VIII.
Dzeive ikš gora.
1 Tai tad, tagad nav nikō nūtīsojama pi tim, kas ir ikš Jezus Kristus (un vairs pēc mīsas nadzeivoj). 2 Un gora lykums, kas atdzeivynoj ikš Jezus Kristus mani atbreivōja nu grāka un nōves lykuma. 3 Kō navarēja panōkt lykums, jo jys deļ mīsas beja bezspēceigs, tū padareja Dīvs, grāka dēļ syutūt sovu poša Dālu grēceigōs mīsas izskotā un jō mīsā grāku nūtīsojūt, 4 lai mes, kas pēc gora, bet na pēc mīsas dzeivojam, izpiļdeitu lykuma pīsacejumus, 5 jo tī, kas dzeivoj pēc mīsas, tīkoj pēc tō, kas ir mīseigs; bet tī, kas dzeivoj pēc gora — pēc tō, kas ir goreigs. 6 Mīseigō steigsme nas nōvi, bet gora steigsme — dzeivi un mīru. 7 Tōpēc mīsas steigsme Dīvam ir preteiga, jo jei napasakļaun Dīva lykumam un tō jei arī navar. 8 Kas dzeivoj pēc mīsas, tys navar byut pateikams Dīvam. 9 Jyus na mīsai, bet goram dzeivojat, jo tik jyusūs mit Dīva gors. Kam Kristus gora nava, tys pi Jō napīdar. 10 Bet jo jyusūs ir Kristus, tad, lai gon mīsa grāka dēļ ir padūta nōvei, tūmār gors dzeivoj attaisnōšonas dēļ. 11 Jo jyusūs dzeivoj Tō gors, kas Jezu pīcēle nu myrūnim, tad Tys, kas Jezu Kristu pīcēle nu myrūnim, atdzeivynōs arī jyusu mērsteigū mīsu caur sovu goru, kas jyusūs mit.
Tīseibas uz svātlaimeibu.
12 Tai tad, brōli, pret mīsu mums nav pīnōkuma dzeivōt mīseigi. 13 Jo jyus dzeivōsit pēc mīsas, jyus nūmērsit, bet jo jyus caur goru mīsas kaisleibas nūmērdēsit, jyus dzeivōsit. 14 Vysi, kas Dīva goram pasadūd, ir Dīva bārni. 15 Jyus asat sajāmuši na vērdzeibas goru, ka jums otkon byutu jōsabeist, bet gon bārnu (tīseibu) goru, kas mums ļaun saukt: Abba — Tāvs! 16 Tys Gors pats myusu goram līcynoj, ka mes asom Dīva bārni. 17 Bet jo asom bārni, tad arī mantinīki, — Dīva mantinīki un Kristus leidzmantinīki; mums gon ar Jū jōcīš, lai ar Jū byut izslavātim.
18 Es asmu pōrlīcynōts, ka šō pasauļa cīsšonas ir nīks saleidzynojūt ar nōkamū gūdeibu, kas pi mums pasarōdeis. 19 Pat radeibas ar ilgōšonūs gaida uz Dīva bārnu pasarōdeišonu. 20 Arī radeiba ir padūta iznīceibai, lai gon na labprōt, bet caur tū, kas jū pakļōve un jamā īdvēse cereibu, 21 ka arī poša radeiba nu iznīceibas vērdzeibas byus izglōbta Dīva bārnu jaukajai breiveibai. 22 Mes zynom, ka vysa radeiba leidza vaimaņoj un žālojās leidz pat šai dīnai. 23 Un na tik vin jei, bet arī mes poši, kam ir gora prīkšrūceibas, sevī vaižam gaideidami (Dīva) bārnu tīseibas, myusu mīsas izpesteišonu, 24 jo mes asom izglōbti caur cereibu. Bet cereiba, kas acimradzama, nav nikaida cereiba. Jo kū tad veļ lai cer tys, kas tū jau redz (izapyldam)? 25 Bet jo mes cerejam uz tū, kō mes veļ naradzam, tod mes tō gaidom ar pacīteibu.
26 Arī Gors tai pat nōk myusu vōjeibai paleigā. Mes nazynam kō lyugt kai pīnōkās, bet Gors pats par mums aizastōj ar naizsokamu vaidēšonu. 27 Un tys, kas caurlyukoj sirdis, zyna uz kū Gors steidzās, un ka Jys svātūs aizstōv tai, kai tū grib Dīvs.
