XVI.
1 Tad jys aizgōja ari uz Derbe un Lystru. Un raug, tur beja vīns mōceklis, vōrdā Timotejs. Jys beja īticējušōs jūdītes un tāva pogōna dāls. 2 Tai kai Lystras un Ikonijas brōli par jū labi līcynōja, 3 Pōvuls gribēja jū sev pajimt par leidzstrōdnīku. Tymūs apgobolūs dzeivojūšūs jūdu dēļ, jys lyka tū apgraizeit, jō visi zynōja, ka jō tāvs beja pogōns. 4 Apstaigojūt mīstus, jī tim pīsaceja sorgōt apostolu un vacōkūs Jeruzalemā izdareitūs lāmumus. 5 Draudzess typrynōjōs ticeibā, un ar kotru dīnu jūs skaits palyka lelōks.
6 Tad jī staigōja pa Frigijas un Gaļacijas apgobolu, jo Svātais Gors jim (Dīva) vōrdu sludynōt Azijā beja nūlīdzis. 7 Īdami uz Mysiju, jī mēginōja nūkļyut Bytynijā, bet Jezus Gors tō naļōve. 8 Tad, pagōjuši Mysijai garum, jī aizgōja uz Troadu. 9 Te Pōvulam naktī beja vīna parōdeiba: Kaids Makedonijas veirīts nūstōja jam prīškā un jō lyudze saceidams: Ej uz Makedoniju un paleidz mums. 10 Pēc šōs parōdeibas redzēšonas, mes tyuleņ meklējom izdeveibas aizīt uz Makedoniju, jo nūprotom, ka Dīvs myusus aicynoj sludynōt tim Evangeliju.
11 Laidemēs tad nu Troades un pa yudini aizbraucem taišni uz Samotrake, tad nōkūšā dīnā uz Neapoli 12 un nu turīnes uz Filippiju, kura ir pyrmais Makedonijas apgobola mīsts, kolonija. Tamā mīstā mes dažas dīnas apstōjom.
13 Sabata dīnā mes izgōjom ōrā vōrtu prīškā, uz upes krosta, kur, lykōs, beja lyugšonas noms, un nūsāduši runōjom sasalasejušajom tur sīvītem. 14 Tur klausejōs kaida Dīva baileiga sīvītes vōrdā Lydija, kura beja purpura tērgōtōja nu Tyatira mīsta. Jai Dīvs atdareja sirdi, ka pīkrystu tam, kū Pōvuls sludynōja. 15 Kad jei, kūpā ar sovu sātu, beja nūkristeita, lyudze saceidama: Jo asat par munu uzticeibu Kungam pōrlīcynōti, tad ejte uz munu sātu un tur palicit. Tai jei myusus skubynōja. 16 Un nūtyka, mums ejūt uz lyugšonas nomu, aizskrēja mums prīškā kaida meitine, kurai beja dīvredzeibas gors. Jei caur sovu dīvredzeibu sovim kungim deve lelus īnōkumus. 17 Jei, tacādama Pōvulam un mums pakaļ, sauce saceidama: Šitī cylvāki ir Vysaugstōkō Dīva kolpi, kuri jums sludynoj pesteišonas ceļu. 18 Un vairōkas dīnas jei dareja tū pat. Tad Pōvuls sakaitynōts atsagrīze un saceja goram: Jezus Kristus vōrdā es tev pavēļu nu jōs izīt. Un tys tymā pat breidī izgōja.
19 Jōs kungi radzādami, ka jūs īnōkumu cereibas ir zudušas, sakēre Pōvulu un Silasu un pōri par tērga laukumu aizvylka uz pōrvaļdi, 20 un, nūdūdūt jūs īrednim, saceja: Šitī ļaudis ceļ namīru vysā myusu mīstā. 21 Jī, jūdi byudami, sludynoj taidas parašas, kuru mes kai romīši nadreikstam ni pījimt, ni ari dzeivē īvest. 22 Pret jim sasacēle ari pyuļs. Īredni pavēlēja nūplēst jim drēbes un pērt ar reikstem. 23 Izdarejuši jim daudzi cērtumu, īmete jūs cītumā un cītuma uzraugam pavēlēja uzmaneigi jūs apsorgōt. 24 Saskaņā ar taidu pavēli, jys īslūdzeja jūs pošā cītuma dybynā un jūs kōjas īkola skautovōs.
