XIII.
K. Jezus mōceklim mozgoj kōjas.
1 Pyrms Leldines svātkim Jezus, radzādams, ka tyvojās Jō stuņde nu pasauļa aizīt uz Tāvu, nūmīļōjis sovejūs, kas uz pasauļa beja, nūmīļōja jūs leidz golam.
2 Vakareņu laikā, kad valns Judasa, Seimaņa Iskariotas dāla, sirdī beja īmetis nūdūmu Jū nūdūt, 3 Jezus, zynōdams, ka Tāvs vysu ir atdevis Jō rūkōs, un ka nu Dīva izgōja un otkon īt uz Dīvu atpakaļ, 4 pīsacēlis nu vakareņu, nūvylka vērsdrēbes, un, pajēmis dvīli, apsajūze. 5 Tad, pīlējis bļūdā yudiņa, sōce mōceklim mozgōt kōjas un ar dvīli, ar kuru beja apsajūzis, slauceit.
6 Tai Jys pīgōja pi Seimaņa Pītera. Bet tys Jam saceja: Kungs, Tu gribi maņ kōjas mozgōt? 7 Jezus atsasauce un saceja: Tō, kū Es tagad doru, tu vēļ nazini, bet vēļōk saprassi. 8 Pīters Jam saceja: Nā, Tu maņ kōju nikod namozgōsi! Jezus jam atbiļdēja: Jo Es tevis namozgōšu, tad tev nabyus ar Mani daļas. 9 Tad Seimaņs Pīters Jam saceja: Kungs, na tikai munas kōjas, bet ari rūkas un golvu. 10 Jezus tam atbiļdēja: Kas ir izamozgōjis, tam vajag tikai kōjas nūmozgōt, tad jys ir vysā teirs. Ari jyus asat teiri, tikai na visi. 11 Jys sovu nūdevēju zynōja un tōpēc saceja: Jyus visi teiri naasat.
12 Nūmozgōjis jim kōjas un apviļcis sovas vērsdrēbes, Jys atsasāda pi golda un saceja: Vai jyus saprūtat, kū Es jums padareju? 13 Jyus Mani saucat par Mōceitoju un Kungu un labi sokot, Es tadei asmu. 14 Tai tad, jo Es, Kungs un Mōceitōjs, nūmozgōju jums kōjas, tad ari jums ir pīnōkums cyts cytam kōjas mozgōt. 15 Es jums devu pīmāru, ka ari jyus tai dareitu, kai Es jums padareju. 16 Patīši, patīši, Es jums soku: Ni kolps ir lelōks par kungu, ni syutnis par tū, kas jū syuteja. 17 Jo jyus šytū saprūtat un saskaņā ar šytū dareisit, tad jyus asat svēteigi.
18 Na par jums visim Es runoju. Es zynu, kū Es izlaseju; tūmār Rokstim ir jōizapylda.
Tys, kas ar Mani maizi ād,
pret Mani paceļs sovu papīdi.
K. Jezus pasoka sovu nūdevēju.
19 Es jums jau tagad stōstu, koleidz tys vēļ navā nūticis, lai jyus, kad tys nūtiks, tycātu, ka Es asmu. 20 Patīši, patīši, Es jums soku: Kas Munu syutni pījims, tys pījims Mani; kas Mani pījims, tys pījims Tū, kas Mani syuteja.
21 Pēc šytūs vōrdu Jezus tyka sakustynōts gorā un aplīcynōdams saceja: Patīši, patīši, Es jums soku: Vīns nu jyusim Mani nūdūs. 22 Tad mōcekli cyts uz cyta skatejōs un nazynōja, par kuru Jys dūmoj. 23 Vīns nu Jō mōceklim, tys, kuru Jezus mīļōja, pīsaglaude pi Jezus kryutim. 24 Seimaņs Pīters pamōve uz jū un jam saceja: Pavaicoj, kurs ir tys, par kuru Jys runoj. 25 Jys nūsalīce pi Jezus kryutim un saceja: Kungs, kurs tys ir? 26 Jezus atbiļdēja: Tys ir tys, kam Es īdūšu apmārcātu maizes gabaleņu. Un Jys, apmērcējis maizes gabaleņu, īdeve Judasam, Iskariotas Seimaņa dālam. 27 Un pēc maizes gabaleņa jamā īgōja ļaunais gors. Jezus jam saceja: Kū gribi dareit, tū dori ōtrōk. 28 Tūmār nivīns nu klōtasūšim nasaprota, kōpēc jam tū saceja. 29 Tai kai Judass beja montzinis, tad daži dūmōja, ka Jezus grib saceit: Nūpērc, kas mums dēļ svātkim ir vajadzeigs, vai ari, ka nabogim kaut kū izdaleitu. 30 Jys, tū gabaleņu apēdis, tyuleņ izgōja ōrā. Beja nakts.