28 Un mes zynom, ka tim, kas mīļoj Dīvu, vyss nōk par lobu, tys ir tim, kas pēc Jo lāmuma ir paaicynōti (lai byutu svāti), 29 jo tūs, kurus kai taidus īprīkš pazyna, tūs īprīkš arī pazeimōja byut leidzeigim sova Dāla attālam, lai Tys byutu pyrmdzymtais storp daudzim brōlim. 30 Un kurus Jys īprīkš pazeimōja, tūs arī paaicynōja; kurus paaicynōja, tūs padareja taisneigus, kurūs Jys padareja taisneigus, tūs arī uzslavēja.
31 Kū tad mes par tū lai sokom? Jo Dīvs ir ar mums, kas tad var byut pret mums? 32 Jo Jys nasaudzēja sova vīneigō Dāla, bet gon myusu vysu dēļ Jū nūdeve, kai tad lai nadōvynōtu mums leidz ar Jū vysa cyta? 33 Kas tad lai apsyudz Dīva izlaseitūs? Vai Dīvs, kas jūs padareja taisneigus? 34 Un kas tad lai nūtīsoj? Vai Jezus Kristus, kas nūmyra un ir augšamcēlīs, kas sēd pa Dīva lobajai (rūkai) un par mums aizbiļd?
35 Kas tad myusus lai atraun nu Kristus mīlesteibas? Vai vōrgi, vai tryukums, vai vojōšonas, vai bods, vai plykums, vai brīsmas, vai zūbyns? 36 Stōv gon raksteits: Tevis dēļ mes teikam nōvāti ikdīnas, myusus īskaita leidzeigus kaunamom vuškom. 37 Bet vysā šamā mes uzvaram caur tū, kas myusus ir nūmīļōjis. 38 Un es asmu pōrlīcynōts, ka ni nōve, ni dzeive, ni engeļi, ni vareibas, (ni spāki), ni tagadejōs, ni nōkamōs (lītas), 39 ni augstums, ni dziļums un ni kaida cyta radeiba myusu naspēs atraut nu Dīva mīlesteibas, kura ir ikš myusu Kunga Jezus Kristus.
VIII.
Dzeive ikš gora.
1 Tai tad, tagad nav nikō nūtīsojama pi tim, kas ir ikš Jezus Kristus (un vairs pēc mīsas nadzeivoj). 2 Un gora lykums, kas atdzeivynoj ikš Jezus Kristus mani atbreivōja nu grāka un nōves lykuma. 3 Kō navarēja panōkt lykums, jo jys deļ mīsas beja bezspēceigs, tū padareja Dīvs, grāka dēļ syutūt sovu poša Dālu grēceigōs mīsas izskotā un jō mīsā grāku nūtīsojūt, 4 lai mes, kas pēc gora, bet na pēc mīsas dzeivojam, izpiļdeitu lykuma pīsacejumus, 5 jo tī, kas dzeivoj pēc mīsas, tīkoj pēc tō, kas ir mīseigs; bet tī, kas dzeivoj pēc gora — pēc tō, kas ir goreigs. 6 Mīseigō steigsme nas nōvi, bet gora steigsme — dzeivi un mīru. 7 Tōpēc mīsas steigsme Dīvam ir preteiga, jo jei napasakļaun Dīva lykumam un tō jei arī navar. 8 Kas dzeivoj pēc mīsas, tys navar byut pateikams Dīvam. 9 Jyus na mīsai, bet goram dzeivojat, jo tik jyusūs mit Dīva gors. Kam Kristus gora nava, tys pi Jō napīdar. 10 Bet jo jyusūs ir Kristus, tad, lai gon mīsa grāka dēļ ir padūta nōvei, tūmār gors dzeivoj attaisnōšonas dēļ. 11 Jo jyusūs dzeivoj Tō gors, kas Jezu pīcēle nu myrūnim, tad Tys, kas Jezu Kristu pīcēle nu myrūnim, atdzeivynōs arī jyusu mērsteigū mīsu caur sovu goru, kas jyusūs mit.
Tīseibas uz svātlaimeibu.
