 Tōdēļ jums soku: Ikvīns grāks un zaimōšona cylvākim byus atlaists, bet zaimōšona pret Goru atlaista nabyus. 32 Kas pasoka vōrdu pret Cylvāka Dālu, tam tiks atlaists; bet jo kas saceis pret Svātū Goru, tam natiks atlaists ni šamā pasaulī, ni nōkūšā. 33 Vai kūku atzeistit par lobu un jō augli par lobu; vai ari kūku atzeistit par nalobu un jō augli par nalobu. Kūku tadei pazeist nu jō auglim. 34 Jyus čyusku dzymums! Kai tad jyus byudami ļauni varat lobu runōt? Tadei nu sirds pōrpiļneibas mute runoj. 35 Lobs cylvāks nu sova lobō krōjuma izjam lobu, ļauns cylvāks nu sova ļaunō krōjuma izjam ļaunu. 36 Un Es jums soku: Nu ikvīna tukša vōrda, kū cylvāki runoj, byus tīsas dīnā jōnūdūd rēkins. 37 Tai tad, atkōreigi nu sovim vōrdim, tu tiksi attaisnōts, un atkōreigi nu sovim vōrdim, tu tiksi nūtīsōts.
Jonasa zeime.
38 Tad daži Rokstim mōceitī un farizeji jēme vōrdu un Jam saceja: Mōceitōj, mes grybam redzēt nu Tevis zeimi.
39 Bet Jys tim atbiļdēja saceidams: Ļauns un lauleibas lauzējs dzymums zeimes pīprosa, bet cyta zeime jam nabyus dūta, kai tik pravīša Jonasa zeime. 40 Kai Jonass nūbeja trejs dīnas un trejs naktis lelzivs vādarā, tai Cylvāka Dāls byus trejs dīnas un trejs naktis zemes sirdī. 41 Ninivīši pasaceļs pi tīsas pret šū dzymumu un jū nūtīsōs, jo jī, Jonasa sludynōšonas dēļ, atsagrīze nu grākim, un, raug, te ir lelōks na kai Jonass. 42 Dīnvydu kēnenīne ceļsīs pi tīsas pret šū dzymumu un jū nūtīsōs; jo jei atgōja nu zemes gola, lai dzērdātu Salomona gudreibu, bet, raug, te ir lelōks na kai Salomons.
Atpakaļ krisšona grākūs.
43 Kad naškeistais gors izīt nu cylvāka, tad jys moldōs pa izkoltušom vītom un meklej sev atpyutas, bet naatrūn. 44 Tad soka: Grīzšūs atpakaļ uz sovu mōju, nu kurīnes asu izgōjis. Un jys atgōjis atrūn jū breivu, izslauceitu un izpuškōtu. 45 Tad īt, pajam ar sevi septeņus cytus, ļaunōkus par sevi gorus, un sagōjuši tur dzeivoj; un pādejais tō cylvāka stōvūklis ir ļaunōks par pyrmū. Taipat nūtiks ari ar šytū ļaunū dzymumu.
K. Jezus radinīki.
46 Koleidz Jys vēļ ļaudim runōja, raug, Jō mōte un Jō brōli stōvēja ōrā, grybādami ar jū runōt. 47 Kaut kas Jam pasaceja: Raug, Tova mōte un Tovi brōli stōv ōrā un grib ar Tevi runōt. 48 Bet Jys tam saceitōjam atbiļdēja: Kas ir muna mōte un kas ir muni brōli? 49 Un, pastīpis rūku uz sovim mōceklim, saceja: Raug, — muna mōte un muni brōli! 50 Kas pylda muna debeseigō Tāva grybu, tys ir muns broļs, mōsa un mōte.
