VIII.
Breineiga maizes pavairōšona.
1 Tamōs dīnōs otkon beja sasalasejis daudz ļaužu. Tai kai jim nabeja kō ēst, Jys, pasaucis pi sevis mōcekļus, jim saceja: 2 Maņ žāļ tūs ļaužu, jo jī jau trejs dīnas, kai pi Manis palīk, un jim nav kō ēst. 3 Jo Es jūs naādušus palaisšu uz sātu, tad jī ceļā pagurs, jo daži ir nu tōlīnes atgōjuši. 4 Bet mōcekli atbiļdēja: Kai gon te tuksnesī varātu jūs pabarōt ar maizi? 5 Jys nu jim vaicōja: Cik kukuļu maizes jums ir? Jī atbiļdēja: septeni.
6 Tad Jys pavēlēja ļaudim sēstīs pi zemes. Un pajēmis tūs septeņus maizes kukuļus, svēteja, lauze jūs un deve sovim mōceklim, lai jī izdaleitu. Un jī izdaleja ļaudim. 7 Jim beja ari dažas zivteņas. Jys svēteja ari tōs un lyka jōs izdaleit. 8 Ļaudis ēde un topa seiti. Nu palykušim gabalenim pīlaseja vēļ septeņus peitiņus.
9 (Ādōju) beja ap četrom tyukstūšom. Tad Jys jūs atlaide. 10 Un tyuleņ Jys ar sovim mōceklim īkōpe laivā un aizbrauce uz Dalmanuta’s apgobolu.
Zeime nu dabasim.
11 Tad atgōjuši farizeji sōce ar Jū streidētīs, un, Jū kārdynōdami, jī pīpraseja nu Jō zeimes nu dabasim. 12 Bet Jys, sevī gryuši nūsapyutis, saceja: Kamdēļ šytys dzymums pīprosa zeimes? Patīši, Es jums soku, šytam dzymumam zeime natiks dūta. 13 Tai Jys, jūs pametis stōvūt, īkōpe laivā un pōrsacēle uz ūtrū krostu.
Farizeju raugs.
14 Un jī beja aizmērsuši pajemt leidza maizi. Tik vīns vīneigais maizes kukuļs beja leidza laivā. 15 Bet Jys pōrsorgōdams jim saceja: Esit uzmaneigi, sorgojites nu farizeju rauga un nu Eroda rauga. 16 Bet jī runōjōs sovā storpā, un vīns ūtram saceja: mums nav maizes. 17 Jezus, tū nūmaneidams, jim saceja: Kōpēc dūmojat par tū, ka jums nav maizes? Vai tad vēļ jyus nazynat un nasaprūtat? Na jau jyusu sirds vēļ ir aizcītynōta? 18 Vai tad, byudami redzeigi, naradzat un dzērdeigi nadzēržat? Vai jyus vairs naatminit tō, 19 kai Es pīcus maizas kukuļus — laužu pīcom tyukstūšom? Un cik peitiņu pylnu pīlasejot nu gabalenim? 20 Divpadsmit — tī Jam atbiļdēja. Un kad Es septeņus maizes kukuļus tom četrom tyukstūšom, cik tad pylnu peitiņu jyus pīlasejot? Tī atbiļdēja: septeņus. 21 Tad Jys jim saceja: Kai tad jyus nasaprūtat?
Oklō izveseļōšona.
22 Tad jī atgōja uz Betsaidu. Te atvede pi Jō vīnu oklū un lyudze, lai Jys pi jō pīsadūrtu. 23 Un Jys, pajēmis oklū aiz rūkas, izvede jū ōrpus sadžas. Tad, savyldzynōjis ar slīkom jam acis un uzlicis uz jō sovas rūkas, vaicōja, vai jys kaut kū redz. 24 Tys pasavēris saceja: Es radzu cylvākus staigojam, kai kūkus. 25 Pēc tam Jys otkon uzlyka rūkas uz jō acim; tad tys sōce vērtīs un tai palyka vasals, ka varēja vysu labi redzēt. 26 Tad Jys aizsyuteja jū uz jō sātu un saceja: Naej vairs sadžā.
Pītera izzeišona.
