XVI.
Zeime nu dabasim.
1 Tad atgōja pi Jō farizeji un sadduceji un, kārdynōdami Jū, praseja, lai Jys parōdeitu jim zeimi nu dabasim. 2 Bet Jys tim atbiļdēja saceidams: Vokoram atejūt, jyus sokot: Debess ir sorkona, kai guņs, — byus lobs laiks. 3 Reitā otkon: Debess ir tymssorkona, — šudiņ byus nagaiss. 4 Debess parōdeibas gon jyus prūtat izskaidrōt, bet laika zeim’u navarat. Ļaunō un lauleibu lauzēja ciļts zeimes prosa! Bet cyta zeime gon natiks jai dūta, kai vīn (pravīša) Jonasa zeime.
Un pametis jūs stōvūt, Jys aizgōja.
Farizeju raugs.
5 Pōrbraucūt uz ūtrū krostu, Jō mōcekli beja aizmērsuši pajemt leidza maizi. 6 Jezus tim saceja: Esit uzmaneigi! Un sorgojitēs nu farizeju un sadduceju rauga. 7 Jī sprīde sevī saceidami: Mes tok naasam pajāmuši leidza maizes.
8 Jezus, tū zynōdams, saceja: Mozticeigī, kō jyus ryupejitēs par tū, ka napajēmet maizes? 9 Vai jums vys vēļ nava gaumē un atmiņā pīci maizes kukuli dēļ pīcom tyukstūšom (cylvāku), un cik pylnu peitiņu pīlasejot? 10 Ni ari tī septeni maizes kukuli četrom tyukstūšom, un cik pylnu peitiņu vēļ pīlasejot? 11 Kai jyus nasaprūtat, ka na par maizi jums teiču: sorgojitēs nu farizeju un sadduceju rauga. 12 Tad jī saprota, ka jim teikts sorgōtīs na nu maizes rauga, bet gon nu farizeju un sadduceju mōceibas.
Pītera prīkšrūceiba.
13 Atgōjis uz Filippa Cezarejas apgobolu, Jezus vaicōja sovim mōceklim: Kai ļaudis sprīž par Cylvāka Dālu? 14 Tī atbiļdēja: Vīni Jū tur par Jōni Kristeitōju, ūtri par Eliasu, citi otkon par Jeremiasu, vai vīnu nu pravīšim. 15 Bet jyus par kū Mani turit? Jys vacōja jūs. 16 Seimaņs Pīters atbyldādams saceja: Tu esi Kristus, dzeivō Dīva Dāls!
17 Tad Jezus jam saceja: Svēteigs esi, Seimaņ, Jōņa dāls! Jo ni mīsa, ni asnis tev tō naatklōja, bet muns Tāvs, kurs ir dabasūs. 18 Un Es tev soku: Tu esi Pīters — (kliņts), un uz šōs kliņts Es uzceļšu sovu Bazneicu, un eļnes spāki jōs nauzvarēs! 19 Un es tev dūšu dabasu vaļsteibas atslāgas: kū tu sasīsi vērs zemes, tys byus sasīts ari dabasūs, un kū izraiseisi vērs zemes, tys byus izraiseits ari dabasūs!
20 Tad pīsaceja mōceklim, lai jī nikam nasaceitu, ka Jys ir Kristus.
21 Nu tō laika Jezus deve saprast sovim mōceklim, ka Jam jōīt uz Jeruzalemu un tur nu vacōkim, vērsgoreidznīkim un Rokstim mōceitim byus daudz jōcīš un jōmērst. Bet trešā dīnā Jys ceļsīs nu myrūnim.
Jezus īprīkš pasludynoj sovas cīsšonas
22 Tad Pīters, pajēmis Jū nūmaļ, sōce pīrunōt, saceidams: Kungs, esi sev žēleigs! Tys lai Tev nanūteik! 23 Bet Jys atsagrīzis Pīteram teice: Ej nūst nu Manis, satan! Tu esi Maņ par īļaunōšonu! Jo tu nasajēdz tō, kas ir Dīva, bet tū, kas cylvāku.
Jezum pakaļīšona.
24 Tad Jezus saceja sovim mōceklim: Kas grib īt Maņ pakaļ, tys lai aizalīdz sevis poša, lai jam uz sevis sovu krystu un lai īt Maņ pakaļ. 25 Tai tad, jo kas grib sovu dzeiveibu izglōbt, tys jū pazaudēs. Bet kas pazaudēs sovu dzeiveibu Manis dēļ, tys jū atrass. 26 Kū gon paleidzēs cylvākam vysa pasauļa īmontōšona, jo jys pazaudēs sovu dvēseli? Kū gon cylvāks dūs atmoksai pret sovu dvēseli? 27 Tai tad, Cylvāka Dālam jōatnōk ar sovim eņgelim sova Tāva gūdeibā, un Jys atmoksōs kotram pēc jō dorbim. 28 Patīši, Es jums soku: Storp te stōvūšim ir daži, kuri nabaudeis nōves, koleidz redzēs Cylvāka Dālu atejūšu sovā vaļsteibā.
