XIV.
1 Kōrojit pēc mīlesteibas.
Pravīteibas un runas dōvonas.
Steidzitēs arī pēc gora dōvonom, seviški pēc pravītōšonas. 2 Volūdā runōtōjs narunoj tik daudz cylvākim, kai Dīvam, un nivins jō nasaklausa, jo jys ikš Gora runoj nūslāpumus. 3 Bet kas pravītoj, tys runoj ļaužu uzlobōšonai, pamūdynōšonai un īprīcynōšonai. 4 Kas runoj kaidā volūdā, tys uzloboj pats sevi, bet kas pravītoj, tys ceļ (Dīva) draudzi. 5 Es gon grybātu, lai jyus runōtu volūdōs, bet vēļ vairōk, lai jyus pravītōtu; jo tys, kas pravītoj, stōv augšōk na kai tys, kas volūdōs runoj. Bez tam vēļ ir vajadzeigs kas iztulkōtu, lai draudze tyktu pamūdynōta uz lobu.
6 Brōli, jo es pi jums aizgōjis, runōtu volūdōs, kaids tad nu manis jums lobums, jo es jums nanastu ni pasludynōšonas, ni zineibas, ni pravītōšonas, ni pamōceišonas. 7 Jo nadzeivī instrumenti fleita un citara skaņu dūtu, bet tona skaidri naatškērtu, kai tad varātu saprast, kas jymōs teik spālāts? 8 Un jo trompete dūtu tikai naskaidru skaņu, kas tad brūņōtūs kaujai? 9 Tai pat ir arī ar jums. Jo runojūt jyus naizsaceitu saprūtamu vōrdu, kai tad izsaceitū lai saprūt? Tad jyus runōtu vējā. 10 Pasaulī ir tik daudz volūdu, bet nivīna nav bez skaņas. 11 Un jo es skaņas nūzeimes nasaprūtu, tad es runōtōjam asmu svešs un runōtōjs man ir svešs.
12 Jo jyus steidzatēs pēc Gora dōvonom, tad ryupejitēs par tū, lai sajimtu piļneibā taidas, kas nūdar draudzes paceļšonai. 13 Tōpēc tys, kas kaidā volūdā jau runoj, lai lyudz iztulkōšonas dōvonas. 14 Jo es kaidā volūdā lyudzūs, tad muns gors gon lyudzās, bet muns prōts palīk bez auglim. 15 Kas tad iznōk? Es grybu na tikvin ar goru, bet arī ar saprasšonu lyugtīs; es grybu dzīdōt na tik vin ar goru, bet arī ar saprōtu. 16 Un jo tu pateiceibas lyugšonu skaiti tikai gorā, kai tad tys, kas ījam nasapratēja vītu, tovai pateiceibas lyugšonai var pasaceit amen? Jys tō, kū tu soki, nasaprūt. 17 Tova pateiceibas lyugšona var gon byut eista, bet cyta caur jū tu napaceļ. 18 Man, paļdis Dīvam, volūdu dōvonu ir vairōk par jums vysim, 19 bet sapuļcē es lobōk grybātu pīcus vōrdus pasaceit ar saprasšonu, lai cytus pamōceitu, na kai desmit tyukstūšas vōrdu volūdā.
20 Brōli, naesit bārni saprasšonā, bet gon esit kai mozi bārni ļaunumā; saprasšonā, turpretim, esit kai pīauguši. 21 Lykumā ir saceits: Šytai tautai es grybu runōt caur svešom mēlem un svešom lyupom, bet arī tod jei manis naklauseis, soka Kungs. 22 Tōpēc volūdu dōvona ir zeime na ticeigajim, bet gon naticeigajim, un pravītōjumu dōvona ir zeime na bezticeigajim, bet gon ticeigajim. 23 Jo tad vysa draudze saītu kūpā un vysi sōktu runōt volūdōs un kad īkšā īītu nasaprateigī vai naticeigī, vai tad jī napasaceitu, ka jyus asat ōrprōtā? 24 Bet jo vysim pravītojūt īnōktu ikšā kaids naticeigais vai arī nasaprateigais, un jo vysi jam pōrmastu, vysi jū pōrbaudeitu un 25 jō sirds nūslāpumus atklōtu, tad tys nūkrystu uz sova vaiga, pagūdynōtu Dīvu un izzeitu: Patīši, storp jums ir Dīvs!
