II.
1 Bet tu, muns dāls, esi styprs žēlesteibā, kas ir ikš Jezus Kristus. 2 Un kū tu nu manis daudzejūs līcinīku klōtbyutnē esi dzērdējis, tū pasnīdz uztycamim veirim, kas ir spējeigi mōceit otkon cytus. 3 Panes cīsšonas reizē ar mani, kai lobs Jezus Kristus karaveirs. 4 Nivīns (Dīva) karaveirs nanūsadūd blokus peļņai, jo jys grib īpatikt sovam kara vodūņam. 5 Un jo kas uzastōj saceikstēs, tad uzvaras krūni jys sajam tik tod, jo jys lykumeigi ir ceinējīs. 6 Jo zemkūpis pyulejās, tad jam kai pyrmajam ir daleiba augļūs. 7 Pōrdūmoj tū, kū es soku, un Kungs tev dūs saprasšonu vysā kamā.
8 Pīmini, ka (Kungs) Jezus Kristus, nu Davida ciļts ir nu myrūnim pīsacēlis saskaņā ar munu Evangeliju. 9 Par tū es cīšu sōpes pat važōs asmu sakolts kai kaids nūzidznīks, bet Dīva vōrds nav sasīnams. 10 Tōpēc es izlaseitūs dēļ pacīšu vysu, lai jī ikš Jezus Kristus sasnāgtu pesteišonu un myužeigū gūdeibu. 11 Un šytys vōrds ir patīss: Jo mes leidz ar Jū asom nūmyruši, tad mes leidz ar jū arī dzeivōsim. 12 Jo mes leidz ar Jū pacīteigi izturēsim, tad mes leidz ar Jū arī vaļdeisim. Bet jo mes Jō aizalīgsim, tad arī Jys myusu aizalīgs. Jo mes nabyutu uzticeigi, 13 arī tad Jys paliks uzticeigs: Jys pats sevis aizalīgt navar.
Moldu mōceibu apkarōšona.
14 Šytū tu jim atgōdynoj un jūs zvārynoj Dīva prīškā, lai jī nacaltu nikaidu streidu, kas nikō nadūd, tikai nas samaitōšonu tim, kas jūs klausōs. 15 Esi dedzeigs, lai Dīva prīškā sevi parōdeit par strōdnīku, kam baile ir sveša, un kas patīseibas sludynōšonu labi pōrvolda. 16 Izasorgoj nu pasauleigas un tukšas pļōpōšonas, jo caur tū jī kreit arvīnu dziļōk bezdīveibā, 17 un jūs runa izaplēš kai vēzis. Pi taidim pīdar Hymenejs un Filets; 18 jī nu patīseibas ir atkrytuši apgolvōdami, ka augšamceļšonōs jau asūt nūtykuse. Ar tū jī dažim ir atrōvuši ticeibu. 19 Tūmār Dīva ceļtnes styprais pamats palīk stōvūt un jam ir sekūšs zeimūgs: Kungs sovejūs pazeist, un: Ikvīns, kas Kunga vōrdu pīsauc, lai raunās nūst nu nataisneibas.
20 Un lelā mōjā ir na tik vīn zalta un sudobra trauki, bet arī kūka un mōla; vīnus lītoj gūdam, ūtrus nagūdam. 21 Jo kas nu tim ļaudim atsaraus nūst, tad tys byus gūda trauks, svāts, Kungam izlītojams deļ ikvīna loba dorba.
22 Sorgojīs nu jauneibas īkōrōjumim un ryupejīs par taisneibu, ticeibu, (cereibu), mīlesteibu, un mīru pi tim, kas Kungu pīsauc ar teiru sirdi. 23 Muļkeigus un naatteiceigus jautōjumus atraidi, zynōdams, ka nu tim ceļās streidi. 24 Kunga kolpam streidētīs navajaga, bet gon jōir pret visim lānprōteigam, mōceibā nūryudeitam un pacīteigam. 25 (Patīseibas) pretinīkus laipni pōrsorgoj. Varbyut Dīvs jim tūmār vēļ dūs atsagrīsšonu, lai jī pazeitu patīseibu, nōktu otkon pi apziņas 26 un izarautu nu valna spūstim, ar kurim tys jūs beja valdzynōjis, lai pasadūtu jō grybai.
