VII.
1 Pēc tam es redzēju čtrus engeļus, kas stōvēja četrūs zemes styurūs un turēja četrus zemes vējus, lai nivīns vējs napyustu ni pōri zemei, ni pōri jyurai, ni arī pōri kaidam kūkam. 2 Tad es redzēju cytu engeli izaceļūt nu saules lākta ar dzeivō Dīva zeimūgu. Jys sauce tim četrim engelim, kurim beja dūta vara kaitēt zemei un jyurai, lelā bolsā saceidams: 3 Nadorit nikō ni zemei ni jyurai, ni kūkim kōleidz mēs myusu Dīva kolpus apzeimūgōsim uz jūs pīrem. 4 Es dzērdēju apzeimūgōtūs skaitli: symts četrudesmit četras tyukstūšas nu vysom Izraeļa dālu ciļtim: 5 Nu Judas ciļts divpadsmit tyukstūšu apzeimūgōtus, nu Rubena ciļts divpadsmit tyukstūšu, nu Gada ciļts divpadsmit tyukstūšu, 6 nu Asera ciļts divpadsmit tyukstūšu, nu Neftali ciļts divpadsmit tyukstūšu, nu Manassesa ciļts divpadsmit tyukstūšu, 7 nu Simeona ciļts divpadsmit tyukstūšu, nu Levi ciļts divpadsmit tyukstūšu, nu Issachar ciļts divpadsmit tyukstūšu, 8 nu Zabuļona ciļts divpadsmit tyukstūšu, nu Jezupa ciļts divpadsmit tyukstūšu, nu Benjamina ciļts divpadsmit tyukstūšu apzeimūgōtūs.
9 Pēc tam es redzēju un raug, lels pulks, kō nivīns navarēja saskaiteit nu vysom tautom, ciļtim, kōrtom un volūdom. Jī stōvēja gūda krāsla prīškā un jāra prīškā gārbti boltōs drēbēs ar paļmom sovōs rūkōs. 10 Un jī styprā bolsā sauce: Pesteišona myusu Dīvam, kas sēd gūda krāslā un Jāram.
11 Visi engeli stōvēja apkōrt gūda krāslam, vacōkajim un četrom dzeivajom byutnem un pakryta pret gūda krāslu uz sova vaiga un pīlyudze Dīvu saceidami: 12 Amen, svēteiba, slava, gudreiba, pateiceiba, gūds, vara un spāks lai ir myusu Dīvam myužeigi myužam. Amen.
13 Te vīns nu vacōkajim jēme vōrdu un saceja: Nu kurīnes te ir tī, kas boltōs drēbēs un nu kurīnes jī nōk? 14 Es atbiļdēju: Muns kungs, tu pats zyni. Tad jys man saceja: Šytī ir tī, kas nōk nu lelajim spaidim un sovas drēbes ir izmozgōjuši un izbalsynōjuši jāra asnī. 15 Tōpēc jī stōv Dīva gūda krāsla prīškā un jō svētneicā kolpoj dīn un nakt un storp jim dzeivoj tys, kas sēd gūda krāslā. 16 Jī vairs naaļks un naslōps, uz jim vairs nakriss saules stori ni arī kaids cyts korstums, 17 jo jārs, kas stōv uz vyds gūda krāslā jūs ganeis un nūvess pi dzeiveibas yudiņa olūtim un Dīvs nu jūs acim nūslauceis ikvīnu osoru.
VII.
1 Pēc tam es redzēju čtrus engeļus, kas stōvēja četrūs zemes styurūs un turēja četrus zemes vējus, lai nivīns vējs napyustu ni pōri zemei, ni pōri jyurai, ni arī pōri kaidam kūkam. 2 Tad es redzēju cytu engeli izaceļūt nu saules lākta ar dzeivō Dīva zeimūgu. Jys sauce tim četrim engelim, kurim beja dūta vara kaitēt zemei un jyurai, lelā bolsā saceidams: 3 Nadorit nikō ni zemei ni jyurai, ni kūkim kōleidz mēs myusu Dīva kolpus apzeimūgōsim uz jūs pīrem. 4 Es dzērdēju apzeimūgōtūs skaitli: symts četrudesmit četras tyukstūšas nu vysom Izraeļa dālu ciļtim: 5 Nu Judas ciļts divpadsmit tyukstūšu apzeimūgōtus, nu Rubena ciļts divpadsmit tyukstūšu, nu Gada ciļts divpadsmit tyukstūšu, 6 nu Asera ciļts divpadsmit tyukstūšu, nu Neftali ciļts divpadsmit tyukstūšu, nu Manassesa ciļts divpadsmit tyukstūšu, 7 nu Simeona ciļts divpadsmit tyukstūšu, nu Levi ciļts divpadsmit tyukstūšu, nu Issachar ciļts divpadsmit tyukstūšu, 8 nu Zabuļona ciļts divpadsmit tyukstūšu, nu Jezupa ciļts divpadsmit tyukstūšu, nu Benjamina ciļts divpadsmit tyukstūšu apzeimūgōtūs.
9 Pēc tam es redzēju un raug, lels pulks, kō nivīns navarēja saskaiteit nu vysom tautom, ciļtim, kōrtom un volūdom. Jī stōvēja gūda krāsla prīškā un jāra prīškā gārbti boltōs drēbēs ar paļmom sovōs rūkōs. 10 Un jī styprā bolsā sauce: Pesteišona myusu Dīvam, kas sēd gūda krāslā un Jāram.
11 Visi engeli stōvēja apkōrt gūda krāslam, vacōkajim un četrom dzeivajom byutnem un pakryta pret gūda krāslu uz sova vaiga un pīlyudze Dīvu saceidami: 12 Amen, svēteiba, slava, gudreiba, pateiceiba, gūds, vara un spāks lai ir myusu Dīvam myužeigi myužam. Amen.
13 Te vīns nu vacōkajim jēme vōrdu un saceja: Nu kurīnes te ir tī, kas boltōs drēbēs un nu kurīnes jī nōk? 14 Es atbiļdēju: Muns kungs, tu pats zyni. Tad jys man saceja: Šytī ir tī, kas nōk nu lelajim spaidim un sovas drēbes ir izmozgōjuši un izbalsynōjuši jāra asnī. 15 Tōpēc jī stōv Dīva gūda krāsla prīškā un jō svētneicā kolpoj dīn un nakt un storp jim dzeivoj tys, kas sēd gūda krāslā. 16 Jī vairs naaļks un naslōps, uz jim vairs nakriss saules stori ni arī kaids cyts korstums, 17 jo jārs, kas stōv uz vyds gūda krāslā jūs ganeis un nūvess pi dzeiveibas yudiņa olūtim un Dīvs nu jūs acim nūslauceis ikvīnu osoru.
