III.
Jōņa Kristeitōja darbeiba.
1 Tamā laikā Judeas tuksnesī pasarōdeja Jōņs Kristeitōjs un sludynōdams saceja: 2 Atsagrīzit nu grākim, jo dabasu vaļsteiba ir tyvu.
3 Šytys tadei ir tys, uz kuru atsateic pravīša Izaja vōrdi:
Tuksnesī saucūšs bolss:
gatavojit Kungam ceļu,
taisnas dorit Jam stygas.
4 Jōņs beja gērbīs kameļa spolvu audumā un apsajūzis ar ōdas syksnu. Jō bareiba beja sisini un meža mads. 5 Jeruzalema, vysa Judea un Jordana apgobols gōja pi jō 6 un, pījamūt nu jō kristeibu Jordana upē, izzyna sovus grākus.
7 Radzādams, ka pi jō īt daudz farizeju un sadduceju kristeibas pījemtu, jys tim saceja: Jyus čyusku dzymums! Kas jums apgolvōja, ka izmuksit nu bōrguma, kas tyvojās? 8 Dūdit tad cīneigus nu grākim atsagrīzšonas augļus 9 un naīgolvojit poši sev: mums Abraams ir tāvs. Jo es jums soku, ka Dīvs nu šitim akminim spēj Abraamam bārnus izsaukt. 10 Cērvs jau ir klōtu pi kūka saknem. Tai tad, ikvīns kūks, kas nadūd lobu augļu, tiks izcērsts un gunī īmasts. 11 Es jyusus krystu ar yudini atsagrīzšonai nu grākim, bet Tys, kas nōks pēc manis, par mani ir spēceigōks, un es naasmu cīneigs Jam kūrpu padūt. Jys jyusus kristeis ar Svātū Goru un guni. 12 Jys sovu kulu teireis ar vētekli rūkā: kvīšus sabērs sovūs orodūs, bet palovas sadadzynōs nadzīstūšajā gunī.
K. Jezus pījam kristeibu.
13 Tūlaik Jezus atgōja nu Galilejas uz Jordanu pi Jōņa pījimt nu jō kristeibu. 14 Bet Jōņs naļōve, saceidams: Maņ vajaga nu Tevis topt kristeitam, un Tu nōc pi manis? 15 Bet Jezus atbyldādams saceja: Ļaunīs tagad, jo mums pīkreit vysu, kas ir pareizs, izpiļdeit. Tad jys Jam atļōve.
16 Pēc kristeibas Jezus tyuleņ izgōja nu yudiņa. Un, raug, Jam atsavēre dabasi, un Jys redzēja Dīva Goru, kai bolūdi, nūejam un nūsalaižam uz sevis. 17 Un raug, nu dabasim sauce bolss: Šytys ir muns nūmīļōtais Dāls, kurs maņ labpateik.
III.
Jōņa Kristeitōja darbeiba.
1 Tamā laikā Judeas tuksnesī pasarōdeja Jōņs Kristeitōjs un sludynōdams saceja: 2 Atsagrīzit nu grākim, jo dabasu vaļsteiba ir tyvu.
3 Šytys tadei ir tys, uz kuru atsateic pravīša Izaja vōrdi:
Tuksnesī saucūšs bolss:
gatavojit Kungam ceļu,
taisnas dorit Jam stygas.
4 Jōņs beja gērbīs kameļa spolvu audumā un apsajūzis ar ōdas syksnu. Jō bareiba beja sisini un meža mads. 5 Jeruzalema, vysa Judea un Jordana apgobols gōja pi jō 6 un, pījamūt nu jō kristeibu Jordana upē, izzyna sovus grākus.
7 Radzādams, ka pi jō īt daudz farizeju un sadduceju kristeibas pījemtu, jys tim saceja: Jyus čyusku dzymums! Kas jums apgolvōja, ka izmuksit nu bōrguma, kas tyvojās? 8 Dūdit tad cīneigus nu grākim atsagrīzšonas augļus 9 un naīgolvojit poši sev: mums Abraams ir tāvs. Jo es jums soku, ka Dīvs nu šitim akminim spēj Abraamam bārnus izsaukt. 10 Cērvs jau ir klōtu pi kūka saknem. Tai tad, ikvīns kūks, kas nadūd lobu augļu, tiks izcērsts un gunī īmasts. 11 Es jyusus krystu ar yudini atsagrīzšonai nu grākim, bet Tys, kas nōks pēc manis, par mani ir spēceigōks, un es naasmu cīneigs Jam kūrpu padūt. Jys jyusus kristeis ar Svātū Goru un guni. 12 Jys sovu kulu teireis ar vētekli rūkā: kvīšus sabērs sovūs orodūs, bet palovas sadadzynōs nadzīstūšajā gunī.
K. Jezus pījam kristeibu.
13 Tūlaik Jezus atgōja nu Galilejas uz Jordanu pi Jōņa pījimt nu jō kristeibu. 14 Bet Jōņs naļōve, saceidams: Maņ vajaga nu Tevis topt kristeitam, un Tu nōc pi manis? 15 Bet Jezus atbyldādams saceja: Ļaunīs tagad, jo mums pīkreit vysu, kas ir pareizs, izpiļdeit. Tad jys Jam atļōve.
16 Pēc kristeibas Jezus tyuleņ izgōja nu yudiņa. Un, raug, Jam atsavēre dabasi, un Jys redzēja Dīva Goru, kai bolūdi, nūejam un nūsalaižam uz sevis. 17 Un raug, nu dabasim sauce bolss: Šytys ir muns nūmīļōtais Dāls, kurs maņ labpateik.
