XXIII.
K. Jezus Pilata prīškā.
1 Tad vysa sapuļce cēlēs kōjōs, aizvede Jū uz Pilatu 2 un sōce Jū apsyudzēt saceidami: Mes atrodom, ka šytys cyldynoj myusu ļaudis, ka aizlīdz moksōt keizaram nūdūkļus un sludynoj, ka šys asūt Kristus kēneņš. 3 Tad Pilats vaicōja: Vai Tu esi jūdu kēneņš. Jys atbiļdēja: Pats pasaceji.
4 Tad Pilats vērsgoreidznīkim un ļaužu puļkim pasludynōja: Es pi tō Cylvāka naatrūnu nikaidas vaiņas. 5 Bet jī vēļ vairōk uzastōja, saceidami: Jys ar sovu mōceibu cyldynoj ļaudis pa vysu jūdu zemi, īsōkdams nu Galilejas leidz šenīnei.
6 Tū izdzērdis, Pilats vaicōja, vai tys Cylvāks ir galilejīts. 7 Izzynōjis, ka Jys pīdar pi Eroda pavaļstnīkim, nūsyuteja Jū uz Erodu, kurs tamā laikā ari beja Jeruzalemā.
K. Jezus Eroda prīškā.
8 Īraudzejis Jezu, Erods ļūti prīcōjōs. Jys jau seņ Jū gribēja redzēt, jo beja daudzi par Jū dzērdējis un cerēja īraudzeit nu Jō kaidu breinumu. 9 Tai tad daudz kō vaicōja, bet Jezus tam nikō naatbiļdēja.
10 Vērsgoreidznīki sōce Jū ļūti apvaiņōt. 11 Erods reizē ar sovejim Jū nycynōja un izsmēja, un, izsmīkļa dēļ apviļcis Jam boltu drēbi, nūsyuteja atpakaļ uz Pilatu. 12 Tamā dīnā Erods ar Pilatu palyka draugi, jī tadei beja bejuši sovstarpejā īnaidā.
K. Jezus Pilata prīškā.
13 Pilats, sasaucis kūpā vērsgoreidznīkus, augstōs padūmes lūcekļus un ļaudis, 14 jim saceja: Jyus šytū Cylvāku atvedet pi manis, jo Jys cyldynoj ļaudis, bet raug, es jyusu prīškā Jū nūpratynōju, bet nikaidas vaiņas, kurā Jū apvaiņojat, pi Jō naatrodu. 15 Taipat ari Erods. Jys tadei atsyuteja Jū pi manis atpakaļ. Un raug, Jys nikō navā padarejis, kas peļneitu nōvi. 16 Es tad likšu Jū nūšausteit un palaist vaļā.
17 Uz svātku dīnom vajadzeja vīnu cītumnīku jim vaļā palaist.
18 Bet vyss ļaužu pyuļs brēce: Nūst ar šytū! Laid mums Barabbasu vaļā. 19 Tys beja cītumā īslūdzeits dumpa dēļ, kas piļsātā beja nūticis, un slapkaveibas dēļ.
20 Bet Pilats, grybādams Jezu palaist vaļā, mēginōja vēļ reizi jim runōt. 21 Bet jī klīdze saceidami: Pīkaļ Jū krystā, pīkaļ Jū krystā!
22 Tad jys vēļ trešu reizi jautōja: Kū gon Jys ļaunu ir padarejis? Es pi Jō nikō naatrūnu taida, kas peļneitu nōvi; es likšu Jū nūšausteit un palaisšu vaļā.
23 Bet jī skubynōja ar lelu klīgšonu pīpraseidami, ka Jū pīkoltu krystā, — un jūs klīgšona arvīnu palyka spēceigōka.
24 Tad Pilats nūlēme jūs grybu izpiļdeit. 25 Tai tad palaide vaļā tū, kas cītumā beja īslūdzeits namīra ceļšonas un slapkaveibas dēļ, kurō jī pīpraseja, bet Jezu nūdeve pēc jūs grybas.
Krysta ceļš.
26 Un kad Jū vede, sajēme kaidu Seimani Cyrineīti, kas gōja nu teiruma, un uzlyka jam krystu, ka jys tū nastu Jezum pakaļ.
