III.
Nikodems pi K. Jezus.
1 Storp farizejim beja vīns cylvāks, augstōs padūmes lūceklis, vōrdā Nikodems. 2 Tys atgōja pi Jō naktī, un Jam saceja: Mōceitōj, mes zynom, ka Tu kai skūlōtōjs atgōji nu Dīva; nivīns tadei navar dareit taidu breinumu, kaidus Tu dori, jo ar jū nabyutu Dīvs. 3 Jezus atbiļdēja un jam saceja: Patīši, patīši, Es tev soku, jo kas naatdzims nu jauna, tys Dīva vaļsteibas naredzēs. 4 Nikodems vaicōja: Kai gon cylvāks, byudams vacs, var atdzimt? Vai tad jys otkon var īīt sovas mōtes mīsā un pīdzimt? 5 Jezus atbiļdēja: Patīši, patīši, Es tev soku, kas naatdzims nu yudiņa un (Svātō) Gora, tys Dīva vaļsteibā īīt navar. 6 Kas paīt un mīsas, tys ir mīsa, kas nu Gora paīt, tys ir Gors. 7 Nasabreinoj, ka Es tev saceju: Jums ir nu jauna jōpīdzymst. 8 Vējs pyuš, kur grib; tu dzērdi jō šaļkšonu, bet nazini, nu kurīnes ceļās un uz kurīni traucās. Tai pat nūteik ar ikvīnu, kas pīdzymst nu Gora.
9 Nikodems atbyldādams Jam saceja: Kai tys var nūtikt? 10 Jezus atbiļdēja un jam saceja: Tu esi Izraeļa mōceitōjs un šytō nazini? 11 Patīši, patīši, Es tev soku, — mes runojam tū, kū zynom, un kū asam redzējuši, par tū līcynojam; bet jyus myusu līceibas nagrybat pījimt. 12 Jo jyus naticit tam, kū Es jums par vērszemes lītom stōstu, kai tad jyus ticēsit, ka Es jums par dabasu nūslāpumim runōšu?
13 Nivīns tadei nav uzkōpis dabasūs, izjamūt Tū, kas nu dabasim nūkōpe: Cylvāka Dāls (kurs ir dabasūs). 14 Kai Moizešs tuksnesī paaugstynōja čyusku, tai pat jōbyun paaugstynōtam Cylvāka Dālam, 15 lai ikvīns, kas Jam tic, (napazustu, bet) turātu myužeigū dzeivi.
16 Tadei Dīvs tai nūmīļōja pasauli, ka atdeve sovu vīnpīdzymušū Dālu, lai ikvīns, kas Jam tic, nazustu, bet turātu myužeigu dzeivi. 17 Tadei Dīvs sova Dāla nasyuteja uz pasauli, lai pasauli tīsōtu, bet gon, lai caur Jū pasauli izglōbtu. 18 Kas Jam tic, tys tīsōts natiks; bet kas natic, tys ir jau nūtīsōts, ka natic vīnpīdzymušō Dīva Dāla vōrdam. 19 Tys sprīdums pastōv tamā: uz pasauli atgōja gaisma, bet ļaudis vairōk nūmīļōja tymseibu na kai gaismu, jo ļauni beja jūs dorbi. 20 Tadei ikvīns, kas ļaunu dora, gaismas naīredz un pi gaismas naīt, lai natyktu palti jō dorbi. 21 Kas taisneigi dora, tys uz gaismu steidzās, ka jō dorbi toptu radzami, jo tī ikš Dīva padareiti.
K. Jezus Judeā.
22 Pēc tam Jezus ar sovim mōceklim aizgōja uz Judeas apgobolu, un tur, pi jim palīkūt, kristeja. 23 Ari Jōņs Enonā, Salima tyvumā, kristeja, jo tur beja daudz yudiņa, un ļaudis gōja un pījēme kristeibu. 24 Tūreiz Jōņs vēļ nabeja īslūdzeits cītumā.
25 Storp Jōņa mōceklim un jūdim izacēle streidi par škeisteišonu. 26 Jī atgōja pi Jōņa un jam saceja: Mōceitōj, Tys, kas pi tevis beja viņpus Jordana, kuram tu devi līceibu, raug, Tys ari krista, un visi īt uz Jū.
27 Jōņs atbiļdēja: Cylvāks nikō navar sasnēgt, jo jam nu dabasim nabyus dūts. 28 Jyus tadei poši varit aplīcynōt, ka es saceju: Es Kristus naasmu; es asmu tikai pyrms Jō syuteits. 29 Kam ir leigova, tys ir leigovaiņs. Leigovaiņa draugs, kas ir ar jū un klausōs, ļūti prīcojās par leigovaiņa bolsu. Taidu prīcu es atrodu vysā pylnumā. 30 Jam jōaug lelōkam, maņ jōsōc palikt mozokam.
31 Kas nu augstīnes nōk, tys ir par visim lelōks; bet kas paīt nu zemes, tys ir zemisks un zemiski runoj. Kas nu dabasim nōk, tys ir pōrōks par visim, 32 un kū ir dzērdējis un redzējis, tū līcynoj; bet tūmār jō līceibas nikas napījam. 33 Bet kas Jō līceibu pījam, tys aplīcynoj, ka Dīvs runoj taisneibu. 34 Kū Dīvs ir syutejis, Tys sludynoj Dīva vōrdus, jo Dīvs Goru dūd bez māra. 35 Tāvs mīļoj sovu Dālu un Jō rūkōs vysu ir atdevis. 36 Kas tic Dālam, tam ir myužeiga dzeivōšona; bet kas Dālam natic, tys dzeivōšonas naredzēs, bet gon Dīva dusme vērs jō paliks.
