XIV.
Jōņa Kristeitōja nōve.
1 Tamā laikā tetrarchs Erods, izdzērdis par Jezus gūdu, 2 saceja sovim kolpim: Tys ir Jōņs Kristeitōjs. Jys ir pīsacēlis nu myrūnim un tōdēļ breinumi nūteik caur jū.
3 Erods tadei beja, sova brōļa Filipa sīvas Erodiades dēļ, licis Jōni apcītynōt, sasīt un īmest cītumā. 4 jo Jōņs tam saceja: Tev nava breivi jōs turēt, 5 Un jys gribēja jū nūnōvēt, bet beidōs ļaužu, jo jī atzyna tū par pravīti.
6 Bet Eroda dzimšonas svineibōs, Erodiades meita doncojūt īpatyka Erodam. 7 Tōpēc jys zvārādamīs pīsūleja jai dūt vysu, kū vīn jei praseitu. 8 Jei, sovas mōtes pīrunōta, saceja: Dūd maņ uz bļūdas Jōņa Kristeitōja golvu. 9 Kēneņš nūskuma. Bet, sova zvārasta un cīmeņu dēļ, pavēlēja dūt. 10 Pasyuteidams uz cītumu, lyka tur nūcērst Jōņam golvu. 11 Un jō golva tyka uz bļūdas atnasta un atdūta meitinei; un tei aiznese jū sovai mōtei.
12 Tad atgōjuši jō mōcekli pajēme jō mīsu, paglōbōja jū un nūgōjuši pastōsteja Jezum.
13 Tū izdzērdis Jezus aizceļōja laivā uz vīnu nūmaļ asūšu vītu. Bet ļaudis izdzērduši gōja kōjom nu mīsta Jam pakaļ. 14 Un izīdams Jezus īraudzeja lelus ļaužu pulkus, cīte jim leidza un jūs sliminīkus padareja vasalus.
Maizes pavairōšonas breinums.
15 Bet, ka palyka vālu, pīgōja pi Jō mōcekli un saceja: Šei vīta ir tukša, un stuņde jau vāla; atlaid ļaudis, lai jī ītu uz sadžom un nūpērktu sev pōrtyku. 16 Bet Jezus tim saceja: Nava vajadzeibas īt, jyus poši pabarojit jūs. 17 Bet tī Jam atbiļdēja: Mums šite nava vairōk, kai tik pīci maizes kukuli un divi zivis. 18 Bet jys tim saceja: Nesit Maņ jūs šur. 19 Pavēlējis ļaudim nūsēst uz zōles, pajēme tūs pīcus maizes kukuļus un divi zivis, pacēle acis uz dabasim, nūsvēteja tūs, lauze maizi un deve mōceklim, un mōcekli — ļaudim. 20 Visi ēde un topa seiti; nu atlykušajim gobolim pīlaseja divpadsmit peitiņu. 21 Bet ādōju daudzums beja leidz pīcom tyukstūšom cylvāku, naskaitūt sīvīšu un bārnu.
K. Jezus īt pa jyuru.
22 Tad Jys pavēlēja sovim mōceklim sēstīs tyuleņ laivā, un, koleidz Jys atlaiss ļaudis, pōrsaceļt uz ūtrū krostu. 23 Atlaidis ļaužu pulkus, Jys uzkōpe kolnā vīntuleibā lyugtūs. Kad atgōja vokors, Jys tur beja vīns (pats). 24 Laiva beja uz jyuras vyds, un viļni jū mātōja uz vysom pusem, jo beja pretejais vējs. 25 Bet caturtōs nakts sardzes laikā, Jys, īdams pa jyuru, atgōja pi jim. 26 Mōcekli īraudzejuši Jū ejam pa jyuru, izbailēs saceja: tys ir spūks; un nu bailem sōce klīgt. 27 Bet Jezus tyuleņ sōce runōt saceidams: Esit drūsi, Es asmu, — nasabeistit!
K. Jezus glōb Pīteri.
28 Kungs, atsasauce Pīters, jo Tu esi te, tad lic maņ pa yudiņa vērsu aizīt pi Tevis. 29 Ej šur, Jys atbiļdēja. Izkōpis nu laivas, Pīters pa yudiņa vērsu gōja, lai nūītu pi Jezus. 30 Bet, radzādams stypru vēju, nūsabeida, un sōce grimt, klīgdams: Kungs, glōb mani! 31 Jezus, tyuleņ izstīpis rūku, nūtvēre jū un jam saceja: Mozticeigais, kōdēļ tu šaubejīs! 32 Kad jī sakōpe laivā, vējs nūstōja. 33 Laivā asūšī sagōja, pagūdynōja Jū un saceja: Patīši, Tu esi Dīva Dāls!
34 Tad pōrbraukuši pōri, aizgōja uz Genezareta zemi. 35 Kai tik Jū pazyna tōs molas ļaudis, tyuleņ iznosōja ziņu pa vysu tū apgobolu un sanese pi Jō vysus slymūs. 36 Tī Jō lyudze, lai atļaun jim kaut pi Jō svōrku veiles pīsaskart. Un tī, kas pīsaskōre, palyka vasali.