K. Jezus dūd jaunu bausleibu.
31 Kad jys jau beja izgōjis, Jezus saceja: Tagad Cylvāka Dāls ir uzslaveits. 32 Jo Dīvs Jamā ir uzslaveits, tad ari Dīvs uzslaveis Jū Sevī, un uzslaveis Jū tyuleņ.
33 Bērneni, vairs tikai mozu breidi Es pi jums asmu. Jyus Manis meklēsit, bet kū Es agrōk jūdim saceju, tū tagad soku ari jums: Kur Es eju, tur jyus aizīt navarit.
34 Es jums dūdu jaunu bausleibu: Mīļojit vīns ūtru. Jums vīnam ūtru jōmīļoj tai, kai Es jyusus nūmīļōju. 35 Jo jyus vīns ūtru mīļōsit, tad caur tū visi pazeis, ka Jyus asat Muni mōcekli.
K. Jezus īprīkš pasludynoj Pītera aizalīgšonu.
36 Tad Seimaņs Pīters nu Jō vaicōja: Kungs, kur Tu īsi? Jezus atbiļdēja: Kur Es eju, tur tu pēc Manis pakaļ aizīt navari, bet vēļōk gon tu īsi pakaļ. 37 Pīters Jam saceja: Kungs, kōpēc tagad pat es navaru Tev pakaļ īt? Es Tevis dēļ atdūšu sovu dzeiveibu.
38 Jezus jam atbiļdēja: Par Mani tu gribi atdūt sovu dzeiveibu? Patīši, patīši, Es tev soku: Pyrms na kai gaiļs aizdzīdōs, tu Manis trejskōrteigi aizalīgsi.
XIII.
K. Jezus mōceklim mozgoj kōjas.
1 Pyrms Leldines svātkim Jezus, radzādams, ka tyvojās Jō stuņde nu pasauļa aizīt uz Tāvu, nūmīļōjis sovejūs, kas uz pasauļa beja, nūmīļōja jūs leidz golam.
2 Vakareņu laikā, kad valns Judasa, Seimaņa Iskariotas dāla, sirdī beja īmetis nūdūmu Jū nūdūt, 3 Jezus, zynōdams, ka Tāvs vysu ir atdevis Jō rūkōs, un ka nu Dīva izgōja un otkon īt uz Dīvu atpakaļ, 4 pīsacēlis nu vakareņu, nūvylka vērsdrēbes, un, pajēmis dvīli, apsajūze. 5 Tad, pīlējis bļūdā yudiņa, sōce mōceklim mozgōt kōjas un ar dvīli, ar kuru beja apsajūzis, slauceit.
6 Tai Jys pīgōja pi Seimaņa Pītera. Bet tys Jam saceja: Kungs, Tu gribi maņ kōjas mozgōt? 7 Jezus atsasauce un saceja: Tō, kū Es tagad doru, tu vēļ nazini, bet vēļōk saprassi. 8 Pīters Jam saceja: Nā, Tu maņ kōju nikod namozgōsi! Jezus jam atbiļdēja: Jo Es tevis namozgōšu, tad tev nabyus ar Mani daļas. 9 Tad Seimaņs Pīters Jam saceja: Kungs, na tikai munas kōjas, bet ari rūkas un golvu. 10 Jezus tam atbiļdēja: Kas ir izamozgōjis, tam vajag tikai kōjas nūmozgōt, tad jys ir vysā teirs. Ari jyus asat teiri, tikai na visi. 11 Jys sovu nūdevēju zynōja un tōpēc saceja: Jyus visi teiri naasat.
