XVIII.
1 Pēc tam es redzēju cytu engeli nūkōpam nu dabasim; jam beja lela vara un nu jō spūžuma beja apgaismōta zeme. 2 Jys lelā bolsā sauce: Sabruka, sabruka lelō Babilona; jei palyka par demonu mitekli, par nūmetni visim naškeistajim gorim, par nūmetni visim nateirajim un rībeigajim putnim. 3 Vysas tautas dzēre jōs bezkauneibas veinu, vērszemes kēneni ar jū dareja naceisteibu un vērszemes tērgotōji nu jōs lelōs pōrmēreibas palyka bogōti.
4 Un es dzērdēju cytu bolsu nu dabasim saucam: Dūdīs prūjom, muna tauta, lai tu najimtu daleibas jōs grākūs un nacīstu nu mēra. 5 Jōs grāki snādzās leidz pat dabasim, un Dīvs pīmiņ jōs nataisneibas. 6 Atdūdit jai tū, kū jei (jums) ir davuse un pēc jōs dorbim atdūdit jai divkōrši. Kausu, kuru jei jums lēja, pīlejit jai divkōrši. 7 Tik pat daudz, cik jei sevi augstynōja un uzdzeivōja, tik dūdit jai cīsšonu un bādu. Jei sovā sirdī dūmoj: Es sēžu te kai kēninīne, es naasmu atraitne un bādu napazeistu. 8 Tōpēc vīnā dīnā nōks jōs cīsšonas: nōve, bādas un bods un jū sadadzynōs gunī, jo Dīvs, kas jū tīsōs ir vareigs Kungs.
9 Un vērszemes kēneni jū apraudōs un vaimaņōs tī, kas ar jū pīkūpe naceisteibu un uzdzeivōja, kad jī īraudzeis jōs degšonas dyumus. 10 Jī stōvēs nu tōlīnes bailēs pret jōs cīsšonom un saceis: Bāda, bāda, tu lelō Babilona, tu varenō piļsāta! Un tīsa par tevi ir nōkuse vīnā pošā stundē.
11 Arī vērszemes tērgōtōji tū apraudōs un skums, jo nikas vairs jūs preču napērks. 12 Ni zalta preču, ni sudobra, ni dōrgakmiņu, ni perļu, ni dōrgūs audumu, ni purpura, ni zeida, ni samta, ni kaidu smaržeigu kūku, nikaidu zylūņkaula trauku, nikaidu dōrgō kūka trauku, ni arī kapara, dzeļža un marmora; 13 ni cinamonu (ni smaržu), ni kyupynojamūs trauku, ni myrras, ni kyupynojamō, ni veina, ni eleja, ni smolkmyltu, ni kvīšu, ni vēršu, ni vušku, ni zyrgu, ni pajyugu, ni vērgu, ni cylvāku dvēseļu.
14 Tī augli, pēc kurim slōpst tova sirds, nu tevis ir atjimti, vyss tovs skaistums un daiļums ir iznicis un jys vairs nav atrūnams. 15 Šytūs lītu tērgōtōji, kas nu tevis ir palykuši bogōti, bailēs pret cīsšonom stōvēs nu tolīnes un raudōdami un bādōdamīs 16 sauks: Bāda, bāda, tu lelō, dōrgūs audumūs, purpurā un samtā gārbtō un ar zaltu, dōrgakminim un pērlem puškōtō piļsāta! 17 Vīnas stundes laikā pazuda tik lelas bogōteibas.
Kugu vadeitōji, visi pīkrastes braucēji, laivinīki un visi jyuras braucēji nūstōja nu tolīnes 18 un klīdze itkai radzātu sova guņsgrāka dyumus saceidami: Vai ir kaida cyta leidzeiga šai lelajai piļsātai? 19 Jī bēre putekli sev uz golvas un raudōdami un vaimaņōdami sauce: Bāda, bāda, tu lelō piļsāta! Nu tovim dōrgumim palyka bogōti visi tī, kam uz jyuras ir kugi. Un jei iznyka vīnā pošā stundē.
20 Līksmojit par tū dabasi, jyus svātī, jyus apostoli un pravīši, jo Dīvs ir uzajēmīs jyusus pret jū aizstōvēt.
21 Vīns spēceigs engeļs pacēlis akmini, dzērnovu akmiņa lelumā, īsvīde jū jyurā saceidams: Ar taidu trūksni izniks Babilona, tei lelō piļsāta un jei vairs nabyus atrūnama. 22 Nivīnas kūklātōju, ni skaņu mōkslinīku, ni fleitistu, ni taurātōju skaņas nikas tevī vairs nadzērdēs; nivīns mōkslinīks naatrass tevī nikaidas mōkslas, nivīna dzērnovu trūkšņa nikas vairs tevī nadzērdēs 23 nivīnas lampas gaisma vairs tevī naspeidēs, nivīna leigovaiņa vai leigovas bolss vairs tevī naskanēs. Tovi tērgōtōji beja tī vērszemes lelī, tova būršonas mōksla maldynōja vysas tautas. 24 Tevī ir atrosts pravīšu un svātūs asnis, jā, vysu, kas vērs zemes ir nūnōvāti.
