V.
Ļaunō gora apsāstais.
1 Tad ūtrajā krostā jī aizgōja uz Gerazenu zemi. 2 Kai tik Jys izkōpe nu laivas, tyuleņ nu kopim pīgōja pi Jō klōtu vīns cylvāks, kas beja naškeista gora apsāsts. 3 Jys pīmōjōja kopūs. 4 Nikas navarēja Jō savaļdeit, pat ar kēdem. Lai gon jau daudz reižu jys beja ar pynaklim un kēdem sasīts, tūmār, vysod jys pōrrōve kēdes un sarausteja pynaklus. Nikas navarēja jō savaļdeit. 5 Vīnmār, dīn un nakt jys klaigōja pa kopim un pa koļnim un dauzeja sevi ar akminim.
6 Īraudzejis nu tōlīnes Jezu, jys pīskrēja klōt, un, pakritis pret Jū, 7 klīdze lelā bolsā: Kaida maņ ar Tevi daļa, Jezus, Vysaugstōkō Dīva Dāls? Es Tevi zvārynoju Dīva dēļ, nažņaudz manis! 8 Bet Jys tam tūtīs saceja: Tu, naškeistais gors, ej ōrā nu tō cylvāka! 9 Un vaicōja: Kai tev vōrds? Tys atbiļdēja: Legions ir maņ vōrds, myusu tadei ir daudzi. 10 Un jys ļūti lyudze, lai jō nadzan ōra nu tō apvyda.
11 Tur kolnā ganejōs lels cyuku bors. 12 Naškeistī gori lyudze, lai jim atļaun saīt cyukōs. Un Jys jim atļōve. 13 Tad izīdami naškeistī gori sagōja cyukōs. Tūlaik cyuku bors, ap divejom tyukstūšom, svīdēs par krostu un nūsleika jyurā.
14 Goni aizbāga un aizgōjuši izsludynōja tū pa mīstu un pa sadžom. Ļaudis sagōja nūtykuma apsavārtu. 15 Atgōjuši pi Jezus, jī iraudzeja sēžūt tū valna apsāstū, par kuru beja vaļdejis legions, tārptu drēbēs un pylnā prōtā, un ļūti nūsabeida. 16 Ocu līcinīki jim pastōsteja tū, kas beja nūticis ar valna apsāstū un ar cyukom. 17 Tad jī lyudze, lai Jys ītu prūjom nu jūs apgobola.
18 Jam laivā kōpūt, lyudze tys, kas beja valna apsāsts, lai atļaun jam īt leidza. 19 Jys naatļōve, bet jam saceja: Ej uz sovom mōjom pi sovejim un pastōsti jim, cik lelu lītu tev izdarejis ir un kai par tevi apsažālōjis ir Kungs. 20 Un jys, aizgōjis Dekapolī, sōce stōsteit tū, kū Jezus jam izdareja; un visi breinōjōs.
Jaira meita.
21 Tikkū Jezus beja pōrsacēlis laivā uz ūtru krostu, otkon sasapuļceja pi Jō daudz ļaužu. Jys apstōja jyurmolā.
22 Tad pīgōja vīns synagogas prīkšnīks, Jairs vōrdā, un, pamanejis Jezu, pakryta pi Jō kōjom un 23 ļūti lyudze: Muna meitine ir nōvei tyvu. Ej, uzlic uz jōs sovas rūkas, lai jei palyktu vasala un dzeiva. 24 Jys laidēs ar jū īt. Daudz ļaužu gōja Jam pakaļ un mīdzēs Jam klōtu.
25 Storp jim beja sīvīte, kura jau divpadsmit godu slymōja ar ašņa tecēšonu. 26 Jei beja daudz cītuse un vysu, kū vīn jei beja turējuse, beja iztērējuse ōrstim, bet nikō nabeja leidzējis; turpretim, jai palyka slikšōk. 27 Izdzērduse par Jezus, jei storp ļaudim pīgōja Jam aizmugurē un pīsadyure pi Jō drēbem. 28 Jei saceja poša sevī: Jo tik pīsaskaršu kaut pi Jō drēbem, es palikšu vasala. 29 Un tyuleņ pōrstōja ašņa tecēšona, un jei sajuta sevī, ka jei ir palykuse vasala. 30 Ari Jezus pats sevī nūgida, ka spāks nu Jō izgōja, un tyuleņ atsagrīzis vaicōja nu ļaudim: Kas ir pīsaskōris pi munom drēbem. 31 Bet Jō mōcekli atbiļdēja: Tu tadei redzi, kai ļaudis mīdzās pi Tevis, tūmār vaicoj: Kas pi Manis pīsaskōre? 32 Bet Jys skatejōs apleik, lai īraudzeitu tū, kas tū beja izdarejis. 33 Tad tei sīvīte ļūti nūsabeida un treisādama pīgōja klōtu, jo zynōja, kas jai beja nūticis. Jej, pakrytuse pret Jū, izzyna Jam vysu taisneibu. 34 Uz tū Jys atbiļdēja: Meit, tova ticeiba izglōbe tevi! Ej mīrā, un esi vasala nu sovas slimeibas!
