XVIII.
Kas ir lelōks dabasu vaļsteibā.
1 Tamā pošā stuņdē pīgōja pi Jezus mōcekli un vaicōja: Kas gon byus pats lelōkais dabasu vaļsteibā? 2 Jys, atsaucis klōt bārnu, nūvītōjis tū jūs vydā, 3 saceja: Patīši, Es jums soku, jo jyus naizalobōsit un natopsit kai bārni, dabasu vaļsteibā naīīsit. 4 Kurs pasazamōs tai, kai šytys bārns, tys ir tys pats lelōkais dabasu vaļsteibā. 5 Tai tad, kas munā vōrdā pījam vīnu šytaidu bārnu, tys Mani pījam. 6 Bet kas vīnu nu tim mozeņajim, kuri tic ikš Manis, īļaunōtu, tam byutu lobōk, jo jam pakōrtu koklā dzērnovu akmini, un jū īmastu jyuras dziļumā.
Īļaunōšonas.
7 Bāda pasauļam īļaunōšonu dēļ. Īļaunōšonom gon jōnōk, bet bāda tam cylvākam, caur kuru tōs nōk! 8 Jo tova rūka vai kōja tevi īļaunoj, cērt tū nūst un svīd prūjom nu sevis. Tev byus lobōk, jo tu klybs vai bez rūkas īīsi dzeivē, kai, turūt obejas rūkas un obejas kōjas, topsi īmasts myužeigajā gunī. 9 Jo tova acs tevi īļaunoj, izraun jū un svīd prūjom nu sevis. Tev byus lobōk, jo tu īīsi dzeivē ar vīnu aci, kai, turūt obejas acis, topsi īmasts eļnes gunī.
Dīva žālsirdeiba.
10 Sorgitēs, ka nanycynōtu nivīna nu šim mozajim; jo Es jums soku: ka jūs eņgeli dabasūs vysod redz muna dabasu Tāva vaigu. 11 (Cylvāka Dāls tadei ir nōcis izpesteit tūs, kas gōja zudumā.)
12 Kai jums līkās? Jo cylvākam, kam ir symts vušku, un vīna nu tom aizamaļdeitu, vai tad jys napamastu kolnūs tōs deveņdesmit deveņas un naītu aizamaļdejušōs maklātu? 13 Un jo tū atrostu, tad, patīši jums soku, jam byutu lelōka prīca nu tōs vīnas kai nu naaizamaļdejušajom deveņdesmit deveņom. 14 Tai pat ari jyusu dabasu Tāvs nagrib, ka kaids nu šim mozajim pazustu.
Pōrsorgōšona.
15 Un jo tovs brōļs pret tevi sagrākoj, ej un pōrsorgoj jū tikai jyusu diveju klōtbyutnē. Jo jys paklauseis, esi sovu brōli īgivis. 16 Jo tevis napaklauseis, tad pajem leidza ar sevi vēļ vīnu vai divejus, lai vyss tyktu nūkōrtōts caur diveju vai treju līcinīku vōrdu. 17 Jo ari tūs napaklauseitu, pasok Bazneicai. Jo ari Bazneicas napaklauseitu, lai tad byus tev taids, kai pogōns un muitinīks.
18 Patīši, Es jums soku, kū sasīsit vērs zemes, tys byus sasīts ari dabasūs; un kū izraiseisit vērs zemes, tys byus izraiseits ari dabasūs.
19 Otkon soku jums, jo divi nu jums vērs zemes vīnprōteigi lyugs kaut kō, tū jim muns debeseigais Tāvs pīškērs. 20 Jo kur divi vai trejs munā vōrdā ir sagōjuši, Tur Es asmu jūs vydā.
Ļaunais kolps.
21 Tad, pīgōjis pi Jō, Pīters vaicōja: Kungs, cik reižu ir jōatlaiž sovam brōļam, kad jys mani byus apvaiņōjis? Vai leidz septeņom reizem? 22 Jezus tam atbiļdēja: Es tev nasoku: leidz septeņom, bet leidz septeņdesmit reižu septeņom.