XVI.
Zeime nu dabasim.
1 Tad atgōja pi Jō farizeji un sadduceji un, kārdynōdami Jū, praseja, lai Jys parōdeitu jim zeimi nu dabasim. 2 Bet Jys tim atbiļdēja saceidams: Vokoram atejūt, jyus sokot: Debess ir sorkona, kai guņs, — byus lobs laiks. 3 Reitā otkon: Debess ir tymssorkona, — šudiņ byus nagaiss. 4 Debess parōdeibas gon jyus prūtat izskaidrōt, bet laika zeim’u navarat. Ļaunō un lauleibu lauzēja ciļts zeimes prosa! Bet cyta zeime gon natiks jai dūta, kai vīn (pravīša) Jonasa zeime.
Un pametis jūs stōvūt, Jys aizgōja.
Farizeju raugs.
5 Pōrbraucūt uz ūtrū krostu, Jō mōcekli beja aizmērsuši pajemt leidza maizi. 6 Jezus tim saceja: Esit uzmaneigi! Un sorgojitēs nu farizeju un sadduceju rauga. 7 Jī sprīde sevī saceidami: Mes tok naasam pajāmuši leidza maizes.
8 Jezus, tū zynōdams, saceja: Mozticeigī, kō jyus ryupejitēs par tū, ka napajēmet maizes? 9 Vai jums vys vēļ nava gaumē un atmiņā pīci maizes kukuli dēļ pīcom tyukstūšom (cylvāku), un cik pylnu peitiņu pīlasejot? 10 Ni ari tī septeni maizes kukuli četrom tyukstūšom, un cik pylnu peitiņu vēļ pīlasejot? 11 Kai jyus nasaprūtat, ka na par maizi jums teiču: sorgojitēs nu farizeju un sadduceju rauga. 12 Tad jī saprota, ka jim teikts sorgōtīs na nu maizes rauga, bet gon nu farizeju un sadduceju mōceibas.
Pītera prīkšrūceiba.
13 Atgōjis uz Filippa Cezarejas apgobolu, Jezus vaicōja sovim mōceklim: Kai ļaudis sprīž par Cylvāka Dālu? 14 Tī atbiļdēja: Vīni Jū tur par Jōni Kristeitōju, ūtri par Eliasu, citi otkon par Jeremiasu, vai vīnu nu pravīšim. 15 Bet jyus par kū Mani turit? Jys vacōja jūs. 16 Seimaņs Pīters atbyldādams saceja: Tu esi Kristus, dzeivō Dīva Dāls!
17 Tad Jezus jam saceja: Svēteigs esi, Seimaņ, Jōņa dāls! Jo ni mīsa, ni asnis tev tō naatklōja, bet muns Tāvs, kurs ir dabasūs. 18 Un Es tev soku: Tu esi Pīters — (kliņts), un uz šōs kliņts Es uzceļšu sovu Bazneicu, un eļnes spāki jōs nauzvarēs! 19 Un es tev dūšu dabasu vaļsteibas atslāgas: kū tu sasīsi vērs zemes, tys byus sasīts ari dabasūs, un kū izraiseisi vērs zemes, tys byus izraiseits ari dabasūs!
20 Tad pīsaceja mōceklim, lai jī nikam nasaceitu, ka Jys ir Kristus.
21 Nu tō laika Jezus deve saprast sovim mōceklim, ka Jam jōīt uz Jeruzalemu un tur nu vacōkim, vērsgoreidznīkim un Rokstim mōceitim byus daudz jōcīš un jōmērst. Bet trešā dīnā Jys ceļsīs nu myrūnim.
Jezus īprīkš pasludynoj sovas cīsšonas
22 Tad Pīters, pajēmis Jū nūmaļ, sōce pīrunōt, saceidams: Kungs, esi sev žēleigs! Tys lai Tev nanūteik! 23 Bet Jys atsagrīzis Pīteram teice: Ej nūst nu Manis, satan! Tu esi Maņ par īļaunōšonu! Jo tu nasajēdz tō, kas ir Dīva, bet tū, kas cylvāku.
Jezum pakaļīšona.
24 Tad Jezus saceja sovim mōceklim: Kas grib īt Maņ pakaļ, tys lai aizalīdz sevis poša, lai jam uz sevis sovu krystu un lai īt Maņ pakaļ. 25 Tai tad, jo kas grib sovu dzeiveibu izglōbt, tys jū pazaudēs. Bet kas pazaudēs sovu dzeiveibu Manis dēļ, tys jū atrass. 26 Kū gon paleidzēs cylvākam vysa pasauļa īmontōšona, jo jys pazaudēs sovu dvēseli? Kū gon cylvāks dūs atmoksai pret sovu dvēseli? 27 Tai tad, Cylvāka Dālam jōatnōk ar sovim eņgelim sova Tāva gūdeibā, un Jys atmoksōs kotram pēc jō dorbim. 28 Patīši, Es jums soku: Storp te stōvūšim ir daži, kuri nabaudeis nōves, koleidz redzēs Cylvāka Dālu atejūšu sovā vaļsteibā.
