III.
Attaisnōšona caur ticeibu.
1 Ak jyus, nasaprateigī galatīši! Kas tad jyusus ir apstulbōjis (ka jyus nabyutu paklauseigi patīseibai), jyusus, kurim ocu prīškā tyka tālōts Jezus Kristus pi krysta? 2 Nu jums es grybātu zynōt tikai šytū: Vai jyus Goru sajēmet caur lykuma dorbim, vai arī caur ticeibas klauseišonu. 3 Cik jyus asat nasaprateigi: Jyus īsōcet Gorā, bet pabeigt grybat mīsā! 4 Vai tad tū vysu jyus veļti asot cītuši? Ka tikai par veļti nabyutu! 5 Vai tad tys, kas jums īdeve Goru un storp jums dora breinumus, dora tūs lykuma dorbu dēļ, vai arī ticeibas klauseišonas dēļ?
6 Te ir taipat kai Abraamam: Jys ticēja Dīvam un tys jam tyka īskaiteits taisneigumā. 7 Tai tad zinit, ka tī, kas dzeivoj nu ticeibas, ir Abraama pēcnōcēji. 8 Īprīkšparadzūt, ka Dīvs tautas attaisnōs caur ticeibu, Abraamam tyka pasludynōts: Tevī tiks svēteitas vysas tautas. 9 Tai tad, ticeigī tiks svēteiti reizē ar ticeigū Abraamu. 10 Bet visi, kas bolstōs uz lykuma dorbim, ir zam lōsta. Stōv raksteits: Lai ir nūlōdāts ikvins, kas uzcīteigi naīvāroj vysa, kas ir raksteits lykuma grōmotā. 11 Tūmār tys, ka nivins caur lykumu Dīva prīškā nateik attaisnōts, ir skaidrs; jo taisneigais dzeivōs nu ticeibas. 12 Un lykums ticeibā napastōv, bet gon: Kas tū dora, tys caur tū dzeivōs. 13 Nu lykuma lōsta myusus atpērka Kristus, myusu dēļ palykdams par lōstu, kai stōv raksteits: Kas pi kūka korōjōs, tys lai ir nūlōdāts. 14 Taidā kōrtā Abraama svēteiba caur Jezus Kristus nōks uz tautom, lai mes caur ticeibu sajimtu apsūleitū Goru.
15 Brōli, es runoju pēc ļaužu īroduma: Kaida cylvāka lykumeigā spākā īgōjušū testamentu navar nivīns ni atceļt, ni arī jū papyldynōt. 16 Bet Abraamam un jō pēcnōcējim beja pasludynōti apsūlejumi. Un tys nava teikts par daudzim: jō pēcnōcējim, bet gon par vīnu: jō pēcnōcējam, un tys ir Kristus. 17 Ar šytū es grybu pasaceit sekūšū: Lykums, kas četri simti trejsdesmit godu vēļōk nōce, navar nu Dīva īprīkš lykumeigi nūstateitō testamenta atceļt, un taidejaidi apsūleišonu iznycynōt. 18 Jo montōjums byutu atkareigs nu lykuma, tad jys nabyutu atkareigs nu apsūleišonas. Bet Dīvs Abraamam tū nūdrūšynōja caur apsūleišonu, kai dōvonu.
19 Kam tad ir lykums? — Jys nōce pōrkōpumu dēļ, koleidz nōks pēcnōcējs, kam ir apsūleišona. Jys tyka nūzeimōts caur engelim un nōce caur starpnīka rūku. 20 Bet vīnam starpnīks nav vajadzeigs. Un Dīvs ir tikai vins. 21 Vai tad lykums nūsastōj Dīva apsūleišonom pretim? Nimoz nē. Un tikai tūreiz, jo lykums byutu dūts ar dzeivi nasūšu spāku, nu lykuma eisti nōktu attaisnōšona. 22 Bet lykums vysu īslēdze zam grāka, lai ticeigī apsūleišonu montōtu nu ticeibas ikš Jezus Kristus.
23 Tamā laikā, koleidz nabeja atnōkuse ticeiba, mes bejom īslāgti un zam lykuma turāti paklauseibā deļ ticeibas, kurai vajadzēja pasarōdeit. 24 Tai lykums beja myusu pamōceitōjs pyrms Kristus, lai mes jū vairōk caur ticeibu byutu attaisnōti. 25 Nu tō laika, kai atnōce ticeiba, mes pamōceitōjam vairs padūti naasom. 26 Caur ticeibu ikš Jezus Kristus jyus visi asot Dīva bārni. 27 Jyus visi, kas ikš Kristus asot nūkristeiti, asot sevi apgārbuši Kristū. 28 Te vairs nakreit svorā ni jūds, ni pogōns, ni vērgs, ni breivais, ni veirīts, ni sīvīte. Ikš Kristus jyus visi asot vīns. 29 Bet jo jyus pīdarat Kristum, tad jyus asot Abraama pēcnōcēji un apsūleišonas mantinīki.
