II.
1 Es pats sevī asmu nūlēmis pi jums ar skumi ūtrreiz naīt. 2 Un jo es jyusus skumdynōtu, kas tad mani prīcynōs, jo na tys, kam es pats asmu skumi sagōdōjis? 3 Es šytū jums rokstu tōpēc, lai es pi jums atnōkūt naskumtu par tim, nu kurim man vajadzātu prīcōtīs; es asmu pōrlīcynōts par jums visim, ka muns prīks ir jyusu vysu prīks. 4 Es gon jums raksteju daudz osorōs un daudz spaidūs un sirds bailēs na tōpēc, lai jyus skumtu, bet gon, lai jyus saprostu, cik stipri es jyusus mīļoju.
5 Jo kas izsauce kaidu skumi, tad tys na tik stipri mani, bet gon, mozōkais pa daļai, — lai napōrspeilātu, — jyusus vysus skumdynōja. 6 Un jam ir pīteikūša vairōkuma uzlyktō strōpe. 7 Pīdūdit jam tū vairōk tagad un jū īprīcynojit, ka jys pōrōk lelas skumes dēļ nakrystu izmysumā. 8 Tōpēc es jyusus uzaicynoju, lai jyus parōdeitu pret jū mīlesteibu. 9 Šymā eisti nūlyukā es jums raksteju, lai jyusus pōrbaudeitu, vai jyus vysā kamā asot paklauseigi. 10 Kam jyus atlaižat, tam arī es atlaižu. Un jo es atlaižu, jo man ir kas atlaižams, tad es Kristus prīškā atlaižu jyusu dēļ. 11 Lai satans myusu napīviļ, jo jō nūdūmi mums ir labi zynomi.
12 Kad es atgōju Troadē lai sludynōtu Kristus Evangeliju, man atsadareja ikš Kunga vōrti, 13 bet tūmār sirdī nabeja mīra, jo es naatrodu sova brōļa Tita. Tad es nu jim atsavadeju un aizgōju uz Makedoniju.
14 Un paļdis Dīvam, kas mums dūd vysod ikš (Jezus) Kristus uzvaru un ļaun caur mums sevis pazeišonas smaržai izaplateit vysur. 15 Mes asom Kristus pateikamō smarža Dīva gūdam storp tim, kas byus izpesteiti, kai arī storp tim, kas īt pazusšonā; 16 deļ vīnim mes asam nōves smarža, kas nas nōvi, deļ cytim dzeives smarža, kas nas dzeivi. Un kas tam ir pīmārōts? 17 Mes Dīva vōrda navyltojam, kai daudzejī cyti, bet gon runojam atklōti nu Dīva ikš Kristus Dīva prīškā.
II.
1 Es pats sevī asmu nūlēmis pi jums ar skumi ūtrreiz naīt. 2 Un jo es jyusus skumdynōtu, kas tad mani prīcynōs, jo na tys, kam es pats asmu skumi sagōdōjis? 3 Es šytū jums rokstu tōpēc, lai es pi jums atnōkūt naskumtu par tim, nu kurim man vajadzātu prīcōtīs; es asmu pōrlīcynōts par jums visim, ka muns prīks ir jyusu vysu prīks. 4 Es gon jums raksteju daudz osorōs un daudz spaidūs un sirds bailēs na tōpēc, lai jyus skumtu, bet gon, lai jyus saprostu, cik stipri es jyusus mīļoju.
5 Jo kas izsauce kaidu skumi, tad tys na tik stipri mani, bet gon, mozōkais pa daļai, — lai napōrspeilātu, — jyusus vysus skumdynōja. 6 Un jam ir pīteikūša vairōkuma uzlyktō strōpe. 7 Pīdūdit jam tū vairōk tagad un jū īprīcynojit, ka jys pōrōk lelas skumes dēļ nakrystu izmysumā. 8 Tōpēc es jyusus uzaicynoju, lai jyus parōdeitu pret jū mīlesteibu. 9 Šymā eisti nūlyukā es jums raksteju, lai jyusus pōrbaudeitu, vai jyus vysā kamā asot paklauseigi. 10 Kam jyus atlaižat, tam arī es atlaižu. Un jo es atlaižu, jo man ir kas atlaižams, tad es Kristus prīškā atlaižu jyusu dēļ. 11 Lai satans myusu napīviļ, jo jō nūdūmi mums ir labi zynomi.
12 Kad es atgōju Troadē lai sludynōtu Kristus Evangeliju, man atsadareja ikš Kunga vōrti, 13 bet tūmār sirdī nabeja mīra, jo es naatrodu sova brōļa Tita. Tad es nu jim atsavadeju un aizgōju uz Makedoniju.
14 Un paļdis Dīvam, kas mums dūd vysod ikš (Jezus) Kristus uzvaru un ļaun caur mums sevis pazeišonas smaržai izaplateit vysur. 15 Mes asom Kristus pateikamō smarža Dīva gūdam storp tim, kas byus izpesteiti, kai arī storp tim, kas īt pazusšonā; 16 deļ vīnim mes asam nōves smarža, kas nas nōvi, deļ cytim dzeives smarža, kas nas dzeivi. Un kas tam ir pīmārōts? 17 Mes Dīva vōrda navyltojam, kai daudzejī cyti, bet gon runojam atklōti nu Dīva ikš Kristus Dīva prīškā.
