II.
Breidynōjums pret moldu mōceitōjim.
1 Kai tautā beja vyltus pravīši, tai storp jums vyltus mōceitōji. Jī izplateis iznīceigas mōceibas un aizalīgs Kunga, kas jūs atpērka un poši sev sagatavōs ōtru iznīceibu. 2 Daudzejī jūs palaidneibom sekōs un jūs dēļ saimōs patīseibas ceļu. 3 Montkōreibas piļni jī izmontōs jyusus ar viļteigom runom. Bet jau sen ir sagatavōta dēļ jim tīsa un jūs iznycynōšona nasnauž. 4 Dīvs naapžālōja pat engeļu, kuri beja sagrākōjuši, bet nūgryude jūs tymsajūs eļnes bezdibiņūs, kur jī tiks uzglobōti tīsai.
5 Arī vacō pasauļa Jys nataupeja, un izglōbe tikai Noesu, taisneibas vēstnesi reizē ar citim septenim tad, kad Jys bezdīveigūs pasaulī lyka īsalaust yudiņa plyudim. 6 Jys nūtīsōja uz iznīceibu Sodomas un Gomoras mīstus un palnus nūlyka kai atbaidūšū pīmāru tam, kas sagaida bezdīveigūs. 7 Jys izglōbe tikai taisneigū Lotu, kuram nu bezdīveigūs dzeives daudz vajadzēja cīst. 8 Un šytam taisneigajam storp jim dzeivojūt vajadzēja dzērdēt un skateitīs uz jūs bezdīveigajim dorbim un tys dīn dīnā mūceja jō taisneigū dvēseli. 9 Bet Kungs zyna kai padīveigūs izglōbt nu pōrbaudejumim un bezdīveigūs nūstrōpēt un tīsas dīnai uzglobōt, 10 un it seviški tūs, kuri naceistā kaisleibā pasadūd mīsai un pasmōdej vērseibas. Sovā ītīpeibā jī īsadrūšynoj saimōt gūdeibu, 11 kur pat engeli, kas spāka un vareibas ziņā stōv augšōk, naīsadrūšynoj Kunga prīškā izsaceit par jim pasmōdejūša sprīduma. 12 Bet šytī kai naprōteigī lūpi, kuri jau pēc dobas ir tikai tōdēļ, lai jūs sakartu un nūkautu, saimoj tū, kō poši nazyna. 13 Un jim beigas byus taidas pat kai tim, un jī par sovu nataisneibu sajims atmoksu.
Dīnas baudōs rosdami patikšonu, jī kai nateireibas un kauna traipi grymst sovōs īgrybōs un sovōs izlaisteibōs īvalk arī jyusus. 14 Jūs acis ir lauleibas lauzšonas pylnas un napīsōtynojamas grākōšonā un jī īvilinoj napatstōveigōs dvēseles. Jūs sirds ir īvyngrynōta progoreibā. Jī ir nūlōdēšonas bārni. 15 Jī eistū ceļu ir atstōjuši un ir nūgrymuši moldūs, jo jī ir aizgōjuši pa Balaama, Bosora dāla ceļu, kas gribēja sajimt nataisneigu olgu, 16 bet par sovu bezdīveigū dorbu sajēme rōjīni, jo māms lūps aizarunōja cylvāka bolsā un aizkavēja pravīša muļkeibu.
17 Jī ir bezyudiņa olūti, mōkūni, kurus vātra dzonoj. Deļ jim ir sagatavōts vystymsōkais tymsums. 18 Jī tur uzpyuteigas un nakrītnas runas un caur mīseigom kōreibom un bezkauneibom pīvalk pi sevis tūs, kuri nasen nu maļdeigōs dzeives ir atsagrīzuši. 19 Jī, kas poši ir iznīceibas vērgi, tim pīsūleja breiveibu, bet jo kas kū pōrspēj, tod tam tys ir par vērgu. 20 Un jo taidi, kas caur myusu Kunga un Pesteitōja Jezus Kristus pazeišonu nu pasauļa nakrītneibom ir atrauti, otkon ar tom apsajūž un jom pasadūd, tad taidu pādejōs lītas par pyrmajom ir ļaunōkas. 21 Jim byutu bejis lobōk, jo jī taisneibas ceļa pavysam nabyutu pazynuši, na kai pazynušim otkon atkrist nu jim pasnāgtajom svātajom bausleibom. 22 Uz jim atsateic sokomvōrds par suni, kas atsagrīž uz sovu izvāmumu, un par cyuku, kas pēc mozgōšonas otkon vōļojās dubļūs.