27 Tad Jezus ar sovim mōceklim nūgōja uz Filipa Cezarejas mīstim. Pa ceļam Jys nu sovim mōceklim vaicōja: Kū soka ļaudis, kas Es asūt? 28 Tī Jam atbiļdēja saceidami: ka asūt Jōņs Kristeitōjs, citi, — ka asūt Eliass, citi otkon, — ka asūt vīns nu pravīšim. 29 Tad Jys nu jim vaicōja: Un kū sokat jyus, kas Es asu? Pīters Jam atbiļdēja: Tu esi Kristus. 30 Tad Jys jim pīsaceja, ka nikam par Jū nastōsteitu.
K. Jezus īprīkš pasludynōj sovas cīsšonas.
31 Un Jys sōce tūs mōceit, ka Cylvāka Dālam byus daudz jōcīš nu vacōkim, vērsgoreidznīkim un Rokstim mōceitim, jōbyun atmastam un nūnōvātam, bet pēc trejom dīnom Jys otkon augšamceļsīs. 32 Jys tū runōja vysā skaidri un atklōti. Tūlaik Pīters, atsaucis Jū pi sevis, sōce Jū pīrunōt. 33 Bet Jys, atsagrīzis un pasavēris uz sovim mōceklim, pīdraudēja Pīteram, un saceja: Ej nūst nu Manis, satan! Jo tev nav prōtā tys, kas ir Dīva, bet gon tys, kas cylvāku.
Pakaļīšona K. Jezum.
34 Pēc tam, pīsaucis pi sevis ļaudis reizē ar sovim mōceklim, jim saceja: Jo kas grib īt Maņ pakaļ, tys lai aizalīdz pats sevis, un, pajēmis sovu krystu, lai īt Maņ pakaļ. 35 Tadei, jo kas gribēs sovu dvēseli izglōbt, tys jū pazaudēs. Bet kas sovu dvēseli pazaudēs Manis dēļ un Evangelija dēļ, tys jū izglōbs. 36 Kū gon leidzēs cylvākam vysa pasauļa īmontōšona, jo jys pazaudēs sovu dvēseli? 37 Kū gon cylvāks var dūt, lai sovu dvēseli atpērktu? 38 Kas tad kaunēsīs Manis un Munu vōrdu pret šytū lauleibas lauzūšū un grēceigū tautu, tō aizakaunēs ari Cylvāka Dāls, kad Jys atīs sova Tāva gūdā reizē ar svātajim eņgelim.
VIII.
Breineiga maizes pavairōšona.
1 Tamōs dīnōs otkon beja sasalasejis daudz ļaužu. Tai kai jim nabeja kō ēst, Jys, pasaucis pi sevis mōcekļus, jim saceja: 2 Maņ žāļ tūs ļaužu, jo jī jau trejs dīnas, kai pi Manis palīk, un jim nav kō ēst. 3 Jo Es jūs naādušus palaisšu uz sātu, tad jī ceļā pagurs, jo daži ir nu tōlīnes atgōjuši. 4 Bet mōcekli atbiļdēja: Kai gon te tuksnesī varātu jūs pabarōt ar maizi? 5 Jys nu jim vaicōja: Cik kukuļu maizes jums ir? Jī atbiļdēja: septeni.
6 Tad Jys pavēlēja ļaudim sēstīs pi zemes. Un pajēmis tūs septeņus maizes kukuļus, svēteja, lauze jūs un deve sovim mōceklim, lai jī izdaleitu. Un jī izdaleja ļaudim. 7 Jim beja ari dažas zivteņas. Jys svēteja ari tōs un lyka jōs izdaleit. 8 Ļaudis ēde un topa seiti. Nu palykušim gabalenim pīlaseja vēļ septeņus peitiņus.
9 (Ādōju) beja ap četrom tyukstūšom. Tad Jys jūs atlaide. 10 Un tyuleņ Jys ar sovim mōceklim īkōpe laivā un aizbrauce uz Dalmanuta’s apgobolu.
Zeime nu dabasim.
11 Tad atgōjuši farizeji sōce ar Jū streidētīs, un, Jū kārdynōdami, jī pīpraseja nu Jō zeimes nu dabasim. 12 Bet Jys, sevī gryuši nūsapyutis, saceja: Kamdēļ šytys dzymums pīprosa zeimes? Patīši, Es jums soku, šytam dzymumam zeime natiks dūta. 13 Tai Jys, jūs pametis stōvūt, īkōpe laivā un pōrsacēle uz ūtrū krostu.
Farizeju raugs.