27 Pakaļ pēc Jō gōja lels ļaužu pulks un sīvītes, kuras pēc Jō raudōja un bādōjōs. 28 Jezus atsagrīzis jom saceja: Jeruzalema meitas, naraudit par Mani, bet gon raudit par sevi un sovim bārnim. 29 Jo raug, atīs dīnas, kod saceis: Svēteigas naaugleigōs, kuru mīsas nav dzemdējušas un kryutis nav barōjušas. 30 Tad saceis kolnim: Kreitit uz myusu, — un pakaļnim: Apklōjit myusus! 31 Un jo tai nūteik ar zaļu kūku, kas tad nūtiks ar sakoltušu?
32 Reizē ar Jū vede iznycynōšonai divejus slapkovas.
Krystā pīkaļšona.
33 Un kad jī atgōja uz tū vītu, kura saucās pīres kaula vīta, pīkola Jū krystā, kai ari ļaundarus: vīnu pa lobajai un ūtrū pa kreisajai pusei.
34 Un Jezus lyudzēs: Tāvs, atlaid jim, jī tadei nazyna, kū dora. Drēbes sovstarpeigi sadaleja, masdami kauleņus.
35 Ļaudis stōvēja un skatejōs. Augstōs padūmes lūcekli izsmēja saceidami: Cytus gon izglōbe; jo Jys ir Kristus, Dīva Izvālātais, lai izglōb pats sevi. 36 Ari karaveiri Jam izasmēja. Jī, īdami klōt, deve Jam etiki 37 saceidami: Jo esi jūdu kēneņš, izglōb pats sevi.
38 Vērs Jō beja uzroksts (greku, latiņu un ebreju volūdōs): Šytys ir jūdu kēneņš.
39 Un vīns ļaundars, kas korōjōs krystā, sōce Jū zaimōt saceidams: Jo Tu esi Kristus, tad izglōb pats sevi un myusus.
40 Bet ūtrais Jū rōja saceidams: Tu pat Dīva nasabeisti, lai gon taidu pošu strōpi cīt! 41 Mes gon cīšam taisneigi, jo mes par sovim dorbim sajamam taisneigu strōpi, bet Tys tadei nikō ļauna navā darejis. 42 Tad jys lyudze: Jezu, pīmiņ par mani, kad īnōksi sovā kēnestī.
43 Jys tam saceja: Patīši, Es tev soku: Šudiņ ar Mani byusi rajā.
K. Jezus nōve un paglobōšona.
44 Apmāram beja jau sastō stuņde, un tymsums apklōja vysu zemi leidz pat deveitai stuņdei. 45 Saule aptymsa, svētneicas aizkors pōrpleisa pa pusei. 46 Jezus sōce saukt lelā bolsā saceidams: Tāvs, Tovōs rūkōs Es atdūdu sovu goru. Šytū pasacejis, Jys nūmyra.
47 Vērsinīks, radzūt kas nūteik, slaveja Dīvu saceidams: Patīši, Šytys Cylvāks beja taisneigs. 48 Visi ļaudis, kas beja klōtu sasalasejuši, radzādami, kas nūtyka, sysdami kryutīs, gōja atpakaļ. 49 Nū tōlīnes stōvēja visi Jō pazeistamī un sīvītes, kas reizē beja atgōjušas nu Galilejas, un uz Jō skatejōs.
50 Un raug, vīns cylvāks, vōrdā Jezups, Synedriona padūmnīks nu Arimateas, Judeas mīsta, lobs un taisneigs cylvāks, 51 kas ari pats gaideja Dīva vaļsteibas, jūs sprīdumam un dorbim napīkryta. 52 Jys aizgōja uz Pilatu un lyudze Jezus mīsu. 53 Jys tū nūjēme (nu krysta), ītyna lynu drēbē un īlyka kliņtī izkoltajā kopā, kurā vēļ nikas nabeja gulējis. 54 Un tei beja sasagatavōšonas dīna, un sabats gōja vērsum.
55 Sīvītes, kas nu Galilejas reizē beja atgōjušas, gōja leidza un redzēja kopu un mīsas paglobōšonu. 56 Atgōjušas atpakaļ, sataiseja smōrdeigas zōles, bet sabata dīnu, saskaņā ar bausleibu, pavadeja klusumā.