II.
1 Bet tu, muns dāls, esi styprs žēlesteibā, kas ir ikš Jezus Kristus. 2 Un kū tu nu manis daudzejūs līcinīku klōtbyutnē esi dzērdējis, tū pasnīdz uztycamim veirim, kas ir spējeigi mōceit otkon cytus. 3 Panes cīsšonas reizē ar mani, kai lobs Jezus Kristus karaveirs. 4 Nivīns (Dīva) karaveirs nanūsadūd blokus peļņai, jo jys grib īpatikt sovam kara vodūņam. 5 Un jo kas uzastōj saceikstēs, tad uzvaras krūni jys sajam tik tod, jo jys lykumeigi ir ceinējīs. 6 Jo zemkūpis pyulejās, tad jam kai pyrmajam ir daleiba augļūs. 7 Pōrdūmoj tū, kū es soku, un Kungs tev dūs saprasšonu vysā kamā.
8 Pīmini, ka (Kungs) Jezus Kristus, nu Davida ciļts ir nu myrūnim pīsacēlis saskaņā ar munu Evangeliju. 9 Par tū es cīšu sōpes pat važōs asmu sakolts kai kaids nūzidznīks, bet Dīva vōrds nav sasīnams. 10 Tōpēc es izlaseitūs dēļ pacīšu vysu, lai jī ikš Jezus Kristus sasnāgtu pesteišonu un myužeigū gūdeibu. 11 Un šytys vōrds ir patīss: Jo mes leidz ar Jū asom nūmyruši, tad mes leidz ar jū arī dzeivōsim. 12 Jo mes leidz ar Jū pacīteigi izturēsim, tad mes leidz ar Jū arī vaļdeisim. Bet jo mes Jō aizalīgsim, tad arī Jys myusu aizalīgs. Jo mes nabyutu uzticeigi, 13 arī tad Jys paliks uzticeigs: Jys pats sevis aizalīgt navar.
Moldu mōceibu apkarōšona.
14 Šytū tu jim atgōdynoj un jūs zvārynoj Dīva prīškā, lai jī nacaltu nikaidu streidu, kas nikō nadūd, tikai nas samaitōšonu tim, kas jūs klausōs. 15 Esi dedzeigs, lai Dīva prīškā sevi parōdeit par strōdnīku, kam baile ir sveša, un kas patīseibas sludynōšonu labi pōrvolda. 16 Izasorgoj nu pasauleigas un tukšas pļōpōšonas, jo caur tū jī kreit arvīnu dziļōk bezdīveibā, 17 un jūs runa izaplēš kai vēzis. Pi taidim pīdar Hymenejs un Filets; 18 jī nu patīseibas ir atkrytuši apgolvōdami, ka augšamceļšonōs jau asūt nūtykuse. Ar tū jī dažim ir atrōvuši ticeibu. 19 Tūmār Dīva ceļtnes styprais pamats palīk stōvūt un jam ir sekūšs zeimūgs: Kungs sovejūs pazeist, un: Ikvīns, kas Kunga vōrdu pīsauc, lai raunās nūst nu nataisneibas.
20 Un lelā mōjā ir na tik vīn zalta un sudobra trauki, bet arī kūka un mōla; vīnus lītoj gūdam, ūtrus nagūdam. 21 Jo kas nu tim ļaudim atsaraus nūst, tad tys byus gūda trauks, svāts, Kungam izlītojams deļ ikvīna loba dorba.
22 Sorgojīs nu jauneibas īkōrōjumim un ryupejīs par taisneibu, ticeibu, (cereibu), mīlesteibu, un mīru pi tim, kas Kungu pīsauc ar teiru sirdi. 23 Muļkeigus un naatteiceigus jautōjumus atraidi, zynōdams, ka nu tim ceļās streidi. 24 Kunga kolpam streidētīs navajaga, bet gon jōir pret visim lānprōteigam, mōceibā nūryudeitam un pacīteigam. 25 (Patīseibas) pretinīkus laipni pōrsorgoj. Varbyut Dīvs jim tūmār vēļ dūs atsagrīsšonu, lai jī pazeitu patīseibu, nōktu otkon pi apziņas 26 un izarautu nu valna spūstim, ar kurim tys jūs beja valdzynōjis, lai pasadūtu jō grybai.