26 Brōli, kas nu tō iznōk? Kad jyus sasapuļcejat un ikvinam nu jums ir vai dzīsme, mōceiba, atklōjums, volūdas runa, vai arī iztulkōšona, tad tys vyss lai nūteik uzceļšonai. 27 Jo kas grib runōt volūdōs, tad tū lai dora tikai divi, vai, lelōkais, trejs pēc kōrtas, un vins lai iztulkoj. 28 Bet jo nav nivīna iztulkōtōja, tad tī sapulcē lai klus; tī var runōt tikai poši ar sevi un ar Dīvu. 29 Arī pravīši lai runoj tikai divi vai trejs, cyti lai pōrbauda. 30 Bet jo kam nu klōtasūšajim nōk atklōjums, tod pyrmais lai nūklust. 31 Pravītōt jyus varat vysi, vins pēc ūtra, lai vysim byutu pamōceišona un pamūdynōjums. 32 Pravīšu gori pravīšim ir pakļōveigi, 33 jo Dīvs nav kildu, bet mīra.
Kai vysōs svātūs draudzēs, 34 tai arī (pi jums) sapuļcēs sīvītem ir jōklus. Jom napīdīn runōt, bet gon byut paklauseigom, kai tū pīsoka lykums. 35 Un jo jōs grib kaut kū izzynōt, tad lai jautoj nu sovim veirim mōjōs. Nabyutu pīklōjeigi, kad sapulcē runōtu sīvīte. 36 Vai tad Dīva vōrds nu jums ir izgōjis, vai arī uz jums vin ir nōcis?
37 Jo kas dūmoj, ka jam ir pravītōšonas, vai arī kaida cyta dōvona, tad jam ir jōatsazeist, ka tys, kū es rokstu, ir Kunga pīsacejumi. 38 Jo jys tō naatzeitu, tad arī jys pats natiks atzeits. 39 Tai tad, brōli, steidzatēs pēc pravītōšonas, bet arī nalīcit škēršļu runōt volūdōs. 40 Vyss, tūmār, lai nūteik pīklōjeigi un kōrteigi.
XIV.
1 Kōrojit pēc mīlesteibas.
Pravīteibas un runas dōvonas.
Steidzitēs arī pēc gora dōvonom, seviški pēc pravītōšonas. 2 Volūdā runōtōjs narunoj tik daudz cylvākim, kai Dīvam, un nivins jō nasaklausa, jo jys ikš Gora runoj nūslāpumus. 3 Bet kas pravītoj, tys runoj ļaužu uzlobōšonai, pamūdynōšonai un īprīcynōšonai. 4 Kas runoj kaidā volūdā, tys uzloboj pats sevi, bet kas pravītoj, tys ceļ (Dīva) draudzi. 5 Es gon grybātu, lai jyus runōtu volūdōs, bet vēļ vairōk, lai jyus pravītōtu; jo tys, kas pravītoj, stōv augšōk na kai tys, kas volūdōs runoj. Bez tam vēļ ir vajadzeigs kas iztulkōtu, lai draudze tyktu pamūdynōta uz lobu.
6 Brōli, jo es pi jums aizgōjis, runōtu volūdōs, kaids tad nu manis jums lobums, jo es jums nanastu ni pasludynōšonas, ni zineibas, ni pravītōšonas, ni pamōceišonas. 7 Jo nadzeivī instrumenti fleita un citara skaņu dūtu, bet tona skaidri naatškērtu, kai tad varātu saprast, kas jymōs teik spālāts? 8 Un jo trompete dūtu tikai naskaidru skaņu, kas tad brūņōtūs kaujai? 9 Tai pat ir arī ar jums. Jo runojūt jyus naizsaceitu saprūtamu vōrdu, kai tad izsaceitū lai saprūt? Tad jyus runōtu vējā. 10 Pasaulī ir tik daudz volūdu, bet nivīna nav bez skaņas. 11 Un jo es skaņas nūzeimes nasaprūtu, tad es runōtōjam asmu svešs un runōtōjs man ir svešs.