25 Ap pušnaktim Pōvuls ar Sylasu, Dīva lyugdami, dzīdōja, un citi apcītynōtī jūs klausejōs. 26 Umai nūtyka tik lela zemes trice, ka aiztreisēja cītuma pamati. Vīnā ocumirklī atsadareja vysas durovas un visim nūkryta saiški. 27 Pasamūstūt cītuma uzraugs īraudzeja vaļā stovūšas durovas un, izviļcis škāpu, gribēja izdareit pašnōveibu, jo dūmōja, ka visi īslūdzeitī ir izbāguši. 28 Bet Pōvuls lelā bolsā īsasauce saceidams: Nadori sev nikaida ļaunuma, mes tadei visi asam uz vītas. 29 Tad jys pavēlēja dūt guni, īgōja īškā un treisādams nūkryta pi Pōvula un Silasa kōjom. 30 Tad, izvedis jūs ōrā saceja: Kungi, kas maņ doroms, lai sevi izpesteitu? 31 Tad jī atbiļdēja: Ītic Kungam Jezum un byusi izpesteits i pats, i tova sāta. 32 Tad jī jam un vysai jō saimei sludynōja Kunga vōrdu. 33 Un jys tōs pošas nakts stuņdē pajēmis apmozgōja jūs cērtumus, un tyuleņ pats un vysa jō saime pījēme kristeibu. 34 Tad, īvedis sovā mōjā, sagatavōja jim maļteiti un prīcōjōs par tū, ka ar vysu saimi ir īticējis Dīvam.
35 Dīnai austūt, īredni ar liktorim aizsyuteja pavēli: Šytūs cylvākus palaist vaļā. 36 Un cītuma uzraugs paziņōja Pōvulam, ka īredni atsyuteja pavēli jūs izlaist. Tai tad varit īt ōrā un īt prūjom ar mīru.
37 Bet Pōvuls tim saceja: Bez tīsas myusus, Romas piļsōņus, publiski šausteja reikstem un īslūdzeja cītumā, un tagad slapyn grib myusus izmest ōrā!? Tai nabyus! Lai atīt jī poši un myusus izvad. 38 Šū atbiļdi liktori aiznese īrednim. Dzērdādami, ka jī ir Romas piļsōni, tī nūsabeida. 39 Tad jī atgōjuši tūs pōrlyudze un izvadūt lyudze, lai nu tō mīsta ītu prūjom. 40 Izgōjuši nu cītuma, jī aizgōja uz Lydiju. Sastopūt brōļus, jī tūs mīrynōja un aizgōja tōļōk.
XVI.
1 Tad jys aizgōja ari uz Derbe un Lystru. Un raug, tur beja vīns mōceklis, vōrdā Timotejs. Jys beja īticējušōs jūdītes un tāva pogōna dāls. 2 Tai kai Lystras un Ikonijas brōli par jū labi līcynōja, 3 Pōvuls gribēja jū sev pajimt par leidzstrōdnīku. Tymūs apgobolūs dzeivojūšūs jūdu dēļ, jys lyka tū apgraizeit, jō visi zynōja, ka jō tāvs beja pogōns. 4 Apstaigojūt mīstus, jī tim pīsaceja sorgōt apostolu un vacōkūs Jeruzalemā izdareitūs lāmumus. 5 Draudzess typrynōjōs ticeibā, un ar kotru dīnu jūs skaits palyka lelōks.
6 Tad jī staigōja pa Frigijas un Gaļacijas apgobolu, jo Svātais Gors jim (Dīva) vōrdu sludynōt Azijā beja nūlīdzis. 7 Īdami uz Mysiju, jī mēginōja nūkļyut Bytynijā, bet Jezus Gors tō naļōve. 8 Tad, pagōjuši Mysijai garum, jī aizgōja uz Troadu. 9 Te Pōvulam naktī beja vīna parōdeiba: Kaids Makedonijas veirīts nūstōja jam prīškā un jō lyudze saceidams: Ej uz Makedoniju un paleidz mums. 10 Pēc šōs parōdeibas redzēšonas, mes tyuleņ meklējom izdeveibas aizīt uz Makedoniju, jo nūprotom, ka Dīvs myusus aicynoj sludynōt tim Evangeliju.
11 Laidemēs tad nu Troades un pa yudini aizbraucem taišni uz Samotrake, tad nōkūšā dīnā uz Neapoli 12 un nu turīnes uz Filippiju, kura ir pyrmais Makedonijas apgobola mīsts, kolonija. Tamā mīstā mes dažas dīnas apstōjom.