12 Tai tad, brōli, pret mīsu mums nav pīnōkuma dzeivōt mīseigi. 13 Jo jyus dzeivōsit pēc mīsas, jyus nūmērsit, bet jo jyus caur goru mīsas kaisleibas nūmērdēsit, jyus dzeivōsit. 14 Vysi, kas Dīva goram pasadūd, ir Dīva bārni. 15 Jyus asat sajāmuši na vērdzeibas goru, ka jums otkon byutu jōsabeist, bet gon bārnu (tīseibu) goru, kas mums ļaun saukt: Abba — Tāvs! 16 Tys Gors pats myusu goram līcynoj, ka mes asom Dīva bārni. 17 Bet jo asom bārni, tad arī mantinīki, — Dīva mantinīki un Kristus leidzmantinīki; mums gon ar Jū jōcīš, lai ar Jū byut izslavātim.
18 Es asmu pōrlīcynōts, ka šō pasauļa cīsšonas ir nīks saleidzynojūt ar nōkamū gūdeibu, kas pi mums pasarōdeis. 19 Pat radeibas ar ilgōšonūs gaida uz Dīva bārnu pasarōdeišonu. 20 Arī radeiba ir padūta iznīceibai, lai gon na labprōt, bet caur tū, kas jū pakļōve un jamā īdvēse cereibu, 21 ka arī poša radeiba nu iznīceibas vērdzeibas byus izglōbta Dīva bārnu jaukajai breiveibai. 22 Mes zynom, ka vysa radeiba leidza vaimaņoj un žālojās leidz pat šai dīnai. 23 Un na tik vin jei, bet arī mes poši, kam ir gora prīkšrūceibas, sevī vaižam gaideidami (Dīva) bārnu tīseibas, myusu mīsas izpesteišonu, 24 jo mes asom izglōbti caur cereibu. Bet cereiba, kas acimradzama, nav nikaida cereiba. Jo kū tad veļ lai cer tys, kas tū jau redz (izapyldam)? 25 Bet jo mes cerejam uz tū, kō mes veļ naradzam, tod mes tō gaidom ar pacīteibu.
26 Arī Gors tai pat nōk myusu vōjeibai paleigā. Mes nazynam kō lyugt kai pīnōkās, bet Gors pats par mums aizastōj ar naizsokamu vaidēšonu. 27 Un tys, kas caurlyukoj sirdis, zyna uz kū Gors steidzās, un ka Jys svātūs aizstōv tai, kai tū grib Dīvs.
28 Un mes zynom, ka tim, kas mīļoj Dīvu, vyss nōk par lobu, tys ir tim, kas pēc Jo lāmuma ir paaicynōti (lai byutu svāti), 29 jo tūs, kurus kai taidus īprīkš pazyna, tūs īprīkš arī pazeimōja byut leidzeigim sova Dāla attālam, lai Tys byutu pyrmdzymtais storp daudzim brōlim. 30 Un kurus Jys īprīkš pazeimōja, tūs arī paaicynōja; kurus paaicynōja, tūs padareja taisneigus, kurūs Jys padareja taisneigus, tūs arī uzslavēja.
31 Kū tad mes par tū lai sokom? Jo Dīvs ir ar mums, kas tad var byut pret mums? 32 Jo Jys nasaudzēja sova vīneigō Dāla, bet gon myusu vysu dēļ Jū nūdeve, kai tad lai nadōvynōtu mums leidz ar Jū vysa cyta? 33 Kas tad lai apsyudz Dīva izlaseitūs? Vai Dīvs, kas jūs padareja taisneigus? 34 Un kas tad lai nūtīsoj? Vai Jezus Kristus, kas nūmyra un ir augšamcēlīs, kas sēd pa Dīva lobajai (rūkai) un par mums aizbiļd?
35 Kas tad myusus lai atraun nu Kristus mīlesteibas? Vai vōrgi, vai tryukums, vai vojōšonas, vai bods, vai plykums, vai brīsmas, vai zūbyns? 36 Stōv gon raksteits: Tevis dēļ mes teikam nōvāti ikdīnas, myusus īskaita leidzeigus kaunamom vuškom. 37 Bet vysā šamā mes uzvaram caur tū, kas myusus ir nūmīļōjis. 38 Un es asmu pōrlīcynōts, ka ni nōve, ni dzeive, ni engeļi, ni vareibas, (ni spāki), ni tagadejōs, ni nōkamōs (lītas), 39 ni augstums, ni dziļums un ni kaida cyta radeiba myusu naspēs atraut nu Dīva mīlesteibas, kura ir ikš myusu Kunga Jezus Kristus.