35 Jam vēļ runojūt, pīgōja synagogas vērsinīka cylvāki un saceja: Tova meita jau nūmyra; kōpēc ta apgryutynōt vēļ Mōceitōju? 36 Bet Jezus, tū izdzērdis, tyuleņ saceja synagogas vērsinīkam: Nasabeist, esi ticeigs. 37 Un Jys naatļōve citim nivīnam leidza īt, kai vīn Pīteram, Jākubam un Jākuba brōļam Jōņam. 38 Ejūt synagogas vērsinīka mōjā, Jys izdzērda tur raudūšūs un ļūti vaimaņojūšūs trūksni. 39 Īgōjis īškā, Jys tim saceja: Kō jyus te trūkšņojit un raužat? Meitine tadei nav nūmyruse, bet gon guļ. 40 Tad jī Jū izsmēja. Bet Jys, izsyutejis vysus ōrā, pajēme leidza ar sevi bārna tāvu un mōti un sovus leidzgōjējus un īgōja tur, kur bārns beja paguļdeits. 41 Tad, sajēmis meitinei aiz rūkas, saceja: Talita kumi, tys ir: Meitiņ, Es tev pīsoku — Celīs augšā. 42 Meitine tyuleņ pīsacāluse sōce staigōt. Jei beja divpadsmit godu vaca. Visi beja ļūti pōrsteigti. 43 Un Jys tim stipri pīsaceja, ka nikas tō naizzynōtu. Tad lyka jai dūt ēst.
V.
Ļaunō gora apsāstais.
1 Tad ūtrajā krostā jī aizgōja uz Gerazenu zemi. 2 Kai tik Jys izkōpe nu laivas, tyuleņ nu kopim pīgōja pi Jō klōtu vīns cylvāks, kas beja naškeista gora apsāsts. 3 Jys pīmōjōja kopūs. 4 Nikas navarēja Jō savaļdeit, pat ar kēdem. Lai gon jau daudz reižu jys beja ar pynaklim un kēdem sasīts, tūmār, vysod jys pōrrōve kēdes un sarausteja pynaklus. Nikas navarēja jō savaļdeit. 5 Vīnmār, dīn un nakt jys klaigōja pa kopim un pa koļnim un dauzeja sevi ar akminim.
6 Īraudzejis nu tōlīnes Jezu, jys pīskrēja klōt, un, pakritis pret Jū, 7 klīdze lelā bolsā: Kaida maņ ar Tevi daļa, Jezus, Vysaugstōkō Dīva Dāls? Es Tevi zvārynoju Dīva dēļ, nažņaudz manis! 8 Bet Jys tam tūtīs saceja: Tu, naškeistais gors, ej ōrā nu tō cylvāka! 9 Un vaicōja: Kai tev vōrds? Tys atbiļdēja: Legions ir maņ vōrds, myusu tadei ir daudzi. 10 Un jys ļūti lyudze, lai jō nadzan ōra nu tō apvyda.
11 Tur kolnā ganejōs lels cyuku bors. 12 Naškeistī gori lyudze, lai jim atļaun saīt cyukōs. Un Jys jim atļōve. 13 Tad izīdami naškeistī gori sagōja cyukōs. Tūlaik cyuku bors, ap divejom tyukstūšom, svīdēs par krostu un nūsleika jyurā.
14 Goni aizbāga un aizgōjuši izsludynōja tū pa mīstu un pa sadžom. Ļaudis sagōja nūtykuma apsavārtu. 15 Atgōjuši pi Jezus, jī iraudzeja sēžūt tū valna apsāstū, par kuru beja vaļdejis legions, tārptu drēbēs un pylnā prōtā, un ļūti nūsabeida. 16 Ocu līcinīki jim pastōsteja tū, kas beja nūticis ar valna apsāstū un ar cyukom. 17 Tad jī lyudze, lai Jys ītu prūjom nu jūs apgobola.