XVIII.
1 Pēc tam es redzēju cytu engeli nūkōpam nu dabasim; jam beja lela vara un nu jō spūžuma beja apgaismōta zeme. 2 Jys lelā bolsā sauce: Sabruka, sabruka lelō Babilona; jei palyka par demonu mitekli, par nūmetni visim naškeistajim gorim, par nūmetni visim nateirajim un rībeigajim putnim. 3 Vysas tautas dzēre jōs bezkauneibas veinu, vērszemes kēneni ar jū dareja naceisteibu un vērszemes tērgotōji nu jōs lelōs pōrmēreibas palyka bogōti.
4 Un es dzērdēju cytu bolsu nu dabasim saucam: Dūdīs prūjom, muna tauta, lai tu najimtu daleibas jōs grākūs un nacīstu nu mēra. 5 Jōs grāki snādzās leidz pat dabasim, un Dīvs pīmiņ jōs nataisneibas. 6 Atdūdit jai tū, kū jei (jums) ir davuse un pēc jōs dorbim atdūdit jai divkōrši. Kausu, kuru jei jums lēja, pīlejit jai divkōrši. 7 Tik pat daudz, cik jei sevi augstynōja un uzdzeivōja, tik dūdit jai cīsšonu un bādu. Jei sovā sirdī dūmoj: Es sēžu te kai kēninīne, es naasmu atraitne un bādu napazeistu. 8 Tōpēc vīnā dīnā nōks jōs cīsšonas: nōve, bādas un bods un jū sadadzynōs gunī, jo Dīvs, kas jū tīsōs ir vareigs Kungs.
9 Un vērszemes kēneni jū apraudōs un vaimaņōs tī, kas ar jū pīkūpe naceisteibu un uzdzeivōja, kad jī īraudzeis jōs degšonas dyumus. 10 Jī stōvēs nu tōlīnes bailēs pret jōs cīsšonom un saceis: Bāda, bāda, tu lelō Babilona, tu varenō piļsāta! Un tīsa par tevi ir nōkuse vīnā pošā stundē.
11 Arī vērszemes tērgōtōji tū apraudōs un skums, jo nikas vairs jūs preču napērks. 12 Ni zalta preču, ni sudobra, ni dōrgakmiņu, ni perļu, ni dōrgūs audumu, ni purpura, ni zeida, ni samta, ni kaidu smaržeigu kūku, nikaidu zylūņkaula trauku, nikaidu dōrgō kūka trauku, ni arī kapara, dzeļža un marmora; 13 ni cinamonu (ni smaržu), ni kyupynojamūs trauku, ni myrras, ni kyupynojamō, ni veina, ni eleja, ni smolkmyltu, ni kvīšu, ni vēršu, ni vušku, ni zyrgu, ni pajyugu, ni vērgu, ni cylvāku dvēseļu.
14 Tī augli, pēc kurim slōpst tova sirds, nu tevis ir atjimti, vyss tovs skaistums un daiļums ir iznicis un jys vairs nav atrūnams. 15 Šytūs lītu tērgōtōji, kas nu tevis ir palykuši bogōti, bailēs pret cīsšonom stōvēs nu tolīnes un raudōdami un bādōdamīs 16 sauks: Bāda, bāda, tu lelō, dōrgūs audumūs, purpurā un samtā gārbtō un ar zaltu, dōrgakminim un pērlem puškōtō piļsāta! 17 Vīnas stundes laikā pazuda tik lelas bogōteibas.
Kugu vadeitōji, visi pīkrastes braucēji, laivinīki un visi jyuras braucēji nūstōja nu tolīnes 18 un klīdze itkai radzātu sova guņsgrāka dyumus saceidami: Vai ir kaida cyta leidzeiga šai lelajai piļsātai? 19 Jī bēre putekli sev uz golvas un raudōdami un vaimaņōdami sauce: Bāda, bāda, tu lelō piļsāta! Nu tovim dōrgumim palyka bogōti visi tī, kam uz jyuras ir kugi. Un jei iznyka vīnā pošā stundē.
20 Līksmojit par tū dabasi, jyus svātī, jyus apostoli un pravīši, jo Dīvs ir uzajēmīs jyusus pret jū aizstōvēt.
21 Vīns spēceigs engeļs pacēlis akmini, dzērnovu akmiņa lelumā, īsvīde jū jyurā saceidams: Ar taidu trūksni izniks Babilona, tei lelō piļsāta un jei vairs nabyus atrūnama. 22 Nivīnas kūklātōju, ni skaņu mōkslinīku, ni fleitistu, ni taurātōju skaņas nikas tevī vairs nadzērdēs; nivīns mōkslinīks naatrass tevī nikaidas mōkslas, nivīna dzērnovu trūkšņa nikas vairs tevī nadzērdēs 23 nivīnas lampas gaisma vairs tevī naspeidēs, nivīna leigovaiņa vai leigovas bolss vairs tevī naskanēs. Tovi tērgōtōji beja tī vērszemes lelī, tova būršonas mōksla maldynōja vysas tautas. 24 Tevī ir atrosts pravīšu un svātūs asnis, jā, vysu, kas vērs zemes ir nūnōvāti.