III.
Attaisnōšona caur ticeibu.
1 Ak jyus, nasaprateigī galatīši! Kas tad jyusus ir apstulbōjis (ka jyus nabyutu paklauseigi patīseibai), jyusus, kurim ocu prīškā tyka tālōts Jezus Kristus pi krysta? 2 Nu jums es grybātu zynōt tikai šytū: Vai jyus Goru sajēmet caur lykuma dorbim, vai arī caur ticeibas klauseišonu. 3 Cik jyus asat nasaprateigi: Jyus īsōcet Gorā, bet pabeigt grybat mīsā! 4 Vai tad tū vysu jyus veļti asot cītuši? Ka tikai par veļti nabyutu! 5 Vai tad tys, kas jums īdeve Goru un storp jums dora breinumus, dora tūs lykuma dorbu dēļ, vai arī ticeibas klauseišonas dēļ?
6 Te ir taipat kai Abraamam: Jys ticēja Dīvam un tys jam tyka īskaiteits taisneigumā. 7 Tai tad zinit, ka tī, kas dzeivoj nu ticeibas, ir Abraama pēcnōcēji. 8 Īprīkšparadzūt, ka Dīvs tautas attaisnōs caur ticeibu, Abraamam tyka pasludynōts: Tevī tiks svēteitas vysas tautas. 9 Tai tad, ticeigī tiks svēteiti reizē ar ticeigū Abraamu. 10 Bet visi, kas bolstōs uz lykuma dorbim, ir zam lōsta. Stōv raksteits: Lai ir nūlōdāts ikvins, kas uzcīteigi naīvāroj vysa, kas ir raksteits lykuma grōmotā. 11 Tūmār tys, ka nivins caur lykumu Dīva prīškā nateik attaisnōts, ir skaidrs; jo taisneigais dzeivōs nu ticeibas. 12 Un lykums ticeibā napastōv, bet gon: Kas tū dora, tys caur tū dzeivōs. 13 Nu lykuma lōsta myusus atpērka Kristus, myusu dēļ palykdams par lōstu, kai stōv raksteits: Kas pi kūka korōjōs, tys lai ir nūlōdāts. 14 Taidā kōrtā Abraama svēteiba caur Jezus Kristus nōks uz tautom, lai mes caur ticeibu sajimtu apsūleitū Goru.
15 Brōli, es runoju pēc ļaužu īroduma: Kaida cylvāka lykumeigā spākā īgōjušū testamentu navar nivīns ni atceļt, ni arī jū papyldynōt. 16 Bet Abraamam un jō pēcnōcējim beja pasludynōti apsūlejumi. Un tys nava teikts par daudzim: jō pēcnōcējim, bet gon par vīnu: jō pēcnōcējam, un tys ir Kristus. 17 Ar šytū es grybu pasaceit sekūšū: Lykums, kas četri simti trejsdesmit godu vēļōk nōce, navar nu Dīva īprīkš lykumeigi nūstateitō testamenta atceļt, un taidejaidi apsūleišonu iznycynōt. 18 Jo montōjums byutu atkareigs nu lykuma, tad jys nabyutu atkareigs nu apsūleišonas. Bet Dīvs Abraamam tū nūdrūšynōja caur apsūleišonu, kai dōvonu.
19 Kam tad ir lykums? — Jys nōce pōrkōpumu dēļ, koleidz nōks pēcnōcējs, kam ir apsūleišona. Jys tyka nūzeimōts caur engelim un nōce caur starpnīka rūku. 20 Bet vīnam starpnīks nav vajadzeigs. Un Dīvs ir tikai vins. 21 Vai tad lykums nūsastōj Dīva apsūleišonom pretim? Nimoz nē. Un tikai tūreiz, jo lykums byutu dūts ar dzeivi nasūšu spāku, nu lykuma eisti nōktu attaisnōšona. 22 Bet lykums vysu īslēdze zam grāka, lai ticeigī apsūleišonu montōtu nu ticeibas ikš Jezus Kristus.
23 Tamā laikā, koleidz nabeja atnōkuse ticeiba, mes bejom īslāgti un zam lykuma turāti paklauseibā deļ ticeibas, kurai vajadzēja pasarōdeit. 24 Tai lykums beja myusu pamōceitōjs pyrms Kristus, lai mes jū vairōk caur ticeibu byutu attaisnōti. 25 Nu tō laika, kai atnōce ticeiba, mes pamōceitōjam vairs padūti naasom. 26 Caur ticeibu ikš Jezus Kristus jyus visi asot Dīva bārni. 27 Jyus visi, kas ikš Kristus asot nūkristeiti, asot sevi apgārbuši Kristū. 28 Te vairs nakreit svorā ni jūds, ni pogōns, ni vērgs, ni breivais, ni veirīts, ni sīvīte. Ikš Kristus jyus visi asot vīns. 29 Bet jo jyus pīdarat Kristum, tad jyus asot Abraama pēcnōcēji un apsūleišonas mantinīki.