XXIII.
K. Jezus Pilata prīškā.
1 Tad vysa sapuļce cēlēs kōjōs, aizvede Jū uz Pilatu 2 un sōce Jū apsyudzēt saceidami: Mes atrodom, ka šytys cyldynoj myusu ļaudis, ka aizlīdz moksōt keizaram nūdūkļus un sludynoj, ka šys asūt Kristus kēneņš. 3 Tad Pilats vaicōja: Vai Tu esi jūdu kēneņš. Jys atbiļdēja: Pats pasaceji.
4 Tad Pilats vērsgoreidznīkim un ļaužu puļkim pasludynōja: Es pi tō Cylvāka naatrūnu nikaidas vaiņas. 5 Bet jī vēļ vairōk uzastōja, saceidami: Jys ar sovu mōceibu cyldynoj ļaudis pa vysu jūdu zemi, īsōkdams nu Galilejas leidz šenīnei.
6 Tū izdzērdis, Pilats vaicōja, vai tys Cylvāks ir galilejīts. 7 Izzynōjis, ka Jys pīdar pi Eroda pavaļstnīkim, nūsyuteja Jū uz Erodu, kurs tamā laikā ari beja Jeruzalemā.
K. Jezus Eroda prīškā.
8 Īraudzejis Jezu, Erods ļūti prīcōjōs. Jys jau seņ Jū gribēja redzēt, jo beja daudzi par Jū dzērdējis un cerēja īraudzeit nu Jō kaidu breinumu. 9 Tai tad daudz kō vaicōja, bet Jezus tam nikō naatbiļdēja.
10 Vērsgoreidznīki sōce Jū ļūti apvaiņōt. 11 Erods reizē ar sovejim Jū nycynōja un izsmēja, un, izsmīkļa dēļ apviļcis Jam boltu drēbi, nūsyuteja atpakaļ uz Pilatu. 12 Tamā dīnā Erods ar Pilatu palyka draugi, jī tadei beja bejuši sovstarpejā īnaidā.
K. Jezus Pilata prīškā.
13 Pilats, sasaucis kūpā vērsgoreidznīkus, augstōs padūmes lūcekļus un ļaudis, 14 jim saceja: Jyus šytū Cylvāku atvedet pi manis, jo Jys cyldynoj ļaudis, bet raug, es jyusu prīškā Jū nūpratynōju, bet nikaidas vaiņas, kurā Jū apvaiņojat, pi Jō naatrodu. 15 Taipat ari Erods. Jys tadei atsyuteja Jū pi manis atpakaļ. Un raug, Jys nikō navā padarejis, kas peļneitu nōvi. 16 Es tad likšu Jū nūšausteit un palaist vaļā.
17 Uz svātku dīnom vajadzeja vīnu cītumnīku jim vaļā palaist.
18 Bet vyss ļaužu pyuļs brēce: Nūst ar šytū! Laid mums Barabbasu vaļā. 19 Tys beja cītumā īslūdzeits dumpa dēļ, kas piļsātā beja nūticis, un slapkaveibas dēļ.
20 Bet Pilats, grybādams Jezu palaist vaļā, mēginōja vēļ reizi jim runōt. 21 Bet jī klīdze saceidami: Pīkaļ Jū krystā, pīkaļ Jū krystā!
22 Tad jys vēļ trešu reizi jautōja: Kū gon Jys ļaunu ir padarejis? Es pi Jō nikō naatrūnu taida, kas peļneitu nōvi; es likšu Jū nūšausteit un palaisšu vaļā.
23 Bet jī skubynōja ar lelu klīgšonu pīpraseidami, ka Jū pīkoltu krystā, — un jūs klīgšona arvīnu palyka spēceigōka.
24 Tad Pilats nūlēme jūs grybu izpiļdeit. 25 Tai tad palaide vaļā tū, kas cītumā beja īslūdzeits namīra ceļšonas un slapkaveibas dēļ, kurō jī pīpraseja, bet Jezu nūdeve pēc jūs grybas.
Krysta ceļš.
26 Un kad Jū vede, sajēme kaidu Seimani Cyrineīti, kas gōja nu teiruma, un uzlyka jam krystu, ka jys tū nastu Jezum pakaļ.
