II.
K. Jezus pīdzimšona.
1 Tamā laikā izgōja nu keizara Augusta pavēle saraksteit vysu kēnesti. 2 Šei beja pyrmō saraksteišona, un jei nūtyka, kad Cyrins pōrvaļdeja Syriju. 3 Raksteitūs gōja visi, kotrs uz sovu dzimts mīstu.
4 Ari Jezups laidēs īt nu Galilejas, nu Nazaretes mīsta uz Judeju, uz Davida mīstu, vōrdā Betleemu, jo jys beja nu Davida noma un ciļts, 5 lai pīsaraksteitu reizē ar Mariju, sovu sadarynōtū leigovu, kura beja mōtes cereibōs. 6 Jim tur asūt, jai nōce dzemdeišonas laiks. 7 Jei dzemdeja sovu pyrmdzymtū Dālu, ītyna Jū drēbeitēs un paguļdeja silē; — jo naktsmōjā dēļ jim nabeja vītas.
Goni pi siles.
8 Tamā pat apvydā uz teiruma beja goni, kas naktī apsorgōja sovus gonomūs pulkus. 9 Te jim pasarōdeja Kunga eņgeļs, un Kunga slave jūs apgaismōja. Jī ļūti nūsabeida, 10 bet eņgeļs jim saceja: Nasabeistit! Raug, es sludynoju jums lelu prīcu, kura byus visim ļaudim: 11 Šudiņ Davida mīstā jums pīdzyma Pesteitōjs. Jys ir Kristus, Kungs. 12 Un, kai zeime, lai jums byus šys: Jyus atrassit drēbeitēs īteitu bārnu guļūt silē. 13 Umai, reizē ar eņgeli pasarōdeja dabasu karapulki. Jī slavēja Dīvu saceidami:
14 Gūds Dīvam augstumā un vērs zemes,
mīrs labvēleibas ļaudim.
15 Un nūtyka, kad eņgeļs pasacēle atpakaļ uz dabasim, goni vīns ūtram saceja: Īsim uz Betleemu un apskateisim tōs lītas, kas tur ir nūtykušas, kai Kungs mums ir pasludynōjis. 16 Tad jī steidzeigi nūgōja un atroda Jezupu, Mariju un, silē paguļdeitu, Jaunpīdzymušū. 17 Apsavāruši pastōsteja, kas jim par šytū bārnu beja sludynōts. 18 Visi, kas tik tū ziņu dzērdēja, kū goni atnese, breinōjōs.
19 Bet Marija vysus tūs vōrdus uzglobōja un sovā sirdī pōrdūmōja.
20 Goni atsagrīze atpakaļ, teikdami un slaveidami Dīvu tō vysa dēļ, kū beja dzērdējuši un redzējuši tai, kai jim beja sludynōts.
Jezus bārns svētneicā.
21 Kad atgōja ostoitō dīna, Bārns beja jōapgraiza: Jam deve vōrdu Jezus, kai Jū beja nūsaucis eņgeļs pyrmōk, kai mōtes mīsā beja ījimts.
22 Un kad škeisteišonas dīnas, kuras Moizeša lykums nūteic, beja pagōjušas, jī atnese Jū uz Jeruzalemu, lai upurātu Kungam. 23 Kunga lykumā ir nūrōdeits: Ikvīns veirīšu kōrtas pyrmdzymušais jōupurej Kungam 24 un jōnūdūd upurā, kai Kunga lykums pīsoka: yubeļu pōri, vai divi jaunus bolūžus.
25 Jeruzalemā dzeivōja vīns cylvāks, Seimaņs vōrdā. Jys beja taisneigs un dīvbejeigs cylvāks. Jys gaideja Izraeļa īprīcynōšonas; jamā beja Svātais Gors. 26 Svātais Gors jam beja pasludynōjis, ka jys, naīraudzejis pyrmōk Kunga Apsvaideitō, nōves naredzēs. 27 Jys, Svāta Gora pamūdynōts, nūgōja uz svētneicu. Kad dzymdynōtōji īnese bārnu Jezus, lai izpiļdeitu tū, kū lykums pīsaceja, 28 tad jys pajēme Jū uz sovom rūkom, slavēja Dīvu un saceja:
29 Palaid tagad, Kungs, sovu kolpu,
kai esi sacejis, aizīt mīrā;
30 jo munas acis redzēja tovu Pesteišonu,
31 kuru sagatavōji vysu tautu prīškā:
32 Pogōnu apgaismōšonai Gaismu,
tovai Izraeļa tautai slavu.
33 Jō tāvs un mōte breinōjōs nu tō, kas par Jū tyka saceits. 34 Seimaņs ari jim svēteja un Marijai, Jō mōtei, saceja:
Raug, šytys ir Izraelī daudzejim kai krisšona,
un — augšamceļšonōs, un kai zeime, kurai pretōsīs,
35 un tovu pošas dvēseli pōrdūrs zūbyns,
lai ītu klajā daudzeju siržu nūdūmi.