23 Tōpēc dabasu vaļsteiba ir pīleidzynojama cylvākam kēneņam, kurs gribēja nūsarēkinōt ar sovim koļpim. 24 Ka jys īsōce vest nūrēkinu, atvede pi jō vīnu (porōdnīku), kurs beja jam desmit tyukstūšu talentu porōdā. 25 Un, ka jam nabeja nu kō samoksōt, kungs pavēlēja pōrdūt jū pati, jō sīvu, jō bārnus un vysu, kas vīn jam beja un samoksōt. 26 Kolps, pakritis pi jō kōjom, lyudze saceidams: Kungs, esi maņ pacīteigs, un tev vysu samoksōšu. 27 Kungs apsažālōja par tū kolpu un jū palaide, un atlaide tū, kū jys beja porōdā.
28 Bet tys kolps, izgōjis ōrā, īraudzeja vīnu nu sovim bīdrim, kas jam beja porōdā symts denaru. Un sakēris tū, žņaudze, saceidams: Samoksoj maņ porōdu. 29 Bīdris, pakritis pi jō kōjom, lyudzēs: Esi maņ pacīteigs, un es tev samoksōšu (vysu). 30 Tūmār jys nagribēja, bet nūgōjis lyka tū īmest cītumā, koleidz samoksōs porōdu. 31 Tū radzādami, citi koļpi ļūti nūskuma un aizgōjuši pastōsteja sovam kungam vysu, kas beja nūticis. 32 Tad kungs lyka pasaukt jū pi sevis un jam saceja: Ļaunais kolps, es tev atlaižu vysu, kū vīn beji porōdā, jo manis lyudzi. 33 Vai gon tev nabeja jōapsažāloj par sovu bīdri, kai es par tevi apsažālōju? 34 Kungs aizadusmōjis, atdeve jū bendem, koleidz nasamoksōs vysa, kū vīn jam beja vaineigs.
35 Tai pat ari muns dabasu Tāvs padareis jums, jo jyus nu sirds naatlaissit sovam brōļam.
XVIII.
Kas ir lelōks dabasu vaļsteibā.
1 Tamā pošā stuņdē pīgōja pi Jezus mōcekli un vaicōja: Kas gon byus pats lelōkais dabasu vaļsteibā? 2 Jys, atsaucis klōt bārnu, nūvītōjis tū jūs vydā, 3 saceja: Patīši, Es jums soku, jo jyus naizalobōsit un natopsit kai bārni, dabasu vaļsteibā naīīsit. 4 Kurs pasazamōs tai, kai šytys bārns, tys ir tys pats lelōkais dabasu vaļsteibā. 5 Tai tad, kas munā vōrdā pījam vīnu šytaidu bārnu, tys Mani pījam. 6 Bet kas vīnu nu tim mozeņajim, kuri tic ikš Manis, īļaunōtu, tam byutu lobōk, jo jam pakōrtu koklā dzērnovu akmini, un jū īmastu jyuras dziļumā.
Īļaunōšonas.
7 Bāda pasauļam īļaunōšonu dēļ. Īļaunōšonom gon jōnōk, bet bāda tam cylvākam, caur kuru tōs nōk! 8 Jo tova rūka vai kōja tevi īļaunoj, cērt tū nūst un svīd prūjom nu sevis. Tev byus lobōk, jo tu klybs vai bez rūkas īīsi dzeivē, kai, turūt obejas rūkas un obejas kōjas, topsi īmasts myužeigajā gunī. 9 Jo tova acs tevi īļaunoj, izraun jū un svīd prūjom nu sevis. Tev byus lobōk, jo tu īīsi dzeivē ar vīnu aci, kai, turūt obejas acis, topsi īmasts eļnes gunī.
Dīva žālsirdeiba.
10 Sorgitēs, ka nanycynōtu nivīna nu šim mozajim; jo Es jums soku: ka jūs eņgeli dabasūs vysod redz muna dabasu Tāva vaigu. 11 (Cylvāka Dāls tadei ir nōcis izpesteit tūs, kas gōja zudumā.)
