XVI.
1 Nu svētneicas es dzērdēju stypru bolsu, kas tim septenim engelim saceja: Ejit un izlejit uz zemes tūs septeņus Dīva dusmes traukus.
2 Pyrmais aizgōja un izlēja uz zemes sovu trauku. Tad izacēle ļauni un sōpeigi augūni tim ļaudim, kuri nosōja dzeivinīka zeimi un pīlyudze jō tālu.
3 Ūtrais sovu trauku izlēja jyurā un tei palyka kai myrūņa asnis un izmyra visi jyuras dzeivinīki.
4 Trešais sovu trauku izlēja upēs un yudiņa olūtūs un tī palyka par asni. 5 Un es dzērdēju yudiņu engeli saucam: Tu (Kungs) esi taisneigs, kas esi, beji, Tu Svātais, ka Tu tai nūtīsōji. 6 Jī izlēja svātūs un pravīšu asni. Par tū Tu jim īdevi asni dzeršonai; tū jī ir peļnejuši. 7 Un nu oltora es dzērdēju runojam: Patīši, Kungs, Vysvareigais Dīvs, patīseiga un taisneiga ir tova tīsa.
8 Catūrtais sovu trauku izlēja uz saules, Jai tyka dūts spāks dadzynōt cylvākus (ar korstumu) ar guni. 9 Cylvākus mūceja lels korstums, bet jī saimōja Dīva vōrdu, kam par tom mūkom beja vara. Jī nanōce pi apziņas un jō naslavēja.
10 Pīktais sovu trauku izlēja uz dzeivinīka gūda krāsla un jō vaļsteiba palyka tymsa. Nu sōpem jī pōrkūde sovas mēles un 11 saimōja dabasu Dīvu sovu sōpu un augūņu dēļ, bet nu sovim dorbim naatsagrīze.
12 Sastais sovu trauku izlēja lelajā Eufrata upē un izkolta jōs yudiņs, lai sagatavōtu ceļu austrumu kēnenim. 13 Un es redzēju trejs naškeistūs gorus vardem leidzeigus izejūt nu drakona, dzeivinīka un vyltus pravīša mutes. 14 Tī ir valna gori, kas dora zeimes. Jī īt pi visim pasauļa kēnenim, lai jūs savōktu Vysvareigō Dīva lelōs dīnas karam. 15 Raug, es eju kai zaglis. Svēteigs, kas ir nūmūdā un pasorgoj sovas drēbes lai navajadzātu staigōt plykam, lai jō plykuma naradzātu. 16 Jī tūs savōce tamā vītā, kura ebreju volūdā saucās Armagedon.
17 Septeitais (engeļs) sovu trauku izlēja gaisā; te nu svētneicas un gūda krāsla atskanēja styprs bolss, kas sauce: Jau izapiļdeja. 18 Tad nōce zibšni, bolsi, pārkyuņi un tik stypra zemes trice, kai vēļ nabeja bejuse, kai vērs zemes ir cylvāki. 19 Lelō piļsāta sabruka trejōs daļōs un pogōnu mīsteni sagryva. Dīvs īgōdōja arī par lelū Babilonu un jai īdeve sovas dusmes veina pylnu trauku. 20 Tad pazuda vysas solas un kolni vairs nabeja atrūnami. 21 Un nu dedesim kryta uz cylvākim leli krusas goboli, svorā ap talentu, bet cylvāki saimōja Dīvu krusas mūceišonas dēļ; lai gon šytei mūka beja ļūti lela.
XVI.
1 Nu svētneicas es dzērdēju stypru bolsu, kas tim septenim engelim saceja: Ejit un izlejit uz zemes tūs septeņus Dīva dusmes traukus.
2 Pyrmais aizgōja un izlēja uz zemes sovu trauku. Tad izacēle ļauni un sōpeigi augūni tim ļaudim, kuri nosōja dzeivinīka zeimi un pīlyudze jō tālu.
3 Ūtrais sovu trauku izlēja jyurā un tei palyka kai myrūņa asnis un izmyra visi jyuras dzeivinīki.
4 Trešais sovu trauku izlēja upēs un yudiņa olūtūs un tī palyka par asni. 5 Un es dzērdēju yudiņu engeli saucam: Tu (Kungs) esi taisneigs, kas esi, beji, Tu Svātais, ka Tu tai nūtīsōji. 6 Jī izlēja svātūs un pravīšu asni. Par tū Tu jim īdevi asni dzeršonai; tū jī ir peļnejuši. 7 Un nu oltora es dzērdēju runojam: Patīši, Kungs, Vysvareigais Dīvs, patīseiga un taisneiga ir tova tīsa.
8 Catūrtais sovu trauku izlēja uz saules, Jai tyka dūts spāks dadzynōt cylvākus (ar korstumu) ar guni. 9 Cylvākus mūceja lels korstums, bet jī saimōja Dīva vōrdu, kam par tom mūkom beja vara. Jī nanōce pi apziņas un jō naslavēja.
10 Pīktais sovu trauku izlēja uz dzeivinīka gūda krāsla un jō vaļsteiba palyka tymsa. Nu sōpem jī pōrkūde sovas mēles un 11 saimōja dabasu Dīvu sovu sōpu un augūņu dēļ, bet nu sovim dorbim naatsagrīze.
12 Sastais sovu trauku izlēja lelajā Eufrata upē un izkolta jōs yudiņs, lai sagatavōtu ceļu austrumu kēnenim. 13 Un es redzēju trejs naškeistūs gorus vardem leidzeigus izejūt nu drakona, dzeivinīka un vyltus pravīša mutes. 14 Tī ir valna gori, kas dora zeimes. Jī īt pi visim pasauļa kēnenim, lai jūs savōktu Vysvareigō Dīva lelōs dīnas karam. 15 Raug, es eju kai zaglis. Svēteigs, kas ir nūmūdā un pasorgoj sovas drēbes lai navajadzātu staigōt plykam, lai jō plykuma naradzātu. 16 Jī tūs savōce tamā vītā, kura ebreju volūdā saucās Armagedon.
17 Septeitais (engeļs) sovu trauku izlēja gaisā; te nu svētneicas un gūda krāsla atskanēja styprs bolss, kas sauce: Jau izapiļdeja. 18 Tad nōce zibšni, bolsi, pārkyuņi un tik stypra zemes trice, kai vēļ nabeja bejuse, kai vērs zemes ir cylvāki. 19 Lelō piļsāta sabruka trejōs daļōs un pogōnu mīsteni sagryva. Dīvs īgōdōja arī par lelū Babilonu un jai īdeve sovas dusmes veina pylnu trauku. 20 Tad pazuda vysas solas un kolni vairs nabeja atrūnami. 21 Un nu dedesim kryta uz cylvākim leli krusas goboli, svorā ap talentu, bet cylvāki saimōja Dīvu krusas mūceišonas dēļ; lai gon šytei mūka beja ļūti lela.
