IV.
Kārdynōšonas.
1 Nu kurīnes pi jums ceļās nasaskaņas un streidi? Vai tad na nu turīnes, ka jyusu lūcekļūs karoj jyusu kōreibas? 2 Jyus kōrojat pēc kaut kō, bet nasajamat; jyus nūkaunat un skaužat, bet tūmār sasnēgt navarat, jo dzeivojat ceiņā un streidūs. 3 Jyus nasajamat tō, kō grybat, jo jyus nasalyudzat. Un jo jyus arī kaut kō lyudzat, tad tūmār tō nasajamat tōpēc, ka slikti lyudzat, tys ir — ar nūdūmu izlītōt tū sovu kōreibu apmīrynōšonai.
4 Jyus lauleibas lauzēji, vai jyus nazynot ka draudzeiba ar šū pasauli ir īnaids pret Dīvu? Tai tad, kas grib byut par draugu šam pasauļam, tys sevi padora par Dīva īnaidnīku. 5 Vai tad jyus dūmojat, ka Roksti par veļti soka: (Dīvs) uzstōjeigi atpraseis nu jums dvēseli, kas jyusūs mōjoj. 6 Bet tū lelōka teik dūta žēlesteiba. Un tōpēc arī ir saceits: Dīvs lepneigajim pretojās, bet pazemeigajim dūd žēlesteibu. 7 Tai tad, pasadūdit Dīvam. Pretojitēs valnam un tys nu jums aizbēgs. 8 Tyvojitēs Dīvam un Dīvs tyvōsīs jums. Jyus, grēcinīki, nūteirejit rūkas, un jyus, divkūseigī, vīnkōršojit sovas sirdis. 9 Sajyutit sovu nīceibu, skumstit un raudit. Lai jyusu smīkls pōrīt skumēs un jyusu prīca — bādōs. 10 Pasazamynojit Kunga prīškā un jys jyusus paaugstynōs.
11 Brōli, nanīvojit vīns ūtra. Kas sovu brōli pazamoj, vai arī sovu brōli tīsoj, tys pasmōdej un tīsoj lykumu. Bet jo tu tīsoj lykumu, tad tu naesi lykuma piļdeitōjs, bet gon tīsnesis. 12 Bet lykumdevējs un tīsnesis ir tikai vīns un tys ir Tys, kam ir vara izpesteit un pazudynōt. Bet kas gon esi tu, ka tyvōkū tīsoj?
Dažaidi pōrsorgōjumi.
13 Un tagad jyus, kas sokot: Šudin vai reit mes dūsimēs uz tū, vai cytu piļsātu, un tur kaidu godu dzeivōsim, tērgōsimēs un peļneisimēs. 14 Jyus pavysam nazynat kaida jums byus reitdīn dzeive. Jyus asot tikai vīns elpas viļcīns, kas nagaru laiku ir radzams un pazyud. 15 Tō vītā lobōk sokit: Jo Kungam labpatiks, mes dzeivōsim un tū vai cytu dareisim. 16 Bet tagad jyus sovā pōrgaļveibā līlejatēs, bet ikvīna taida līleišonōs ir ļauna. 17 Kas prūt labi dareit, bet nadora, tys grākoj.
IV.
Kārdynōšonas.
1 Nu kurīnes pi jums ceļās nasaskaņas un streidi? Vai tad na nu turīnes, ka jyusu lūcekļūs karoj jyusu kōreibas? 2 Jyus kōrojat pēc kaut kō, bet nasajamat; jyus nūkaunat un skaužat, bet tūmār sasnēgt navarat, jo dzeivojat ceiņā un streidūs. 3 Jyus nasajamat tō, kō grybat, jo jyus nasalyudzat. Un jo jyus arī kaut kō lyudzat, tad tūmār tō nasajamat tōpēc, ka slikti lyudzat, tys ir — ar nūdūmu izlītōt tū sovu kōreibu apmīrynōšonai.
4 Jyus lauleibas lauzēji, vai jyus nazynot ka draudzeiba ar šū pasauli ir īnaids pret Dīvu? Tai tad, kas grib byut par draugu šam pasauļam, tys sevi padora par Dīva īnaidnīku. 5 Vai tad jyus dūmojat, ka Roksti par veļti soka: (Dīvs) uzstōjeigi atpraseis nu jums dvēseli, kas jyusūs mōjoj. 6 Bet tū lelōka teik dūta žēlesteiba. Un tōpēc arī ir saceits: Dīvs lepneigajim pretojās, bet pazemeigajim dūd žēlesteibu. 7 Tai tad, pasadūdit Dīvam. Pretojitēs valnam un tys nu jums aizbēgs. 8 Tyvojitēs Dīvam un Dīvs tyvōsīs jums. Jyus, grēcinīki, nūteirejit rūkas, un jyus, divkūseigī, vīnkōršojit sovas sirdis. 9 Sajyutit sovu nīceibu, skumstit un raudit. Lai jyusu smīkls pōrīt skumēs un jyusu prīca — bādōs. 10 Pasazamynojit Kunga prīškā un jys jyusus paaugstynōs.
11 Brōli, nanīvojit vīns ūtra. Kas sovu brōli pazamoj, vai arī sovu brōli tīsoj, tys pasmōdej un tīsoj lykumu. Bet jo tu tīsoj lykumu, tad tu naesi lykuma piļdeitōjs, bet gon tīsnesis. 12 Bet lykumdevējs un tīsnesis ir tikai vīns un tys ir Tys, kam ir vara izpesteit un pazudynōt. Bet kas gon esi tu, ka tyvōkū tīsoj?
Dažaidi pōrsorgōjumi.
13 Un tagad jyus, kas sokot: Šudin vai reit mes dūsimēs uz tū, vai cytu piļsātu, un tur kaidu godu dzeivōsim, tērgōsimēs un peļneisimēs. 14 Jyus pavysam nazynat kaida jums byus reitdīn dzeive. Jyus asot tikai vīns elpas viļcīns, kas nagaru laiku ir radzams un pazyud. 15 Tō vītā lobōk sokit: Jo Kungam labpatiks, mes dzeivōsim un tū vai cytu dareisim. 16 Bet tagad jyus sovā pōrgaļveibā līlejatēs, bet ikvīna taida līleišonōs ir ļauna. 17 Kas prūt labi dareit, bet nadora, tys grākoj.