12 Jo jyus steidzatēs pēc Gora dōvonom, tad ryupejitēs par tū, lai sajimtu piļneibā taidas, kas nūdar draudzes paceļšonai. 13 Tōpēc tys, kas kaidā volūdā jau runoj, lai lyudz iztulkōšonas dōvonas. 14 Jo es kaidā volūdā lyudzūs, tad muns gors gon lyudzās, bet muns prōts palīk bez auglim. 15 Kas tad iznōk? Es grybu na tikvin ar goru, bet arī ar saprasšonu lyugtīs; es grybu dzīdōt na tik vin ar goru, bet arī ar saprōtu. 16 Un jo tu pateiceibas lyugšonu skaiti tikai gorā, kai tad tys, kas ījam nasapratēja vītu, tovai pateiceibas lyugšonai var pasaceit amen? Jys tō, kū tu soki, nasaprūt. 17 Tova pateiceibas lyugšona var gon byut eista, bet cyta caur jū tu napaceļ. 18 Man, paļdis Dīvam, volūdu dōvonu ir vairōk par jums vysim, 19 bet sapuļcē es lobōk grybātu pīcus vōrdus pasaceit ar saprasšonu, lai cytus pamōceitu, na kai desmit tyukstūšas vōrdu volūdā.
20 Brōli, naesit bārni saprasšonā, bet gon esit kai mozi bārni ļaunumā; saprasšonā, turpretim, esit kai pīauguši. 21 Lykumā ir saceits: Šytai tautai es grybu runōt caur svešom mēlem un svešom lyupom, bet arī tod jei manis naklauseis, soka Kungs. 22 Tōpēc volūdu dōvona ir zeime na ticeigajim, bet gon naticeigajim, un pravītōjumu dōvona ir zeime na bezticeigajim, bet gon ticeigajim. 23 Jo tad vysa draudze saītu kūpā un vysi sōktu runōt volūdōs un kad īkšā īītu nasaprateigī vai naticeigī, vai tad jī napasaceitu, ka jyus asat ōrprōtā? 24 Bet jo vysim pravītojūt īnōktu ikšā kaids naticeigais vai arī nasaprateigais, un jo vysi jam pōrmastu, vysi jū pōrbaudeitu un 25 jō sirds nūslāpumus atklōtu, tad tys nūkrystu uz sova vaiga, pagūdynōtu Dīvu un izzeitu: Patīši, storp jums ir Dīvs!
26 Brōli, kas nu tō iznōk? Kad jyus sasapuļcejat un ikvinam nu jums ir vai dzīsme, mōceiba, atklōjums, volūdas runa, vai arī iztulkōšona, tad tys vyss lai nūteik uzceļšonai. 27 Jo kas grib runōt volūdōs, tad tū lai dora tikai divi, vai, lelōkais, trejs pēc kōrtas, un vins lai iztulkoj. 28 Bet jo nav nivīna iztulkōtōja, tad tī sapulcē lai klus; tī var runōt tikai poši ar sevi un ar Dīvu. 29 Arī pravīši lai runoj tikai divi vai trejs, cyti lai pōrbauda. 30 Bet jo kam nu klōtasūšajim nōk atklōjums, tod pyrmais lai nūklust. 31 Pravītōt jyus varat vysi, vins pēc ūtra, lai vysim byutu pamōceišona un pamūdynōjums. 32 Pravīšu gori pravīšim ir pakļōveigi, 33 jo Dīvs nav kildu, bet mīra.
Kai vysōs svātūs draudzēs, 34 tai arī (pi jums) sapuļcēs sīvītem ir jōklus. Jom napīdīn runōt, bet gon byut paklauseigom, kai tū pīsoka lykums. 35 Un jo jōs grib kaut kū izzynōt, tad lai jautoj nu sovim veirim mōjōs. Nabyutu pīklōjeigi, kad sapulcē runōtu sīvīte. 36 Vai tad Dīva vōrds nu jums ir izgōjis, vai arī uz jums vin ir nōcis?
37 Jo kas dūmoj, ka jam ir pravītōšonas, vai arī kaida cyta dōvona, tad jam ir jōatsazeist, ka tys, kū es rokstu, ir Kunga pīsacejumi. 38 Jo jys tō naatzeitu, tad arī jys pats natiks atzeits. 39 Tai tad, brōli, steidzatēs pēc pravītōšonas, bet arī nalīcit škēršļu runōt volūdōs. 40 Vyss, tūmār, lai nūteik pīklōjeigi un kōrteigi.