36 Tur beja pravīte Anna, Fanueļa meita, nu Asera ciļts. Jei beja ļūti vaca; pēc sovom jaunom dīnom jei dzeivōja ar veiru septeni godi, 37 tad kai atraitne nūdzeivōja ap ostoņdesmit četrim godim. Jei nagōja nu svētneicas ōrā nikod, bet gavēnī un lyugšonā kolpōja Dīvam dīn un nakt. 38 Ari jei, atgōjuse tamā pat stuņdē, slavēja Dīvu un stōsteja par Jū visim tim, kas gaideja Jeruzalemas atpērkšonas.
39 Izpiļdejuši vysu pēc Kunga lykuma, jī atsagrīze atpakaļ uz Galileju, uz sovu mīstu Nazaretu.
40 Bārns auga un styprynōjōs pylns gudreibas, un Dīva žēlesteiba beja ar Jū.
Jezus svētneicā.
41 Jō dzymdynōtōji gods godā gōja uz Jeruzalemu Leldines svineibōs. 42 Kad Jam beja jau divpadsmit godu, jī, saskaņā ar svātku īrodumu, nūgōja (uz Jeruzalemu). 43 Svineibom beidzūtīs, jī laidēs atpakaļ uz mōjom, bet bārns Jezus, dzymdynōtōjim nazynūt, palyka Jeruzalemā. 44 Pōrlīceibā, ka Jys ir storp ceļōtōjim, jī gōja vysu dīnu un Jō meklēja storp radinīkim un pazeistamim, 45 bet naatroduši, grīzēs atpakaļ un meklēja Jeruzalemā.
46 Pēc trejom dīnom atroda Jū svētneicā, sēžūt storp mōceitōjim, klausūt jūs un vaicojūt. 47 Visi, kas Jū dzērdēja, apbreinōja Jō prōtu un atbiļdes. 48 Īraudzejuši Jū, jī breinōjōs. Jō mōte Jam saceja: Dāls, kōpēc šytū mums padareji? Raug, Tovs tāvs un es, skum’u pōrjimti, tevis meklējom.
49 Bet Jys atbiļdēja: Kōpēc manis meklējot? Vai nazynōjot, ka maņ muna Tāva (lītōs) jōjam daleiba? 50 Bet jī nasaprota tō, kū Jys gribēja teikt.
51 Jys reizē laidēs ceļā, nūgōja uz Nazareti un beja jim paklauseigs. Un Jō mōte paturēja vysus šūs nūtykumus sovā sirdī. 52 Jezus auga gudreibā, godūs un žēlesteibā pi Dīva un pi ļaudim.
II.
K. Jezus pīdzimšona.
1 Tamā laikā izgōja nu keizara Augusta pavēle saraksteit vysu kēnesti. 2 Šei beja pyrmō saraksteišona, un jei nūtyka, kad Cyrins pōrvaļdeja Syriju. 3 Raksteitūs gōja visi, kotrs uz sovu dzimts mīstu.
4 Ari Jezups laidēs īt nu Galilejas, nu Nazaretes mīsta uz Judeju, uz Davida mīstu, vōrdā Betleemu, jo jys beja nu Davida noma un ciļts, 5 lai pīsaraksteitu reizē ar Mariju, sovu sadarynōtū leigovu, kura beja mōtes cereibōs. 6 Jim tur asūt, jai nōce dzemdeišonas laiks. 7 Jei dzemdeja sovu pyrmdzymtū Dālu, ītyna Jū drēbeitēs un paguļdeja silē; — jo naktsmōjā dēļ jim nabeja vītas.
Goni pi siles.
8 Tamā pat apvydā uz teiruma beja goni, kas naktī apsorgōja sovus gonomūs pulkus. 9 Te jim pasarōdeja Kunga eņgeļs, un Kunga slave jūs apgaismōja. Jī ļūti nūsabeida, 10 bet eņgeļs jim saceja: Nasabeistit! Raug, es sludynoju jums lelu prīcu, kura byus visim ļaudim: 11 Šudiņ Davida mīstā jums pīdzyma Pesteitōjs. Jys ir Kristus, Kungs. 12 Un, kai zeime, lai jums byus šys: Jyus atrassit drēbeitēs īteitu bārnu guļūt silē. 13 Umai, reizē ar eņgeli pasarōdeja dabasu karapulki. Jī slavēja Dīvu saceidami:
14 Gūds Dīvam augstumā un vērs zemes,
mīrs labvēleibas ļaudim.
15 Un nūtyka, kad eņgeļs pasacēle atpakaļ uz dabasim, goni vīns ūtram saceja: Īsim uz Betleemu un apskateisim tōs lītas, kas tur ir nūtykušas, kai Kungs mums ir pasludynōjis. 16 Tad jī steidzeigi nūgōja un atroda Jezupu, Mariju un, silē paguļdeitu, Jaunpīdzymušū. 17 Apsavāruši pastōsteja, kas jim par šytū bārnu beja sludynōts. 18 Visi, kas tik tū ziņu dzērdēja, kū goni atnese, breinōjōs.