III.
Nikodems pi K. Jezus.
1 Storp farizejim beja vīns cylvāks, augstōs padūmes lūceklis, vōrdā Nikodems. 2 Tys atgōja pi Jō naktī, un Jam saceja: Mōceitōj, mes zynom, ka Tu kai skūlōtōjs atgōji nu Dīva; nivīns tadei navar dareit taidu breinumu, kaidus Tu dori, jo ar jū nabyutu Dīvs. 3 Jezus atbiļdēja un jam saceja: Patīši, patīši, Es tev soku, jo kas naatdzims nu jauna, tys Dīva vaļsteibas naredzēs. 4 Nikodems vaicōja: Kai gon cylvāks, byudams vacs, var atdzimt? Vai tad jys otkon var īīt sovas mōtes mīsā un pīdzimt? 5 Jezus atbiļdēja: Patīši, patīši, Es tev soku, kas naatdzims nu yudiņa un (Svātō) Gora, tys Dīva vaļsteibā īīt navar. 6 Kas paīt un mīsas, tys ir mīsa, kas nu Gora paīt, tys ir Gors. 7 Nasabreinoj, ka Es tev saceju: Jums ir nu jauna jōpīdzymst. 8 Vējs pyuš, kur grib; tu dzērdi jō šaļkšonu, bet nazini, nu kurīnes ceļās un uz kurīni traucās. Tai pat nūteik ar ikvīnu, kas pīdzymst nu Gora.
9 Nikodems atbyldādams Jam saceja: Kai tys var nūtikt? 10 Jezus atbiļdēja un jam saceja: Tu esi Izraeļa mōceitōjs un šytō nazini? 11 Patīši, patīši, Es tev soku, — mes runojam tū, kū zynom, un kū asam redzējuši, par tū līcynojam; bet jyus myusu līceibas nagrybat pījimt. 12 Jo jyus naticit tam, kū Es jums par vērszemes lītom stōstu, kai tad jyus ticēsit, ka Es jums par dabasu nūslāpumim runōšu?
13 Nivīns tadei nav uzkōpis dabasūs, izjamūt Tū, kas nu dabasim nūkōpe: Cylvāka Dāls (kurs ir dabasūs). 14 Kai Moizešs tuksnesī paaugstynōja čyusku, tai pat jōbyun paaugstynōtam Cylvāka Dālam, 15 lai ikvīns, kas Jam tic, (napazustu, bet) turātu myužeigū dzeivi.
16 Tadei Dīvs tai nūmīļōja pasauli, ka atdeve sovu vīnpīdzymušū Dālu, lai ikvīns, kas Jam tic, nazustu, bet turātu myužeigu dzeivi. 17 Tadei Dīvs sova Dāla nasyuteja uz pasauli, lai pasauli tīsōtu, bet gon, lai caur Jū pasauli izglōbtu. 18 Kas Jam tic, tys tīsōts natiks; bet kas natic, tys ir jau nūtīsōts, ka natic vīnpīdzymušō Dīva Dāla vōrdam. 19 Tys sprīdums pastōv tamā: uz pasauli atgōja gaisma, bet ļaudis vairōk nūmīļōja tymseibu na kai gaismu, jo ļauni beja jūs dorbi. 20 Tadei ikvīns, kas ļaunu dora, gaismas naīredz un pi gaismas naīt, lai natyktu palti jō dorbi. 21 Kas taisneigi dora, tys uz gaismu steidzās, ka jō dorbi toptu radzami, jo tī ikš Dīva padareiti.
K. Jezus Judeā.
22 Pēc tam Jezus ar sovim mōceklim aizgōja uz Judeas apgobolu, un tur, pi jim palīkūt, kristeja. 23 Ari Jōņs Enonā, Salima tyvumā, kristeja, jo tur beja daudz yudiņa, un ļaudis gōja un pījēme kristeibu. 24 Tūreiz Jōņs vēļ nabeja īslūdzeits cītumā.
25 Storp Jōņa mōceklim un jūdim izacēle streidi par škeisteišonu. 26 Jī atgōja pi Jōņa un jam saceja: Mōceitōj, Tys, kas pi tevis beja viņpus Jordana, kuram tu devi līceibu, raug, Tys ari krista, un visi īt uz Jū.
27 Jōņs atbiļdēja: Cylvāks nikō navar sasnēgt, jo jam nu dabasim nabyus dūts. 28 Jyus tadei poši varit aplīcynōt, ka es saceju: Es Kristus naasmu; es asmu tikai pyrms Jō syuteits. 29 Kam ir leigova, tys ir leigovaiņs. Leigovaiņa draugs, kas ir ar jū un klausōs, ļūti prīcojās par leigovaiņa bolsu. Taidu prīcu es atrodu vysā pylnumā. 30 Jam jōaug lelōkam, maņ jōsōc palikt mozokam.
31 Kas nu augstīnes nōk, tys ir par visim lelōks; bet kas paīt nu zemes, tys ir zemisks un zemiski runoj. Kas nu dabasim nōk, tys ir pōrōks par visim, 32 un kū ir dzērdējis un redzējis, tū līcynoj; bet tūmār jō līceibas nikas napījam. 33 Bet kas Jō līceibu pījam, tys aplīcynoj, ka Dīvs runoj taisneibu. 34 Kū Dīvs ir syutejis, Tys sludynoj Dīva vōrdus, jo Dīvs Goru dūd bez māra. 35 Tāvs mīļoj sovu Dālu un Jō rūkōs vysu ir atdevis. 36 Kas tic Dālam, tam ir myužeiga dzeivōšona; bet kas Dālam natic, tys dzeivōšonas naredzēs, bet gon Dīva dusme vērs jō paliks.