12 Kai jums līkās? Jo cylvākam, kam ir symts vušku, un vīna nu tom aizamaļdeitu, vai tad jys napamastu kolnūs tōs deveņdesmit deveņas un naītu aizamaļdejušōs maklātu? 13 Un jo tū atrostu, tad, patīši jums soku, jam byutu lelōka prīca nu tōs vīnas kai nu naaizamaļdejušajom deveņdesmit deveņom. 14 Tai pat ari jyusu dabasu Tāvs nagrib, ka kaids nu šim mozajim pazustu.
Pōrsorgōšona.
15 Un jo tovs brōļs pret tevi sagrākoj, ej un pōrsorgoj jū tikai jyusu diveju klōtbyutnē. Jo jys paklauseis, esi sovu brōli īgivis. 16 Jo tevis napaklauseis, tad pajem leidza ar sevi vēļ vīnu vai divejus, lai vyss tyktu nūkōrtōts caur diveju vai treju līcinīku vōrdu. 17 Jo ari tūs napaklauseitu, pasok Bazneicai. Jo ari Bazneicas napaklauseitu, lai tad byus tev taids, kai pogōns un muitinīks.
18 Patīši, Es jums soku, kū sasīsit vērs zemes, tys byus sasīts ari dabasūs; un kū izraiseisit vērs zemes, tys byus izraiseits ari dabasūs.
19 Otkon soku jums, jo divi nu jums vērs zemes vīnprōteigi lyugs kaut kō, tū jim muns debeseigais Tāvs pīškērs. 20 Jo kur divi vai trejs munā vōrdā ir sagōjuši, Tur Es asmu jūs vydā.
Ļaunais kolps.
21 Tad, pīgōjis pi Jō, Pīters vaicōja: Kungs, cik reižu ir jōatlaiž sovam brōļam, kad jys mani byus apvaiņōjis? Vai leidz septeņom reizem? 22 Jezus tam atbiļdēja: Es tev nasoku: leidz septeņom, bet leidz septeņdesmit reižu septeņom.
23 Tōpēc dabasu vaļsteiba ir pīleidzynojama cylvākam kēneņam, kurs gribēja nūsarēkinōt ar sovim koļpim. 24 Ka jys īsōce vest nūrēkinu, atvede pi jō vīnu (porōdnīku), kurs beja jam desmit tyukstūšu talentu porōdā. 25 Un, ka jam nabeja nu kō samoksōt, kungs pavēlēja pōrdūt jū pati, jō sīvu, jō bārnus un vysu, kas vīn jam beja un samoksōt. 26 Kolps, pakritis pi jō kōjom, lyudze saceidams: Kungs, esi maņ pacīteigs, un tev vysu samoksōšu. 27 Kungs apsažālōja par tū kolpu un jū palaide, un atlaide tū, kū jys beja porōdā.
28 Bet tys kolps, izgōjis ōrā, īraudzeja vīnu nu sovim bīdrim, kas jam beja porōdā symts denaru. Un sakēris tū, žņaudze, saceidams: Samoksoj maņ porōdu. 29 Bīdris, pakritis pi jō kōjom, lyudzēs: Esi maņ pacīteigs, un es tev samoksōšu (vysu). 30 Tūmār jys nagribēja, bet nūgōjis lyka tū īmest cītumā, koleidz samoksōs porōdu. 31 Tū radzādami, citi koļpi ļūti nūskuma un aizgōjuši pastōsteja sovam kungam vysu, kas beja nūticis. 32 Tad kungs lyka pasaukt jū pi sevis un jam saceja: Ļaunais kolps, es tev atlaižu vysu, kū vīn beji porōdā, jo manis lyudzi. 33 Vai gon tev nabeja jōapsažāloj par sovu bīdri, kai es par tevi apsažālōju? 34 Kungs aizadusmōjis, atdeve jū bendem, koleidz nasamoksōs vysa, kū vīn jam beja vaineigs.
35 Tai pat ari muns dabasu Tāvs padareis jums, jo jyus nu sirds naatlaissit sovam brōļam.