XII.
Pīnōkumi pret Dīvu.
1 Brōli, Dīva žāļsirdeibas dēļ es jyusus pōrsorgoju, lai jyus sovu mīsu uzupurātu (Dīvam) kai dzeivu, svātu un Dīvam pateikamu upuri: un tei lai ir jyusu saprateigō Dīvam kolpōšana. 2 Napīsamārojit šam pasauļam, bet gon veidojit sevi caur gora atjaunōšonu un cenšatēs pazeit tū, kas ir Dīva gryba, kas ir lobs, pateikams un piļneigs.
3 Ar man dūtōs žēlesteibas spāku ikvīnam jums soku, ka jyus nadūmōtu par sevi augšōk, kai dreikst dūmōt: ka dūmōtu ar kautreibu pēc ticeibas māra, kai Dīvs jam ir devis. 4 Kai myusu mīsai ir daudz lūcekļu, bet vysi lūcekli dora vīnu un tū pošu, 5 tai vysi kūpā mes asom vīna mīsa ikš Kristus, bet atseviški vins pret ūtru mes asam kai lūcekļi. 6 apveļteiti ar dažaidom dōvonom, saskaņā ar žēlesteibu, kas mums ir dūta. Pravītōjuma dōvona lai teik izlītōta saskaņā ar ticeibu; 7 kam ir omots, tys sovā omotā lai ir centeigs; kam ir mōceišonas dōvona, tys lai mōca, 8 kam ir samīrynōšonas dōvona, tys lai samīrynoj; kas dōvonas dola, tys lai tū dora vīntīseibā; kas ir prīkšnīks, tys sovu omotu lai izpylda ryupeigi, kas dora žālsirdeibas dorbus, lai ir prīceigs.
Pīnōkumi pret tyvōkū.
9 Mīlesteiba lai ir bez līkuleibas. Ļaunums lai jums ir rībeigs, lobā esit pastōveigi. 10 Brōliski mīļojit vins ūtru un gūdbejeibā pret ūtru vīns ūtru pōrsteidzit. 11 Naatdzīstit centeibā, esit dedzeigi gorā un 12 kolpojit Kungam; cereibā esit prīceigi, nūskumšonōs pacīteigi, lyugšonā iztureigi. 13 Svātajim vajadzeibōs esit izpaleidzeigi, pyulejitēs par vīsmīleibu; 14 lobu vēlejit tim, kas jyusus vojoj, vēlejit jim lobu un jūs nalōdit. 15 Prīcojitēs leidz ar prīceigajim, raudit leidz ar raudūšajim. 16 Sovstarpeigi esit saticeigi; naesit īdūmeigi, bet gon palīcit pi pazemeigajim. Naīskaitit sevis pi gudrajim.
17 Nivīnam par ļaunu naatmoksojit ar ļaunu. Pyulejitēs dareit lobu (na tik vin pret Dīvu bet arī) pret vysim ļaudim. 18 Par cik tys nu jums ir atkareigs, pēc īspējas dzeivojit mīrā ar vysim ļaudim. 19 Nūmīļōtī, naatsarībit poši, bet gon dūdit vītu dusmei, par kuru ir raksteits: Man pīdar atrībeiba, Es atmoksōšu, soka Kungs. 20 Jo tovs īnaidnīks olkst, pabaroj jū, jo slōpst, padzirdi, un jo tu tū dareisi, tad uz jō golvas sakrausi gailūšōs ūgles. 21 Naļaun, ka tevi pōrvarātu ļaunums, bet gon caur lobu pōrvari ļaunu.
XII.
Pīnōkumi pret Dīvu.
1 Brōli, Dīva žāļsirdeibas dēļ es jyusus pōrsorgoju, lai jyus sovu mīsu uzupurātu (Dīvam) kai dzeivu, svātu un Dīvam pateikamu upuri: un tei lai ir jyusu saprateigō Dīvam kolpōšana. 2 Napīsamārojit šam pasauļam, bet gon veidojit sevi caur gora atjaunōšonu un cenšatēs pazeit tū, kas ir Dīva gryba, kas ir lobs, pateikams un piļneigs.
3 Ar man dūtōs žēlesteibas spāku ikvīnam jums soku, ka jyus nadūmōtu par sevi augšōk, kai dreikst dūmōt: ka dūmōtu ar kautreibu pēc ticeibas māra, kai Dīvs jam ir devis. 4 Kai myusu mīsai ir daudz lūcekļu, bet vysi lūcekli dora vīnu un tū pošu, 5 tai vysi kūpā mes asom vīna mīsa ikš Kristus, bet atseviški vins pret ūtru mes asam kai lūcekļi. 6 apveļteiti ar dažaidom dōvonom, saskaņā ar žēlesteibu, kas mums ir dūta. Pravītōjuma dōvona lai teik izlītōta saskaņā ar ticeibu; 7 kam ir omots, tys sovā omotā lai ir centeigs; kam ir mōceišonas dōvona, tys lai mōca, 8 kam ir samīrynōšonas dōvona, tys lai samīrynoj; kas dōvonas dola, tys lai tū dora vīntīseibā; kas ir prīkšnīks, tys sovu omotu lai izpylda ryupeigi, kas dora žālsirdeibas dorbus, lai ir prīceigs.
Pīnōkumi pret tyvōkū.
9 Mīlesteiba lai ir bez līkuleibas. Ļaunums lai jums ir rībeigs, lobā esit pastōveigi. 10 Brōliski mīļojit vins ūtru un gūdbejeibā pret ūtru vīns ūtru pōrsteidzit. 11 Naatdzīstit centeibā, esit dedzeigi gorā un 12 kolpojit Kungam; cereibā esit prīceigi, nūskumšonōs pacīteigi, lyugšonā iztureigi. 13 Svātajim vajadzeibōs esit izpaleidzeigi, pyulejitēs par vīsmīleibu; 14 lobu vēlejit tim, kas jyusus vojoj, vēlejit jim lobu un jūs nalōdit. 15 Prīcojitēs leidz ar prīceigajim, raudit leidz ar raudūšajim. 16 Sovstarpeigi esit saticeigi; naesit īdūmeigi, bet gon palīcit pi pazemeigajim. Naīskaitit sevis pi gudrajim.
17 Nivīnam par ļaunu naatmoksojit ar ļaunu. Pyulejitēs dareit lobu (na tik vin pret Dīvu bet arī) pret vysim ļaudim. 18 Par cik tys nu jums ir atkareigs, pēc īspējas dzeivojit mīrā ar vysim ļaudim. 19 Nūmīļōtī, naatsarībit poši, bet gon dūdit vītu dusmei, par kuru ir raksteits: Man pīdar atrībeiba, Es atmoksōšu, soka Kungs. 20 Jo tovs īnaidnīks olkst, pabaroj jū, jo slōpst, padzirdi, un jo tu tū dareisi, tad uz jō golvas sakrausi gailūšōs ūgles. 21 Naļaun, ka tevi pōrvarātu ļaunums, bet gon caur lobu pōrvari ļaunu.
