VI.
1 Kai Jō leidzstrōdnīki, mes jyusus breidynojam, lai jyus Dīva žēlesteibas par veļti najimtu. 2 Ir saceits: Žēlesteibas laikā es tevi asmu izklausejis, pesteišonas dīnā es tev asmu paleidzējis. Raug, tagad ir žēlesteibas laiks, raug, tagad ir pesteišonas dīna.
3 Mes nivīna nikai naiļaunojam, lai myusu omots nabyutu pasmōdāts, 4 bet gon vysur pasarōdam kai Dīva kolpi: ar lelu pacīteibu spaidūs, tryukumā un bailēs, 5 šausteišonā, cītumā, sasaceļšonā, pyulēs, nakts nūmūdā, gavēnī, 6 ceisteibā, zynōšonā, lānprōteibā, labsirdeibā, Svātajā Gorā, nalīkuļōtā mīlesteibā, 7 patīseibas sludynōšonā, Dīva spākā ar taisneibas īrūčim pa lobajai un pa kreisajai; 8 gūdā un nagūdā, pasmōdēšonā un teikšonā; par mōnim īskaiteiti, tūmār patīseigi; 9 napazeistami, tūmār labi zynomi; itkai mērstūši, bet, raug, mes dzeivojam; nūšausteiti tūmār, nanūnōvāti; 10 nūskumdynōti, tūmār vysod prīceigi; tryukumā, tūmār daudzejūs dorūši bogōtus; kai taidi, kam nikō nava, bet tūmār kam ir vyss.
11 Pret jums, korintīši, myusu mute atsavēre un sirds palyka plašōka. 12 Myusūs jyus aizjamat daudzi vītas, bet jyusu sirdīs ir moz vītas. 13 Atmoksojit ar leidzeigu moksu, — kai bārnim es jums soku, — paplašynojit arī jyus sovas sirdis. 14 Nadorit tai, kai naticeigī. Kas tad taisneibai ir kūpejs ar nataisneibu? Vai arī, kas gaismai kūpejs ar tymsumu? 15 Kaida tad Kristum ir īspējama saskaņa ar Beliali? Kas tad ticeigajam kūpejs ar bezticeigū? 16 Kaids tad Dīva svētneicai sakars ar dīvaklim? Mes asam dzeivō Dīva svētneica. Jo Dīvs saceja: Es storp jums dzeivōšu un staigōšu; Es grybu byut jyusu Dīvs un jums jōir munai tautai. 17 Tōpēc nu jūs vyda ejat ōrā un sevi nūrūbežojit, soka Kungs, un nikō nateira naaizskarit. Tad es jyusus pījimšu 18 un byušu jums par tāvu un jums jōir man par dālim un meitom, soka Kungs, tys Vysvareigais.
VI.
1 Kai Jō leidzstrōdnīki, mes jyusus breidynojam, lai jyus Dīva žēlesteibas par veļti najimtu. 2 Ir saceits: Žēlesteibas laikā es tevi asmu izklausejis, pesteišonas dīnā es tev asmu paleidzējis. Raug, tagad ir žēlesteibas laiks, raug, tagad ir pesteišonas dīna.
3 Mes nivīna nikai naiļaunojam, lai myusu omots nabyutu pasmōdāts, 4 bet gon vysur pasarōdam kai Dīva kolpi: ar lelu pacīteibu spaidūs, tryukumā un bailēs, 5 šausteišonā, cītumā, sasaceļšonā, pyulēs, nakts nūmūdā, gavēnī, 6 ceisteibā, zynōšonā, lānprōteibā, labsirdeibā, Svātajā Gorā, nalīkuļōtā mīlesteibā, 7 patīseibas sludynōšonā, Dīva spākā ar taisneibas īrūčim pa lobajai un pa kreisajai; 8 gūdā un nagūdā, pasmōdēšonā un teikšonā; par mōnim īskaiteiti, tūmār patīseigi; 9 napazeistami, tūmār labi zynomi; itkai mērstūši, bet, raug, mes dzeivojam; nūšausteiti tūmār, nanūnōvāti; 10 nūskumdynōti, tūmār vysod prīceigi; tryukumā, tūmār daudzejūs dorūši bogōtus; kai taidi, kam nikō nava, bet tūmār kam ir vyss.
11 Pret jums, korintīši, myusu mute atsavēre un sirds palyka plašōka. 12 Myusūs jyus aizjamat daudzi vītas, bet jyusu sirdīs ir moz vītas. 13 Atmoksojit ar leidzeigu moksu, — kai bārnim es jums soku, — paplašynojit arī jyus sovas sirdis. 14 Nadorit tai, kai naticeigī. Kas tad taisneibai ir kūpejs ar nataisneibu? Vai arī, kas gaismai kūpejs ar tymsumu? 15 Kaida tad Kristum ir īspējama saskaņa ar Beliali? Kas tad ticeigajam kūpejs ar bezticeigū? 16 Kaids tad Dīva svētneicai sakars ar dīvaklim? Mes asam dzeivō Dīva svētneica. Jo Dīvs saceja: Es storp jums dzeivōšu un staigōšu; Es grybu byut jyusu Dīvs un jums jōir munai tautai. 17 Tōpēc nu jūs vyda ejat ōrā un sevi nūrūbežojit, soka Kungs, un nikō nateira naaizskarit. Tad es jyusus pījimšu 18 un byušu jums par tāvu un jums jōir man par dālim un meitom, soka Kungs, tys Vysvareigais.