13 Sabata dīnā mes izgōjom ōrā vōrtu prīškā, uz upes krosta, kur, lykōs, beja lyugšonas noms, un nūsāduši runōjom sasalasejušajom tur sīvītem. 14 Tur klausejōs kaida Dīva baileiga sīvītes vōrdā Lydija, kura beja purpura tērgōtōja nu Tyatira mīsta. Jai Dīvs atdareja sirdi, ka pīkrystu tam, kū Pōvuls sludynōja. 15 Kad jei, kūpā ar sovu sātu, beja nūkristeita, lyudze saceidama: Jo asat par munu uzticeibu Kungam pōrlīcynōti, tad ejte uz munu sātu un tur palicit. Tai jei myusus skubynōja. 16 Un nūtyka, mums ejūt uz lyugšonas nomu, aizskrēja mums prīškā kaida meitine, kurai beja dīvredzeibas gors. Jei caur sovu dīvredzeibu sovim kungim deve lelus īnōkumus. 17 Jei, tacādama Pōvulam un mums pakaļ, sauce saceidama: Šitī cylvāki ir Vysaugstōkō Dīva kolpi, kuri jums sludynoj pesteišonas ceļu. 18 Un vairōkas dīnas jei dareja tū pat. Tad Pōvuls sakaitynōts atsagrīze un saceja goram: Jezus Kristus vōrdā es tev pavēļu nu jōs izīt. Un tys tymā pat breidī izgōja.
19 Jōs kungi radzādami, ka jūs īnōkumu cereibas ir zudušas, sakēre Pōvulu un Silasu un pōri par tērga laukumu aizvylka uz pōrvaļdi, 20 un, nūdūdūt jūs īrednim, saceja: Šitī ļaudis ceļ namīru vysā myusu mīstā. 21 Jī, jūdi byudami, sludynoj taidas parašas, kuru mes kai romīši nadreikstam ni pījimt, ni ari dzeivē īvest. 22 Pret jim sasacēle ari pyuļs. Īredni pavēlēja nūplēst jim drēbes un pērt ar reikstem. 23 Izdarejuši jim daudzi cērtumu, īmete jūs cītumā un cītuma uzraugam pavēlēja uzmaneigi jūs apsorgōt. 24 Saskaņā ar taidu pavēli, jys īslūdzeja jūs pošā cītuma dybynā un jūs kōjas īkola skautovōs.
25 Ap pušnaktim Pōvuls ar Sylasu, Dīva lyugdami, dzīdōja, un citi apcītynōtī jūs klausejōs. 26 Umai nūtyka tik lela zemes trice, ka aiztreisēja cītuma pamati. Vīnā ocumirklī atsadareja vysas durovas un visim nūkryta saiški. 27 Pasamūstūt cītuma uzraugs īraudzeja vaļā stovūšas durovas un, izviļcis škāpu, gribēja izdareit pašnōveibu, jo dūmōja, ka visi īslūdzeitī ir izbāguši. 28 Bet Pōvuls lelā bolsā īsasauce saceidams: Nadori sev nikaida ļaunuma, mes tadei visi asam uz vītas. 29 Tad jys pavēlēja dūt guni, īgōja īškā un treisādams nūkryta pi Pōvula un Silasa kōjom. 30 Tad, izvedis jūs ōrā saceja: Kungi, kas maņ doroms, lai sevi izpesteitu? 31 Tad jī atbiļdēja: Ītic Kungam Jezum un byusi izpesteits i pats, i tova sāta. 32 Tad jī jam un vysai jō saimei sludynōja Kunga vōrdu. 33 Un jys tōs pošas nakts stuņdē pajēmis apmozgōja jūs cērtumus, un tyuleņ pats un vysa jō saime pījēme kristeibu. 34 Tad, īvedis sovā mōjā, sagatavōja jim maļteiti un prīcōjōs par tū, ka ar vysu saimi ir īticējis Dīvam.
35 Dīnai austūt, īredni ar liktorim aizsyuteja pavēli: Šytūs cylvākus palaist vaļā. 36 Un cītuma uzraugs paziņōja Pōvulam, ka īredni atsyuteja pavēli jūs izlaist. Tai tad varit īt ōrā un īt prūjom ar mīru.
37 Bet Pōvuls tim saceja: Bez tīsas myusus, Romas piļsōņus, publiski šausteja reikstem un īslūdzeja cītumā, un tagad slapyn grib myusus izmest ōrā!? Tai nabyus! Lai atīt jī poši un myusus izvad. 38 Šū atbiļdi liktori aiznese īrednim. Dzērdādami, ka jī ir Romas piļsōni, tī nūsabeida. 39 Tad jī atgōjuši tūs pōrlyudze un izvadūt lyudze, lai nu tō mīsta ītu prūjom. 40 Izgōjuši nu cītuma, jī aizgōja uz Lydiju. Sastopūt brōļus, jī tūs mīrynōja un aizgōja tōļōk.