19 Bet Marija vysus tūs vōrdus uzglobōja un sovā sirdī pōrdūmōja.
20 Goni atsagrīze atpakaļ, teikdami un slaveidami Dīvu tō vysa dēļ, kū beja dzērdējuši un redzējuši tai, kai jim beja sludynōts.
Jezus bārns svētneicā.
21 Kad atgōja ostoitō dīna, Bārns beja jōapgraiza: Jam deve vōrdu Jezus, kai Jū beja nūsaucis eņgeļs pyrmōk, kai mōtes mīsā beja ījimts.
22 Un kad škeisteišonas dīnas, kuras Moizeša lykums nūteic, beja pagōjušas, jī atnese Jū uz Jeruzalemu, lai upurātu Kungam. 23 Kunga lykumā ir nūrōdeits: Ikvīns veirīšu kōrtas pyrmdzymušais jōupurej Kungam 24 un jōnūdūd upurā, kai Kunga lykums pīsoka: yubeļu pōri, vai divi jaunus bolūžus.
25 Jeruzalemā dzeivōja vīns cylvāks, Seimaņs vōrdā. Jys beja taisneigs un dīvbejeigs cylvāks. Jys gaideja Izraeļa īprīcynōšonas; jamā beja Svātais Gors. 26 Svātais Gors jam beja pasludynōjis, ka jys, naīraudzejis pyrmōk Kunga Apsvaideitō, nōves naredzēs. 27 Jys, Svāta Gora pamūdynōts, nūgōja uz svētneicu. Kad dzymdynōtōji īnese bārnu Jezus, lai izpiļdeitu tū, kū lykums pīsaceja, 28 tad jys pajēme Jū uz sovom rūkom, slavēja Dīvu un saceja:
29 Palaid tagad, Kungs, sovu kolpu,
kai esi sacejis, aizīt mīrā;
30 jo munas acis redzēja tovu Pesteišonu,
31 kuru sagatavōji vysu tautu prīškā:
32 Pogōnu apgaismōšonai Gaismu,
tovai Izraeļa tautai slavu.
33 Jō tāvs un mōte breinōjōs nu tō, kas par Jū tyka saceits. 34 Seimaņs ari jim svēteja un Marijai, Jō mōtei, saceja:
Raug, šytys ir Izraelī daudzejim kai krisšona,
un — augšamceļšonōs, un kai zeime, kurai pretōsīs,
35 un tovu pošas dvēseli pōrdūrs zūbyns,
lai ītu klajā daudzeju siržu nūdūmi.
36 Tur beja pravīte Anna, Fanueļa meita, nu Asera ciļts. Jei beja ļūti vaca; pēc sovom jaunom dīnom jei dzeivōja ar veiru septeni godi, 37 tad kai atraitne nūdzeivōja ap ostoņdesmit četrim godim. Jei nagōja nu svētneicas ōrā nikod, bet gavēnī un lyugšonā kolpōja Dīvam dīn un nakt. 38 Ari jei, atgōjuse tamā pat stuņdē, slavēja Dīvu un stōsteja par Jū visim tim, kas gaideja Jeruzalemas atpērkšonas.
39 Izpiļdejuši vysu pēc Kunga lykuma, jī atsagrīze atpakaļ uz Galileju, uz sovu mīstu Nazaretu.
40 Bārns auga un styprynōjōs pylns gudreibas, un Dīva žēlesteiba beja ar Jū.
Jezus svētneicā.
41 Jō dzymdynōtōji gods godā gōja uz Jeruzalemu Leldines svineibōs. 42 Kad Jam beja jau divpadsmit godu, jī, saskaņā ar svātku īrodumu, nūgōja (uz Jeruzalemu). 43 Svineibom beidzūtīs, jī laidēs atpakaļ uz mōjom, bet bārns Jezus, dzymdynōtōjim nazynūt, palyka Jeruzalemā. 44 Pōrlīceibā, ka Jys ir storp ceļōtōjim, jī gōja vysu dīnu un Jō meklēja storp radinīkim un pazeistamim, 45 bet naatroduši, grīzēs atpakaļ un meklēja Jeruzalemā.
46 Pēc trejom dīnom atroda Jū svētneicā, sēžūt storp mōceitōjim, klausūt jūs un vaicojūt. 47 Visi, kas Jū dzērdēja, apbreinōja Jō prōtu un atbiļdes. 48 Īraudzejuši Jū, jī breinōjōs. Jō mōte Jam saceja: Dāls, kōpēc šytū mums padareji? Raug, Tovs tāvs un es, skum’u pōrjimti, tevis meklējom.
49 Bet Jys atbiļdēja: Kōpēc manis meklējot? Vai nazynōjot, ka maņ muna Tāva (lītōs) jōjam daleiba? 50 Bet jī nasaprota tō, kū Jys gribēja teikt.
51 Jys reizē laidēs ceļā, nūgōja uz Nazareti un beja jim paklauseigs. Un Jō mōte paturēja vysus šūs nūtykumus sovā sirdī. 52 Jezus auga gudreibā, godūs un žēlesteibā pi Dīva un pi ļaudim.
