II.
Arī jūdi ir īkrytuši grākūs.
1 Tōpēc tu, cylvāks, kas tīsoj, lai arī tu byutu kas byudams, naesi attaisnojams; kamā tu cytus tīsoj, tamā nūtīsoj pats sevi; jo tu tīsōdams cytus pats dori tū, kū nūtīsoj. 2 Mes zynom, ka Dīvs tūs, kas tū dora, nūtīsōs pēc taisneibas. 3 Vai tu, cylvāks, dūmoj, ka tu cytus par taidim dorbim tīsōdams, bet pats tūs dareidams, nu Dīva tīsas izmuksi? 4 Vai arī tu pasmōdej Jō labvēleibas, pacīteibas un lānprōteibas bogōteibu? Vai tu nasaprūt, ka Dīva labvēleiba tevi grib pīvest pi grāku vaidēšonas?
5 Sovā aizacērsšonā un cītsirdeibā tu krōj sev dusmes un taisneigōs Dīva tīsas pasarōdeišonas dīnai dusmi. 6 Jys atmoksōs ikvīnam saskaņā ar jō dorbim. 7 Tim, kas uzticeigi dora lobu un steidzās uz svātlaimeibu, gūdu un naiznīceibu, — ar myužeigū dzeivi; 8 bet tim, kas dora preti, pretojās taisneibai un pīkreit nataisneibai — ar dusmi un borgumu. 9 Vōrgi un bādas byus ikvīna cylvāka dvēselei, kas dora ļaunu, pyrmōk jūdam, tad arī pogōnam, 10 bet gūds, slava un mīrs byus tim, kas dora lobu, pyrmōk jūdam, tad arī pogōnam. 11 Dīvs personas naīvāroj.
12 Tī, kas bez lykuma sagrākōja, bez lykuma īs pazusšonā; tī, kas pret lykumu sagrākōja, caur lykumu tiks nūtīsōti. 13 Na lykuma dzērdātōji Dīva prīškā byus taisneigi, bet gon lykuma piļdeitōji byus attaisnōti. 14 Jo pogōni, kam lykuma nava, dabyski izpylda tū, kū lykums pīsoka, tad jī ir tī, kas bez lykuma poši sev ir lykums, 15 jo jī dorbūs rōda, ka lykums ir īraksteits jūs sirdīs. Jūs sirdsapziņa dūs līceibu un jūs dūmas cyta cytu apsyudzēs vai arī aizstōvēs 16 tamā dīnā, kad Dīvs caur Jezu Kristu tīsōs cylvāku nūslāptōs lītas saskaņā ar munu Evangeliju.
17 Un jo tu skaitīs jūds, atsasauc uz lykuma, lapnojīs ar Dīvu, 18 zyni Jō grybu un, lykuma īmōceits, spēj atškērt lobū nu ļauna, 19 īdūmoj, ka esi oklūs vodūņs, esi gaisma tim, kas mit tymsumā, 20 esi nasaprateigūs audzynōtōjs un mozeņūs skūlōtōjs, esi tys, kam lykumā ir saprasšonas un patīseibas māraukla, 21 tad kas tev nu tō, ka tu cytus mōci, bet pats sevis namōci, jo tu cytim sludynoj, ka nadreikst zagt, bet pats zūdz, 22 jo tu soki: Tev nabyus lauleibas pōrlauzt, bet pats lauleibu lauz; jo tu pret dīvaklim izatur ar rībumu, bet pīkūp svātzagleibu? 23 Tu gon lapnojīs ar lykumu, bet caur lykuma pōrkōpšonu apkaitynoj Dīvu? 24 Stōv raksteits: Jyusu dēļ teik saimōts Dīva vōrds storp pogōnim.
25 Jo tu lykumu piļdi, tad apgraizeišona ir dereiga, bet jo tu esi lykuma lauzējs, tad arī jūds byudams esi pogōnam leidzeigs. 26 Bet jo pogōns lykuma bausleibas izpiļdeitu, vai tad jys, lai gon pogōns, nabyutu īvārōts tai pat kai jūds? 27 Tys, kas pēc dzimšonas ir pogōns, tūmār lykumu izpylda, tevi nūtīsōs, ka tu, nasaskotūt uz Rokstim un apgraizeišonu, pōrkōp lykumu, 28 jo na tys ir jūds, kas taids ir tikai ōreigi, un na tei ir apgraizeišona, kas tikai ōreigi mīsai teik izdareita, 29 nē, jūds ir tys, kas taids ir īkšeigi un (apgraizeišona) ir sirds apgraizeišona ikš Gora, bet na pēc būrta. Taidu slavej na ļaudis, bet Dīvs.
© Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