18 Jam laivā kōpūt, lyudze tys, kas beja valna apsāsts, lai atļaun jam īt leidza. 19 Jys naatļōve, bet jam saceja: Ej uz sovom mōjom pi sovejim un pastōsti jim, cik lelu lītu tev izdarejis ir un kai par tevi apsažālōjis ir Kungs. 20 Un jys, aizgōjis Dekapolī, sōce stōsteit tū, kū Jezus jam izdareja; un visi breinōjōs.
Jaira meita.
21 Tikkū Jezus beja pōrsacēlis laivā uz ūtru krostu, otkon sasapuļceja pi Jō daudz ļaužu. Jys apstōja jyurmolā.
22 Tad pīgōja vīns synagogas prīkšnīks, Jairs vōrdā, un, pamanejis Jezu, pakryta pi Jō kōjom un 23 ļūti lyudze: Muna meitine ir nōvei tyvu. Ej, uzlic uz jōs sovas rūkas, lai jei palyktu vasala un dzeiva. 24 Jys laidēs ar jū īt. Daudz ļaužu gōja Jam pakaļ un mīdzēs Jam klōtu.
25 Storp jim beja sīvīte, kura jau divpadsmit godu slymōja ar ašņa tecēšonu. 26 Jei beja daudz cītuse un vysu, kū vīn jei beja turējuse, beja iztērējuse ōrstim, bet nikō nabeja leidzējis; turpretim, jai palyka slikšōk. 27 Izdzērduse par Jezus, jei storp ļaudim pīgōja Jam aizmugurē un pīsadyure pi Jō drēbem. 28 Jei saceja poša sevī: Jo tik pīsaskaršu kaut pi Jō drēbem, es palikšu vasala. 29 Un tyuleņ pōrstōja ašņa tecēšona, un jei sajuta sevī, ka jei ir palykuse vasala. 30 Ari Jezus pats sevī nūgida, ka spāks nu Jō izgōja, un tyuleņ atsagrīzis vaicōja nu ļaudim: Kas ir pīsaskōris pi munom drēbem. 31 Bet Jō mōcekli atbiļdēja: Tu tadei redzi, kai ļaudis mīdzās pi Tevis, tūmār vaicoj: Kas pi Manis pīsaskōre? 32 Bet Jys skatejōs apleik, lai īraudzeitu tū, kas tū beja izdarejis. 33 Tad tei sīvīte ļūti nūsabeida un treisādama pīgōja klōtu, jo zynōja, kas jai beja nūticis. Jej, pakrytuse pret Jū, izzyna Jam vysu taisneibu. 34 Uz tū Jys atbiļdēja: Meit, tova ticeiba izglōbe tevi! Ej mīrā, un esi vasala nu sovas slimeibas!
35 Jam vēļ runojūt, pīgōja synagogas vērsinīka cylvāki un saceja: Tova meita jau nūmyra; kōpēc ta apgryutynōt vēļ Mōceitōju? 36 Bet Jezus, tū izdzērdis, tyuleņ saceja synagogas vērsinīkam: Nasabeist, esi ticeigs. 37 Un Jys naatļōve citim nivīnam leidza īt, kai vīn Pīteram, Jākubam un Jākuba brōļam Jōņam. 38 Ejūt synagogas vērsinīka mōjā, Jys izdzērda tur raudūšūs un ļūti vaimaņojūšūs trūksni. 39 Īgōjis īškā, Jys tim saceja: Kō jyus te trūkšņojit un raužat? Meitine tadei nav nūmyruse, bet gon guļ. 40 Tad jī Jū izsmēja. Bet Jys, izsyutejis vysus ōrā, pajēme leidza ar sevi bārna tāvu un mōti un sovus leidzgōjējus un īgōja tur, kur bārns beja paguļdeits. 41 Tad, sajēmis meitinei aiz rūkas, saceja: Talita kumi, tys ir: Meitiņ, Es tev pīsoku — Celīs augšā. 42 Meitine tyuleņ pīsacāluse sōce staigōt. Jei beja divpadsmit godu vaca. Visi beja ļūti pōrsteigti. 43 Un Jys tim stipri pīsaceja, ka nikas tō naizzynōtu. Tad lyka jai dūt ēst.