14 Un jī beja aizmērsuši pajemt leidza maizi. Tik vīns vīneigais maizes kukuļs beja leidza laivā. 15 Bet Jys pōrsorgōdams jim saceja: Esit uzmaneigi, sorgojites nu farizeju rauga un nu Eroda rauga. 16 Bet jī runōjōs sovā storpā, un vīns ūtram saceja: mums nav maizes. 17 Jezus, tū nūmaneidams, jim saceja: Kōpēc dūmojat par tū, ka jums nav maizes? Vai tad vēļ jyus nazynat un nasaprūtat? Na jau jyusu sirds vēļ ir aizcītynōta? 18 Vai tad, byudami redzeigi, naradzat un dzērdeigi nadzēržat? Vai jyus vairs naatminit tō, 19 kai Es pīcus maizas kukuļus — laužu pīcom tyukstūšom? Un cik peitiņu pylnu pīlasejot nu gabalenim? 20 Divpadsmit — tī Jam atbiļdēja. Un kad Es septeņus maizes kukuļus tom četrom tyukstūšom, cik tad pylnu peitiņu jyus pīlasejot? Tī atbiļdēja: septeņus. 21 Tad Jys jim saceja: Kai tad jyus nasaprūtat?
Oklō izveseļōšona.
22 Tad jī atgōja uz Betsaidu. Te atvede pi Jō vīnu oklū un lyudze, lai Jys pi jō pīsadūrtu. 23 Un Jys, pajēmis oklū aiz rūkas, izvede jū ōrpus sadžas. Tad, savyldzynōjis ar slīkom jam acis un uzlicis uz jō sovas rūkas, vaicōja, vai jys kaut kū redz. 24 Tys pasavēris saceja: Es radzu cylvākus staigojam, kai kūkus. 25 Pēc tam Jys otkon uzlyka rūkas uz jō acim; tad tys sōce vērtīs un tai palyka vasals, ka varēja vysu labi redzēt. 26 Tad Jys aizsyuteja jū uz jō sātu un saceja: Naej vairs sadžā.
Pītera izzeišona.
27 Tad Jezus ar sovim mōceklim nūgōja uz Filipa Cezarejas mīstim. Pa ceļam Jys nu sovim mōceklim vaicōja: Kū soka ļaudis, kas Es asūt? 28 Tī Jam atbiļdēja saceidami: ka asūt Jōņs Kristeitōjs, citi, — ka asūt Eliass, citi otkon, — ka asūt vīns nu pravīšim. 29 Tad Jys nu jim vaicōja: Un kū sokat jyus, kas Es asu? Pīters Jam atbiļdēja: Tu esi Kristus. 30 Tad Jys jim pīsaceja, ka nikam par Jū nastōsteitu.
K. Jezus īprīkš pasludynōj sovas cīsšonas.
31 Un Jys sōce tūs mōceit, ka Cylvāka Dālam byus daudz jōcīš nu vacōkim, vērsgoreidznīkim un Rokstim mōceitim, jōbyun atmastam un nūnōvātam, bet pēc trejom dīnom Jys otkon augšamceļsīs. 32 Jys tū runōja vysā skaidri un atklōti. Tūlaik Pīters, atsaucis Jū pi sevis, sōce Jū pīrunōt. 33 Bet Jys, atsagrīzis un pasavēris uz sovim mōceklim, pīdraudēja Pīteram, un saceja: Ej nūst nu Manis, satan! Jo tev nav prōtā tys, kas ir Dīva, bet gon tys, kas cylvāku.
Pakaļīšona K. Jezum.
34 Pēc tam, pīsaucis pi sevis ļaudis reizē ar sovim mōceklim, jim saceja: Jo kas grib īt Maņ pakaļ, tys lai aizalīdz pats sevis, un, pajēmis sovu krystu, lai īt Maņ pakaļ. 35 Tadei, jo kas gribēs sovu dvēseli izglōbt, tys jū pazaudēs. Bet kas sovu dvēseli pazaudēs Manis dēļ un Evangelija dēļ, tys jū izglōbs. 36 Kū gon leidzēs cylvākam vysa pasauļa īmontōšona, jo jys pazaudēs sovu dvēseli? 37 Kū gon cylvāks var dūt, lai sovu dvēseli atpērktu? 38 Kas tad kaunēsīs Manis un Munu vōrdu pret šytū lauleibas lauzūšū un grēceigū tautu, tō aizakaunēs ari Cylvāka Dāls, kad Jys atīs sova Tāva gūdā reizē ar svātajim eņgelim.