12 Nūmozgōjis jim kōjas un apviļcis sovas vērsdrēbes, Jys atsasāda pi golda un saceja: Vai jyus saprūtat, kū Es jums padareju? 13 Jyus Mani saucat par Mōceitoju un Kungu un labi sokot, Es tadei asmu. 14 Tai tad, jo Es, Kungs un Mōceitōjs, nūmozgōju jums kōjas, tad ari jums ir pīnōkums cyts cytam kōjas mozgōt. 15 Es jums devu pīmāru, ka ari jyus tai dareitu, kai Es jums padareju. 16 Patīši, patīši, Es jums soku: Ni kolps ir lelōks par kungu, ni syutnis par tū, kas jū syuteja. 17 Jo jyus šytū saprūtat un saskaņā ar šytū dareisit, tad jyus asat svēteigi.
18 Na par jums visim Es runoju. Es zynu, kū Es izlaseju; tūmār Rokstim ir jōizapylda.
Tys, kas ar Mani maizi ād,
pret Mani paceļs sovu papīdi.
K. Jezus pasoka sovu nūdevēju.
19 Es jums jau tagad stōstu, koleidz tys vēļ navā nūticis, lai jyus, kad tys nūtiks, tycātu, ka Es asmu. 20 Patīši, patīši, Es jums soku: Kas Munu syutni pījims, tys pījims Mani; kas Mani pījims, tys pījims Tū, kas Mani syuteja.
21 Pēc šytūs vōrdu Jezus tyka sakustynōts gorā un aplīcynōdams saceja: Patīši, patīši, Es jums soku: Vīns nu jyusim Mani nūdūs. 22 Tad mōcekli cyts uz cyta skatejōs un nazynōja, par kuru Jys dūmoj. 23 Vīns nu Jō mōceklim, tys, kuru Jezus mīļōja, pīsaglaude pi Jezus kryutim. 24 Seimaņs Pīters pamōve uz jū un jam saceja: Pavaicoj, kurs ir tys, par kuru Jys runoj. 25 Jys nūsalīce pi Jezus kryutim un saceja: Kungs, kurs tys ir? 26 Jezus atbiļdēja: Tys ir tys, kam Es īdūšu apmārcātu maizes gabaleņu. Un Jys, apmērcējis maizes gabaleņu, īdeve Judasam, Iskariotas Seimaņa dālam. 27 Un pēc maizes gabaleņa jamā īgōja ļaunais gors. Jezus jam saceja: Kū gribi dareit, tū dori ōtrōk. 28 Tūmār nivīns nu klōtasūšim nasaprota, kōpēc jam tū saceja. 29 Tai kai Judass beja montzinis, tad daži dūmōja, ka Jezus grib saceit: Nūpērc, kas mums dēļ svātkim ir vajadzeigs, vai ari, ka nabogim kaut kū izdaleitu. 30 Jys, tū gabaleņu apēdis, tyuleņ izgōja ōrā. Beja nakts.
K. Jezus dūd jaunu bausleibu.
31 Kad jys jau beja izgōjis, Jezus saceja: Tagad Cylvāka Dāls ir uzslaveits. 32 Jo Dīvs Jamā ir uzslaveits, tad ari Dīvs uzslaveis Jū Sevī, un uzslaveis Jū tyuleņ.
33 Bērneni, vairs tikai mozu breidi Es pi jums asmu. Jyus Manis meklēsit, bet kū Es agrōk jūdim saceju, tū tagad soku ari jums: Kur Es eju, tur jyus aizīt navarit.
34 Es jums dūdu jaunu bausleibu: Mīļojit vīns ūtru. Jums vīnam ūtru jōmīļoj tai, kai Es jyusus nūmīļōju. 35 Jo jyus vīns ūtru mīļōsit, tad caur tū visi pazeis, ka Jyus asat Muni mōcekli.
K. Jezus īprīkš pasludynoj Pītera aizalīgšonu.
36 Tad Seimaņs Pīters nu Jō vaicōja: Kungs, kur Tu īsi? Jezus atbiļdēja: Kur Es eju, tur tu pēc Manis pakaļ aizīt navari, bet vēļōk gon tu īsi pakaļ. 37 Pīters Jam saceja: Kungs, kōpēc tagad pat es navaru Tev pakaļ īt? Es Tevis dēļ atdūšu sovu dzeiveibu.
38 Jezus jam atbiļdēja: Par Mani tu gribi atdūt sovu dzeiveibu? Patīši, patīši, Es tev soku: Pyrms na kai gaiļs aizdzīdōs, tu Manis trejskōrteigi aizalīgsi.