27 Pakaļ pēc Jō gōja lels ļaužu pulks un sīvītes, kuras pēc Jō raudōja un bādōjōs. 28 Jezus atsagrīzis jom saceja: Jeruzalema meitas, naraudit par Mani, bet gon raudit par sevi un sovim bārnim. 29 Jo raug, atīs dīnas, kod saceis: Svēteigas naaugleigōs, kuru mīsas nav dzemdējušas un kryutis nav barōjušas. 30 Tad saceis kolnim: Kreitit uz myusu, — un pakaļnim: Apklōjit myusus! 31 Un jo tai nūteik ar zaļu kūku, kas tad nūtiks ar sakoltušu?
32 Reizē ar Jū vede iznycynōšonai divejus slapkovas.
Krystā pīkaļšona.
33 Un kad jī atgōja uz tū vītu, kura saucās pīres kaula vīta, pīkola Jū krystā, kai ari ļaundarus: vīnu pa lobajai un ūtrū pa kreisajai pusei.
34 Un Jezus lyudzēs: Tāvs, atlaid jim, jī tadei nazyna, kū dora. Drēbes sovstarpeigi sadaleja, masdami kauleņus.
35 Ļaudis stōvēja un skatejōs. Augstōs padūmes lūcekli izsmēja saceidami: Cytus gon izglōbe; jo Jys ir Kristus, Dīva Izvālātais, lai izglōb pats sevi. 36 Ari karaveiri Jam izasmēja. Jī, īdami klōt, deve Jam etiki 37 saceidami: Jo esi jūdu kēneņš, izglōb pats sevi.
38 Vērs Jō beja uzroksts (greku, latiņu un ebreju volūdōs): Šytys ir jūdu kēneņš.
39 Un vīns ļaundars, kas korōjōs krystā, sōce Jū zaimōt saceidams: Jo Tu esi Kristus, tad izglōb pats sevi un myusus.
40 Bet ūtrais Jū rōja saceidams: Tu pat Dīva nasabeisti, lai gon taidu pošu strōpi cīt! 41 Mes gon cīšam taisneigi, jo mes par sovim dorbim sajamam taisneigu strōpi, bet Tys tadei nikō ļauna navā darejis. 42 Tad jys lyudze: Jezu, pīmiņ par mani, kad īnōksi sovā kēnestī.
43 Jys tam saceja: Patīši, Es tev soku: Šudiņ ar Mani byusi rajā.
K. Jezus nōve un paglobōšona.
44 Apmāram beja jau sastō stuņde, un tymsums apklōja vysu zemi leidz pat deveitai stuņdei. 45 Saule aptymsa, svētneicas aizkors pōrpleisa pa pusei. 46 Jezus sōce saukt lelā bolsā saceidams: Tāvs, Tovōs rūkōs Es atdūdu sovu goru. Šytū pasacejis, Jys nūmyra.
47 Vērsinīks, radzūt kas nūteik, slaveja Dīvu saceidams: Patīši, Šytys Cylvāks beja taisneigs. 48 Visi ļaudis, kas beja klōtu sasalasejuši, radzādami, kas nūtyka, sysdami kryutīs, gōja atpakaļ. 49 Nū tōlīnes stōvēja visi Jō pazeistamī un sīvītes, kas reizē beja atgōjušas nu Galilejas, un uz Jō skatejōs.
50 Un raug, vīns cylvāks, vōrdā Jezups, Synedriona padūmnīks nu Arimateas, Judeas mīsta, lobs un taisneigs cylvāks, 51 kas ari pats gaideja Dīva vaļsteibas, jūs sprīdumam un dorbim napīkryta. 52 Jys aizgōja uz Pilatu un lyudze Jezus mīsu. 53 Jys tū nūjēme (nu krysta), ītyna lynu drēbē un īlyka kliņtī izkoltajā kopā, kurā vēļ nikas nabeja gulējis. 54 Un tei beja sasagatavōšonas dīna, un sabats gōja vērsum.
55 Sīvītes, kas nu Galilejas reizē beja atgōjušas, gōja leidza un redzēja kopu un mīsas paglobōšonu. 56 Atgōjušas atpakaļ, sataiseja smōrdeigas zōles, bet sabata dīnu, saskaņā ar bausleibu, pavadeja klusumā.