XIV.
Jōņa Kristeitōja nōve.
1 Tamā laikā tetrarchs Erods, izdzērdis par Jezus gūdu, 2 saceja sovim kolpim: Tys ir Jōņs Kristeitōjs. Jys ir pīsacēlis nu myrūnim un tōdēļ breinumi nūteik caur jū.
3 Erods tadei beja, sova brōļa Filipa sīvas Erodiades dēļ, licis Jōni apcītynōt, sasīt un īmest cītumā. 4 jo Jōņs tam saceja: Tev nava breivi jōs turēt, 5 Un jys gribēja jū nūnōvēt, bet beidōs ļaužu, jo jī atzyna tū par pravīti.
6 Bet Eroda dzimšonas svineibōs, Erodiades meita doncojūt īpatyka Erodam. 7 Tōpēc jys zvārādamīs pīsūleja jai dūt vysu, kū vīn jei praseitu. 8 Jei, sovas mōtes pīrunōta, saceja: Dūd maņ uz bļūdas Jōņa Kristeitōja golvu. 9 Kēneņš nūskuma. Bet, sova zvārasta un cīmeņu dēļ, pavēlēja dūt. 10 Pasyuteidams uz cītumu, lyka tur nūcērst Jōņam golvu. 11 Un jō golva tyka uz bļūdas atnasta un atdūta meitinei; un tei aiznese jū sovai mōtei.
12 Tad atgōjuši jō mōcekli pajēme jō mīsu, paglōbōja jū un nūgōjuši pastōsteja Jezum.
13 Tū izdzērdis Jezus aizceļōja laivā uz vīnu nūmaļ asūšu vītu. Bet ļaudis izdzērduši gōja kōjom nu mīsta Jam pakaļ. 14 Un izīdams Jezus īraudzeja lelus ļaužu pulkus, cīte jim leidza un jūs sliminīkus padareja vasalus.
Maizes pavairōšonas breinums.
15 Bet, ka palyka vālu, pīgōja pi Jō mōcekli un saceja: Šei vīta ir tukša, un stuņde jau vāla; atlaid ļaudis, lai jī ītu uz sadžom un nūpērktu sev pōrtyku. 16 Bet Jezus tim saceja: Nava vajadzeibas īt, jyus poši pabarojit jūs. 17 Bet tī Jam atbiļdēja: Mums šite nava vairōk, kai tik pīci maizes kukuli un divi zivis. 18 Bet jys tim saceja: Nesit Maņ jūs šur. 19 Pavēlējis ļaudim nūsēst uz zōles, pajēme tūs pīcus maizes kukuļus un divi zivis, pacēle acis uz dabasim, nūsvēteja tūs, lauze maizi un deve mōceklim, un mōcekli — ļaudim. 20 Visi ēde un topa seiti; nu atlykušajim gobolim pīlaseja divpadsmit peitiņu. 21 Bet ādōju daudzums beja leidz pīcom tyukstūšom cylvāku, naskaitūt sīvīšu un bārnu.
K. Jezus īt pa jyuru.
22 Tad Jys pavēlēja sovim mōceklim sēstīs tyuleņ laivā, un, koleidz Jys atlaiss ļaudis, pōrsaceļt uz ūtrū krostu. 23 Atlaidis ļaužu pulkus, Jys uzkōpe kolnā vīntuleibā lyugtūs. Kad atgōja vokors, Jys tur beja vīns (pats). 24 Laiva beja uz jyuras vyds, un viļni jū mātōja uz vysom pusem, jo beja pretejais vējs. 25 Bet caturtōs nakts sardzes laikā, Jys, īdams pa jyuru, atgōja pi jim. 26 Mōcekli īraudzejuši Jū ejam pa jyuru, izbailēs saceja: tys ir spūks; un nu bailem sōce klīgt. 27 Bet Jezus tyuleņ sōce runōt saceidams: Esit drūsi, Es asmu, — nasabeistit!
K. Jezus glōb Pīteri.
28 Kungs, atsasauce Pīters, jo Tu esi te, tad lic maņ pa yudiņa vērsu aizīt pi Tevis. 29 Ej šur, Jys atbiļdēja. Izkōpis nu laivas, Pīters pa yudiņa vērsu gōja, lai nūītu pi Jezus. 30 Bet, radzādams stypru vēju, nūsabeida, un sōce grimt, klīgdams: Kungs, glōb mani! 31 Jezus, tyuleņ izstīpis rūku, nūtvēre jū un jam saceja: Mozticeigais, kōdēļ tu šaubejīs! 32 Kad jī sakōpe laivā, vējs nūstōja. 33 Laivā asūšī sagōja, pagūdynōja Jū un saceja: Patīši, Tu esi Dīva Dāls!
34 Tad pōrbraukuši pōri, aizgōja uz Genezareta zemi. 35 Kai tik Jū pazyna tōs molas ļaudis, tyuleņ iznosōja ziņu pa vysu tū apgobolu un sanese pi Jō vysus slymūs. 36 Tī Jō lyudze, lai atļaun jim kaut pi Jō svōrku veiles pīsaskart. Un tī, kas pīsaskōre, palyka vasali.