II.
Breidynōjums pret moldu mōceitōjim.
1 Kai tautā beja vyltus pravīši, tai storp jums vyltus mōceitōji. Jī izplateis iznīceigas mōceibas un aizalīgs Kunga, kas jūs atpērka un poši sev sagatavōs ōtru iznīceibu. 2 Daudzejī jūs palaidneibom sekōs un jūs dēļ saimōs patīseibas ceļu. 3 Montkōreibas piļni jī izmontōs jyusus ar viļteigom runom. Bet jau sen ir sagatavōta dēļ jim tīsa un jūs iznycynōšona nasnauž. 4 Dīvs naapžālōja pat engeļu, kuri beja sagrākōjuši, bet nūgryude jūs tymsajūs eļnes bezdibiņūs, kur jī tiks uzglobōti tīsai.
5 Arī vacō pasauļa Jys nataupeja, un izglōbe tikai Noesu, taisneibas vēstnesi reizē ar citim septenim tad, kad Jys bezdīveigūs pasaulī lyka īsalaust yudiņa plyudim. 6 Jys nūtīsōja uz iznīceibu Sodomas un Gomoras mīstus un palnus nūlyka kai atbaidūšū pīmāru tam, kas sagaida bezdīveigūs. 7 Jys izglōbe tikai taisneigū Lotu, kuram nu bezdīveigūs dzeives daudz vajadzēja cīst. 8 Un šytam taisneigajam storp jim dzeivojūt vajadzēja dzērdēt un skateitīs uz jūs bezdīveigajim dorbim un tys dīn dīnā mūceja jō taisneigū dvēseli. 9 Bet Kungs zyna kai padīveigūs izglōbt nu pōrbaudejumim un bezdīveigūs nūstrōpēt un tīsas dīnai uzglobōt, 10 un it seviški tūs, kuri naceistā kaisleibā pasadūd mīsai un pasmōdej vērseibas. Sovā ītīpeibā jī īsadrūšynoj saimōt gūdeibu, 11 kur pat engeli, kas spāka un vareibas ziņā stōv augšōk, naīsadrūšynoj Kunga prīškā izsaceit par jim pasmōdejūša sprīduma. 12 Bet šytī kai naprōteigī lūpi, kuri jau pēc dobas ir tikai tōdēļ, lai jūs sakartu un nūkautu, saimoj tū, kō poši nazyna. 13 Un jim beigas byus taidas pat kai tim, un jī par sovu nataisneibu sajims atmoksu.
Dīnas baudōs rosdami patikšonu, jī kai nateireibas un kauna traipi grymst sovōs īgrybōs un sovōs izlaisteibōs īvalk arī jyusus. 14 Jūs acis ir lauleibas lauzšonas pylnas un napīsōtynojamas grākōšonā un jī īvilinoj napatstōveigōs dvēseles. Jūs sirds ir īvyngrynōta progoreibā. Jī ir nūlōdēšonas bārni. 15 Jī eistū ceļu ir atstōjuši un ir nūgrymuši moldūs, jo jī ir aizgōjuši pa Balaama, Bosora dāla ceļu, kas gribēja sajimt nataisneigu olgu, 16 bet par sovu bezdīveigū dorbu sajēme rōjīni, jo māms lūps aizarunōja cylvāka bolsā un aizkavēja pravīša muļkeibu.
17 Jī ir bezyudiņa olūti, mōkūni, kurus vātra dzonoj. Deļ jim ir sagatavōts vystymsōkais tymsums. 18 Jī tur uzpyuteigas un nakrītnas runas un caur mīseigom kōreibom un bezkauneibom pīvalk pi sevis tūs, kuri nasen nu maļdeigōs dzeives ir atsagrīzuši. 19 Jī, kas poši ir iznīceibas vērgi, tim pīsūleja breiveibu, bet jo kas kū pōrspēj, tod tam tys ir par vērgu. 20 Un jo taidi, kas caur myusu Kunga un Pesteitōja Jezus Kristus pazeišonu nu pasauļa nakrītneibom ir atrauti, otkon ar tom apsajūž un jom pasadūd, tad taidu pādejōs lītas par pyrmajom ir ļaunōkas. 21 Jim byutu bejis lobōk, jo jī taisneibas ceļa pavysam nabyutu pazynuši, na kai pazynušim otkon atkrist nu jim pasnāgtajom svātajom bausleibom. 22 Uz jim atsateic sokomvōrds par suni, kas atsagrīž uz sovu izvāmumu, un par cyuku, kas pēc mozgōšonas otkon vōļojās dubļūs.
